2024.gada 21. aprīlis

Anastasija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Inflācijai eirozonā janvārī kritums trešo mēnesi pēc kārtas; Varakļānu novadam izstrādāta jauna identitāte; un Latviskās dzīves tradīcijās šodien atzīmē Sveču dienu.

Gada inflācija eirozonā janvārī samazinājusies līdz 8,5%, salīdzinot ar 9,2% decembrī, tādējādi kritums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas, liecina publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums. Novembrī gada inflācija eirozonā veidoja 10,1%. Pēc šiem datiem, vislielākais kāpums salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri bijis enerģijas cenām, kas palielinājušās par 17,2%, kas seko 25,5% pieaugumam decembrī. Pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas eirozonā janvārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn palielinājušās par 14,1%, kas seko 13,8% kāpumam iepriekšējā mēnesī. Pakalpojumu cenas janvārī 20 valstu veidotajā eirozonā bijušas par 4,2% lielākas nekā pirms gada. Decembrī pakalpojumu cenām reģistrēts 4,4% kāpums.

Depozīta sistēmas darbības pirmajā gadā Latvijā nodoti vairāk nekā 250 miljoni tukšo depozīta iepakojumu. Aktīvākie periodi depozīta iepakojumu nodošanai darbības pirmajā gadā bijušas Jāņu brīvdienas, kad dienas laikā nodoti vidēji 1,49 miljoni iepakojumi, kam seko vasaras sezonas noslēgums ar 1,66 miljoniem iepakojumu dienā un gadumija ar 1,18 miljoniem iepakojumu dienā. Dati liecina, ka iedzīvotāji vienā reizē vidēji darba dienā nodod 18 iepakojumus, bet brīvdienās - 20. Lielākā kupona summa par atgriezto iepakojumu pagājušajā gadā bija 99,9 eiro, kas ir gandrīz 1000 nodoto iepakojumu. Visvairāk pērn atgrieztas alus pudeles un ūdens pudeles, bet vismazāk - bezalkoholiskais vīns. Atkārtotai uzpildei nodoto iepakojumu skaits depozīta sistēmas darbības pirmajā gadā ir aptuveni 46,4 miljoni vienību.

Finanšu ministrija sola trūkumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā labot pēc šī gada budžeta pieņemšanas. Šādu atbildi ministrijā sniedza pēc tam, kad Rīgas mērs bija kritizējis mehānismu. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana ir pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norāda, ka šogad Rīgas vietvaras maksājums šajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pieaudzis līdz teju 125 miljoniem eiro. Salīdzinājumam – 2021. gadā tie bija 42 miljoni eiro. No šīs summas naudu saņem arī pašvaldības, kuras ar pamatfunkciju izpildi tiek galā. Tādējādi tiek atņemta nauda galvaspilsētas vajadzībām. Šis izlīdzināšanas aprēķins ir Finanšu ministrijas uzdevums, ik gadu vadoties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem. Aprēķinu iekļauj gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā. 

Igaunija uz fronti Ukrainā nosūtījusi mobilo saunu, kas gan ļaus uzlabot sadzīves apstākļus karavīriem. Mobilās saunas komplektācijā ir veļas mazgātava, sauna un duša, un tas viss ievietots divās militārajās kravas automašīnās. Mobilā sauna tika nosūtīta Ukrainas spēku brīvprātīgo bataljonam Karpatskij sič, kas frontē atrodas jau kopš marta, un radīs iespēju kara apstākļos gan nomazgāties, gan sasildīties. Saunas izmēri ļauj nedēļas laikā to izmantot līdz 400 karavīriem.

