2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 1.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 1.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Korupcijas uztveres indeksa 2022.gada rādītājs paliek nemainīgs,  Top seriāls par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem; aicina iesūtīt savus stāstus; un Imanta Ziedoņa suns Funs jaunā tēlā atgriežas pie bērniem.

Latvijas Korupcijas uztveres indeksa 2022.gada rādītājs paliek nemainīgs, liecina starptautiskā pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti. Organizācijā "Sabiedrība par atklātību "Delna"" informē, ka salīdzinot ar 2021.gadu, Latvijas rādītājs ir nemainīgs - 59 punkti no 100 un ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstu. Latvijas sniegums norāda, ka Latvijai neizdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķi - 2024.gadā sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. "Delna" secina, ka Latvija nepietiekami ievieš drosmīgus pretkorupcijas pasākumus politiskā godaprāta, biznesa godaprāta un publisko resursu izšķērdēšanas novēršanas jomās.

Latvijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021.gadā, salīdzinot ar 2020.gadu, audzis par 30,6%, sasniedzot 70,14 miljardus eiro, bet peļņa augusi divas reizes - līdz 5,56 miljardiem eiro, liecina "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotā jaunākā "Latvijas biznesa gada pārskata" dati. Latvijā 2021.gadā bija 24 tūkstoši 696 uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedza 145 tūkstoši eiro, lai tie tiktu iekļauti pētījumā. Tas ir par 5,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākais apgrozījuma pieaugums 2021.gadā bijis meža nozarē, kurā tūkstoš 534 lielākajiem uzņēmumiem apgrozījums pieauga par 43% - līdz 5,89 miljardiem eiro. Seko enerģētikas nozare, kurā 692 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021.gadā audzis par 42% - līdz 7,23 miljardiem eiro. Trešajā vietā – rūpniecība, kur tūkstoš 406 nozares lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2021.gadā pieauga par 36% - līdz 5,59 miljardam eiro. Lielāko uzņēmumu peļņa bija 353,29 miljoni eiro.

No 1.marta Rēzeknes novadā darbu sāks jauna Kultūras un tūrisma pārvalde. Kā pārvaldes darbības mērķi izvirzīti sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm, veicināt tūrisma un ar to saistītās uzņēmējdarbības, mārketinga, zīmolvedības un attīstības politikas īstenošanu pašvaldībā, popularizēt tūrisma iespējas Rēzeknes novadā, kā arī veicināt kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā. Pārvaldes darbu organizēs un vadīs pārvaldes vadītājs un tā vietnieks, un pašvaldība ir izsludinājusi konkursu uz vakantajām amata vietām. Kandidāti var pieteikties līdz 10.februārim.

Gatavojoties jaunam Krievijas uzbrukuma vilnim, Ukraina gaida lielāku militāro palīdzību no rietumvalstīm. Lielas cerības tiek liktas uz iespējamām "F-16" iznīcinātāju piegādēm Ukrainai, taču Rietumu partneru vidū nav vienprātības, vai piegādāt Ukrainai šādu modernu bruņojumu. Lielāko militāro palīdzību Ukrainai līdz šim sniegušas ASV, bet ASV prezidents Džo Baidens jau paziņojis, kaVašingtona neplāno sūtīt "F-16" iznīcinātājus uz Ukrainu. Ukrainai būtu vajadzīgi ap 200 iznīcinātāju.  Turklāt daudzu valstu pārstāvji uzsver, ka Ukrainai daudz piemērotāki būtu nevis "F-16" iznīcinātāji, bet gan citu modeļu kara lidmašīnas, piemēram, amerikāņu "F-18" vai zviedru "Gripen", kurām nav nepieciešami tik gari un tik labas kvalitātes skrejceļi. Pat ja Ukraina nolēmu uzbūvēt šādus skrejceļus, visticamāk, to nebūtu iespējams izdarīt slepus, lai šo procesu nepamanītu un tam netraucētu Krievija. 

