Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 29.jūnijā
- 29 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pastāv bažas par Rīgas domes koalīcijas sabrukumu; Jēkabpilī top jaunas katlumājas; un Kas jāievēro Dziesmu un deju svētku dalībniekiem?
Galvaspilsētas valdošajā koalīcijā ietilpstošā deputātu grupa "Kods Rīgai" bažījas par iespējamu Rīgas domes koalīcijas sabrukšanu, tāpēc aicina koalīcijas partnerus uz sarunām. Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas biroja vadītājs Kaspars Adijāns, deputātu grupa ar satraukumu vēro, ka saistībā ar disciplinārlietas ierosināšanu pret Satiksmes departamenta amatpersonām radies konflikts starp lielākajiem koalīcijas partneriem - "Jauno vienotību" un "Par/Progresīvie", kas vēršas plašumā un draud ar koalīcijas sabrukumu. Lai koalīcijai nesabruktu, jau tuvākā laikā esot jāsanāk uz "mediācijas sarunām", kurām jānotiek tik ilgi, līdz tiks atrasts racionāls kompromiss un izdosies izvairīties no savstarpēji naidīga un iznīcinoša notikumu attīstības scenārija.
Satversmes tiesa vakar par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas paredz studiju programmu īstenošanu tikai latviešu valodā. Lieta par normām, kas nosaka augstskolu un koledžu studiju programmu īstenošanu valsts valodā, tika ierosināta pēc vairāku kādreizējo Saeimas deputātu pieteikuma. Tiesā tika vērsušies toreizējie "Saskaņas" politiķi, kā arī partiju "Suverēnā vara" un "Katram un katrai" pārstāves. Pašlaik neviens no šiem deputātiem parlamentā nav pārvēlēts. Viņi bija lūguši tiesu vērtēt Augstskolu likuma 56.panta trešās, ceturtās un piektās daļas atbilstību Satversmes 105., 112. un 113.pantam. Apstrīdētajās normās bija noteikts vispārīgs aizliegums sniegt augstākās izglītības pakalpojumus svešvalodā, vien ar atsevišķiem izņēmumiem.
Rīgas Tehniskā universitāte starptautiskajā reitingā "QS World University Rankings 2024" iekļuvusi 751.–760. vietā, un šis rādītājs ir augstākais no reitingā iekļauto trīs Latvijas universitāšu izvērtējuma rezultātiem. Visaugstāk reitingā novērtēts ārzemju studentu īpatsvars universitātē un RTU reputācija darba devēju skatījumā. Reitingā "QS World University Rankings 2024" universitātes tiek vērtētas pēc deviņiem kritērijiem – papildu akadēmiskajai reputācijai, darba devēju reputācijai, citējamībai, studentu un akadēmiskā personāla proporcijai, kā arī ārzemju studentu un ārzemju mācībspēku īpatsvaram, absolventu nodarbinātībai un starptautiskajam pētniecības tīklam šogad vērtēts arī universitātes ieguldījums ilgtspējā. Vislabākos rezultātus, ierindojoties 248. vietā, RTU ir sasniegusi ar savu ārzemju studentu īpatsvaru.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vakar ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, kur tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un apmeklēs pasākumu par godu 27. gadadienai kopš Ukrainas Konstitūcijas pieņemšanas. Abi prezidenti pārrunās pēc divām nedēļām Viļņā gaidāmā NATO samita darba kārtību, sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī Lietuvas un Eiropas Savienības atbalstu kara plosītajai valstij. Vakar pēcpusdienā Kijivā ieradās arī Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš tiksies ar Zelenski, lai pārrunātu aizsardzību pret Krievijas draudiem un gatavošanos Viļņas samitam.
Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem pārklājuši plašus Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ziemeļaustrumu daļas apgabalus. Vissarežģītākā situācija izveidojusies Čikāgā. Pilsētas varas iestādes gaisa kvalitāti klasificējušas kā neveselīgu un aicina bērnus, seniorus un iedzīvotājus ar veselības problēmām izvairīties no aktivitātēm ārpus telpām. Brīdinājumu izplatījušas arī Mičiganas štata amatpersonas. Dūmi aizklāj debesis arī Viskonsinā un Ilinoisā.
