2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.maijā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.maijā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeimas komisija atzinusi, ka visi trīs kandidāti var pretendēt uz Valsts prezidenta amatu; Latvijā sākusies meža zvēru vakcinēšana pret trakumsērgu;  un Katru vasaru ūdenstilpēs bojā iet vidēji 50 cilvēki.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atzinusi, ka visi trīs Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti – Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs un Elīna Pinto – atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām un attiecīgi var pretendēt uz šo amatu. Komisija sagatavos attiecīgu ziņojumu Saeimai, kuru nolasīs, sākot Saeimas sēdi Valsts prezidenta ievēlēšanai 31. maijā. Lai šo ziņojumu sagatavotu, komisija bija lūgusi informāciju par kandidātiem no Ģenerālprokuratūras,  Valsts ieņēmumu dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja. Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu Saeimas mandātu komisija pārbauda, vai kandidatūras atbilst likumu prasībām. 

Enerģijas patēriņa veicināšanai nāksies pārveidot industriālo politiku, pirmdien Saeimas Enerģētikas forumā teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš. Viņš skaidroja, ka nākotnē enerģijas ražošanas jaudas un saražotās enerģijas apjomi būtiski pieaugs, bet pagaidām netiek sagaidīts milzīgs patēriņa pieaugums, tāpēc būs jādomā, kur likt saražoto enerģiju. Lapiņš skaidroja, ka paredzamais enerģijas pārpalikums būs milzīgs, to ir iecerēts eksportēt, taču arī visas apkārtējās valstis domā līdzīgi, cerot uz enerģijas eksportu. Līdz ar to Latvijai nāksies pārrakstīt industriālo politiku, lai domātu, kur likt enerģijas pārpalikumu.

Latvijas Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas ikgadējās sarunās puses vienojās par nepieciešamību piešķirt papildu 20 miljonus eiro no nākamā gada valsts budžeta vietējo autoceļu sakārtošanai. Savukārt 2025. un 2026. gada budžetā šim mērķim vajadzētu vēl papildu 10 miljonus eiro. Puses bijušas vienisprātis, ka jāpalielina kopējais atbalsta apjoms vismaz par 2 miljoniem eiro gadā pašvaldību tranzīta ielām, savukārt valsts atbalsta līdzfinansējumam pilsētu tranzīta ielu atjaunošanai jābūt 75% apmērā.  Vienlaikus būtu jānosaka, ka pašvaldībām, ņemot aizņēmumu tranzīta ielu uzturēšanai, nav jāiegulda arī savs finansējums. 

Baltkrievijas pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko parakstījis rīkojumu par nesen notiesātā blogera un opozīcijas aktīvista Romāna Protaseviča apžēlošanu. Baltkrievijā valdošais režīms 3. Maijā piesprieda Protasevičam astoņu gadu cietumsodu. Protaševičs par atbrīvošanu pateicies valstij un diktatoram. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs sarunā ar Latvijas Radio secina, ka Baltkrievijā valdošais režīms acīmredzot vairs nesaskatīja lietderību Protaseviča paturēšanai apcietinājumā. Režīms ir panācis savu, jo Protasevičs ir diskreditēts gan vietējās, gan starptautiskās sabiedrības acīs. Vienlaikus šāda "labvēlība" pret Protaseviču varētu kalpot arī kā Lukašenko režīma signāls citiem opozīcijas līderiem, ka sadarbība ar režīmu varētu atmaksāties.