Turpinām ziņas

Varakļānu novadam par 2 tūkstoši 480 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa izstrādāta jauna vizuālā identitāte. "Gaišiem būt un varēt!" - tā skan jaunā Varakļānu pilsētas/novada devīze, kas kopā ar Varakļānu novada vizuālās identitātes pamatelementiem vienbalsīgi tika apstiprināta Varakļānu novada domē. Idejas autors par vienotas pilsētas/novada vizuālās identitātes izstrādi ir Varakļānu novada domes deputāts Viktors Vilkaušs. Jaunizveidotā devīze - "Gaišiem būt un varēt!" - ir apliecinājums Varakļānu pilsētas un novada cilvēku spējām, gribai un ambīcijām, kas pierādītas darbos un sasniegumos. Jaunā logotipa pamatā ir ideja par Varakļānu ģeogrāfisko novietojumu trīs nozīmīgu ceļu - Madona, Rēzekne, Jēkabpils - krustpunktā. Lai noritētu veiksmīga jaunās devīzes un zīmola iedzīvināšana novada ikdienā, Varakļānu novada pašvaldība ir izstrādājusi vizuālās identitātes lietošanas standartus un noteikumus.

Aicina topošās māmiņas apmeklēt Jēkabpils reģionālās slimnīcas organizētās “Māmiņu skolas” nodarbības, kas šobrīd norisinās klātienē slimnīcā. No 1.februāra – pirms katras nodarbības OBLIGĀTI iepriekš jāpiesakās, rakstot vēlākais dienu pirms nodarbībām uz epastu maminuskola@jrslimnica.lv. Iepriekšēja pieteikšanās nepieciešama, lai veiksmīgāk plānotu nodarbības norisi. “Māmiņu skolas” nodarbības norisinās katra mēneša pirmajās četrās ceturtdienās pulksten divos dienā Jēkabpils reģionālās slimnīcas stacionāra ēkas 4.stāvā – konferenču zālē. “Māmiņu skolu” aicina apmeklēt sākot ar 32. grūtniecības nedēļu. Nodarbībās aicināti piedalīties arī topošie tēti.

Un vēl

Saskaņā ar Latviskās dzīves tradīcijām šodien, 2.februārī, atzīmējama Sveču diena. Šo dienu mēdz dēvēt arī par Svecaini, Grabenīcu, kā arī Ziemas Māru. Ar šo dienu noslēdzās Ziemassvētku laiks un sākās agrs pavasaris.  Ņemot vērā to, ka sveču gaisma tika uzskatīts par greznāko no apgaismojumiem, bija atsevišķi darbi, ko šajā dienā jāveic, un tādi - no kuriem jāatturas. Viens no obligāti veicamajiem darbiem bija sveču liešana, jo tika uzskatīts, ka 2. februārī izlietās sveces degs gaiši un spoži. Sveču dienā senie latvieši ēda grūdeni jeb piestā grūstu miežu graudu biezputru ar cūkas ausi, kā arī vārītu cūkas galvas pusi, pupas un karašas. Nedrīkstēja ēst vārītus kāpostus, uzskatot, ka tādā gadījumā tie augs gari un tārpaini. Tāpat uzskatīja, ka jauniem cilvēkiem šajā dienā jāēd dzērvenes, lai vairotu skaistumu, bet prieka pievilināšanai daudz jāsmejas. 

Ticējumi par sveču dienu vēsta, ja Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara. Tāpat arī, ja Sveču dienas pusdienlaikā spīd saule, būs agrs pavasaris. Savukārt ja Sveču dienā ilgi saule – būs slikts siena laiks.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā augstāks bezdarba līmenis kā vidēji Eiropā; Samazinās gripas intensitāte; un Rosina ieviest progresīvu naudas sodu.

Latvijā decembrī bezdarba līmenis bija 7,1%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina vakar publiskotie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati. Pēc šiem datiem, augstāks bezdarba līmenis Eiropas Savienības dalībvalstu vidū decembrī bijis Spānijā (13,1%), Grieķijā (11,6%), Itālijā (7,8%), Kiprā (7,7%) un Zviedrijā (7,3%), bet Francijā bezdarbs bijis identisks Latvijas līmenim. Savukārt zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Čehijā (2,3%), Polijā un Vācijā (abās valstīs 2,9%), kā arī Maltā (3,2%). Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,7%, bet Lietuvā – 5,8%.