Protams, līdzīga situācija ir pašā Kanādā, kur risku dēļ nedēļas nogalē Monreālā tika atcelti vairāki sporta pasākumi. Kanādā liesmas jau iznīcinājušas vairāk nekā septiņus ar pusi miljonus hektāru plašu teritoriju, un tas ir skumjš rekords valsts vēsturē.
Austriešu mākslinieka Gustava Klimta meistardarbs "Dāma ar vēdekli" Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā pārdots par 85 miljoniem mārciņu jeb 99 miljoniem eiro. Tā kļuvusi par dārgāko Eiropā izsolīto gleznu. "Sotheby's" eksperti iepriekš darbu novērtēja par apmēram 65 miljoniem mārciņu, bet interese bija lielāka, nekā gaidīts. Uzvarētāja bija mākslas eksperte, kas pārstāvēja kādu nezināmu Honkongas kolekcionāru. Gleznā attēlota sieviete uz krāšņa, Ķīnas motīvu iedvesmota fona, un to atrada uz molberta studijā pēc Klimta pēkšņās nāves 1918. gadā. Toreiz darbu iegādājās kāds mākslinieka draugs, bet pēdējo reizi īpašnieku tas mainīja 1994. gadā. Pircējs samaksāja 11 miljonus dolāru, kas bija tam laikam ļoti iespaidīga summa.
Kā zināms, Klimts pārstāvēja arī mums labi zināmo jūgendstilu un pagājušā gadsimta sākumā bija spilgts modernisma pārstāvis Eiropā. Slavenākais viņa darbs ir desmit gadus agrāk radītais "Skūpsts".
Turpinām ziņas
Jēkabpilī šogad būvē divas jaunas, ar šķeldu darbināmas katlu mājas. Abi projekti SIA “Jēkabpils siltums” izmaksā vairāk nekā 9,2 miljonus eiro, un tie tiek īstenoti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu. Katlu mājas top Ķieģeļu ielā un Tvaika ielā. Ķieģeļu ielā katlu māja pilnībā aizstās esošo, ar gāzi apkurināmo katlu māju. Jauda būs pusotrs megavats, un tiks kurināta tikai ar šķeldu. Tā būs moderna, pilnībā automatizēta katlumāja. Otra, ko būvē Tvaika ielā, arī pilnīgi jauna katlu māja ar jaudu astoņi megavati plus divi megavati – dūmgāzu kondensatora atgūtais siltums, tātad kopā 10 megavati. Arī šī būs pilnībā automatizēta šķeldas katlu māja. Tvaika ielā tiek saglabāta arī iespēja siltumenerģijas ražošanai ar gāzi, kas nepieciešams jaudas nodrošināšanai aukstākajos ziemas mēnešos.
9. klašu beidzējiem centralizētajos eksāmenos šogad vislabāk skolēniem veicies angļu valodas eksāmenā, bet viszemākie rezultāti – matemātikā. Šogad pirmo reizi pamatskolu beidzēji kārtoja centralizētos eksāmenus, un tos vērtēja centralizēti, kas savukārt nozīmējot lielāku datu ticamību un objektīvāku pārskatu par visu valsti. Eksāmenus 9. klasē šogad kārtoja ap 18 tūkstoši skolēnu. Pirmo reizi tie bija centralizēti un vērtējums izteikts procentos. Matemātikas eksāmenā ir arī vislielākais izkritušo skaits – 826 skolēni. Eksāmenu rezultāti atklāj, ka veidojas arvien lielāka plaisa starp skolēniem, kuriem padodas matemātika un kuriem nepadodas. Savukārt latviešu valodas eksāmens liecina, ka skolēni pavirši lasa uzdevumus un nepārliecinoši veido argumentētas atbildes. Sliktāki rezultāti eksāmenos ir skolēniem tālmācības skolās. Līdz ar rezultātu paziņošanu eksaminētāji sākuši pieņemt apelācijas jeb iesniegumus par eksāmenu rezultātu apstrīdēšanu. Visvairāk saņemti iesniegumi tieši par matemātiku un pamatā no skolēnu vecākiem, kuru bērni nav sasnieguši vajadzīgo 10% slieksni un attiecīgi nav saņēmuši sertifikātu par pamatizglītību. Tātad būs spiesti 9. klasē mācīties vēlreiz.
