Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 22.martā
- 22 marts 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Prezidents izsludina valsts budžetu; Nākamnedēļ vairākās pašvaldībās varētu izsludināt ārkārtējo situāciju ; un Krustpils pilī būs skatāma izstāde « Mēs atgriezāmies"
Valsts prezidents Egils Levits otrdien izsludinājis Saeimā pieņemto 2023.gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents uzsver, ka 2023.gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais Latvijas budžets.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Ministru prezidenta rezolūcija paredz nozaru ministrijām līdz 26.maijam sagatavot informāciju par 2023.gada valsts budžeta izpildes procesā izveidojušos un līdz gada beigām prognozēto izdevumu ekonomiju un par uzdevumu izpildi iepriekšējo izdevumu pārskatīšanā, kas rada līdzekļu ekonomiju 2023.gadā un turpmākos gados. Tāpat rezolūcijā noteikts pārskatīt piešķirto finansējumu 2023.gadā, lai veselības un izglītības nozarēm nodrošinātu finansējumu, kas nepieciešams, lai īstenotu valdības deklarācijā un tiesību aktos paustās apņemšanās. Savukārt Finanšu ministrijai informatīvais ziņojums par papildu finansējuma pārdali veselības aprūpes un izglītības nozarēm jāsagatavo līdz 16.jūnijam.
Valdība atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas plāno liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus. Likumprojektā plānots noteikt, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens. Šāda nosacījumu Izglītības un zinātnes ministrija vēlas ieviest, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju skolēnu uzņemšanai valsts ģimnāzijās pamatizglītības otrā posma izglītības programmā un vidējās izglītības programmā.
2022. gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5,7 miljardu eiro apmērā. Ieguldījumu ienesīguma rādītāji pagājušajā gadā kritās, sasniedzot vidēji mīnus 14,1%. Arvien lielāks pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits izvēlas savu kapitālu uzkrāt aktīvajos ieguldījumu plānos. Uz dalībnieku izvēli par labu aktīviem ieguldījumu plāniem norāda to pieaugošais īpatsvars uzkrātā kapitāla kopējā apjomā – 2022. gadā tas sasniedza 75%. Tikmēr pensiju 2. līmenī veikto iemaksu apjoms pērn samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2021. gadu, veidojot 1,2 miljardus eiro.
Krievijas anektētajā Krimas pussalā pirmdienas vakarā atskanēja virkne spēcīgu sprādzienu. Vietējie "Telegram" kanāli vēsta, ka tie nākuši no Džankojas pilsētā esošā militārā lidlauka teritorijas. Izskanējusi versija, ka sprādzienus izraisīja Ukrainas droni, kas īstenojuši uzbrukumu lidlauka teritorijai un iznīcinājuši Krievijas raķetes "Kalibr". Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka sprādziena rezultātā Džankojas pilsētā tika iznīcinātas Krievijas spārnotās raķetes "Kalibr NK". Kā vēsta Ukrainas izlūki, raķetes tika iznīcinātas to transportēšanas laikā pa dzelzceļu. Krievijas raķešu iznīcināšana Krimā ir vēl viens signāls okupantiem, ka pienācis laiks izvest savu karaspēku no Krimas.
Turpinām ziņas
Nākamnedēļ vairākās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona pašvaldībās 2023. gadā varētu izsludināt ārkārtējo situāciju, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus egļu mežaudzēs. Vakar Krīzes vadības padomes sēdē atbalstīja Zemkopības ministrijas priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās pašvaldībās egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu dēļ. Plānots, ka šis jautājums tiks skatīts un lēmums pieņemts valdības sēdē 28. Martā. Pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" informācijas, 2022. gadā bija vērojama ļoti augsta mizgrauža lidošanas aktivitāte. Dati par mizgrauža savairošanās prognozēm arī 2023. gadā liecina, ka ir iespējama masveida egļu mežaudžu bojāeja Vidzemes reģionā, kā arī ievērojami pieaugs egļu mežaudžu apdraudējums Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā.