Kā ziņots, 28 gadus vecais Protasevičs ir opozīcijas medija "Nexta" dibinātājs un bijušais galvenais redaktors. 2021. gada maijā viņš tika aizturēts Minskas lidostā, kad Lukašenko režīms pārtvēra un piespieda nolaisties Minskā ceļā uz Viļņu esošo lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnu. "Nexta" kanālam, kas ir populārs vietnēs "YouTube" un "Telegram", bija liela loma 2020. gada protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu, saskaņā ar kuriem Lukašenko kārtējo reizi tika pasludināts par uzvarētāju.  "Nexta" Baltkrievijā tika aizliegta un pasludināta par "teroristu organizāciju". Protasevičs jau drīz pēc aresta publiski nožēloja savas "kļūdas" un slavēja Lukašenko kā spēcīgu līderi ar "dzelzs olām". Protaseviča vecāki uzskatīja, ka šāda intervija no viņa izspiesta ar fiziskas un psiholoģiskas ietekmēšanas palīdzību.

Apvienotajā Karalistē pasaulē nākuši divi Prževaļska kumeļi – tā ir apdraudēta un reta savvaļas zirgu suga, kas tika uzskatīta par izmirušu, bet spēja saglabāties, tikai pateicoties Mongolijas zirgkopjiem. Šiem kumeļiem, kas pasaulē nākuši Apvienotajā Karalistē, ir atvēlēta 240 hektāru liela platība zooloģiskajā dārzā, kas atrodas netālu no Londonas. Britu zirgkopji ļoti priecājas, ka ir bijusi iespēja piedzīvot šo unikālo zirgu turpināšanos. Lai gan Prževaļska zirgiem ir kopīgi senči ar mūsdienu zirgiem, abas līnijas sadalījās pirms ļoti seniem laikiem – aptuveni 38 tūkstošiem gadu. Patlaban savvaļā Prževaļska zirgi dzīvo Mongolijas stepēs, un to populācija esot pieaugusi līdz teju tūkstotim dzīvnieku.

Turpinām ziņas

Pārtikas un veterinārais dienests ir sācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Latvijā trakumsērga ir izskausta, tomēr dzīvnieki sistemātiski tiek vakcinēti. Vakcīnas ēsmas ir izvietotas valsts austrumu pierobežā, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas. Vakcīnu ēsmas ir brūngani zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma kubiņi ar iestrādātu vakcīnu, kas satur novājinātu trakumsērgas vīrusa celmu. Šī vakcīna nav domāta suņiem un kaķiem, taču gadījumā, ja dzīvnieks to apēdīs, dzīvnieka veselība netiks apdraudēta. Arī cilvēkiem un apkārtējai videi vakcīna nav bīstama.Iestājoties siltajam laikam, kad ūdens temperatūra upēs sasniedz astoņus grādus, Valsts zinātniskā institūta "Bior" zivju audzētavas uzsāk zivju mazuļu ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs. Daugavā, Gaujā un Ventā šobrīd tiek ielaisti zivju mazuļi viena vai divu gadu vecumā, tādējādi ir gana attīstījušies, lai dotos migrācijā uz jūru un dzīvi sāļā ūdenī. Zivju audzētavas šobrīd aktīvi strādā. Daugavā šogad plāno ielaist vairāk nekā 500 tūkstoši lašu un taimiņu mazuļus. Darbi turpināsies līdz pat jūnijam. Pēc tam jau varēs laist upēs gan nēģu kāpurus, gan arī strauta foreles. 

Un vēl

15.maijā Latvijā atklāja oficiālo peldsezonu, arī šīs nedēļas laikapstākļu prognoze daudzus mudinās doties atpūsties pie ūdens un peldēt. Aizvadītajā gadā peldsezonā  ugunsdzēsēji glābēji ūdenstilpēs izglāba 63 cilvēkus, tai skaitā deviņus bērnus, bet traģiski atpūta pie ūdens noslēdzās 48 cilvēkiem, vēsta glābēji. Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, secināms, ka Kurzemē biežāk nelaimes notika ezeros, Zemgalē, Rīgā un Pierīgā - upēs, bet Vidzemē un Latgalē - piemājas dīķos. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši. 

