2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 30.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Pagājušajā mēnesī pieaudzis mazumtirdzniecības apgrozījums; Sēlijas mazākumtautību kultūras organizācijas var pieteikties darbības atbalstam; un Ziemas peldētāju kustība kļūst aizvien populārākā visā pasaulē.

2022. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 10,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 23,3%, autodegvielas – pieauga par 9,1%. Salīdzinot ar 2021. gada novembri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 94,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 57,3%) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 44,4%). Šīs nozares 2021. gada oktobrī un novembrī visvairāk skāra stingrāki tirdzniecības ierobežojumi, kas tika noteikti Covid-19 infekcijas mazināšanai. Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 14,5%) un nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 6,0%).

Brīdī, kad kārtējo reizi savākti nepieciešami paraksti iniciatīvai par visu ģimeņu aizsardzību, Saeimā gatavojas vairāku likumu izmaiņām Satversmes tiesas prasību izpildei. To, cik daudz laika šo likumu izmaiņu sagatavošanai vajadzēs, pašlaik gan neprognozē. Daļa deputātu cer, ka likumu izmaiņas nebūs pārāk sadrumstalotas. Saruna par partnerattiecību regulējumu Latvijā ilgst vairāk nekā 25 gadus. Saeimā pašlaik izskan iespēja regulējumu visu ģimeņu aizsardzībai noteikt ar vairāku likumu grozījumiem. Šādam kompromisam kustība "Dzīvesbiedri" būtu gatava, taču vajadzīgs pilnvērtīgs, pareizi tiesisks un cieņpilns risinājums. 

Jau ziņots, ka līdz šim ar tiesas lēmumu Latvijā atzīta 31 viena dzimuma personu ģimene, bet vēl ap 20 pāri sākuši vai plāno sākt šo juridisko procedūru. Līdz šim tā ilgusi no četriem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Ar gaidāmajām likuma izmaiņām šo smagnējo praksi varētu novērst.

Labāk naudu, ko plānojat iztērēt svētku uguņošanai, ziedojiet palīdzībai Ukrainai – tas dos lielāku prieku nekā pāris sekundes, ko ieraudzīsiet gaisā, aicina ārsti, kuriem ik gadu Jaungada naktī nākas sniegt palīdzību cilvēkiem, kas guvuši smagas traumas no petardēm. Tieši pirotehnikas izraisītās traumas ik gadu ir visnopietnākās. Ārsti tās pielīdzina kara laika traumām un atgādina, ka maldīgs ir uzskats – “ar mani tas nenotiks” un aicina ievērot drošību un piesardzību.

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pirms gadumijas nakts aicina iedzīvotājus atbrīvot balkonus un lodžijas no lietām, kas var viegli aizdegties. Pretējā gadījumā nejauši trāpījusi petarde var izraisīt ugunsgrēku. Bet mājoklī nevajadzētu bez uzraudzības atstāt nevienu degošu svecīti. Ne eglītē, ne uz galda, ne uz palodzes.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pastiprinājusi centienus apturēt Irānas spēju ražot un piegādāt Krievijai bezpilota lidaparātus izmantošanai Ukrainā. Šie mēģinājumi iekļaujas ASV gadiem ilgajā programmā apturēt Teherānas piekļuvi kodoltehnoloģijām, vēsta laikraksts "The New York Times". Intervijās ASV, Eiropā un Tuvajos Austrumos virkne izlūkošanas, militārās un nacionālās drošības amatpersonu aprakstījušas paplašinātu ASV programmu, kuras mērķis ir ierobežot Irānas spējas ražot dronus, apgrūtināt maskavas bezpilota "kamikadzes" dronu palaišanu un, ja tas neizdodas – nodrošināt ukraiņiem pretgaisa aizsardzību, kas nepieciešama, lai pasargātu teritoriju no okupantu veiktajiem triecieniem.

