2024.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 1.jūnijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 1.jūnijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko pēc ievēlēšanas prezidenta amatā sola Rinkevičs? Kā noritēja trauksmes sirēnu pārbaude? Un Kāpēc dabas fonds aicina plūkt lupīnu un ar to rotāt mājas?

Par Valsts prezidentu ievēlētais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja viņa partija "Jaunā Vienotība", pēc ievēlēšanas uzrunā Saeimai solīja darīt visu, lai mūsu valsts plauktu, būtu droša un sabiedrība būtu saliedētāka. Rinkēvičs pateicās deputātiem par dāvāto uzticību, sakot paldies gan tiem, kas viņu atbalstīja, gan tiem, kas viņu neatbalstīja, kā arī norādīja, ka vēlēšanu process un debates un diskusijas ar sāncenšiem uz prezidenta amatu "parādīja, ka demokrātija mūsu valstī ir augstā līmenī". Rinkēvičs arī pateicās līdzšinējam prezidentam Egilam Levitam par viņa darbu un arī sāncenšiem uz prezidenta amatu.

Nākamā prezidenta Edgara Rinkēviča Valsts prezidenta kanceleju vadīs pašreizēja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, preses konferencē pēc ievēlēšanas atklāja Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka arī kancelejas vadītāja būs bezpartejiska. Tāpat viņš vienojās ar pašreizējo ārlietu ministra preses padomnieku Mārtiņu Drēģeri, ka viņš būs arī Rinkēviča kā prezidenta preses pārstāvis. Rinkēvičs arī sacīja, ka tuvākajā laikā izstāsies no partijas “Jaunā Vienotība”, lai būtu bezpartejisks prezidents.

"Jaunās Vienotības" virzītā Edgara Rinkēviča ievēlēšanai par Valsts prezidentu nevajadzētu ietekmēt koalīcijas darbu, pēc vēlēšanām norādījis Uldis Pīlēns, kuru šim amatam virzīja "Apvienotais saraksts". Arī visās priekšvēlēšanu diskusijās politiskais spēks ir uzsvēris, ka prezidenta vēlēšanas ir suverēns vēlēšanu cikls, sacīja Pīlēns, paužot cerību, ka "Jaunā Vienotība" nemēģinās "torpedēt esošo koalīciju". Viņaprāt, priekšvēlēšanu laikā bija godīga sāncensība. Pēc ilgiem laikiem esot nodrošināta kandidātu kvalitatīva diskusija.

Tikmēr politologiem ir dažādi viedokļi. Pēc Valsts prezidenta vēlēšanu iznākuma, kurā par nākamo valsts galvu izraudzīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, divas no trim valdību veidojošajām partijām – "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība – ir ļoti neapskaužamā situācijā. Šādu viedokli Latvijas Televīzijā pauda politoloģe Iveta Kažoka. Viņa uzskata, ka prezidenta vēlēšanu balsojums, kurā Jaunās Vienotības virzītais Rinkēvičs uzvarējis ar opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" atbalstu, parāda to, ka Apvienotais Saraksts un Nacionālā apvienība valdībā ir aizvietojami spēki. Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ZZS atbalsts Rinkēvičam norāda – ZZS par šadu balsojumu gaidāms kāds ieguvums. Rajevska ieskatā tagad, kad zināms nākamais Valsts prezidents, atkal aktuāls ir jautājums par "valdības pārkārtošanu". 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis prieku par Edgara Rinkēviča uzvaru Valsts prezidenta vēlēšanās, liecina viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter". Zelenskis viens no pirmajiem ārvalstu prezidentiem apsveicis Rinkeviču prezidenta amatā. Viņš ierakstā Twiter raksta, citēju: "Sirsnīgi sveicieni patiesam Ukrainas draugam Edgaram Rinkēvičam ar ievēlēšanu Latvijas Republikas prezidenta amatā. Ceru uz turpmāku Ukrainas un Latvijas ciešu sadarbību un partnerību mūsu tautu labā, kopīgās brīvības un demokrātijas vērtību uzvarai, mieram Ukrainā un Eiropā. " Citāta beigas.