Izvērtējot negadījumu apstākļus, secināms, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdens motociklus, laivas. Biežākie nelaimes cēloņi - alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana – piemēram, peldvestes neizmantošana. Glābšanas dienests atgādina, ka piesardzība atpūtā uz ūdens un objektīvs savu spēju novērtējums ir drošas un izdevušās vasaras priekšnosacījums!

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Veselības ministrija vienojusies ar slimnīcām par soļiem virzībā uz to tīkla izmaiņām; Enerģētiskajai neatkarībai kā prioritārais jāizmanto vietējais kurināmais, Saeimas Enerģētikas forumā norādījis Latvijas Darba devēju ; un Vāc parakstus jaunas ceļazīmes ieviešanai.

Veselības ministrija pirmdien sanāksmē ar slimnīcām vienojusies par soļiem to tīkla izmaiņu veikšanai un par tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem. Lai nodrošinātu stacionāros pakalpojumus, Veselības ministrija solās Latvijā ieviest starptautiskos standartos balstītas prasības un vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai. Plānots, ka nākotnē slimnīcu darbības novērtējumā tiks ņemti vērā klīniskie indikatori, kā arī pamazām tiks ieviests mehānisms stacionāro pakalpojumu vērtēšanā iekļaut arī struktūras datus, piemēram māsu proporcija, pilna laika speciālisti, procesu rezultātus, piemēram, vidējais gultas dienu skaits, operāciju skaits, pacientu pieredzes novērtējums, pacientu drošības rādītājus, kā arī izmaksu efektivitāti. Vērtējumā tikšot ņemti vērā arī kvantitatīvie rādītāji - manipulāciju un pacientu skaits. Konkrēti laiki, kad tiks ieviestas visas plānotās izmaiņas pagaidām netiek nosaukti.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ir konceptuāli vienojušies par risinājumu, kas ļaus nodrošināt iespēju Eiropas Parlamenta vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī pēc izvēles. Kučinska un Sprindžuka vienošanās paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sistēmā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra kļūs par spēcīgu valsts digitālo lietu aģentūru, līdz ar to tiks atrisināts ne tikai jautājums par balsošanu Eiroparlamenta vēlēšanās. Paredzēts, ka aģentūra sadarbībā ar Iekšlietu ministriju pārzinās CVK nepieciešamās informācijas tehnoloģiju sistēmas. Tuvāko nedēļu laikā varētu tapt detalizētāks ziņojums valdībai šajā jautājumā.

Dānija būtu gatava jūlijā rīkot samitu ar mērķi rast mieru Ukrainas un Krievijas starpā, bet šādā sanāksmē būtu jāpiedalās arī Indijai, Ķīnai un Brazīlijai, pavēstījis Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens. Viņš norādījis, ja Ukraina uzskatītu, ka ir pienācis laiks šādai sanāksmei, tas būtu fantastiski. Un tad Dānija, protams, gribētu uzņemt šādu sanāksmi, Briselē Eiropas Savienības Ārlietu padomes kuluāros sacījis ministrs. Ukrainas decembrī paustajam rosinājumam rīkot miera samitu februārī diemžēl nebijis lemts materializēties.

Trešo vietu Turcijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ieguvušais ultranacionālists Sinans Ogans atbalstu otrajā kārtā paudis prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam. Ogans vēlēšanās 14.maijā ieguva 5,2% balsu, un tas, kā uzskata komentētāji, bija viens no faktoriem, kāpēc Erdogans nespēja pārvarēt 50% robežu jau pirmajā kārtā. Ogans piektdien tikās ar Erdoganu, kā arī arī opozīcijas līdera Kemala Kiličdaroglu sabiedrotajiem. Pēc tikšanās viņš paziņojis, ka ar saviem domubiedriem vēlēšanu otrajā kārtā 28.maijā atbalstīs Tautas alianses kandidātu Erdoganu. Tiesa gan, analītiķiem ir šaubas, vai Ogana viedoklim ir liela ietekme uz viņa vēlētājiem.