Šogad vismaz 59 mediju darbinieki zaudējuši dzīvību, pildot darba pienākumus, liecina organizācijas "Reportieri bez robežām" aplēses. 80% nogalināti tīši. Meksika jau ceturto gadu pēc kārtas žurnālistiem ir visbīstamākā valsts. Šogad tur nogalināti vismaz 11 žurnālisti, kas atspoguļoja asas tēmas, tādas kā organizētā noziedzība. Arī Ukraina 2022.gadā kļuvusi par vienu no žurnālistiem bīstamāko valsti. Tā Krievijas karavīri 13.martā nošāva ukraiņu fotogrāfu Maksimu Levinu, bet franču videooperators Frederiks Leklerks-Imhofs zaudēja dzīvību, kad viņam Ukrainas austrumos ceļā uz filmēšanu trāpīja šķemba.

Turpinām ziņas

Zemgales un Sēlijas mazākumtautību kultūras organizācijas Zemgales Nevalstisko organizāciju centrā var pieteikties darbības atbalstam. Ar šo atbalsta programmu Zemgales NVO centrs vēlas spēcināt Zemgales un Sēlijas mazākumtautību organizācijas, izcelt sasniegumus, ļaut pilnveidoties un motivēt savstarpēji sadarboties, lai vairotu kopīgus ieguvumus. Centrā pieejams finansējums materiāltehniskās bāzes uzlabošanai, tai skaitā tehniskajam aprīkojumam un tā nomai, tautastērpu un mūzikas instrumentu iegādei, info lapas vai mājas lapas izveidei un citām izmaksām - līdz 630 eiro biedrībai, kā arī finansējums mazākumtautību kultūras pasākuma, piemēram, meistarklašu organizēšanai dažādām mērķauditorijām, digitālo prasmju apguvei, projektu vadībai, valodu kursiem - līdz 850 eiro biedrībai. Ideju īstenošanas laiks ir no 2023.gada 23.janvāra līdz 30.jūnijam. Pieteikumus var iesniegt līdz 16.janvārim.

Ar kādu no diskriminācijas veidiem ir saskārušies 40% Latvijas iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas uzdevumā veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati. Aptaujā tika secināts, ka visizplatītākais diskriminācijas veids Latvijā ir balstīts uz vecumu - kad persona tiek uzskatīta par pārāk jaunu vai pārāk vecu. Ar šādu diskriminācijas veidu ir saskārusies puse jeb 51% aptaujāto. Ar augstu diskriminācijas līmeni saskārušies arī romu tautības pārstāvji - tā norādījis gandrīz katrs otrais jeb 46% respondentu. Diskriminācija etniskās piederības dēļ ierindojas trešajā vietā - to atzīmējuši 44% aptaujāto iedzīvotāju.

Un vēl

Tā dēvētā roņu jeb ziemas peldētāju kustība kļūst aizvien populārākā visā pasaulē, bet Ziemassvētku un Jaungada gaidīšanas sezonā daudzviet tik organizēti īpaši festivāli. Šādi pasākumi šonedēļ notika arī Dānijā un Islandē. Apmēram 300 ziemas peldēšanas entuziasti pulcējās pie Ziemeļjūras Dānijā populārā festivālā. Interese bija liela, un to vēl vairāk veicināja rīkotāju solītie papildu labumi – dzīvā mūzika, tēja, karstvīns un citi sildoši dzērieni, kā arī iespēja pēc peldes doties uz lielu karstu vannu. Ekstremālāki apstākļi bija Islandē, kur gaisa temperatūra nokritusies zem  nulles atzīmes, taču tas netraucēja peldētājus.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Gripas intensitāte pieaugusi divas reizes; Par braukšanu dzērumā konfiscētos auto, realize VID; un 

Salīdzinot ar nedēļu pirms, gripas intensitāte aizvadītajā nedēļā ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Slimības intensitāte iepriekšējā nedēļā ir palielinājusies līdz 607,9 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, bet nedēļā pirms bijuši 225,3 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Iepriekšējā nedēļā saņemtas ziņas par kopumā 231 ar gripu saistīta pacienta stacionēšanu. No šiem gadījumiem 40 ziņojumi ir bijuši par stacionētiem pacientiem ar gripas izraisītu pneimoniju. Ģimenes ārstu prakses pagājušajā nedēļā ziņoja par 448 klīniski apstiprinātiem gripas gadījumiem, no kuriem 12 bijuši Jēkabpilī. Ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 2 tūkstoši 72 pacienti. Jau ziņots, ka Latvijā 8.decembrī sākās gripas epidēmija.