Un vēl
Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir jābūt atbildīgiem un mēreniem, Slimību profilakses un kontroles centra rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Kā sagatavoties un droši pavadīt Dziesmu un deju svētkus" vairākkārt uzsvēra mediķi. Dodoties uz svētkiem, pietiekamā daudzumā nepieciešams paņemt līdzi regulāri lietojamos un akūtajām vajadzībām nepieciešamos medikamentus, ar akūtajām vajadzībām šajā gadījumā domājot, piemēram, plāksterus un pretsāpju medikamentus. Tāpat dziesmu svētku dalībnieki aicināti nodrošināties ar iekškabatām vai tautas tērpā paslēpjamu nelielu somu, kurā ielikt ūdens pudeli un citus nepieciešamos sīkumus, karstā laikā lietot galvassegu, saulesbrilles un saules aizsargkrēmu. Nepieciešams piedomāt par apaviem, lai, veicot ievērojamus attālumus, piemēram, gājiena laikā, nenoberztu kājas. Tāpat arī svarīgi svētku aptieciņā iekļaut medikamentus pret gremošanas traucējumiem un alerģiskām reakcijām. Svētku dalībniekiem un jo īpaši senioriem, ģimenes ārsti iesaka labi izgulēties, jo svētku dienās fiziskā slodze ir salīdzināma ar nopietnu sportošanu. Mediķi brīdina uzmanīties no tādiem pārtikas produktiem, kuri karstā laikā ļoti ātri sabojājas, nedalīties ar savu ūdens pudeli un tīrīt rokas ar dezinficējošām mitrajām salvetēm. Jāatceras, ka alkohola un citu reibinošu vielu lietošana nav savienojama ar dziesmu svētkiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaug cūkgaļas cenas; Lai mazinātu vardarbību skolās, rosina atjaunot sociāla pedagoga studiju programmu augstskolās; un Šodien tiek atzīmēta Pēterdiena.
Jaunievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ārštata padomnieks zinātnes jautājumos būs profesors Toms Torims, savukārt padomniece ekonomikas jautājumos būs Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Irēna Emīlija Švilpe. Mikroblogošanas vietē "Twitter" Rinkēvičs pateicies Torimam, kurš pildīja ārlietu ministra padomnieka pienākumus. Tāpat jaunievēlētais Valsts prezidents paudis gandarījumu, ka sadarbība turpināsies jaunā veidolā. Savukārt, rakstot par Švilpi, Rinkēvičs atzīmē, ka viņas pieredze darbā Latvijas Bankā, Finanšu ministrijā un EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieces amatā būs labs ieguldījums Rīgas pils darbā.
Latvijā cūkgaļas cena šogad aprīlī bijusi vidēji par 33,6% augstāka nekā 2022.gada attiecīgajā mēnesī un par 7,4% augstāka nekā martā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati. Vienlaikus Eiropas Savienībā cūkgaļas cena aprīlī bija vidēji par 25% augstāka nekā pērn šajā laika periodā. Tajā skaitā Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 19,9%, Lietuvā - par 27,7%, Dānijā - par 25,3%, Polijā - par 31,1%, bet Igaunijā - par 26,8%.P ubliskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa aprīlī Latvijā bija par 9,6% dārgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Notekūdeņu monitorings uzrāda strauju Covid-19 omikrona jauna paveida izplatības pieaugumu Latvijā, informē pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior pārstāve Ilze Dimante. Veicot iknedēļas notekūdeņu monitoringu Latvijā, institūta "Bior" eksperti novērojuši, ka atsevišķās pašvaldībās izplatās jaunā omikrona jaunais apakšpaveids. Monitoringa datus apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija, ka vairāk nekā par 15% pieaudzis Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits. Notekūdeņu monitorings regulāri tiek veikts 16 Latvijas pilsētās, tajā skaitā arī Jēkabpilī un Madonā.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins nule notikušā dumpja gaitā plānojis sagrābt gūstā Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, vēsta ASV laikraksts "Wall Street Journal". Sākotnēji bijis plānots Šoigu un Gerasimovu sagūstīt reida laikā Rostovā pie Donas, bet divas dienas pirms šī plāna īstenošanas par to uzzinājis Federālais Drošības dienests. Atbilstoši laikraksta avotu viedoklim Prigožina plāns bijis pilnībā īstenojams, bet neveiksmi cietis tikai pēc tam, kad noplūdusi informācija par sazvērestību. "Vagner" dibinātājs bijis spiests improvizēt, un, uzzinot par šo noplūdi, viņam bija jāsāk darboties agrāk, nekā plānots. Vieglums, ar kādu "Vagner" spēki ieņēmuši Rostovu pie Donas, norāda uz to, ka sazvērestībā varēja piedalīties arī dažu Krievijas karaspēka regulāro vienību komandieri, uzskata izlūkdienesta pārstāvji.