Valsts apmaksātā personu ar invaliditātes asistentu un pavadoņu minimālā atlīdzība par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu palielināta no 4,79 līdz 5,11 eiro. Attiecīgi valsts finansējums pašvaldības sociālajiem dienestiem par vienu asistenta pakalpojuma un pavadoņa pakalpojuma sniegšanas stundu no 1. aprīļa būs 5,37 eiro, kas ietver arī administrēšanas izmaksas 0,26 eiro apmērā.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti rosina aizliegt titrēt filmas krievu valodā. Frakcijas iesniegtie grozījumi Valsts valodas likumā paredz noteikt, ka filmas titrēt būtu ļauts kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Krievu valoda nav ES oficiālā valoda. Patlaban Valsts valodas likums noteic, ka publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, kā arī ir pieļaujami subtitri svešvalodā. Nacionālā apvienība norāda, ka likumprojekts ir nepieciešams, lai stiprinātu latviešu kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā.
Un vēl
No 25. marta līdz 30. aprīlim Krustpils pils Marmora zālē būs skatāma izstāde veltīta komunistiskā genocīda upuru piemiņai "Mēs atgriezāmies". Izstāde „Mēs atgriezāmies” ir veltījums tiem, kuri, pārdzīvojuši ciešanas izsūtījumā, atgriezās Latvijā. Visi portretos redzamie cilvēki apcietināšanas brīdī bija vēl bērni, daži ir dzimuši vecāku izsūtījuma laikā Sibīrijā. Katram ir savs atmiņu stāsts un arī stāsts par kādu īpašu priekšmetu, kas atgādina dzīvi izsūtījumā vai tiek glabāts kā skaudro gadu piemiņa. Vērīgs skaitītājs šos priekšmetus fotogrāfijās pamanīs. Jēkabpils Vēstures muzejs izstādi veidojis, sadarbībā ar Latvijas politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļu. Fotogrāfiju autore - Mētra Daume (Štelmahere).
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Politiski represētie aicina tautu būt vienotai; Prezidenta pilī pārrunā Lielās talkas aktualitātes ; un Parīzes spēļu organizatori atteiksies no olimpiskās uguns stafetē ierastās kārtības.
Politiski represēto ikgadējai konferencei jau otro gadu īpašu emocionālu noskaņu piešķir karš Ukrainā. Apvienības biedri pieņēma aicinājumu ar nosaukumu "Vienoti Latvijai", kurā viņi rosina tautai būt vienotākai, vairāk novērtēt savas valsts neatkarību un aktīvāk izmantot savas pilsoņa tiesības un pildīt pienākumus. Vairāk nekā 200 delegāti no visas Latvijas vakar pulcējās uz ikgadējo Latvijas Politiski represēto apvienības konferenci. Tajā spriests par dažādiem tematiem, arī karu Ukrainā, kas liek vēl vairāk novērtēt savas valsts brīvību. Represēto apvienība, kas pārstāv 10 tūkstoš vēl dzīvos politiski represētos Latvijā, šogad pieņēma aicinājumu "Vienoti Latvijai" – par tautas vienotību un lielāku pilsonisko aktivitāti.
Šonedēļ Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET. Tā ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, kas aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada. Latvijas Banka informē, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu. "TARGET2-Latvija" komponentsistēmu aizstāj jaunā - "TARGET-Latvija" komponentsistēma, kurā eiro maksājumu veikšanu sekmīgi sākušas Latvijas kredītiestādes, Valsts kase un Latvijas Banka. Pagājušajā gadā "TARGET2-Latvija" sistēmā vidēji dienā apstrādāts 891 maksājums 1,32 miljardu eiro apjomā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījuši divas vienošanās par stratēģiskās partnerības pagarināšanu līdz 2030.gadam. Sji paziņoja, ka vizītē Maskavā aizvadījis konstruktīvas sarunas ar Krievijas līderi, un runāja par tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības paplašināšanu ar Krieviju, Ķīnai eksportējot vairāk elektronisko preču. Putins pavēstīja, ka panākta vienošanās par papildus dabasgāzes piegādēm Ķīnai un abas valstis plāno paplašināt transporta savienojumus, būvējot jaunus ceļus un tiltus.