Lietuvas Aizsardzības ministrija gatavojas tuvākajā nākotnē parakstīt līgumu par Polijā ražoto pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu "Grom" iegādi par 20 miljoniem eiro. "Grom" ir īpaši tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma, kuru ražo Polijas valstij piederošā aizsardzības tehnoloģiju kompānija "Mesko". Lietuvai šis būs otrais līgums par "Grom" sistēmu iegādi. Pirmais līgums tika noslēgts 2014. gadā par 34 miljoniem eiro. "Grom" darbības rādiuss ir 5,5 kilometri.

Krievijas armija uzspridzinājusi ceļu Ukrainas Čerņihivas apgabalā krustojumā pie robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, paziņojis Ukrainas Valsts robežsardzes dienests. Ukrainas robežsargi norāda, ka krievi uzspridzinājuši ceļu uz trīs valstu robežas, lai novērstu savas teritorijas zaudēšanu. "No "Kijiva trīs dienās" līdz "Mēs uzspridzināsim ceļus, lai netiktu ieņemti"," Krievijas armijas rīcību komentē Ukrainas Valsts robežsardzes dienests.

Turpinām ziņas

Vakar pārbaudot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamos bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību, bez traucējumiem un bojājumiem nostrādāja 152 no 158 pārbaudītajām trauksmes sirēnām. Attālinās iedarbināšanas vai cita veida tehniskas problēmas tika konstatētas sešām trauksmes sirēnām. Vēl sešām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās atrodas remontā.  Kopumā Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas. Jēkabpils novadā visas trauksmes sirēnas darbojās bez problēmām. Savukārt Preiļos izvietotā sirēna nenostrādāja attālināti un tika iedarbināta uz vietas manuāli. 

Valsts Zemes dienesta darbinieki, skatoties hokeju un sajūsminoties par mūsu spēlētājiem, ir apkopojuši informāciju par mājām, kam doti hokejistu vārdi. Lielākoties šīm mājām nosaukumi jau ir vēsturiski, bet varam prognozēt, ka jaunbūvētajām lauku mājām tiks doti nosaukumi arī par godu Šilovam un citiem spēlētājiem, kam vēl nav "savu" lauku māju. Izrādās, ka Latvijā 230 mājām ir dots nosaukums "Zīles", 166 mājas sauc par "Vītoliņiem", 59 mājas ir "Āboli", 28 "Ķēniņi", 9 "Balceri", 8 "Bergmaņi", 6 "Andersoni", 3 "Daugaviņi", pa trim "Ločmeļiem" un "Freibergiem", pa diviem ir "Cibuļski", "Jaki", "Vītoliņš" un "Smirnovi". Vienas mājas nes vārdus: "Smirnovs", "Smirnovu mājas", "Džeriņi", "Ābols", "Andersons", "Krastenberģi", "Batņa", "Batņi", "Čukstes". Valsts Zemes dienests piebilst, ka šie uzvārdi jau ir ierakstīti mūsu māju un ēku nosaukumos un noteikti taps vēl jauni un leģendāri nosaukumi!

Un vēl

Latvijas Dabas fonds sociālajos tīklos izplatījis aicinājumu ievākt, nest mājās un likt vāzēs daudzlapu lupīnas - krāšņos, bet invazīvos augus, kas pļavās un smiltājos izspiež vietējās sugas. Lupīnas dažādākajās krāsās zied no maija beigām līdz jūnija vidum. Visbiežāk tās atrodamas maz izmantotās vai pamestās pļavās, atmatās, ceļmalās, nogāzēs, mežmalās un skrajās priežu audzēs, kā arī meža kvartālu stigās. Dabas fonds aicina plūkt lupīnas, cik var, tā samazinot lupīnu skaitu, kas nogatavina sēklas, samazināt to invāziju, palīdzēt dabai. Savukārt ar ziediem izdaiļojot māju, iepriecināt sevi un draugus!