Otrdien Lietuvā Kedaiņos sabrucis viens no galvenajiem Kedaiņu tiltiem pāri Nevēžas upei, jo otrs tilts ir slēgts un tiek remontēts. Kedaiņu mērs Valentīns Tamulis atzīmēja, ka uz tilta bija ierobežota smagā transporta virs 20 tonnām kustība. Taču viņš pieļauj, ka ierobežojums tika pārkāpts. Lietuvas Autoceļu direkcija vakar izplatītajā paziņojumā norādīja, ka tiltu direkcijas speciālisti tiltu uzraudzīja regulāri, pēdējo reizi tiltu apsekojot pagājušajā nedēļā. Lietuvas Ceļu direkcija noskaidro notikušā iemeslu, viena no iespējamām versijām ir, ka tilta sija varētu būt bojāta pa to braucošā smagā transportlīdzekļa dēļ, kura masa pārsniedza noteikto masas ierobežojumu. Notikuma laikā cilvēki, automašīnas vai cita manta nav cietusi. Satiksme tiek novirzīta pa tiltu, kas atrodas uz ceļa Jonava - Šeduva.

Turpinām ziņas

Latvijas Pasta izdotais pastmarku bloks Ukrainas atbalstam iekļauts Ukrainas pasta uzņēmuma "Ukrposhta" organizētajā starptautiskajā filatēlijas izstādē, kurā parādīti Ukrainai veltītie pastmarku izdevumi no 15 valstīm. Pastmarku bloku un speciālu aploksni Ukrainas atbalstam Latvijas Pasts kā pirmais no pasaules valstu pasta uzņēmumiem izdeva 2022. gada 10. martā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pastmarku bloku veido trīs pastmarkas un paskaidrojošs kupons, attēlojot Ukrainas un Latvijas valsts karogus, Ukrainas Neatkarības pieminekli Kijivā un Latvijas Brīvības pieminekli Rīgā. Uz pastmarku bloka ir uzraksti ukraiņu un latviešu valodā "Mēs ar jums!" un "Slava Ukrainai!". Izstāde pagaidām aplūkojama virtuāli, bet, iespējams, tuvāko mēnešu laikā tā tiks sarīkota arī reālajā vidē.  

Top seriāls par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem "Kolektīvs" – astoņas komēdijdrāmas žanra sērijas, ko veidos astoņi režisori. Ikvienam korim, deju kolektīvam vai citam svētku dalībniekam ir iespēja kļūt par seriāla scenārija līdzautoru, atsūtot savu stāstu seriāla veidotājiem. Tas var būt asprātīgs notikums, skaistas atmiņas vai neparasts atgadījums, kas ir pašu piedzīvots vai par kuru dzirdēts nostāstos. Seriāla veidotāji meklē stāstus, kas ļautu skatītājiem saprast, kā noris dzīve starp svētkiem un koncertiem, kādas attiecības, kaislības, priekus un arī bēdas, strīdus un salabšanu piedzīvo svētku dalībnieki – visu to, ko nav iespējams uzburt neviena režisora iztēlē. Savus stāstus var iesniegt tīmekļa vietnē kolektivs.serials.lv. 

Un vēl

Imanta Ziedoņa jubilejas gadā pie bērniem no jauna ciemos nāk Imanta Ziedoņa pasaku tēls suns Funs. Ziedoņa muzejs zinātkāro suņa Fuņa tēlu radījis, lai turpmāk tas sarunātos ar pirmsskolas vecuma bērniem muzejā Murjāņos un citur Latvijā. Suņa Fuņa tēla un pirmās animācijas filmiņas radīšanā piedalījās fonda Viegli un muzeja radošās komandas, dizaina studijas Overpriced mākslinieki, bērnu grāmatu autore Agnese Vanaga un animators Zigfrīds Niklavičs. Īpaši animācijas filmiņai fonda Viegli dibinātājs, mūziķis Renārs Kaupers radījis dziesmu, kas ieskaņota kopā ar bērnu vokālās studijas Knīpas un Knauķi dalībniekiem. Animācijas filmiņas pirmā epizode Suns Funs un Rīga radīta ar Rīgas domes finansiālu atbalstu.
 