Eiropas Savienības dalībvalstu ministri apstiprināja ieceri vērsties pret ātro modi, nosakot prasību izstrādāt izturīgākus apģērbus un aizliedzot iznīcināt nepārdotas preces. ES dalībvalstu konkurences ministri pirmdien tikās Briselē, lai apstiprinātu pērn Eiropas Komisijas ierosināto plānu aizliegt tekstilizstrādājumu, apavu un citu nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanu. Bloks vēlas samazināt tādu apģērbu vai aksesuāru ietekmi uz vidi, kas ir izgatavoti, bet nekad nav tikuši izmantoti, jo īpaši kopš interneta veikalu straujas izplatības. ES apkopotā informācija liecina, ka tekstilizstrādājumiem ir ceturtā lielākā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām 27 bloka valstīs pēc pārtikas, mājokļa un transporta. Jaunie noteikumi ietvers stingrākas prasības, lai produkti būtu izturīgāki, uzticamāki, atkārtoti izmantojami, labojami, pārstrādājāmi un viegli uzturami. 

Turpinām ziņas

Enerģētiskajai neatkarībai kā prioritārais jāizmanto vietējais kurināmais, Saeimas Enerģētikas forumā norādījis Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Guntars Kokorevičs. Enerģētiskā neatkarība ir ļoti būtiska, tāpēc darba devēju ieskatā vienmēr jāattīsta alternatīvi piegāžu avoti, lai neveidojas vietējais piegāžu monopols. Vienlaikus Kokorevičs uzsvēra, ka prioritāri jāattīsta vietējā kurināmā - šķeldas, biomasas, kūdras, atkritumu izmantošana un tikai tad seko energoresursu imports. Viņš norādīja, ka siltumapgādei nepieciešamo enerģijas daudzumu jau patlaban ir iespējams nodrošināt ar vietējiem resursiem, savukārt elektroenerģijas ražošanai patlaban nepieciešams energoresursu imports, bet ilgtermiņa mērķis ir arī to pēc iespējas aizstāt ar vietējiem resursiem.

Pirmdien, 22. maijā Latvijas Muzeju dienā, kas šogad norisinājās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, tika pasniegta Latvijas Muzeju biedrības Gada balva 2023. Galvenās balvas saņēmējs ir Eduarda Veidenbauma muzejs "Kalāči" un tā pērn atklātā ekspozīcija "Vairāk gaismas!". Muzejs aicina izzināt latviešu dzejas pirmā modernista sapņus un centienus, nemierīgās attiecības ar ģimeni un draugiem, trauslo veselību, ideālistiskās demokrātijas un līdztiesības idejas, un, protams, viņa novatorisko dzeju. Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, savukārt žūrijas balvu "Pamanīts!" saņēma projekts "Neredzamā pasaule". 

Un vēl

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par jaunas brīdinājuma ceļazīmes "Melnais punkts" ieviešanu. Kā inisiatīvas pārstāvis norādīts Andrejs Turko. Viņš skaidro, ka Eiropas Savienības valstu reitingā, kas apkopo ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju, Latvija 2019.gadā ierindojās piektajā vietā - uzreiz ar Rumānijas, Bulgārijas, Polijas un Horvātijas. Latvijā šis rādītājs bijis 69 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju; ES vidēji - 51. Ar šo iniciatīvu Turko aicina ieviest jaunu brīdinājuma ceļazīmi "Melnais punkts", kas norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā un aicinātu transportlīdzekļa vadītāju pievērst īpašu uzmanību ceļam.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Dziesmu svētkos nedziedās «Svētī debesīs šo zemi» ar Kaspara Dimitera vārdiem; Latvijas hokeja līdzjutēji onkoloģisko pacientu rehabilitācijas centra Dignājā rekonstrukcijai ziedojuši 8680 eiro; un Kāds ir bijis maija vidus sinoptiķu vērtējumā?