Laika posmā no 2006.gada līdz šim apdrošinātāji satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses pasākumos kopumā ieguldījuši 23,2 miljonus eiro no obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem. Arī šajā gadā dažādos satiksmes drošības projektos paredzēts ieguldīt 2,17 miljonus eiro, ko veido OCTA apdrošinātāju veiktie ieskaitījumi Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses fondā. Puse no OCTA polišu atskaitījumiem satiksmes drošības uzlabošanai ik gadu tiek novirzīti Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm. Tāpat finansējums tiek piešķirts citu iestāžu projektiem, kuru mērķis ir paaugstināt satiksmes drošību un sekmēt satiksmes dalībnieku informētības līmeni.

Latvijas sportistiem un sporta nozares pārstāvjiem nav jāpiedalās sacensībās un pasākumos kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un valsts pārstāvjiem, teikts izplatītajā Latvijas Olimpiskās komitejas paziņojumā. Nosodot Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, tās neatkarību un teritoriālo nedalāmību, kā arī izvērsto teroru un vardarbību pret Ukrainas iedzīvotājiem, Latvijas olimpiskā komiteja uzsver, ka, kamēr notiek karš Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs zem jebkāda karoga ir nepieļaujama. 

Jau ziņots, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja aicināja pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē.

Nīderlandes kiberdrošības iestādes paziņojušas, ka vairāku slimnīcu tīmekļa vietnes Nīderlandē un citviet Eiropā, domājams, tikušas pakļautas prokrieviska hakeru grupējuma uzbrukumam, jo attiecīgās valstis sniedz atbalstu Ukrainai. Kiberuzbrukuma rezultātā sestdien pārstājusi darboties Groningena UMCG slimnīcas tīmekļa vietne. UMCG ir viena no lielākajām Nīderlandes slimnīcām. Prokrieviskā hakeru grupa "Killnet" paziņojusi par piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumiem tām valstīm, kas sniedz atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, starp objektiem, kas tiks pakļauti šādiem uzbrukumiem, minot arī slimnīcas. Tiek ziņots, ka uzbrukumi notikuši arī slimnīcām Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, Skandināvijā un ASV.

Turpinām ziņas

Latvijā iepriekšējā nedēļā, no 23. līdz 29.janvārim, gripas vidējā intensitāte samazinājusies. Tāpat kopumā mazinās augšējo elpceļu infekciju izplatība. Aizvadītajā nedēļā kopumā tūkstoš 515 pacieni bija vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtos augšējo elpceļu infekciju gadījumos, bet nedēļu iepriekš tie bija tūkstoš 627 pacienti. Augstāka saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām reģistrēta bērniem līdz četru gadu vecuma grupā. Kopš gripas sezonas sākuma Latvijā laboratoriski apstiprināts 721 gripas gadījums un ģimenes ārstu prakses ziņojušas par 2 tūkstoši 943 klīniski apstiprinātiem saslimušajiem. Kopā no monitoringā iesaistītajām slimnīcām saņemta informācija par 941 stacionēto pacientu ar gripu un 172 stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju.

Atkušņa rezultātā jau 47 valsts autoceļu posmos ir iestājies šķīdonis un ieviesti transporta masas ierobežojumi. Patlaban šķīdonis pārsvarā skāris Kurzemi un Zemgali, un visvairāk posmu ar transporta masas ierobežojumiem ir Saldus un Dobeles apkārtnē. Latvijas valsts ceļi brīdina, ka, turpinoties atkusnim, šādu posmu skaits palielināsies. Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas. Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem ievieš autotransporta masas ierobežojumu - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. 