"Radio Brīvība" projekta "Shemi" un izdevuma "Sļidstvo.Info" žurnālisti identificējuši Krievijas karavīrus un viņu komandierus, kas kontrolēja Kahovkas hidroelektrostaciju tās saspridzināšanas naktī, pārtvertas arī viņu sarunas. Pētniekiem izdevies noskaidrot konkrētus Krievijas Sauszemes spēku 205.atsevišķās motorizēto strēlnieku "kazaku" brigādes karavīrus, kas kontrolēja Kahovkas HES. Viņu identificēšanai noderējuši video, ko uz aizsprosta un HES telpās bija safilmējuši Krievijas propagandas mediji, neraugoties uz to, ka karotāju sejas slēpa balaklavas. Tas, ka Kahovkas HES uzspridzinājuši tieši 205.atsevišķās motorizēto strēlnieku "kazaku" brigādes karotāji, ir Ukrainas amatpersonu un mediju pamata versija.
Turpinām ziņas
Lai mazinātu vardarbību skolās, rosina atjaunot sociāla pedagoga studiju programmu augstskolās. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes dalībnieki norāda, ka sociālais pedagogs ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem skolā, kura pienākums ir savlaicīgi pamanīt vardarbības iedīgļus un sadarbībā ar skolas atbalsta komandu operatīvi risināt vardarbību starp skolēniem. Viņi uzskata, ka vardarbību skolā nerisinās pašvaldības sociālais darbinieks, jo pašvaldībās jau patlaban trūkst sociālo darbinieku, savukārt tie, kuri strādā, jau ir pārslogoti ar citiem darba pienākumiem.
Četru gadu laikā dzimtenē atgriezušies gandrīz 380 ārzemnieki, kuriem nav tiesību dzīvot Latvijā, informē Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. Migrācijas organizācijas īstenotais brīvprātīgās atgriešanās palīdzības projekts, kas ilga no 2019.gada sākuma, noslēgsies rīt, 30.jūnijā. Projektu finansē Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds un Latvijas valsts budžets. Apmēram 400 ārzemnieku, kuriem nebija tiesības dzīvot Latvijā, šajā laikā ir vērsušies pie organizācijas ar lūgumu palīdzēt tiem atgriezties dzimtenē. Šiem ārzemniekiem tiek apmaksāta lidmašīnas biļete un arī sniegts 100 eiro pabalsts, nodrošinot transportu līdz mājām, kā arī iztiku pirmajām nedēļām. Visbiežāk palīdzība sniegta Irākas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas un Indijas pilsoņiem, bet kopumā ārzemnieki atgriezušies 20 dažādas valstis.
Un vēl
Šodien, 29.jūnijā atzīmē Pētera dienu. Latvieši Pētera dienu svinēja kā Jāņu dienas atsvēti, tādēļ ticējumos tās bieži minētas kopā. Pētera diena ir Saulgriežu svētku noslēguma laiks, kad saule atkal sāk slīdēt uz leju un daba sasniegusi augstāko krāšņuma stāvokli. Jāņu dienu sauca par Ziedu dienu, bet Pēterdienai bija Lapu dienas nosaukums, jo ziedu laiks jau tuvojas izskaņai un lapas var lepoties ar pilnīgāko košumu. Ar šo dienu arī beidzas līgošana, tikai aplīgo ne vairs Jāni, bet gan Pēteri. Lielu svinēšanu gan vairs netaisīja. Pēteri, līdzīgi kā pirms šīs dienas nosvinētie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad tika slēgtas arī derības, kā latvieši dēvēja saderināšanos.
Kā jau Pērkona dienai pienākas, šīs dienas ticējumi saistās arī ar laika vērošanu un prognozēšanu: Ja Pētera dienā līst – līs līdz Annai jeb 26. Jūlijam, savukārt, tāpat arī, ja Pētera diena lietaina – viss siena laiks lietains. Savukārt, ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas finanšu iestāžu peļņa šogad pārsniegusi ceturtdaļmiljardu eiro; Sēlpils pagastā, automašīnai ieripojot Daugavā, noslīkuši divi cilvēki; un Latvijas zinātnieki rada ierīci roņu atbaidīšanai.
