Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 30.jūnijā
- 30 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes atzīst par neatbilstošām Satversmei; Pirmie Jēkabpils novada kolektīvi dodas uz Dziesmu un deju svētkiem; un Atklāj jaunas klinšu ērgļu ligzdas.
Satversmes tiesa par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi. Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem. Satversmes tiesā bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem. Satversmes tiesa atzina Ministru kabineta noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra.
Labklājības ministrija ir izstrādājusi grozījumus 2.līmeņa pensiju regulējumā, piedāvājot noteikt, ka piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas būtu ļauts izvēlēties, ko darīt ar 2.līmeņa pensiju. Ministrija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai ir nosūtījusi priekšlikumus otrā līmeņa pensiju uzkrājumu regulējumam. Labklājības ministrija piedāvā vismaz piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas dot iespēju cilvēkam ļaut izvēlēties - palikt valsts fondēto pensiju shēmā, izvēloties tādu līdzekļu pārvaldītāju, kurš nodrošina pozitīvāko kapitāla apsaimniekošanu, vai pensiju otrā līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju pirmo līmeni. Šādas izmaiņas nozīmētu, ka, cilvēkam pensionējoties, piešķirtā vecuma pensija ietvertu abos pensiju līmeņos uzkrāto kapitālu un tiktu maksāta no speciālā budžeta.
Jau drīzumā Pārdaugavā sāks Rīgas panorāmas rata pamatu būvniecību. Patlaban noslēdzas būvlaukuma iekārtošana un jau nākamnedēļ sāksies panorāmas rata pamatu būvniecība, betonējot testa pāļus. Pāļu laukuma izbūvi, augšējo stiegrojumu un pamatu betonēšanu plānots pabeigt oktobra sākumā.
Paralēli pamatu būvniecībai norisinās rata konstrukcijas ražošana un top kabīnes prototips, ar kuru būvnieki cer publiski iepazīstināt septembrī, lai jau oktobrī sāktu paša panorāmas rata montāžu.
Polija pastiprina austrumu robežas apsardzību saistībā ar Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" iespējamo ierašanos Baltkrievijā. Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis norādījis, ka pēc Polijas rīcībā esošajiem datiem varot pieņemt, ka Baltkrievijā ieradīsies aptuveni 8 tūkstoši vāgneriešu. Bažas par drošības riskiem iepriekš paudusi arī Latvija un Lietuva. Tikmēr analītiķi pieļauj, ka vēl notiek sarunas par vāgneriešu nākotni.
Lietuvas valdība noteikusi pagaidu aizliegumu tādu preču tranzītam, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem. Viļņa šādā veidā cenšas mazināt iespēju, ka karā pret Ukrainu izmantojamas preces varētu nonākt Krievijā un Baltkrievijā. Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite informēja, ka aizliegums būs spēkā vismaz vienu gadu, jo varas iestādes ieguvušas informāciju, ka preces, kas caur Lietuvu tiek vestas no Rietumeiropas uz Vidusāzijas valstīm, var tikt izmantotas karā Ukrainā.
Turpinām ziņas
27.to Vispārējie latviešu Dziesmu un 17.to deju svētki Rīgu pieskandinās no šodienas, 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Uz Dziesmu un deju svētkiem dodas arī Jēkabpils novada kolektīvi. Pirmie divi deju kolektīvi uz Rīgu izbrauc jau šodien. Plašāk stāsta Jēkabpils novada kultūras pārvaldes vadītāja Valda Jermanova.
AUDIO
Jēkabpils novada dejotāji, dziedātāji un citi svētku dalībnieki būs izmitināti divās skolās.
AUDIO
Kopā ar dziesmu svētku dalībniekiem uz Rīgu dosies arī citi, kas rūpēsies par drošību un ikdienas darbu organizāciju.