Spēcīgā zemestrīcē, kas vakar vakarā skāra Pakistānas un Afganistānas robežreģionu, gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši ievainojumus. Pamazām sāk pienākt ziņas par postījumiem nomaļajās teritorijās, taču skaidrāks priekšstats par katastrofas mērogiem, domājams, tiks gūts šodien. 6,5 magnitūdas stiprā zemestrīce notika ap pulksten 22 jeb ap pulksten 19.30 pēc Latvijas laika, un tās epicentrs atradās Hindukuša kalnos Afganistānas teritorijā. Vissmagāk cietusi Haibaras Pahtūnhvas province, kur vairumā kalnu rajonu izsludināts ārkārtējais stāvoklis.
Turpinām ziņas
Aicinot parūpēties par apkārtējo vidi un sakopt to, oficiāli pieteikta pēc mēneša – 22.aprīlī - gaidāmā 16. Lielā talka. Šim gadam izvēlētais moto ir "Zaļa Latvija = Zaļa pasaule". Gatavojoties šī gada talkai, vakar Valsts prezidenta pilī sprieda par vides un klimata problēmām, par zaļo kursu. Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka Lielā talka ir stabili ienākusi mūsu ikdienā kā ikgadējs pavasara notikums.
Tiesībsargs Juris Jansons aicina ieviest būtiskas reformas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Viņš rosina mainīt Satversmi, lai visus bērnus nodrošinātu ar bezmaksas bērnudārzu. Un tiesībsarga ieskatā būtu jālikvidē bāriņtiesas, to vietā veidojot jaunu instanci – ģimenes tiesu. Tiesībsarga Jura Jansona jaunajā ziņojumā par aizvadīto gadu, ar ko viņš otrdien iepazīstināja Saeimas Cilvēktiesību komisijas deputātus, uzmanība pievērsta netaisnīgajai situācijai pirmsskolas izglītībā. Ja uz pašvaldības dārziņu jāgaida rindā, vecākiem no savas kabatas jāmaksā par privāto bērnudārzu. Tiesībsarga birojā uzskata, ka finansiālais slogs no vecākiem ir jāpārliek uz pašvaldībām, kuras nepilda pienākumu nodrošināt bērniem iespēju iegūt izglītību pašvaldības bērnudārzā. Lai to risinātu, tiesībsargs rosina mainīt Satversmi, nosakot, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt ne vien pamata un vidējo, bet arī pirmsskolas izglītību.
Un vēl
Parīzes olimpisko spēļu organizatori vides apsvērumu dēļ būtiski samazinās olimpiskās uguns stafetē izmantoto lāpu skaitu, atsakoties no līdzšinējās kārtības, kas paredzēja katru posmu veikušajam dalībniekam iegādāties savu lāpu piemiņai par notikumu, otrdien vēstīja aģentūra "Reuters". Rīkotāji neprecizēja, cik daudz lāpu olimpiskās uguns stafetē izmantos, jo vēl tiek veikti aprēķini. Nav paredzētas izmaiņas stafetes norisē, jo tāpat kā iepriekš katrs skrējējs ar lāpu nodos uguni tālāk nākamajam dalībniekam. Tāpat arī vēl nav noteikta diena, kad 2024. gadā Grieķijā iedegs olimpisko uguni un aprīlī Francijas dienvidos Marseļā sāksies olimpiskās lāpas stafete. Tokijas olimpiskajās spēlēs 2021. gadā uguns stafetē piedalījās apmēram 10 tūkstoši dalībnieku. Kā ziņots, Parīzes olimpiskās spēles 2024. gadā plānotas no 26. jūlija līdz 11. augustam.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Ministre veselības aprūpei vēlas "iezīmētāku finansējumu" ; Zināms, cik būs dziesmu un deju svētku dalībnieku ; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās ?