Eiropas Savienības līmenī būs jācīnās par Latvijas interesēm saistībā ar klimata politiku, intervijā Latvijas televīzijai sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits. Eiropas Savienības līmenī gaidāmas skarbas sarunas attiecībā uz klimata politikas realizāciju Baltijā. Šmits norāda, ka būs ļoti jāpacīnās par Latvijas interesēm, lai mēs varam turpmāk izmantot mūsu laukus un mežus tam, kam esam pieraduši izmantot. Viņaprāt, Latvija ir piemērs citiem, kā būt “zaļiem” nevis valsts, kurai būtu vēl vairāk darāmā, lai "kļūtu par rezervātu". Viņa skatījumā klimata politikas īstenošanā vairāk būtu jādara tām valstīm, kas arī piesārņo vairāk.

Gada nogalē satraukuma pilnu ierakstu sociālajos medijos publicējusi Valsts Kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe, paužot bažas, ka valdības iebildumu dēļ par AS "Latvijas Valsts meži" ziedojumu piešķiršanas politiku ir apdraudēta daudzu programmu realizācija. Skaidrojot iebildes pret līdzšinējo Valsts mežu ziedojuma sadalīšanas praksi, jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzina, pareizāka pieeja būtu šos līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, lai pēc tam vērtētu to izlietojumu. Bluķe atgādina, ka finansējums, ar kuru tiek atbalstītas vairākas Kultūrkapitāla kultūras programmas, jau tiek sadalīts konkursu kārtībā, katru projektu vērtē ekspertu komisijas, vadoties pēc fonda vispārējiem finansējuma sadales principiem. Viņa uzsver, ka esošajā situācijā, ja tiek mainīta ziedojumu sistēma, lielākie zaudētāji būs Latvijas iedzīvotāji reģionos. 

Lietuvas valsts enerģētikas koncernā "Ignitis grupe" ietilpstošā starptautiskā zaļās enerģijas kompānija "Ignitis renewables" plāno investēt 213 miljonus eiro saules enerģijas projektos Latvijā. Plānots, ka kopējā īstenojamo projektu jauda sasniegs 300 megavatu. Projektu, kas ir izstrādes stadijā, būvniecību plānots sākt 2024.gadā, bet komerciālo darbību tie varētu sākt 2025.gadā. Kopējās sākotnējās investīcijas tiek lēstas ap 213 miljoniem eiro, kas ietver gan projektu iegādi, gan citus kapitālizdevumus. Pabeigtie projekti strādās atbilstoši tirgus nosacījumiem.

Turpinām ziņas

Vairāk nekā mēnesi spēkā ir izmaiņas Krimināllikumā, paredzot, ka par braukšanu alkohola reibumā virs 1,5 promilēm var draudēt pat cietumsods un automašīnas konfiskācija. Dzērājšoferu vadītie spēkrati pašlaik glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvlaukumos visā Latvijā, bet vēlāk likumā noteiktā kārtībā tos realizēs Valsts ieņēmumu dienests.  Mēneša laikā kopš stājās spēkā daudz bargāki sodi par braukšanu reibumā Valsts policijā uzsākti 82 kriminālprocesi par sēšanos pie stūres alkohola reibumā virs 1,5 promilēm. Turklāt likums paredz arī transportlīdzekļa konfiskāciju. Tas nozīmē, ka pieķerto dzērājšoferu vadītie spēkrati nonāk Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvlaukumos. 

Latvijā 95.markas benzīna vidējā cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 0,6%, bet dīzeļdegvielas - par 0,7%, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. Šonedēļ publiskotā Eiropas Komisijas informācija liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīna nedēļā no 20. līdz 26. decembrim maksāja vidēji 1,59 eiro, nedēļu iepriekš vidējā 95.markas benzīna cena bija 1,60 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas - 1,64 eiro par litru. Savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1,64 eiro par litru. Nedēļu iepriekš dīzeļdegvielas vidējā cena bija 1,65 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš - 1,70 eiro par litru.

