2024.gada 29. maijs

Maksis, Raivis, Raivo

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 6.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 6.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Visu ģimeņu aizsardzībai Latvijā, varētu būt izstrādāts likumu kopums; Jēkabpiliete saņem augstu Polijas valsts apbalvojumu; un Meteoroloģiskais pavasaris var iestāties jau februāra pirmajā pusē.

Visu ģimeņu aizsardzībai Latvijā, varētu būt izstrādāts likumu kopums, jo koalīcijas partneri nepiekrita vienam vienotam regulējumam, kas būtu sistematizēts. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere komentējot neseno Eiropas Savienības tiesas spriedumu par visu ģimeņu aizsardzību, uzsver, ka Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumi, līdzīgi kā citu starptautisko tiesu spriedumi, tiek pieņemti konkrētā lietā pret konkrētu dalībvalsti. Vienlaikus tiesas spriedums un argumentācija veido judikatūru, un tā ir skaidrs spogulis, kas parāda, kāds būtu lēmums līdzīgā lietā pret kādu citu no dalībvalstīm, tajā skaitā pret Latviju. Tādēļ tas ir skaidrs signāls, kā Eiropas cilvēktiesību tiesa redz ģimenes un cilvēku privātās dzīves saistību nelaulātu personu kopdzīvē un tas ir jāņem vērā.

Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā atbalsta vien 4% Latvijas iedzīvotāju un viņu skaits kopš marta ir sarucis divkārt, liecina publiski pieejamais Valsts kancelejas pasūtītais pētījums. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pārliecinošs vairākums jeb 96 procenti Latvijas sabiedrības atbalsta Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, Ukrainas bēgļu uzņemšanu, kā arī Ukrainas uzņemšanu Eiropas savienībā un NATO.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekritis neizmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai, svētdien publicētā intervijā apgalvojis  Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Viņš norādījis, ka kopā ar sabiedrotajiem piegādā Ukrainai smagos tankus, lai tā varētu sevi aizstāvēt. Vācijas valdības vadītājs uzsvēris, ka katrā telefonsarunā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu viņš esot norādījis, ka vienīgais atbildīgais par karu pret Ukrainu ir  Maskava. Šolcs arī norādījis, ka Putins šo sarunu laikā ne reizi neesot draudējis nedz Vācijai kopumā, nedz viņam personiski.

Svētdien Eiropas Savienībā stājās spēkā Krievijas naftas produktu, tajā skaitā benzīna un dīzeļdegvielas importa aizliegums. Naftas produktu importa embargo mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu tirdzniecības, tādējādi mazinot Maskavas iespējas finansēt tās uzsākto karu pret Ukrainu. Lēmums par naftas produktu importa embargo tika pieņemts jūnijā sestās ES sankciju paketes ietvaros. Savukārt pa jūru transportējamās Krievijas jēlnaftas importa aizliegums stājās spēkā jau 5.decembrī.

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā Rīgas Kūrijā notika Polijas Republikas pirmā pāra - Polijas Republikas prezidenta Andžeja Dudas un viņa dzīvesbiedres Agatas Kornhauzeres-Dudas tikšanās ar Latvijā dzīvojošiem poļiem. Polijas Republikas prezidents pasniedza poļu kopienas pārstāvjiem apbalvojumus par sevišķiem nopelniem. Polijas Republikas Sudraba  krusts tika pasniegts jēkabpilietei, Jēkabpils poļu valodas un kultūras svētdienas skolas vadītājai Jekaterinai Grahoļskai-Krjukovskai par nopelniem abu valstu sadarbības veicināšanā. Sarunā ar Radio1 viņa stāsta par šo notikumu.

AUDIO

Jekaterina Grahoļska-Krjukovska pirms septiņiem gadiem Jēkabpilī atvēra poļu valodas pulciņu. Viņa arī organizē un piedalās daudzos projektos saistītos ar Latvijas Polijas sadarbību kultūrā, izglītībā un uzņēmējdarbībā. Jekaterina Grahoļska-Krjukovska arī aktīvi iesaistījās, lai Jēkabpilī tiktu atklāta piemiņas vieta Itai Kozakevičai. Piešķirtais Polijas Republikas Sudraba  krusts viņai ir par ieguldījumu kopumā abu valstu sadarbības veicināšanā. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Un vēl

Pieaugot dienas garumam, Zemes ziemeļu puslodē noslēdzas gada tumšākie trīs mēneši jeb tā dēvētā solārā ziema. Atbilstoši portālā "timeanddate.com" publicētajiem datiem solārā ziema Latvijā ik gadu sākas 6.novembrī no noslēdzas 4.februārī. Šajā periodā saules spīdēšanas ilgums Rīgā ir mazāks par deviņām stundām dienā, ziemas saulgriežos tas sarūk līdz sešām stundām un 43 minūtēm. Svētdien, 5.februārī sākās solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6.maijam. Šajā periodā dienas garums Rīgā palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām. Gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un noslēgsies 5.augustā, kad solāro vasaru nomainīs rudens.