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rīgā tiekas Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri; Sēlpils pagastā šoferim pie stūres zaudējot samaņu, avarē pasažieru autobuss; un Aicina pieteikties Jēkabpils novada plūdos cietušos iedzīvotājus pabalsta saņemšanai.

Rīgā otrdien notika Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministru tikšanās, kuras laikā galvenā uzmanība tika pievērsta aktualitātēm drošības jomā, Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un Ukrainas atbalstam. Ārlietu ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par sadarbības padziļināšanu reģionā. Ministri arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Zviedrija un Somija kļūtu par NATO dalībvalstīm. Ukrainai nepieciešams maksimāls atbalsts. Ministri runāja arī par sankcijām, kas piemērojamas Krievijai, stingri uzsverot, ka, nosakot nākamās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, ierobežojumi ir jāievieš tā, lai tos nevarētu apiet.

Latvijas valdība otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam, lai cīnītos ar Baltkrievijas varasiestāžu veicināto nelegālo migrāciju. Kā ziņots, ārkārtējā situācija Ludzas un Krāslavas novados un Daugavpilī tika izsludināta 2021.gadā 10.augustā. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums bija noteikts līdz 10.februārim. 

Veselības jomai šā gada budžetā plānots papildus novirzīt 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. To pēc valdības sēdes atzina veselības ministre Līga Meņģelsone. Onkoloģijai papildus plānots paredzēt 30 miljonus eiro, un šis finansējums tiks novirzīts kompensējamo medikamentu apmaksai vēža slimniekiem, diagnostikai un ārstēšanās pieejamības uzlabošanai, kā arī pakalpojuma tarifu pārskatīšanai. Ārstniecības sektorā strādājošo atalgojuma celšanai visam gadam plānoti 55 miljoni eiro, bet deviņu mēnešu griezumā summa ir attiecīgi mazāka. Lielāks pieaugums plānots ārstniecības personām, kam ir zemāks atalgojums. Māsu palīgiem pamatalgu paredzēts celt par 16%, medmāsām – par 10%, bet ārstiem – par 6%.

Pēc aizdomām par krāpšanos Daugavpils Universitātē divi augstskolas padomes locekļi uzrakstījuši iesniegumu par atkāpšanos no amata. Izglītības un zinātnes ministrijā  norāda, ka Vita Balode-Andrūsa un Toms Torims pauduši vēlmi atkāpties no padomes locekļa amatiem. Jau ziņots, ka saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem 600 tūkstoši eiro apmērā izglītības ministrija jau pagājušajā nedēļā pieprasīja Daugavpils Universitātei sniegt paskaidrojumus saistībā ar sākto kriminālprocesu par krāpšanu. 

Turpinām ziņas

Pirmdienas vakarā Sēlpilī avarēja SIA “Tukuma auto” pasažieru autobuss, kas no Rīgas caur Jaunjelgavu brauca uz Jēkabpili. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova Radio1 informēja par negadījumu.

Audio – Madara Šeršņova 

Sarunā ar Radio1 SIA “Tukuma auto” Jēkabpils filiāles vadītājs Jānis Ščerbickis sīkāk pastāstīja par negadījuma apstākļiem.

AUDIO – Jānis Ščerbickis 

Kā jau stāstīja Jānis Ščerbickis, negadījumā par laimi pasažieri nav cietuši, tikuši galā tikai ar izbīlī, arī šofera veselības stāvoklis patlaban ir apmierinošs un viņš no slimnīcas jau ir izrakstījies, bojāts satiksmes autobuss. Negadījuma vietā strādāja valsts policijas ekipāža, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste pastāstīja, ka pēc ceļu satiksmes negadījuma Sēlpils pagastā ugunsdzēsēji glābēji pārbaudīja, vai no avarējušā autobusa nenotiek šķidrumu noplūde, aizvēra gāzes balona ventili un ierobežoja teritoriju. 