AUDIO
Daļa no tā, kas pienākas svētku dalībniekiem, ir trīs bezmaksas ēdienreizes dienā, lai dziedātāji, dejotāji un muzicētāji nezaudētu prieku un sparu. Tātad tās ir līdz 27 maltītēm katram dalībniekam deviņās svētku dienās. Viena dalībnieka ēdināšanas izmaksas dienā ir 10,80 eiro plus PVN. Brokastīs tiks uzņemtas 30% uzturvērtību un tās maksās 2,80 eiro, pusdienās tiks uzņemtas 35% uzturvērtību un tās maksās 4,20 eiro, bet vakariņās tiks uzņemtas 35% uzturvērtību un tās maksās 3,80 eiro. Par ēdināšanu rūpēsies arī pašvaldības, jo uz svētkiem brauc ne tikai Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Valda Jermanova gan pagaidām nenosauca kopējo summu Jēkabpils novada pašvaldības finansējuma, bet pastāstīja, kur ēdināšanā aizies pašvaldības līdzekļi.
AUDIO
27.tajos Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, kuri sākas jau no šodienas, piedalīsies 40 tūkstoši 560 dalībnieki, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra informācija. Tādējādi tie tikai nedaudz atpaliks no 2018.gada svētkiem, kuros tika uzstādīts līdzšinējais dalībnieku rekords, un dalībnieku skaits būs līdzīgs 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem. 2018.gadā Dziesmu un deju svētkos, kas bija veltīti Latvijas valsts simtgadei, piedalījās gandrīz 43 tūkstoši 300 dalībnieku. Savukārt 2013.gada svētkos pirmo reizi kopējais dalībnieku skaits pārkāpa 40 tūkstošu robežu.
Un vēl
Veicot klinšu ērgļu monitoringu, Latvijas austrumu daļas purvos AS "Latvijas Valsts meži" vides eksperti konstatēja vairākas apdzīvotas ligzdas. Vienā no ligzdām tika novēroti divi jauni ērgļi, kas ir rets gadījums, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā. Latvijā klinšu ērgļi ir viena no retākajām putnu sugām, to skaits pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājies. Latvijā ligzdo ap desmit klinšu ērgļu pāriem. Tie ir nometnieki, ligzdas būvē vecos kokos uz lielu augsto purvu salām un pussalām, barojas ar purvos sastopamiem putniem un vidēja lieluma zīdītājdzīvniekiem, ziemā labprāt pārtiek no bojā gājušiem dzīvniekiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija gatavojas ieviest elektronisko rindu austrumu robežas šķērsošanai ar auto; Mizgrauža dēļ egļu audzēs visā valstī līdz septembrim ierobežo mežsaimniecisko darbību; un Kas brīvajā laikā visbiežāk nodarbojas ar mākslinieciskajām aktivitātēm?
Latvija strādā pie risinājuma, lai ieviestu elektronisko rindu uz austrumu robežas, kas autovadītājiem ļautu pieteikt rindu iepriekš noteiktā kārtībā datorsistēmā. Rindas uz robežas patlaban ir gandrīz divas vai trīs diennaktis ilgas. Piemēram, ceturtdien pirmie kravas auto lielceļa malā bija manāmi apmēram divu kilometru attālumā no muitas kontroles punkta "Pāternieki". Lai situāciju mainītu, Latvija gatavojas ieviest elektroniskās rindas. Redzot kravas autovadītāja iesniegtos elektroniskos dokumentus, muitnieki varēs ieplānot, kādas pārbaudes konkrētajai kravai nepieciešamas. Lai gan rindas rada neērtību ne tikai šoferiem, tagad prioritāte muitniekiem vairs nav tirdzniecības veicināšana, bet gan sankciju uzraudzība.