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kariņš sāks sarunas par koalīcijas paplašināšanu; Pedagogu arodbiedrība atbalsta Izglītības ministrijas rosinātās reformas; un Šodien Latvijā sākas stirnu āžu medību sezona.

Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu un Nacionālā apvienība trešdien nebalsoja ne par vienu no kandidātiem, premjers Krišjānis Kariņš saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību– par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību un "Progresīvos". Tikmēr Apvienotais Saraksts un Nacionālā apvienība pret izmaiņām koalīcijā iebilst. "Progresīvie" norāda, ka gaidīs esošo koalīcijas partneru sarunas. Savukārt ZZS apgalvo, ka sarunas par valdības maiņu prezidenta vēlēšanu procesā nav notikušas. Kariņš sarunas par koalīcijas paplašināšanu plāno piektdien.

Edgara Rinkēviča pirmā ārvalstu vizīte Valsts prezidenta amatā būs uz kaimiņvalsti Igauniju. To politiķis atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums". Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas Valsts prezidents parasti pirmajā ārvalstu vizītē dodas uz Igauniju un viņš pieturēšoties pie šīs tradīcijas. Jaunievēlētais Valsts prezidents atzina arī, ka viņš plānojis iepazīšanās vizītes citās tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Polijā un Lietuvā. Rinkēvičs atzina, ka tāpat plāno doties uz Ukrainu, kur viņš nesen bijis ārlietu ministra statusā. 

"Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers kopā ar partiju mēģināšot vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atlaišanu. Šlesers aģentūrai LETA norādīja, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās ievēlēja "Jaunās vienotības" kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, koalīcijā ir gaidāmas izmaiņas. Šlesera ieskatā, pašreizējā koalīcija "de facto" ir beigusies un tiks veidota jauna, jo esošā ir "rīcībnespējīga". Politiķis atzīmēja, ka prezidenta vēlēšanas ir šīs koalīcijas punkts, jo pēdējā laikā nebija nedz reformu, nedz bijusi kaut kāda rīcība. 

AS "Pasažieru vilciens" 2023. gadā dividendēs no pagājušā gada peļņas valstij maksās 386 tūkstoši 713 eiro, kas ir par 8 tūkstoši 445 eiro vairāk nekā pērn. 2022. gadā uzņēmums dividendēs no 2021. gada peļņas izmaksāja 378 tūkstoši 268 eiro, bet 2021. gadā – 148 tūkstoši eiro. "Pasažieru vilciena" peļņa 2022. gadā bija 604,2 tūkstoši eiro, kas ir par 13,2 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2021. gadā. Pagājušā gadā "Pasažieru vilciens" sasniedza 52,42 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18% vairāk nekā 2021. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 44,13 miljoni eiro.

Šā mēneša laikā Krievija arvien biežāk piekāpusies Ukrainai militārās iniciatīvas ziņā – ar šādu vērtējumu nācis klajā Lielbritānijas militārais izlūkdienests. Smagākās kaujas joprojām turpinās frontē Doneckas apgabalā. Bahmuta sagrauta un okupēta, taču flangos pie Bahmutas Ukrainas karavīri turpina cīņu, pēdējā laikā pamazām atgūstot teritorijas. Kopš maija sākuma Krievija arvien vairāk zaudē militāro iniciatīvu, uzskata Lielbritānijas militārais izlūkdienests, un Norāda, ka  Krievija drīzāk reaģē uz Ukrainas darbībām, nevis virzās uz saviem mērķiem. Bet mērķis droši vien joprojām ir Doneckas un Luhanskas apgabala pilnīga okupācija.

Vācijā pagājušajā gadā naturalizēti 168 tūkstoši 500 cilvēki, un tas bija lielākais naturalizēto skaits pēdējo 20 gadu laikā, liecina Vācijas federālā statistikas biroja provizoriskie dati. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu naturalizēto skaits pieaudzis par 28%. 48 tūkstoši 300 jeb 29% no visiem naturalizētajiem bija Sīrijas pilsoņi. Otra lielākā grupa bija Turcijas pilsoņi - vairāk nekā 14 tūkstoši 200. Naturalizēti arī 5 tūkstoši 600 Ukrainas pilsoņi, un tas bija gandrīz trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā.