Tuvākajās dienās Kurzemes rietumkrastā iestāsies meteoroloģiskais pavasaris, dažas dienas vēlāk tas var sākties arī pārējā Latvijā, liecina prognozes. Meteoroloģiskais pavasaris sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par nulli, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām. Globālās sasilšanas dēļ pēdējos gados nereti ir grūti novilkt robežu starp meteoroloģiskā rudens, ziemas un pavasara sākumu un beigām, tādēļ sinoptiķi ieviesuši kritēriju, ka meteoroloģiskais pavasaris var iestāties tikai pēc 6.februāra.

Šonedēļ gaisa temperatūra naktīs pārsvarā būs zemāka par nulli, vietām tā var noslīdēt pat zem -10 grādiem, savukārt maksimālā temperatūra gaidāma -4..+4 grādu robežās. Vēsākais laiks būs Latgalē, siltākais - Kurzemē. Nokrišņu būs maz un debesis palaikam skaidrosies. Nedēļas beigās Latviju var sasniegt siltāks gaiss, kas nozīmētu meteoroloģiskā pavasara sākšanos visā valstī.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldībām pietrūkst līdzekļu deinstitucionalizācijas projektu īstenošanai; un Ūdens līmenis upēs pārsvarā pazeminās.

Saistībā ar zemajām piena iepirkumu cenām dramatiska situācija piena nozarē izvērtusies ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Kaimiņvalsts zemnieki, lai problēmai pievērstu uzmanību, sākuši rīkoties radikāli. Vieni pienu izlaista uz laukiem, ielej kanalizācijā vai novadgrāvjos, citi to dala bez maksas iedzīvotājiem, bet daļa paziņojusi, ka šonedēļ pie lielveikaliem cels krustus, apzīmējot piensaimniecības bojāeju Lietuvā, ziņo Lietuvas mediji. Virkne Lietuvas zemnieku vairs nepārdod pienu uzpircējiem, jo tie paziņojuši, ka vairāk par 27 vai 28 centiem par litru nedos, bet bijusi vienošanās par 35, 36 centiem atkarībā no daudzuma. Pēc ministrijas apkopotās informācijas piena produktu cena gada laikā Lietuvā pieaugusi par 40 procentiem, bet piena iepirkumu cena samazinājusies un turpina lejupslīdi.

Spēcīga zemestrīce šodien sagrāvusi daudzas ēkas Turcijas dienvidaustrumos un Sīrijā, un gājis bojā vismaz 321 cilvēks, bet vairāk nekā tūkstotis ievainoti, paziņojušas amatpersonas. Pēc ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, zemestrīce, kuras stiprums bijis 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notikusi pulksten 4.17 pēc vietējā laika jeb 3.17 pēc Latvijas laika. Tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā. Tā kā zemestrīce notika naktī, kad cilvēki atradās mājās un bija aizmiguši, gaidāms, ka bojāgājušo skaits varētu būt daudz lielāks. Zemestrīce bija jūtama arī Libānā un Kiprā.
 
Ukrainas otra lielākā pilsēta Harkiva piedzīvojusi raķešu uzlidojumu, svētdienas rītā Krievijai apšaudot pilsētas centru. Tikmēr Ukrainas frontē smagākās cīņas joprojām norisinās austrumos – Doneckā, precīzāk, Bahmutā. Krievija svētdienas rītā apšaudījusi Harkivu un Harkivas apgabalu. Viena no ienaidnieka raķetēm pilsētā trāpīja universitātes piecstāvu ēkai un nodarīja nopietnus postījumus, bet otra ielidoja teritorijā pie dzīvojamās ēkas, ir cietuši cilvēki.