Latvijas finanšu iestāžu peļņa šogad pārsniegusi ceturtdaļmiljardu eiro. Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 269,6 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tajā skaitā maijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 67 miljonu eiro apmērā. Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.maijā bija 25,951 miljards eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,335 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada maija beigās.Šogad maija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,352 miljardi eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada.
Rīgas domes frakcija "Par/Progresīvie" pārmet saviem koalīcijas partneriem - partiju apvienībai "Jaunā vienotība" - mēģinājumu piesegt 7 miljonu eiro izsaimniekošanu Satiksmes departamentā. Šodien pēcpusdienā turpinās vakar pārtrauktā domes sēde, kurā tiek lemts par Jaunās Vienotības ierosinājumu izveidot komisiju disciplinārlietas izmeklēšanā. Lai gan lēmumprojekts nav par izpilddiektora Jāņa Langes atstādināšanu no disciplinārlietas izmeklēšanas, jo to izmeklē viņa padomnieks Māris Knoks, Par/Progresīvie šodien pirms domes sēdes izplatīja paziņojumu, kurā norādīja, ka Rīgas izpilddirektora atcelšana no Satiksmes departamentā konstatēto pārkāpumu izmeklēšanas esot klaja iejaukšanās disciplinārlietas kvalitatīvā un tiesiskā izmeklēšanā.
Valsts aizsardzības mācības apguvei paredzētās stundas vidusskolā plānots rast uz pamatkursa "Sports un veselība" rēķina, to samazinot par 128 stundām, liecina Valsts izglītības satura centra sagatavotais noteikumu projekts. Paredzēts, ka no 2024./2025.mācību gada mācību priekšmetam "Sports un veselība" tiks atvēlētas 187 stundas iepriekšējo 315 stundu vietā. Savukārt valsts aizsardzības mācības apguvei paredzēts atvēlēt par 12 stundām mazāk nekā iepriekš, jo sasniedzamo rezultātu "Attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un pilsonisko apziņu balstītu Latvijai piederīgu personu" iecerēts apgūt "Sociālās zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās zinātnes I" mācību priekšmetos. Neklātienes vai tālmācības formā valsts aizsardzības mācības kurss būs īstenojams 35 stundu apmērā, un skolēni apgūs teorētisko kursa saturu.
Ukrainas aizsardzības spēki frontē spējuši pārtvert stratēģisko iniciatīvu un virzās uz priekšu, telefonsarunā ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājam Markam Milijam apliecināja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs. Viņš Milijam arī pastāstījis par Ukrainas armijas aktuālajām ieroču, munīcijas un atmīnēšanas līdzekļu vajadzībām un pateicies par kārtējo militārās palīdzības paketi, par ko nule kā paziņoja ASV.
Francijā otro nakti turpinoties vardarbīgām nekārtībām, kas izraisījušās pēc 17 gadus veca jaunieša nošaušanas, naktī uz ceturtdienu aizturēti 150 cilvēki. Trešdienas vakarā nekārtības izraisījās vairākās Francijas pilsētās, arī Tulūzā, Dižonā un Lionā, bet pēc pusnakts arī Parīzes reģionā, kur kārtības uzturēšanas operācijās tika iesaistīti aptuveni 2 tūkstoši specvienību policistu.
Jau ziņots, ka protesti Parīzes reģionā izraisījās otrdienas vakarā, pēc tam kad policija bija sašāvusi 17 gadus veco Naelu M., kas bija atteicies pakļauties ceļu policijas prasībām un apturēt auto. Neraugoties uz mediķu pūlēm, jaunietis, kas bija sašauts krūtīs, nomira. Jaunieti sašāvušais policists aizturēts.
Zemūdenes "Titan" atlūzās varētu būt atrastas cilvēku mirstīgās atliekas, paziņojusi ASV krasta apsardze, uz kuru atsaucas britu raidsabiedrība BBC. Trešdien Sentdžonā, Kanādā, tika izkrautas atlūzas no avarējušā zemūdens peldlīdzekļa, kas bija izmantots, lai apskatītu nogrimušā kuģa Titāniks vraku. Amatpersonas ziņo, ka starp gruvešiem atrasts zemūdenes nolaišanās rāmis un aizmugures pārsegs. ASV medicīnas speciālisti veiks oficiālu iespējamo zemūdenes pasažieru mirstīgo atlieku analīzi. Visi pieci cilvēki, kas atradās uz zemūdenes, gāja bojā 18. jūnijā. Pēc krasta apsardzes teiktā, līdz šim atrastas piecas lielas zemūdenes detaļas.