Un vēl

Jēkabpils novada Sociālais dienests informē, ka, saskaņā ar pašvaldības  saistošajiem noteikumiem par pabalsta krīzes situācijā piešķiršanu, plūdos cietušie novada iedzīvotāji var vērsties sociālajā dienestā ar iesniegumu pabalsta krīzes situācijā saņemšanai, kas jāiesniedz triju mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas. Pabalstu katastrofu gadījumos piešķir līdz divu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēram, ņemot vērā radīto zaudējumu sekas. Iesniegumu var iesniegt personīgi Sociālajā dienestā iestādes darba laikā, vai nosūtīt pa pastu vai elektroniski parakstītu nosūtot uz e-pastu: sd@jekabpils.lv. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: latvija Polijas prezidentam pasniedz Viestura ordeni; Par 20 dzīvniekiem palielināts šosezon pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms; un Kāds laiks Latvijā gaidāms nedēļas nogalē?

Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolemts apbalvot ar Viestura ordeni un iecelt par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Ordeņu kapituls pieņēmis lēmumu ar Viestura ordeni apbalvot Dudu, savukārt vēl vairākām amatpersonām piešķirt Atzinības krustu. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Atzinības krustu apbalvota un par Atzinības krusta lielvirsniekiem iecelti Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretāre Malgožata Paprocka un Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretārs, Starptautiskās politikas biroja vadītājs Marcins Pšidačs. Savukārt par Atzinības krusta komandieri nolemts iecelt Polijas vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu.
Kā ziņots, Latvijā šajās dienās oficiālā vizītē uzturas Polijas prezidents Andžejs Duda ar dzīvesbiedri Agatu Kornhauzeri-Dudu.

Lai veicinātu Liepājas kā atpūtas, dzīvesvietas un investīciju mērķa atpazīstamību Eiropā, Liepājas pašvaldība iestājusies biedrībā "Pilsētu galamērķu alianse". Pašvaldība uzskata, ka tā tiks veicināta Liepājas atpazīstamība Eiropā, potenciāli palielinot tūristu skaitu pilsētā un tūrisma nozares uzņēmēju iespējamo apgrozījumu, paralēli veicinot arī investoru un uzņēmēju interesi par Liepāju kā potenciālo vietu savas uzņēmējdarbības attīstībai. Organizācija nodrošina zināšanu, pieredzes kā arī dažādu pētījumu apmaiņas tīklu starp valstīm, pilsētām un reģioniem, kur vienkopus pulcējas pilsētu vadības, mārketinga un tūrisma nozares profesionāļi no visas Eiropas. 

Ukraina saņems 120 līdz 140 smagos Rietumu tankus, otrdien žurnālistiem sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, šīs tanku piegādes dēvējot par "pirmo ieguldījuma vilni". "Tie ir "Leopard 2", "Challenger 2", "M1 Abrams", sacīja ministrs, nekonkretizējot grafiku, kādā tanki tiks piegādāti. Tankus piegādāt piekritušas 12 valstis. Ukrainas augstākais diplomāts arī sacīja, ka Kijiva risina sarunas par Rietumu reaktīvo iznīcinātāju un tālas darbības rādiusa raķešu piegādēm.

Šodien 1.februārī aprit trīs gadi kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. "Brexit" atbalstītāji solīja, ka tas mazinās birokrātiju un veicinās Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi. Gaišie solījumi līdz šim nav piepildījušies, un realitāte ir izrādījusies drūmāka. Britu ekonomika piedzīvo grūtus laikus, un lielā mērā tās ir "Brexit" sekas. 2020. gada 1. februārī Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no ES, un daudziem britiem tie bija svētki. Taču pērn novembrī socioloģisko pētījumu uzņēmuma "YouGov" veiktā aptaujā katrs piektais brits, kurš balsoja par izstāšanos no ES, nožēloja savu lēmumu. 