Sociālajā telpā jūtams sašutums par paziņojumu, ka Dziesmu un deju svētku lielo koncertu sēdvietu zonās ar bērnu ratiņiem tikt nevarēs. Sašutumu papildina fakts, ka tas ir pēdējā mirkļa paziņojums. Dziesmu un deju svētku nedēļa jau klāt, biļetes nopirktas, taču daudziem kā pārsteigums nāca ziņa, ka Dziesmu un deju svētku lielajos koncertos nevarēs ienākt ar bērnu ratiņiem. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt drošības apsvērumu labad, skaidro Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupas vadītājs Artis Velšs. Ratiņu iebraukšanas ierobežojums attieksies uz koncertiem Mežaparka lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Ierodoties ratiņi būs jāatstāj tiem paredzētā vietā. Tā tiks apsargāta un būs pieejama pasākuma laikā. Diemžēl ierobežojums zināmā mērā izslēdz ģimenes ar maziem bērniem no šo pasākumu apmeklēšanas. Ir grūti noturēt bērnu rokās tik ilgu laiku, bet atstāt bērnu aukles vai kāda cita uzraudzībā prasa citus resursus no vecākiem. Apmeklējot koncertus, vēl jāņem arī vērā, ka šķidrumus ienest nedrīkstēs, taču var ņemt līdzi tukšas pudeles – tās pasākumos varēs uzpildīt ar ūdeni.
Pēc vairāku stundu ilgiem strīdiem un pārmetumiem Rīgas dome atbalstīja "Jaunās Vienotības" rosināto lēmumprojektu par komisijas izveidi iespējamo pārkāpumu izmeklēšanai Satiksmes departamentā. Šo jautājumu dome sāka skatīt trešdien, 28. jūnijā, bet pabeidza vakar. Šis jautājums izgaismojis nesaskaņas starp koalīcijas partneriem "Jauno Vienotību" un "Par/Progresīvie". Komisijā plānots iekļaut amatpersonas no Rīgas domes centrālās administrācijas, proti, Juridiskās pārvaldes, Pilsētas attīstības departamenta un Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes.
NATO valstis ir vienojušās pagarināt ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņu un par to oficiāli paziņos nākamnedēļ. Bijušajam Norvēģijas premjerministram Stoltenbergam, kurš pie Rietumu militārās alianses stūres atrodas kopš 2014.gada, amata pilnvaru termiņš par gadu - līdz oktobrim - jau tika pagarināts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. Vairāki NATO diplomāti apstiprināja, ka dalībvalstis ir panākušas vienprātību par 64 gadus vecā Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšanu vēl uz gadu, ņemot vērā, ka bija grūti atrast viņam piemērotu aizstājēju līdz NATO samitam jūlijā Lietuvā.
Reaģējot uz nekārtībām pēc jaunieša nāves policijas pārbaudes laikā, Parīzes piepilsētā Klamārā vakar tika izsludināta komandantstunda. Klamārā, kuras iedzīvotāju skaits mērāms ap 50 tūkstoši, cilvēkiem aizliegts atrasties uz ielas naktīs no pulksten 21 līdz 6 norīta no ceturtdienas līdz pirmdienai. Jau ziņots, ka protesti Parīzes reģionā izraisījās otrdienas vakarā, pēc tam kad policija bija sašāvusi 17 gadus vecu jaunieti, kas bija atteicies pakļauties ceļu policijas prasībām un apturēt auto. Neraugoties uz mediķu pūlēm, jaunietis no gūtajām brūcēm nomira.
Pēc Jevgeņija Prigožina vadītā algotņu grupējuma "Vagner" dumpja Maskava baidās zaudēt savu ietekmi Āfrikā un vairākās Āzijas valstīs un ir nosūtījusi uz tām Krievijas Ārlietu ministrijas delegācijas, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal". Krievijas varas iestādes jau dumpja dienā pastiprināja diplomātisko aktivitāti, lai partneriem Āfrikā un Tuvajos Austrumos apliecinātu, ka algotņu iepriekš veiktās "operācijas" turpināsies, taču citā vadībā. Tiek ziņots, ka Krievijas Ārlietu ministrijas delegācijas steidzami devušās uz Centrālāfrikas Republiku un Mali, kā arī Sīriju, lai risinātu sarunas ar vietējām amatpersonām.""Vagner" ir palīdzējis Krievijai nostiprināt savu ietekmi, no kuras tā nevēlas atteikties. Tikmēr vairāki starptautiski eksperti pauduši viedokli, ka ASV varētu izmantot radušos apjukumu un mēģināt atgūt ietekmi valstīs, kurās darbojās "Vagner" kaujinieki.