Latvijā jādomā, kā veselības aprūpei paredzēt "iezīmētāku finansējumu", jo nav viegli katru gadu domāt, kur rast jaunus līdzekļus, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda veselības ministre Līga Meņģelsone. Veselības ministrija plāno veidot darba grupu kopā ar darba devējiem un nozares ekspertiem, lai sagatavotu priekšlikumus veselības aprūpes nozares finansēšanas modelim. Ministre tika norādījusi, ka modelim ir jābūt ilgtspējīgam, stabilam, sistēmiskam un prognozējamam, turklāt tādam, kas garantē sasniegt izcilību veselības aprūpē. Meņģelsone atzina, ka pagaidām nekādu konkrētu priekšlikumu viņai vēl neesot un risinājums ir jāatrod kopīgiem spēkiem, kopā ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un valdības sociālajiem partneriem.
Saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu no amata pienākumu pildīšanas atstādināts pārtikas iepirkuma rīkotāja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra pārtikas iepirkumu nodaļas vadītājs un Nacionālās apvienības biedrs Ēriks Ezeriņš, Latvijas televīzijai sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Otrs no amatā atstādinātajiem ir kāds NBS pārstāvis, kas tieši saistīts ar šo iepirkumu, taču precīzāk Mūrniece vairījās komentēt, paužot, ka to pēc tam varēs uzzināt. Viņa arī pauda, ka Aizsardzības ministrijā joprojām norit pārbaudes attiecībā uz citiem ar šo iepirkumu saistītiem cilvēkiem – NBS amatpersonām un finansistiem.
Valsts AS "Latvijas pasts" šajā gadā plāno samazināt savu pasta nodaļu skaitu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns norāda, ka patlaban vēl nav zināms, cik daudz pasta nodaļu tiks slēgtas, taču, cerams, ka to skaits būs iespējami mazāks. Viņš piebilda, ka šāds solis tiekot sperts, jo vairākās pasta nodaļās ilgstoši nav ieņēmumu vai klientu. Viņš atzina, ka viena no alternatīvām sūtījumu izsniegšanai ir pakomātu uzstādīšana, un to skaits Latvijā līdz gada beigām sasniegs 240.
Simtiem speciālistu un brīvprātīgo mobilizēti Austrālijā, lai Dārlingas upē Jaundienvidvelsas štatā savāktu miljoniem trūdošu zivju. Eksperti ekoloģiskajā katastrofā šoreiz vaino dabas apstākļus. Karstā laikā zivīm nepieciešams vairāk skābekļa, taču tā līmenis ūdenī krities pēc nesenajiem lielajiem plūdiem. Masveida ūdens iemītnieku bojā eja šajā reģionā konstatēta arī sausuma periodos 2018. un 2019. gadā, taču šoreiz kaitējuma apjoms ir vairākas reizes lielāks. Pērn līdzīga situācija radās arī Latvijā Aiviekstē, taču, par laimi, bojā gājušo zivju daudzums bija būtiski mazāks.
Šonedēļ Latvijā sagaidīts astronomiskā pavasara sākums, par ko liecina arī dabas atmoda. Savukārt Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī citviet ziemeļu puslodē jau sākusies augļu koku un krāšņumaugu ziedēšana. Austrijā gaisa temperatūra pārsniegusi 17 grādus, un Lejasaustrijā, stundas brauciena attālumā no galvaspilsētas Vīnes, uzziedējušas aprikozes. Apmēram 100 tūkstošu kociņu ziedi reģionu iekrāso sārti baltā krāsā, un vērot skaistos skatus dodas tūkstošiem cilvēku. Šo augļu koku vietējai šķirnei piešķirts Eiropas Savienībā aizsargājams statuss, un dārzkopji arī cer uz bagātīgu ražu rudenī.