Pēc izstāšanās no ES toreizējais premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja, ka Lielbritānijai tas nozīmēs ekonomisko izaugsmi, jaunas darbavietas un investīcijas. Taču patiesībā ir noticis pretējais. Britu tautsaimniecības izaugsme pēdējos gados ir palēninājusies, bet Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad Apvienotās Karalistes ekonomika samazināsies par 0,6%. Tirdzniecība ar galveno eksporta tirgu – Eiropas Savienību – samazinājusies pieaugušās birokrātijas dēļ. Savukārt importētās preces ir kļuvušas ievērojami dārgākas. Analītiķi lēš, ka "Brexit" dēļ Lielbritānijā ir par 330 tūkstošiem mazāk strādājošo. Darbaspēka trūkumu jo īpaši izjūt transporta, viesmīlības un mazumtirdzniecības uzņēmumi.

Turpinām ziņas

Saistībā ar to, ka pieaudzis reģistrēto ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem un tajos nodarīto postījumu apjomu, Valsts meža dienests šajā medību sezonā palielinājis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu par 20 dzīvniekiem. Tos atļauts medīt tikai tajos novados, no kuriem saņemta informācija par vilku nodarītajiem postījumiem, tajā skaitā arī Jēkabpils un Madonas. Kopumā saņemti ziņojumi par 79 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 497 mājlopi. Ņemot vērā vilku nodarīto postījumu pieaugumu un šajā medību sezonā iegūtos datus par vilku populāciju, meža dienests nolēmis palielināt 2022./2023. gada medību sezonā noteikto pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu par 20 dzīvniekiem – no 280 līdz 300 vilkiem. Vilku medību sezona ilgs līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz 31. martam. 

Šogad Latviju balsojumā par "Eiropas gada koku" pārstāvēs Sējas ozols. Saulkrastu novadā līdzās Sējas muižai augošais ozols ir viens no Saulkrastu novada simboliem, kas iekļauts tā jaunveidotajā ģerbonī. Šodien 16 Eiropas valstīs sācies balsojums par "Eiropas gada koku". Konkurss notiek trīspadsmito reizi, bet Latvija tajā piedalās otro reizi. Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties gan vietējā, gan Eiropas vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar stāstiem par kokiem, kas ir daļa no cilvēku dzīves, dabas, ainavas un vēstures. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā meža monitoringa datiem Latvijā ir 6,67 miljardi koku. Kā vēstīts, pērn Eiropas konkursā piedalījās Aģes dižozols, saņemot 27 tūkstoši 98 balsis.

Un vēl

No piektdienas, 3. februāra, gaisa temperatūra Latvijā pārsvarā būs zemāka par nulli, laiks kļūs sausāks un brīžiem arī saulaināks, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien, februāra otrajā dienā, gaisa temperatūra būs +2..-3 grādi un daudzviet snigs, piekrastē gaidāmas ziemeļu vēja brāzmas līdz 15 metriem sekundē. Nedēļas nogalē debesis brīžiem skaidrosies un vairs tikai vietām gaidāms sniegs. Gaisa temperatūra pazemināsies, Latvijas austrumos noslīdot līdz aptuveni -10 grādiem; maksimālā temperatūra dienas laikā gaidāma no +1 grāda dažviet Kurzemes piekrastē līdz -6 grādiem valsts austrumos.

Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei nākamnedēļ Latgalē un Vidzemē gaisa temperatūra pazemināsies līdz -15 grādiem, kaut neliels sals prognozēts visā valstī, nokrišņu varbūtība būs zema.

Atstājiet komentāru