Un vēl

Znātnieki no Austrālijas un Eiropas ir izstrādājuši virtuālu Zemes modeli, kas atspoguļo barošanās ķēžu attiecības vairāk nekā 15 tūkstoši organismiem, un nākuši klajā ar neapmierinošiem rezultātiem, kas liecina par dzīvo radību izzušanu. Pēc pētnieku domām, līdz 2050. gadam uz planētas izzudīs 10% no visām augu un dzīvnieku sugām, un līdz gadsimta beigām izzušanas līmeni sasniegs 27%. Zinātnieki biedējošajā perspektīvā vaino "bēdīgi slavenos" faktorus: Zemes piesārņojumu, resursu pārmērīgu izmantošanu un globālo sasilšanu. Tajā pašā laikā eksperti atzīmē, ka planētas iedzīvotāji jau ir tā dēvētajā sestās masveida izmiršanas stadijā un bērni, kas šodien dzimuši, 70 gadu vecumā varēs redzēt tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu izzušanu, sākot no sīkiem kukaiņiem līdz tādiem dzīvniekiem kā zilonis un koala.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ārkārtas režīmā varētu turpināt strādāt visu janvāri; Jēkabpilieši Jaungada naktī aicināti uz pasākumu Vecpilsētas laukumā; un Kādu laiku prognozē janvāra sākumā?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ārkārtas režīmā varētu turpināt strādāt vēl visu janvāri. Kā ziņots, svētku laikā ātrās palīdzības dienests ir pārgājis uz darbu ārkārtas situācijas režīmā, lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskā situācijā. Kā atzīmē dienstā, pašlaik visa veselības aprūpes sistēma ir pārslodzē - gan ātrā palīdzība, gan ģimenes ārsti un citi. Slimo gan iedzīvotāji, gan medicīnas personāls, kā rezultātā palīdzības sniegšanas resurss ir gan noslogots, gan trūkst. Pašlaik slimības dēļ katru dienu prombūtnē ir teju ceturtā daļa ātrās palīdzības darbinieku. Tāpēc tiek pieļauts, ka ārkārtas situācija var saglabāties arī visu janvāri.

Labdarības organizācija "Ziedot.lv" šogad no iedzīvotājiem un uzņēmumiem ziedojumos saņēmusi ap 20 miljonus eiro. "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta vērtē, ka aizvadītais no ziedošanas viedokļa bijis "neticami dāsns gads", atzīmējot, ka ziedojumi būtiski auguši ne tikai Ukrainas kontekstā, bet arī, piemēram, onkoloģijas pacientiem saziedots ap miljons eiro. Dimanta uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji aizvadītajā gadā vēlreiz ir parādījuši spēju just līdzi un palīdzēt, turklāt ne tikai savējiem, bet arī cilvēkiem ārpus valsts.

Čārlza Dikensa darbs "Ziemassvētku korālis", ko viņš pats nodēvējis arī par Ziemassvētku spoku stāstu, nu iedzīvināts uz Dailes teātra skatuves. Negantā skopuļa Ebenīzera Skrūdža Ziemassvētku nakts sapņi pārvērtušies muzikālā pārdzīvojumā, aicinot pieaugušos atgūt varbūt nedaudz piemirsto prieku par visvienkāršākajām dzīves lietām. Režisora, Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša skatuves redzējumu kuplina Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar diriģentu Gunti Kuzmu pie nošu pults un koris "Kamēr..." Jurģa Cābuļa vadībā. Divarpus stundu garajā iestudējumā darbojas Dailes teātra aktieri Lidija Pupure, Klāvs Kristaps Košins, Katrīna Griga , Indra Briķe, Olga Dreģe, Ģirts Ķesteris, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Kārlis Arnolds Avots, Dārta Daneviča un citi mākslinieki. 