Turpinām ziņas
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienesta ģenerāldirektors no 1. jūlija līdz 1. septembrim izsludinājis mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu, un tas nosaka nepieciešamību turpināt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus, kas bija spēkā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Iepriekš ierobežojumi tika noteikti 32 novadu 230 pagastos, bet no 1. jūlija tie attiecināmi uz visu Latvijas teritoriju.
Vakar no Baltijas jūras tika izcelta sieviete un viņas bērns pēc tam, kad mazulis izkrita no prāmja un izmisusī māte lēca viņam pakaļ. Par Zviedrijas glābšanas dienesta ziņoto vēsta ziņu aģentūra AFP. Saskaņā ar Zviedrijas plašsaziņas līdzekļu ziņām bērnam ir septiņi gadi. Bērna un sievietes meklēšanas darbos tika nosūtīti gan helikopteri, gan laivas. Pagāja aptuveni stunda, līdz abus cilvēkus izdevās atrast. Pēc tam viņi tika nogādāti slimnīcā Zviedrijā, taču par viņu stāvokli pašlaik ziņu nav. Saskaņā ar Zviedrijas Jūras administrācijas sniegto informāciju sievieti atrada ar helikopteru, bet bērnu atrada ar glābšanas laivu.
Un vēl
Pērn brīvajā laikā ar mākslinieciskajām aktivitātēm - mūzikas instrumentu spēlēšanu, dejošanu, dziedāšanu, aktiermākslu, fotografēšanu, zīmēšanu u.tml. - nodarbojās 38,5% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem, un biežāk ar to aizraujas jaunieši, sievietes un lauku iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Laukos ar mākslinieciskajām aktivitātēm nodarbojās 40,9% iedzīvotāju, bet pilsētās - 37,4%. Turklāt lauku iedzīvotāji biežāk nekā pilsētnieki brīvo laiku pavadīja radoši. 5,2% lauku iedzīvotāju norādīja, ka ar mākslinieciskajām aktivitātēm nodarbojas katru dienu, un 23,1% - reizi nedēļā vai vairākas reizes mēnesī. Savukārt pilsētās 4% iedzīvotāju savam mākslinieciskajam vaļaspriekam veltīja katru dienu un 20,9% - reizi nedēļā vai vairākas reizes mēnesī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas banka šodien laiž klajā monētu “Dziesma saviļņo”, Tiesībsargs aicina nekavējoties pieņemt likuma normu saistībā ar paliatīvo aprūpi; un Kāds laiks gaidāms Dziesmu un deju svētku nedēļā?
Latvijas Banka, godinot Dziesmu svētku 150.gadadienu, šodien izlaiž šim notikumam veltītu sudraba kolekcijas monētu "Dziesma saviļņo". Monētai ir horizontāla taisnstūrveida forma. Latvijas Bankā norāda, ka monētas forma atspoguļo svētkiem, estrādei un korim raksturīgo horizontalitāti. Monētas forma ir pretspiesta, tā rada skulpturālu un vienotu viļņveida kustību, ritmu. Monētas aversu veido piecas daudzkrāsainas joslas kā koru rindas, daudzas balsis un koru mūzikai raksturīgā daudzbalsība. Krāsu izvēle atbilst latviešu tautastērpiem raksturīgajiem toņiem. Savukārt monētas reverss ir vienkrāsains un reversa augšējā joslā ir uzraksts "Vispārējie latviešu dziesmu svētki 150". Monētas tirāža ir 4 tūkstoši eksemplāru. Monēta izgatavota naudas kaltuvē Rumānijā.
Monētas cena būs 89 eiro, iegādes limits vienai personai - trīs monētas.