Turpinām ziņas

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas izglītības vadītāju asociācija piekrīt, ka skolu tīkls ir jāoptimizē, bet nepieciešams izstrādāt konkrētu un detalizētu plānu, kā to darīt. Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pauda, ka ir vairākkārt piekritusi skolu tīkla reformas nepieciešamībai, jo reformas vajadzību parāda arī demogrāfiskā situācija. Otrdien Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie skolu tīkla optimizācijas kritēriji neesot bijuši pilnvērtīgi, jo, pēc Vanagas teiktā, šobrīd kartējums balstās tikai uz kilometru un skolēnu skaitu, neņemot vērā kvalitatīvos kritērijus. Viņa norādīja, ka nepieciešams rēķināties – ir skolas, kuras neizpilda skolēnu skaita kritērijus, tomēr kvalitātes kritēriji ir augstāki nekā blakus skolai, kura atbilst visiem kvantitatīvajiem kritērijiem. 

Skolēniem un viņu vecākiem vakar noslēdzās mācību gads, izsniegtas liecības, un skolēni no šodienas var doties nopelnītajā vasaras brīvlaikā. Eksāmenu sesija vēl turpinās 9. un 12. klašu skolēniem.

Lai, baudot vasaras atpūtu un dažādas aktivitātes, nebūtu jāsaskaras ar nepatīkamiem starpgadījumiem, Valsts policija aicina vecākus ar savām atvasēm rūpīgi pārrunāt dažādus jautājumus par drošību vasarā. Kārtības sargi norāda, ka bērnam noteikti jāpastāsta vecākiem par saviem nodomiem, kurp vēlas doties, cik ilgi būs prom, ar ko būs kopā. Tāpat bērniem ir jāatgādina, ka svešām personām, kuras mēģina pievērst viņa uzmanību, nevajag uzticēties, jo nav iespējams paredzēt svešinieka nodomus. 

Vasara ir arī laiks, kad vēl pastiprinātāk bērniem jāatgādina par drošību ceļu satiksmē. Ja bērns brauc ar velosipēdu, jāatceras, ka galvā obligāti jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei. Jāatceras, ka mobilā telefona lietošana vai mūzikas klausīšanās austiņās var novērst bērna uzmanību ne tikai no apkārt notiekošā, bet novest arī pie traģēdijas. Lai izvairītos no iespējamas nelaimes dzelzceļa vai brauktuves tuvumā, kā arī šķērsojot brauktuvi, svarīgi visu uzmanību pievērst apkārt notiekošajam, tādēļ jāatgādina bērniem, ka viedierīču lietošana un mūzikas klausīšanas ceļa un dzelzceļa tuvumā ir jāpārtrauc!

Sākoties vasarai, bērni aizvien biežāk nodarbosies ar dažādām brīvā laika aktivitātēm, tādēļ būtiski atgādināt par savu personīgo mantu drošību – neatstāt bez uzraudzības somas un citas vērtīgas lietas. Tāpat ar bērnu ļoti svarīgi ir pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un atpūtu dabā. Gadījumos, kad bērnam draud briesmas, nekavējoties par to jāziņo policijai, zvanot pa tālruņa numuru 110 vai vienotajam glābšanas dienestam – 112!