Turpinām ziņas
Pagājušajā diennaktī no ūdenstilpēm izcelti četri bojāgājušie. Vakar vakarā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Jēkabpils novada Sēlpils pagastu, kur vieglā automašīna ieripojusi Daugavā. Ugunsdzēsēji glābēji no automašīnas salona atbrīvoja divus cilvēkus, kurus nogādāja krastā pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem, kuri konstatēja cilvēku nāvi. Notikuma vietā no nogrimušās automašīnas notika degvielas noplūde, tādēļ glābēji, lai ierobežotu to, uzstādīja absorbējošās bonas 15 metru garumā. Vakar vakarā arī Aizkraukles novada Skrīveru pagastā no Daugavas tika izcelts noslīcis cilvēks, kurš nodots Valsts policijas darbiniekiem. Tāpat arī Ventspils novadā no Užavas upes izcelts noslīkušais, kuram mediķi konstatēja nāvi.
Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvji nobažījušies par skolu tīkla reformas efektivitāti. Bauskas novada pašvaldībā klātienē pulcējās Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji un izglītības jomas pārstāvji, lai uzklausītu Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto skolu tīkla optimizācijas plānu un paustu nostāju un redzējumu par virzīto reformu. Paredzēts, ka reforma sakārtos skolu tīklu, vienlaikus ceļot izglītības kvalitāti un risinot pedagogu trūkumu izglītības iestādēs. Ministrijas ieskatā, galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu - izglītības iestādes sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagogu personāla kapacitāte. Pēc prezentācijas noklausīšanās pašvaldību pārstāvji pauda bažas par reformas efektivitāti, tāpat pašvaldībām ir daudz neskaidrību par dažādiem piedāvātās reformas nosacījumiem.
Kā vienu no risinājumiem vairāki pašvaldību pārstāvji minēja detalizētus aprēķinus, kas atspoguļotu patieso situāciju pie piedāvātas reformas ieviešanas. Augstākas pārvadājumu izmaksas, palielināts laiks līdz mācību iestādei; šie ir tikai daži argumenti, kurus minēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Viņaprāt, stunda ceļā uz izglītības iestādi vai palielināts skolēnu skaits klasēs nav veids, kā celt izglītības kvalitāti. Ragainis aicināja ministrijas uzklausīt un izvērtēt katras pašvaldības situāciju, rūpīgi analizēt katru pašvaldību un to dažādos skolu tipus, kā arī ņemt vērā izmaksas, kas pieaugs, piemēram, organizējot skolēnu pārvadājumus.
Ministrijas pārstāvji aicināja rakstiski iesūtīt savus aprēķinus, izvērtējumu un priekšlikumus, lai plānotā reforma tiktu izstrādāta reģiona izglītības iestāžu un iedzīvotāju interesēs. Ministrijas pārstāvji solīja šo informāciju ņemt vērā, kad augusta vidū valdībai atkārtoti sniegs skolu tīkla optimizācijas plānu.
Un vēl
Kur zivis, tur zvejnieki un... roņi. Un konflikts, jo roņi iztukšo lomus. Lai tā nenotiktu, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki izstrādājuši zemūdens akustisko raidītāju - boju, kuras uzdevums – atbaidīt roņus no zvejniecības rīkiem. Tāda tehnoloģiska risinājuma, ko piedāvā zinātnieki, līdz šim nebija. Pirms vairākiem gadiem zvejnieku biedrība vērsās RTU ar lūgumu, vai zinātnieki nevar izstrādāt kādu ierīci, kas atbaidītu roņus, jo tie rada zaudējumus – saplēšot tīklus un izēdot zivis. Akustiskā boja pie zvejas rīkiem noenkurota stāvēja mēnesi. Zvejnieki atzīst, ka testēšanas rezultāti ir labi. Roņi nav tuvojušies. Šobrīd notiek tehnoloģijas patentēšana. Zinātnieki cer, ka rudenī varēs tehnisko dokumentāciju nodot kādam uzņēmējam, lai sāktu tās izgatavot, un tad bojas būs pieejamas zvejniekiem.