Un vēl

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par progresīva naudas soda ieviešanu administratīvo pārkāpumu gadījumā. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Kārlis Beļēvičs. Viņš piedāvā ieviest progresīvo naudas sodu par administratīvajiem pārkāpumiem, balstoties uz sodāmās personas gūtajiem ienākumiem. Šāda tipa soda sistēma ir plaši pazīstama Somijā, Zviedrijā un Šveicē saistībā ar ceļu satiksmes pārkāpumiem, bet šoreiz akcents tiek likts uz administratīvo atbildību vispār. Minētais nozīmētu, ka jo vairāk cilvēks pelna, jo lielāks sods, kas tiek aprēķināts proporcionāli no ienākumiem, skaidro idejas autors. Viņš norāda, ka Latvijā ir smaga ienākumu nevienlīdzība, tāpēc valstij ir nepieciešams mainīt sodu veidu, balstoties uz indivīda ienākumiem. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība plāno vērsties tiesā ar civiltiesisku prasību pret vlasti; Februārī norisināsies akcija "Sievietes Sirds veselības dienas"; un Janvāris Latvijā bijis trešais mitrākais novērojumu vēsturē

Zolitūdes traģēdijā cietušo interešu aizstāvības biedrība "Zolitūde 21.11." plāno vērsties tiesā ar civiltiesisku prasību pret valsti par to, ka laikā, kad notika nelaime, Latvijā nebija izveidota efektīva būvniecības uzraudzības sistēma. Biedrības vadītāja Regīna Ločmele norāda, ka vēršanās tiesā ar šādu jaunu prasību notiks tikai pēc tam, kad visās trīs instancēs būs pilnībā noslēgusies krimināllietas iztiesāšana un tās spriedums būs stājies spēkā. Ločmele skaidroja, ka līdz šim minētajā krimināllietā gan no pirmās, gan otrās instances tiesas lemtā izriet, ka Latvijā uz Zolitūdes traģēdijas brīdi nebija izveidota efektīva būvniecības uzraudzības un kontroles sistēma, kas varēja nepieļaut 54 cilvēku bojāeju.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs tiks izslēgts no partijas  "Saskaņa". Šāds lēmums partijas valdē pieņemts, ņemot vērā Bartaševiča izteikumus par partiju, kuros viņš diskreditējis politisko spēku. Bartaševičs tiks izslēgts, jo viņa pēdējā uzruna sociālajos medijos ir partijas statūtu pārkāpumi - viņš ir diskreditējis partiju, melojis par nespēju redzēt partijas kongresu. Tajā skaitā Bartaševiča aicinājums ignorēt "Saskaņas" nedēļas nogalē notikušo kongresu, ko parakstīja viņš kopā ar vēl divu partijas reģionālo organizāciju vadītājiem, nav atbalsojies visos partijas biedros Rēzeknes pilsētā un novadā, kā arī Ludzā, turklāt partija saņēmusi arī jaunus iestāšanās iesniegumus. Tagad partijas vadība zvanīs katram biedram un uzklausīs viņu redzējumu par situāciju. 

Kā ziņots, ja Bartaševiču izslēgs no partijas, "Saskaņa" zaudēs savu pēdējo lielo "varas bastionu", jo jau pagājušajā nedēļā par izstāšanos no "Saskaņas" un jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, pērn rudenī partija nespēja iekļūt Saeimā, bet vēl pirms tam "Saskaņa" zaudēja varas pozīcijas Rīgas domē.

Bezmaksas piena izdale skolēniem šajā mācību gadā atsevišķās skolās jau drīz beigsies. Pieaugot ražošanas izmaksām,  ar iepriekš atvēlēto budžetu nepietiek, lai iepirktu nepieciešamo piena apjomu skolām. Zemkopības ministrija aplēsusi, ka atbalsta programmai "Piens un augļi skolai" kopumā papildus nepieciešami 5 miljoni eiro. Zemkopības ministrijā norāda, ka šajā mācību gadā vairs nav iespējams pieņemt lēmumu par budžeta palielināšanu programmā "Piens un augļi skolai". Tādēļ tas tiks rosināts tikai no nākamā mācību gada. Skolas piena programmā iesaistās 10 piena pārstrādes uzņēmumi. Centrālās piensaimnieku savienības vadītājs Jānis Šolks norāda, ka zemās cenas dēļ uzņēmumi patlaban neatsakās no piena piegādēm kopumā, bet šajā pusgadā daudzām skolām pienu vairs nepiegādās.