Savukārt Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē rozā un purpura krāsas akcentus rada ziedošie magnoliju koki. Bukarestē apzināti kopumā 800 koki, un daudzi cilvēki šajā laikā īpaši meklē lielākos un skaistākos eksemplārus. Citi par krāšņajām ainām priecājas pastaigu laikā vai ejot uz darbu un no darba. Tāpat jāpiemin par klasiku kļuvusī ķiršu ziedēšana Japānā, kas ir šīs valsts teju nacionālie svētki. Galvaspilsētā Tokijā sakuras sāka ziedēt pirms nedēļas. Klimata izmaiņu dēļ tas katru gadu notiek aizvien ātrāk.
Turpinām ziņas
Dalībai 27.tajos Vispārējos latviešu Dziesmu un 17.tajos Deju svētkos reģistrējušies 40 tūkstoši 892. Patlaban ir noslēgusies dalībnieku elektroniskā reģistrācija, kas bija veids, kā nodot svētku rīkotājiem nepieciešamos datus daudzfunkcionālās dalībnieka kartes izveidei. Gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku karte kalpos kā dalībnieka identifikācijas dokuments, ar to varēs iekļūt mēģinājumos un koncertos, kā arī saņemt ēdināšanas pakalpojumus svētku norises vietās. Uz kartes būs izvietots dalībnieka fotoattēls, vārds un uzvārds, kolektīva nosaukums un unikāls "QR" kods.
Dalībai svētkiem reģistrējušies 40tūkstoši 892 potenciālie dalībnieki, no tiem 15 tūkstoši 809 ir koristi un 16 tūkstoši 848 dejotāji. Ap 3 tūkstoši 500 cilvēku darbojas vairākos kolektīvos, no tiem 400 cilvēki savieno dalību koros un deju kolektīvos. Svētkos piedalīsies tūkstoš 790 kolektīvi - 268 no Kurzemes, 250 no Latgales, 53 no Sēlijas, 599 no Vidzemes, 152 no Zemgales, 377 no Rīgas un 91 no diasporas. Viskuplāk būs pārstāvēta deju nozare - dalībai svētkiem pieteicās 695 kolektīvi.
Ievērības cienīgs notikums šodien ir muzeju dzīvē – Raiņa un Aspazijas mājā - jaunatklātas fotogrāfijas prezentācija, kurā redzama Aspazijas māte Grieta Rozenberga. Līdz šim par Aspazijas mātes izskatu liecinājis tikai viens fotoattēls, uzņemts viņas mūža nogalē. Bet jaunatklātajā fotogrāfijā redzama daudz jaunāka sieviete, skaisti saposusies, ar dziļdomīgu skatienu, bet pat nespeciālists abos dažādu gadu portretos var ieraudzīt zināmu līdzību. Šī otrā fotogrāfija ilgus gadus glabājās Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā pie nenoskaidrotiem fotoattēliem, līdz tam pievērsās Aspazijas pētniece Brigita Ducmane un projektā veicot attēla ekspertīzi secināja, ka tā ir Aspazijas māte. Šīs fotogrāfijas atrašana muzeja dzīvē ir ļoti nozīmīgs notikums, jo māte Aspazijas dzīvē spēlēja lielu lomu, meitu vienmēr atbalstīja, viņām bija ļoti cieša un sirsnīga saikne, sākot no bērnības līdz pat mūža beigām.
Un vēl
Tuvākajās dienās laiks Latvijā būs silts, bet bieži līs, liecina prognozes. Līdz sestdienai gaisa temperatūra pēcpusdienās būs lielākoties 7 līdz 14 grādu robežās, bet naktīs 2 līdz 7 grādi. Katru dienu gaidāms lietus, bet būs arī saulaini brīži. Valdošie šajās dienās būs dienvidrietumu, rietumu vēji, kas bieži būs brāzmaini. Svētdien gaisa temperatūra par dažiem grādiem pazemināsies, bet jaunās nedēļas sākumā kļūs ievērojami vēsāks. Naktīs visā Latvijā gaidāms sals, bet dienās tikai daļā valsts temperatūra pakāpsies dažus grādus virs nulles. Gaidāms arī sniegs.