Turpinām ziņas

Šis ir pēdējais gads, kad pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi deinstitucionalizācijas projektu īstenošanai. Taču ieviesto sociālo pakalpojumu pieejamība jānodrošina vēl turpmākos piecus gadus. Pašvaldības šādu finansiālo slogu nespēs izturēt, tikmēr Labklājības ministrijā uzsver – ar to bija jārēķinās, uzsākot projektu īstenošanu, taču sola netiešo atbalstu. Deinstitucionalizācijas projektu īstenošanā piedalās 115 pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem. Astoņu gadu laikā tiem bija pieejami aptuveni 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tā rezultātā valstī ievērojami paplašināts sociālo pakalpojumu klāsts, izveidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri personām ar garīga rakstura traucējumiem, notiek specializētās darbnīcas un tiek sniegti citi pakalpojumi. Šobrīd Labklājības ministrijā rit darbs pie minimālā sociālo pakalpojumu groza izstrādes, kas pašvaldībām būtu atspaids pakalpojumu izdevumu segšanai. Iepriekšējā valdība gan to neapstiprināja.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca vērš sabiedrības uzmanību, ka Latvijas kardiologu vārds tiek izmantots, lai apkrāptu cilvēkus un pārdotu apšaubāmas kvalitātes vai pat neesošus produktus, liecina slimnīcas paziņojums. Patlaban Latvijā tiek izplatītas viltus intervijas ar slimnīcas kardiologiem, kuri iesaka dažādus uztura bagātinātājus vai pat konkrētus medikamentus sirds veselības uzlabošanai, vai nopietnu kardioloģisku problēmu risināšanai. Slimnīca uzsver, ka kardiologi Andrejs Ērglis, Romans Lācis, Kārlis Trušinskis, Ainārs Rudzītis un citi nereklamē konkrētus produktus. Slimnīca aicina pacientus neticēt reklāmām, kas sola atbrīvot no sirds kaitēm vai simptomiem ar pāris kapsulām. Tāpat Stradiņa slimnīca aicina iedzīvotājus atbildīgi izvērtēt brīnumzāļu piedāvājumus un avotus, kas tās piedāvā. Par veselības stiprināšanai vai slimību ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem var spriest tikai ārsts speciālists pēc tikšanās ar pacientu un izmeklējumu rezultātiem.

Un vēl

Līdz ar aukstāku laiku ūdens līmenis Latvijas upēs pazeminās, vietām tas svārstās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Nedēļas sākumā Dienvidkurzemes upē Bārtā pie Dūkupjiem ūdens līmenis cēlās par pusotru metru, pēdējās dienās tas krities par aptuveni metru. Līdzīgas, bet mazāk krasas ūdens līmeņa svārstības novērotas arī citās Kurzemes upēs un vietām valsts centrālajā daļā. Upēs valsts austrumu daļā ūdens līmenis pagājušajā nedēļā bijis stabils. Daugavā, kā arī daļā Aiviekstes un Gaujas turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās. Daugavā pie Jēkabpils kopš janvāra vidus turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās, kopumā ūdens atkāpies par pieciem metriem. Tuvākajās dienās saistībā ar ledus veidošanos un vižņu iešanu iespējams ūdens līmeņa kāpums. Arī citās upēs - pārsvarā Latvijas austrumu pusē, - aizsalstot lēnākajiem posmiem un ejot vižņiem, iespējamas straujākas ūdens līmeņa svārstības.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Atklāj akciju Meklējam sirdsmāsu ; Jēkabpilī policijai ziņo, ka kafejnīcas apmeklētājiem ir ierocis; un Viesītē sākusies pilsētas 95.jubilejas svētku pasākumu nedēļa.

Turpinot ilggadēju tradīciju, akcijas patronesei, Valsts prezidenta kundzei Andrai Levitei, viesojoties Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, tika atklāta akcija Meklējam sirdsmāsu. Akcija norisinās jau trīspadsmito gadu un tās mērķis ir godināt vispārējās aprūpes māsas. Šogad akcija norisināsies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Akcijas laikā ikviens esošais vai bijušais slimnīcas pacients vai pacienta tuvinieki, kā arī slimnīcu kolēģi tiek aicināti pieteikt savu sirdsmāsu, aizpildot akcijas anketu norādot medmāsas vārdu, uzvārdu un to, kurā slimnīcā un nodaļā māsa strādā.

Saslimstība ar vēzi Latvijā ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, turklāt salīdzinoši īpaši augstāka tā ir vīriešu vidū. Vislielākā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir plaušu vēža gadījumā, liecina Eiropas vēža reģistra datu 2023.gada izdevums. Tiek norādīts, ka smēķēšanas izplatība Latvijā ir trešā augstākā ES un īpaši augsta tā ir vīriešu vidū. Statistiski ES vairāk kā Latvijā smēķē Bulgārijā un Grieķijā, tad seko Latvija, Vācija un Horvātija. Vismazāk ES smēķē Zviedrijā, Islandē, Somijā, Norvēģijā un Luksemburgā. Latvijā ir arī ir viens no augstākajiem vēža mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā.