Traģisku plūdu 70. gadadienā par papildu aizsardzības pasākumiem, tai skaitā dabiskiem, domā arī Nīderlandē. Kā zināms, naktī no 1953. gada 31. janvāra uz 1. februāri paisums apvienojumā ar spēcīgu vētru appludināja plašas teritorijas Nīderlandē. Toreiz tika izpostītas daudzas ēkas un dzīvību zaudēja tūkstoš 836 cilvēki, kā arī desmitiem tūkstoši dzīvnieku. Tika uzsākta vairāku lielu aizsargdambju būvniecība, un darbi turpinājās vairākas desmitgades. Tomēr drīz kļuva skaidrs, ka tiem ir būtiska ietekme uz jūras floru un faunu, kā arī ūdens kvalitāti. Tāpēc, piemēram, 1976. gadā sāka būvēt Austrumu Šeldas paceļamas barjeras, un šādu pieeju mūsdienās izmanto arī citviet pasaulē. Mūsu gadsimtā draudus rada arī klimata izmaiņu izraisītā jūras līmeņa celšanās, tāpēc papildus tiek domāts par dabiskiem aizsardzības pasākumiem.

Turpinām ziņas

Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, izglītotu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu februārī organizē izglītojošu un informatīvu akciju "Sievietes Sirds veselības dienas". Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais sieviešu nāves iemesls pasaulē un Latvijā – 2021. gadā no asinsrites slimībām mirušas 9 tūkstoši 846 sievietes. No 6. līdz 28. februārim sievietes aicinātas konsultēties ar pieredzējušām un zinošām ārstēm – kardioloģi, endokrinoloģi un uztura speciālisti tiešsaistes platformā "Medon". Saņemt konsultāciju ir ērti un vienkārši, neizejot no mājas vai pat darba vietas. Pieteikšanās konsultācijām no 3. februāra vietnē medon.lv. Lai pieslēgtos, būs nepieciešams sevi identificēt, izmantojot Smart-ID vai internetbanku.

Ir atvērta pieteikšanās dalībai konkursā “Latvijas labākais tirgotājs 2022”, ko ilggadēji rīko Latvijas Tirgotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Konkursā var pieteikt tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas objektus. Konkursa pirmajā kārtā, līdz 1. aprīlim, tiek pieteikti dalībnieki. Uzņēmēji konkursā var pieteikties paši, sedzot dalības maksu, vai arī potenciāli labākos kandidātus var izvirzīt pašvaldība. Līdz ar to Jēkabpils novada pašvaldība aicina iedzīvotājus ieteikt kandidātus titulam “Latvijas labākais tirgotājs 2022”, īpašu uzmanību pievēršot tieši mazākiem uzņēmumiem, kuri būtu pelnījuši lielāku atpazīstamību. Priekšlikumi iesniedzami elektroniski, aizpildot aptaujas pašvaldības mājaslapā.

Un vēl

Šā gada pirmajā mēnesī nokrišņu daudzums Latvijā vidēji sasniedza 80,9 milimetrus jeb 160% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Tādējādi pagājušais mēnesis kļuva par trešo nokrišņiem bagātāko janvāri valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1959. un 2007.gada. Visvairāk nokrišņu - 112,8 milimetri - bija Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Jelgavas novadā, kur janvārī reģistrēts 44,1 milimetrs nokrišņu. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Pāvilostā un Ventspilī bija pat 19 šādas diennaktis, vismazāk to bija Dobelē un Zvejniekciemā - 12 diennaktis. Biezākā sniega sega - 25 centimetri - novērota 30.janvārī Dagdā.

Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -0,6 grādi, kas ir 2,4 grādus virs normas. Viszemāk - līdz -20,0 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja 6.janvārī Daugavpils novērojumu stacijā. Arī mēneša maksimālā gaisa temperatūra reģistrēta Daugavpilī - Jaungada dienā šajā novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +11,1 grādam, pārspējot Latvijas janvāra siltuma rekordu. Janvāra pirmajās trīs dienās kopumā tika pārspēts 41 siltuma rekords, mēneša vidū tika laboti vēl seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Atstājiet komentāru