Un vēl

Latvijā šodien, 1.jūnijā, sāksies stirnu āžu medību sezona, bet stirnu kazu un kazlēnu vecumā līdz vienam gadam medību sezona sāksies 15.augustā. Dienestā skaidro, ka stirnas ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, taču Medību likums notei, ka stirnas atļauts medīt tikai reģistrētos medību iecirkņos, kuru platība ir vismaz 350 hektāru. Pēc stirnas nomedīšanas tās pārvietošanai nav nepieciešams ne savilcējs, ne cita veida dokumentācija, bet medniekam vienas dienas laikā pēc medībām jāinformē medību tiesību lietotāja noteiktā atbildīgā persona par nomedītajām vai ievainotajām stirnām. Atbildīgajai personai vienas dienas laikā pēc medībām jāreģistrē nomedītās vai ievainotās stirnas nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā, norādot arī dzīvnieka dzimumu un vecumu. Stirnu medību sezona turpināsies līdz 30.novembrim.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība piešķir 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai; Jēkabpilī, Kena parka šovakar norisināsies bērnu svētki; un Kāds bijis maijs sinoptiķu vērtējumā?

Par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām ārvalstu mediji raksta, virsrakstos izceļot divus aspektus: Edgara Rinkēviča ilggadējo pieredzi ārlietu ministra amatā un to, ka viņš būs pirmais Eiropas Savienībā atklāti homoseksuālais prezidents. Informācija par jauna prezidenta ievēlēšanu ārvalstu medijos ir izskanējusi, sākot no tepat blakus esošās Igaunijas un Lietuvas, līdz daudz tālākām zemēm, tajā skaitā ASV un Ķīna. Jau ziņots, ka Rinkēvičs jau neilgi pēc ievēlēšanas sāka saņemt apsveikumus sociālajos tīklos. Viņu sveikuši gan citu valstu prezidenti, citu valstu ārlietu ministri un citas amatpersonas.

Ja Zaļo un zemnieku savienība ienāks valdībā, tā nevarētu būt tikai koalīcijas paplašināšana, bet tai jābūt jaunas valdības veidošanai, intervijā Latvijas Radio sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Līdzīgu viedokli LTV pauda "Apvienotais saraksts" pārstāvošais Māris Kučinskis. Valainis atklāja, ka pirms Valsts prezidenta vēlēšanām konsultāciju procesā bija "piedāvājumi konkrētiem cilvēkiem konkrētā amatā", bet tie neesot bijuši no "Jaunās Vienotības". Viņš arī pauda, ka pašreizējā situācija esot veidojusies tāpēc, ka viens no koalīcijas partneriem esot pinis intrigas par jaunu valdību. Tas esot "Apvienotais saraksts", kas pēc būtības paši iesāka visu šo procesu, izvirzot savu prezidenta amata kandidātu, nekonsultējoties ar saviem koalīcijas partneriem, un izveidoja visu šo situāciju, kurā nu iesaistījās arī opozīcija, norāda Valainis. Viņa vērtējumā pašreizējā valdība jau sākotnēji bija rīcībnespējīga. Tagad esot vajadzīga valdība, kurā būtu maksimāli plaša politisko partiju pārstāvniecība.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām. Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus. Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta. Jau ziņots, ka Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Pēc izcīnītās trešās vietas pasaules čempionātā hokejā sportisti, viņu treneri, sportistus apkalpojošie sporta darbinieki, tai skaitā sporta ārsti, apkalpojošais personāls no valsts budžeta saņems naudas balvu – kopā 44 cilvēki katrs saņems 5000 eiro, tā šodien nolēma valdība. Savukārt hokeja attīstībai Latvijas Hokeja federācija saņems 356 tūkstoši 716 eiro.

Šodien valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus, kas paredz pastāvīgas biodrošības prasības mājputnu turēšanas vietām. Zemkopības ministrija uzsver, ka biodrošības prasību efektīva īstenošana ļaus mājputnus un nebrīvē turētus putnus pasargāt no augsti patogēnās putnu gripas un citu infekcijas slimību izplatības un putnu ganāmpulku likvidēšanas. Vienlaikus pasākumi veicinās arī dzīvnieku īpašnieku atbildību un izpratni par profilaktisko pasākumu nozīmīgumu.

Jau ziņots, ka putnu gripa šogad konstatēta 15 vietās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Krāslavā, Talsos un Talsu novada Rojas pagastā, Rojā, Ventspilī, Liepājā, Pļaviņās, Madonā un Madonas novada Ošupes pagastā, Cēsu novada Veselavas pagastā, Tukuma novada Lapmežciemā, Salaspils novada Salaspils pagastā un Saldus novada Novadnieku pagastā.