Ar būvniekiem vēl jārunā, vai un kā iespējams paātrināt Latvijas austrumu robežas izbūvi, šorīt TV3 izteicās iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Politiķis atzina, ka Latvijas ārējās robežas kontekstā galvenais ir jautājums, kā varam intensificēt robežas izbūvi, jo darbu temps īsti neapmierina. Taujāts, kas traucē paātrināt darbus, ministrs klāstīja, ka lielākā daļa lietu pašlaik esot izdarītas, un atkārtoti atsaucās uz to, ka trīs gadus robežas izbūves darbi bija faktiski apturēti. Šobrīd notiek objekta celtniecība, bet jauda varētu būt lielāka. Pēc ministra vārdiem, vēl būšot jārunā ar būvnieku, kas ir nepieciešams, lai darbu tempu intensificētu un būvniecība notiktu ātrāk. Kā ziņots, pēdējā laikā publiskajā telpā atkal bieži tiek spriests, ka Latvijai savas drošības stiprināšanai nepieciešams straujāk virzīties ar robežas izbūvi gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju, jo austrumu robežas nostiprināšanām būtiski atpaliekam no Lietuvas un Polijas.
Dienestu rīt, 1.jūlijā, sāks valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma karavīri - kopumā 254 Latvijas pilsoņi, no kuriem četri ir ārvalstīs dzīvojošie. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece pauž gandarījums par katru Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi 1.jūlijā uzsāks dienestu. Viņa atzīmē, ka turpmākie mēneši būs intensīvi, apgūstot zināšanas un iemaņas, kā apdraudējuma gadījumā aizsargāt sevi un savus līdzcilvēkus. Aizsardzības ministre norāda, ka laikā, kad Eiropā, netālu no Latvijas robežām, plosās brutāls un necilvēcīgs karš, sabiedrības zināšanas par to, kā aizsargāt sevi un savu valsti, ir būtisks nosacījums kopējās aizsardzības stiprināšanai. Ukrainas pieredze liecina, ka savu valsti sekmīgi var aizstāvēt tikai tad, ja kopā ar bruņotajiem spēkiem cīnās valsts iedzīvotāji, kuriem ir izpratne un iemaņas par savu lomu valsts aizsardzībā.
Eiropas Savienības dalībvalstu kopējais palīdzības apjoms Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī ir 72 miljardi eiro. Ukraina no ASV un Somijas ceturtdien, 29. jūnijā, grantos saņēma vairāk nekā 1,2 miljardus dolāru, kas nokļuva valsts budžetā. No šiem līdzekļiem izmaksās algas valsts iestāžu darbiniekiem un pedagogiem, tiks veikti pensiju maksājumi, kā arī sociālie maksājumi par individuālajām valsts palīdzības programmām. Ukrainas valsts budžetā nonāks arī Starptautiskā Valūtas fonda nauda. Starptautiskais valūtas fonds Ukrainai atvēlēs aptuveni 890 miljonus dolāru, kas tiks izmantoti budžeta atbalstam. Neskatoties uz karu, pēc straujā sarukuma 2022. gadā Ukrainas ekonomika uzrāda lielāku noturību, nekā gaidīts. Iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2023. gadā ir paaugstināta līdz 1–3%.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome šodien lemj par ANO vadītās visaptverošas stabilizācijas misijas "MINUSMA" pārtraukšanu Rietumāfrikas valstī Mali. ANO miera uzturēšanas misijas ietvaros Mali ir izvietoti vairāk nekā 12 tūkstoši karavīru. ANO Drošības padomes balsojums par misijas pārtraukšanu notiek pēc tam, kad 16. jūnijā Mali ārlietu ministrs Abdulajs Diops pieprasījis "nekavējoties" izvest ANO miera uzturēšanas spēkus no šīs valsts.
Turpinām ziņas
Saeimas kavēšanās dēļ daudzi cilvēki var palikt bez tik ļoti nepieciešamās palīdzības, jo atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma un paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnvērtīga ieviešana ir apdraudēta. Tā norādījis tiesībsargs, kurš Saeimas priekšsēdētājam lūdzis veikt aktīvas darbības, lai nenotiktu kavēšanās un likumprojekts tiktu pieņemts līdz septembrim, ja nepieciešams, – sasaucot komisijas un Saeimas ārkārtas sēdi. Tiesībsargs aicinājis likumdevēju nekavējoties pieņemt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Minētais likumprojekts, kas "iestrēdzis Saeimas gaiteņos" un izņemts no atbildīgās komisijas darba kārtības, ir būtisks, jo paredz jaunas normas attiecībā uz paliatīvo aprūpi. Turklāt, tiesībsargs norāda, ka neparedzot paliatīvo aprūpi normatīvajā regulējumā, jau atkārtoti tiks nelietderīgi iztērēti valsts līdzekļi – nāksies atlaist par valsts finansējumu apmācītās un pieredzi ieguvušās atbalsta personas. Šādā veidā jau iepriekš tika atbrīvoti apmācīti un pieredzi ieguvuši speciālisti.