Visā pasaulē notiek gatavošanās Jaunā gada sagaidīšanai. Ļoti vērienīgs salūts un svinības būs Austrālijas pilsētā Sidnejā, kur šogad cilvēku noskaņojumu mazāk ietekmē karš Ukrainā un kur ir prieks par Covid-19 pandēmijas beigām. Salūtu nodrošinās 13 tūkstoši pirotehnikas vienību, bet papildu efektus, tai skaitā videoprojekcijas, radīs tūkstošiem uz zemes izvietotas iekārtas. Rūpīgi domāts par svinību koncepciju, un tajā būs atsauces uz pamatiedzīvotāju kultūru, kas saistītas ar trīs stihijām – debesīm, ūdeni un zemi.  Tieši pirms pusnakts centrālo tiltu izgaismos kā milzu varavīksni, un tā būs atsauce uz seksuālo minoritāšu tiesībām.

Tikmēr Eiropā nopietna ietekme uz pasākumiem ir ne tikai karam Ukrainā, bet arī taupības pasākumiem enerģētiskās krīzes apstākļos. Piemēram, mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā atcelts centrālais salūts un uguņošana mikrorajonos, taču svētku noskaņu radīs koncerti un iespaidīgs lāzeru šovs. Savukārt Polijas galvaspilsēta Varšavā pilnībā atteikusies no svinībām.

Turpinām ziņas

Gada izskaņā biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” struktūrvienībā senioru Dienas centrs “Kopā būt” pārsteigumu sagādājis zvans no Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Prevencijas nodaļas vecākā inspektora Sergeja Ostrovska, kurš pavēstīja par dāvanu senioriem – 54 atstarojošiem maisiņiem\somām un cepurītēm! Centrā atzīmē, ka šādas dāvanas ļoti noder un ir nepieciešamas senioru dienas gaitās un piebilst, ka tagad ar atstarojošo uzrakstu “ESI REDZAMS!” Jēkabpils ielās seniori gada tumšākajā laika posmā būs drošībā!

Jēkabpilī, Jaungada naktī iedzīvotāji aicināti uz Vecpilsētas laukumu, lai pēc pusnakts visi kopā atzīmētu jaunā 2023.gada sākumu. Jaungada nakts programma norisināsies no pulksten pusvieniem naktī  līdz vieniem naktī. Uzstāsies  -  Xeny Dance Studio ar audzēkņu priekšnesumiem, norisibnāsies “Fire Spirit” ugunsšovs, paredzēts arī Jēkabpils novada domes vadības apsveikums un vēl kāds Pārsteigums! Savukārt no pulksten vieniem līdz trijiem naktī Vecpilsētas laukumā norisināsies ballīte kopā ar DJ Jāni Balodi.

Tāpat arī vecgada vakarā, 31.decembrī pulksten 22  Krustpils kultūras centrā sāksies Jaungada balle pie galdiņiem kopā ar grupu “Kalna ielas muzikanti”.  

Un vēl

2023.gada pirmā diena var kļūt par siltāko janvāra dienu Latvijas vēsturē, pēc tam gaiss kļūs vēsāks, liecina jaunākā Global Forecast System prognoze. Jaungada naktī un dienā gaisa temperatūra var sasniegt +7..+12 grādus. Augstākā gaisa temperatūra, kas līdz šim reģistrēta Latvijas teritorijā janvārī, ir +10,7 grādi 2007.gada 10.janvārī Mērsragā un Jelgavā. Gadumijā līs, brīžiem gaidāms stiprs lietus, kā arī pūtīs spēcīgs dienvidu vējš, kas pāries rietumu vējā.

Sagaidāms, ka jau naktī uz 2.janvāri gaisa temperatūra lielā valsts daļā pazemināsies līdz +2..-2 grādiem, bet straujāks temperatūras kritums iespējams nedēļas otrajā pusē, kad gaisa temperatūra var noslīdēt arī zem -10 grādiem. Nākamās nedēļas sākumā līs un snigs, vietām gaidāmi stipri nokrišņi.

Jau ziņots, ka tuvākajās dienās paaugstināsies ūdens līmenis upēs un janvāra sākumā iespējama plašāka palieņu un citu zemāko vietu applūšana, brīdina hidrologi.

Atstājiet komentāru