Turpinām ziņas

Vasaras pirmais mēnesis – jūnijs – ik gadu tiek iesākts ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, kas veltīta ikvienam pasaules bērnam. Jēkabpilī šīs dienas atzīmēšana jau kļuvusi par skaistu un krāšņu tradīciju. Arī šogad svētkus svinēs šodien, 1. jūnijā Jēkabpils Kena parkā. Svētki sāksies pulksten piecos pēcpusdienā ar radošajām darbnīcām un sportiskām aktivitātēm par kurām parūpēsies Imupulss Fitness komanda un Jēkabpils Sporta centrs. No pulksten sešiem vakarā skanēs mazāko un lielāko jēkabpiliešu koncerts. Visi būs aicināti piedalīties radošās apvienības “Jogitas pasākumi” aktivitātēs pēc kurām skaistā princese visus aizvedīs uz brīnumainu burbuļu ballīti. Visa svētku vakara garumā paredzētas raibu raibas izklaides visām gaumēm – dažādas koka galda spēles, varēs iepazīt dzīvniekus no Zaļumnieku sētas, arī bērnu iemīļotie poniji gaidīs, lai varētu izvizināt mazos pasākuma apmeklētājus. Protams, neiztikt arī bez kāda garda našķa un piepūšamajām atrakcijām! Pasākums bez ieejas maksas.

No nākamā gada 1.janvāra Jēkabpilī par 60 procentiem pieaugs braukšanas maksa pilsētas autobusos. Tā lēmuši Jēkabpils novada domes deputāti. No janvāra par vienu braucienu pilsētas teritorijā līdzšinējo 50 centu vietā būs jāmaksā - 80 centi. Savukārt par vienu braucienu ārpus pilsētas teritorijas no pieturas “Ceļa meistars” līdz pieturai “Pansionāts” biļetes cena 20 centi jeb braucot no pilsētas līdz pansionātam biļete maksās 1 eiro. Noteikts, ka par vienas bagāžas vienības pārvadāšanu (izņemot rokas bagāžu) – 80 centi; par viena mājas (istabas) dzīvnieka pārvadāšanu – 80 centi. Pašvaldība arī noteikusi braukšanas maksas atlaides. Ja pasažieri iegādājas braukšanas karti, ir noteiktas sekojošas atlaides:  10 līdz 19 braucieniem – 10%, 20 līdz 34 braucieniem 15% un 35 un vairāk braucieniem – 20%. Braucieni izmantojami 60 dienu laikā no braukšanas kartes iegādāšanās brīža. Maksa par atkārtoti izsniedzamu braukšanas karti noteikta trīs eiro apmērā. Pati braukšanas karte pirmreizēji ir bez maksas. Atvieglojumi paredzēti arī skolēniem un pensionāriem. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

Aizvadītais maijs Latvijā bijis sausākais šajā gadsimtā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Vidējais nokrišņu daudzums valstī bijis tikai aptuveni 12 milimetri, kas ir tikai 24% no klimatiskās normas. Mitrāks laiks bijis Latgalē, kur Rēzeknē pagājušajā mēnesī nolijuši gandrīz 30 milimetri lietus, kas šajā reģionā ir puse no mēneša normas, bet daudzviet citur Latvijā maija nokrišņu summa nesasniedz pat 10 milimetru. Šajā gadsimtā bijuši vairāki gadi, kad maijā nokrišņu daudzums valstī vidēji ir ap 20–30 milimetriem, taču tik sauss kā aizvadītais maijs nav bijis neviens. Vides monitoringa programmas "Copernicus" prognozes liecina, ka vasaras mēnešos Latvijā, visticamāk, nokrišņu daudzums būs mazāks par klimatisko normu, tādēļ pastāv iespēja, ka daudzos Latvijas reģionos sausums valdīs visu vasaru.

Atstājiet komentāru