Pēdējo mēnešu laikā būtiski pieaudzis klientu skaits, kuri iekrituši krāpnieku lamatās, uzticoties dažādu loteriju piedāvājumiem. Piesakoties loterijai un ievadot kartes datus, lai it kā samaksātu pāris eiro dalības maksu, iedzīvotāji pēc laika pazaudē lielākas naudas summas, jo pēc būtības piekrīt, ka no viņu kartes jebkurā brīdi var tikt noņemta nauda, tā saucamā “abonēšanas maksa”. Bankā norāda, ka tendence ir ļoti biedējoša – tiek saņemtas 5 līdz 8 šādas sūdzības nedēļā. Cilvēki uzticas iespējai laimēt kādu tehniku, piemēram, kafijas automātu vai putekļu sūcēju, iemaksājot vien pāris eiro. Visbiežāk tie ir pazīstamu tehnikas tirgotāju viltus profili sociālajos tīklos. Un tad pēc kāda laika no viņu kartēm sāk pazust nauda - 50 eiro, 80, 150. Tā kā visas darbības sākotnēji tiek apstiprinātas ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru, proti, tiek autorizētas no paša klienta puses, bankai faktiski nav iespēju šo naudu atgūt. Banka iesaka pirms pieteikšanās dalībai kādā loterijā, kur par 2 eiro var laimēt, piemēram, kafijas automātu, kura regulārā cena ir vairāki simti eiro, pārbaudīt informāciju, sazinoties ar pašu uzņēmumu, kurš it kā rīko šo izlozi, izmantojot oficiālos saziņas kanālus. Savukārt, ja nauda jau ir noņemta, nekavējoties jābloķē maksājumu karte un jāiesniedz pretenzija darījuma apstrīdēšanai.
Un vēl
Sākoties jūlijam, Latvijā gaidāms mākoņaināks, vējaināks un vēsāks laiks, brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Sestdien Latviju no rietumiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte - naktī īslaicīgi līs Kurzemē, dienā nokrišņi gaidāmi galvenokārt austrumu novados. Vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz +13..+18 grādiem, dienā tā nepārsniegs +19..+24 grādus, pūtīs mērens rietumu vējš. 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku dalībnieku gājiena laikā svētdien galvaspilsētā brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Lietus iespējams jau no rīta, bet lielāks nokrišņu daudzums gaidāms pēcpusdienā. Debesis segs mākoņi, caur tiem izsprauksies daži saules stari. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no dienvidiem, dienvidrietumiem. Gaisa temperatūra būs zemāka nekā iepriekšējās dienās - sagaidāms, ka tā nepārsniegs +20 grādus. Agrā rītā un vēlā vakarā nekļūs vēsāks par +14 grādiem.
Pirmdien dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās var sasniegt 15-20 metrus sekundē, vējā lūzīs pa kādam kokam, daudzviet īslaicīgi līs un vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes, maksimālā gaisa temperatūra būs +18..+23 grādi. No otrdienas vējš pakāpeniski pierims, lietus mākoņi vairāk skars Kurzemi. Lielā valsts daļā turpināsies sausums, lai gan tas būs mazinājies. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +9..+15 grādi, piekrastē līdz +17 grādiem. Dienās gaiss iesils līdz +21..+26 grādiem, vietām piekrastē temperatūra saglabāsies nedaudz zem +20 grādiem, nedēļas nogalē Latvijā iespējams karstums līdz +29 grādiem.