27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku noslēguma koncertā "Kopā augšup" neskanēs Zigmara Liepiņa dziesma "Svētī debesīs šo zemi". Komponists 23. maija rītā medijiem paziņoja, ka viņam nav pieņemami stāvēt uz vienas skatuves ar dziesmas "Svētī debesīs šo zemi" vārdu autoru Kasparu Dimiteru, kurš jau kādu laiku izrāda prokremlisku pozīciju. Tāpēc pieņemts lēmums šo dziesmu no svētku noslēguma koncerta repertuāra izņemt. Zigmars Liepiņš atzina, ka ļoti nožēlo, ka viņam šāds solis jāsper – viņš nevar iedomāties, vai visas Dziesmu svētku kustības laikā kāds komponists ir atteicies no savas dziesmas iekļaušanas repertuārā, jo tas ir lielākais pagodinājums, kāds komponistam var būt. Koncerta "Kopā augšup" mākslinieciskā grupa, respektējot komponista izvēli, šobrīd izvērtē vairākus skaņdarbu variantus – kora dziedātājiem labi zināmus opusus, kurus iekļaut šīs dziesmas vietā koncerta noslēguma posmā. 

Pašvaldībām ir problemātiski atrast autobusus šovasar gaidāmo 27.to Vispārējos latviešu dziesmu un 17.to Deju svētku dalībnieku pārvadāšanai. Kkultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka šāda problēma esot izgaismojusies svētku organizēšanas rīcības komitejas sēdēs, un tas daudziem esot licies pārsteidzoši. Tomēr nav vairs tie laiki, kad ikvienā pašvaldībā blakus kultūras centram stāvēja kādi pāris autobusi katram gadījumam. Vaicāts, vai tas nozīmē, ka dalībniekiem būs problēmas ar nokļūšanu uz svētku pasākumu norises vietām, Puntulis atbildēja, ka šādu problēmu nebūs, tomēr pašvaldībām transports būšot diezgan tālu jāmeklē. Savukārt ar svētku dalībnieku izmitināšanu nekādām problēmām nevajadzētu rasties, vismaz šādu signālu ministra rīcībā pagaidām neesot.

Finanšu ministrija neatbalstīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darba grupā apspriesto risinājumu sabiedrisko mediju finansēšanu plānot ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tā vietā Finanšu ministrijas nodokļu revīzijas darba grupā varētu apspriest ieceri par sabiedrisko mediju nodokļa vai abonentmaksas ieviešanu. Diskusiju par sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu varētu sākt jau šonedēļ.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar. ""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš uzņēmumam ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, tas ievērojami audzis un strādā, sākot no Somijas un Polijas. Uzņēmuma pamatā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru. Pašlaik uzņēmums ir fokusējies nepieciešamās informācijas gatavošanai, lai saņemtu atļaujas iegādāties "Gaso."

Vērienīgākā muitas sistēmas pārveide kopš 1968. gada – tā Eiropas Komisija raksturo piedāvāto Muitas savienības reformu. Uz muitas darbiniekiem gulstas arvien lielāka atbildība pārbaudīt preču izcelsmi un atbilstību dažādām prasībām, kas ietvertas aptuveni 350 likumos. Tādēļ sistēmai ir jākļūst modernākai. Iepirkšanās internetā daudziem ir kļuvusi par ikdienu. Bieži vien sūtījumi nāk no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. To apliecina arī statistika. Tā rāda, ka bloka teritorijā katru gadu ienāk aptuveni viens miljards mazu interneta pirkumu. Divas trešdaļas no šiem sūtījumiem nāk no Ķīnas. Tādēļ Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piedāvā vienkāršot un modernizēt pašreizējo sistēmu. Piedāvātā reforma paredz, ka visas muitas nodevas un nodokļus pircēji maksās, iegādājoties preces interneta veikalā, nevis kā tagad, saņemot sūtījumu pastā. Tas ļaus izvairīties no slēptām izmaksām un nepatīkamiem pārsteigumiem, kā arī mazinās krāpšanas risku.