Patlaban vēstniecības Turcijā rīcībā nav informācijas par Latvijas valstspiederīgajiem, kas būtu cietuši zemestrīcē Turcijas dienvidaustrumos, vai kuriem būtu nepieciešama konsulārā palīdzība. Reģions, kurā notika zemestrīce, nepieder pie Turcijas plašāk apmeklētajām tūrisma atpūtas vietām, turklāt tajā pašlaik nav aktīvo tūrisma apmeklējumu sezona, tādēļ iespējamība, ka tajā būtu uzturējušies ceļotāji no Latvijas, ir ļoti maza.

Vācijas ģenerālprokurors Pēters Franks svētdien paziņojis, ka viņa birojs ir savācis "simtiem" pierādījumu, kas liecina par kara noziegumiem, kurus Ukrainā pastrādājusi Krievijas armija, un ka nepieciešami starptautiski pūliņi, lai vainīgos sauktu pie atbildības. Viņš atklājis, ka lielākā daļa pierādījumu iegūta, intervējot ukraiņu bēgļus un ka tagad galvenais mērķis ir "sagatavot iespējamo vēlāko tiesas lietu," ko varētu izskatīt vai nu Vācija, vai kāda cita valsts, vai arī starptautiska tiesa.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs šonedēļ varētu pamest savu amatu, bet par viņa pēcteci varētu kļūt pašreizējais izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs, vēsta mediji. Kā norādījuši avoti, šobrīd tiekot apsvērts, uz kādu amatu Rezņikovu pārcelt, jo prezidenta kancelejā neviens nešauboties, ka "viņam jāpaliek komandā". Avoti Ukrainas Valsts prezidenta kancelejā un Ministru kabinetā norādījuši, ka tiek apsvērta pašreizējā aizsardzības ministrs Rezņikova iecelšana tieslietu ministra amatā. Bet pašreizējais tieslietu ministrs Deniss Maļusks varētu kļūt par vēstnieku kādā no Eiropas valstīm. 

Turpinām ziņas

Pagājušās nedēļas nogalē Jēkabpils policijas iecirknī tika saņemta informācija, ka kādā no pilsētas kafejnīcām atrodas personas jeb iestādes apmeklētāji ar šaujamieroci. Plašāk stāsta Valsts Policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.


AUDIO


Pagājušajā nedēļā Aizkrauklē, Gaismas ielā notika satiksmes negadījums, kurā transporta līdzekļa vadītāja uzbrauca gājējai un pameta satiksmes negadījuma vietu. Plašāk stāsta Madara Šeršņova.

AUDIO 

Un vēl

Viesītē šonedēļ norisinās pilsētas 95.jubilejas gadam veltīti pasākumi. No šodienas Viesītes bibliotēkā ir aplūkojamas izstādes "Mana jubilejas svecīte Viesītei" un izstāde "Pilsētas vēstures lappuses pārlapojot" gada izstāžu ciklā "Pie tevis, pilsēta mazā un mīļa, visu mūžu atpakaļ nākam!". Notiks viktorīna bibliotēkas apmeklētājiem "Pilsētas vēsture - ko par to zinām…".

Savukārt rīt, 7.februārī, ir Viesītes 95.jubilejas diena. Pilsētas svētki ar lielo balli norisināsies augusta sākumā, taču jau tagad, ieskandinot Viesītes jubilejas gadu, var apmeklēt svētkiem veltītus pasākumus. Rīt Viesītes muzejs "Sēlija" organizē pārgājienu pa Viesītes ieliņām. Pulcēšanās notiks pulksten 13.55 pie muzeja nodaļas "Paula Stradiņa skola. Pēc pārgājiena visi tiks aicināti kamīnzālē uz tasi siltas tējas un svētku kūku. Muzikālu sveicienu sarūpēs Viesītes iedzīvotājs Imants Liepiņš.

No otrdienas Viesītes kultūras centrā "Sēlija" būs apskatāmas mazo viesītiešu darbu izstādes un apsveikumi "Viesītei 95" - bērnudārza "Zīlīte" bērnu darināto 95 ozolzīļu apsveikumu virtenes, Viesītes Mūzikas un mākslas skolas pulciņu darbu izstāde, kā arī Mazpulku veidotie darbiņi. Viesīte ir pilsēta Jēkabpils novadā. Tās kopējā platība ir 2,3 kvadrātkilometri. Iedzīvotāju skaits 2020.gadā bija tūkstoš 500. Pilsētas tiesības Viesītei ir kopš 1928.gada.

Atstājiet komentāru