Turpinām ziņas

Latvijas hokeja līdzjutēji onkoloģisko pacientu rehabilitācijas centra Jēkabpils novada Dignājas pagastā rekonstrukcijai ziedojuši 8 tūkstoši 680 eiro.  Latvijas Hokeja Federācija sadarbībā ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību "Dzīvības koks" Latvijas pārbaudes spēlēs ar Šveici pirms Pasaules čempionāta hokejā organizēja labdarības akciju "Ziedo! Lai dzīve pēc vēža turpinās". Akcijas mērķis bija vākt līdzekļus, lai pabeigtu psihosociālās rehabilitācijas centru onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku rehabilitācijai pēc slimības. Akcijai tika novirzīts viens eiro no katras uz pārbaudes spēlēm pārdotās biļetes, pavisam 6280 eiro. Papildus tam spēļu laikā "Arēnā Rīga" tika vākti ziedojumi un notika izsole, savācot 2400 eiro. Hokeja līdzjutēji, kas piedalījās izsolē, uzsvēra, ka viņus motivēja ne vien vēlme iegādāties Latvijas izlases spēlētāju nūju vai kreklu, bet arī iespēja atbalstīt cilvēkus, kas saskārušies ar vēzi.

Latvijas iedzīvotāju paradumi attiecībā uz elektrodrošību nav labi, liecina uzņēmuma AS "Sadales tīkls" veiktais pētījums "Elektrodrošības indekss". Katrā desmitajā mājsaimniecībā atrodamas bojātas elektroiekārtas, ko izmanto ikdienā. Vēl 30% aptaujāto atzinuši, ka ir lietojuši elektroierīci, kurai ir bojāta vada izolācija. 28% aptaujāto atzīst, ka ir nepareizi lietojuši elektroierīces mitrā vidē, piemēram, iznesuši iekštelpu pagarinātāju ārā vai nav parūpējušies par drošību virtuvē. 35% no respondentiem ir atzinuši, ka ir pārslogojuši mājokļa iekšējo elektrotīklu, vienlaikus pieslēdzot vairākas lielas jaudas elektroierīces. Speciālisti norāda, ka ēku elektroinstalāciju bojājumi var būt vieni no bīstamākajiem, jo var izraisīt ne vien elektrotraumu risku, bet arī būt par iemeslu uguns nelaimei. Jāņem vērā, ka liela daļa Latvijā esošo daudzdzīvokļu namu būvēti pirms aptuveni 50 gadiem vai pat senāk. Ugunsdrošības noteiktumi noteic, ka ik pēc desmit gadiem jāveic elektroinstalāciju pārbaude. Tikai retais to ir izdarījis. 

Un vēl

Mēneša otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra valstī bija +13,1 grāds jeb 1,8 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Rīgas centrā un Priekuļos, diennakts vidējai gaisa temperatūrai pārsniedzot +15 grādus, 11.maijā sākās meteoroloģiskā vasara. Zemākā gaisa temperatūra bija -1,7 grādi 19.maijā Mērsragā, savukārt visaugstāk - līdz +25,5 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 14.maijā Liepājā. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā maija vidū bija 9,7 milimetri jeb puse no normas. Savukārt stiprākās vēja brāzmas - 19,6 metri sekundē - novērotas 17.maijā Ventspilī. 

Siltā laika ietekmē strauji sāka ziedēt zirgkastaņas, ceriņi, ābeles un pīlādži. Valsts austrumu un centrālajos novados beidza ziedēt ievas, tikmēr Vidzemē un Kurzemē, īpaši jūras tuvumā, to ziedēšana turpinājās. Dažviet ozoliem nosaluši ziedi un lapas. Sausuma dēļ mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajā daļā, ilgstoši saglabājas augsta ugunsbīstamība.

Atstājiet komentāru