2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas valsts prezidents dodas atvaļinājumā; Jēkabpils novada dome pārsūdzējusi tiesas lēmumu bijušā izpilddirektora Goguļa lietā; un Kādas ir jaunākās sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku gadumijā?

Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ dosies atvaļinājumā, liecina prezidenta paziņojums. No šodienas, 27. decembra līdz 5. janvārim Levits izmantos ikgadējo atvaļinājumu. Atvaļinājumu prezidents pavadīs Latvijā, neplānojot publisko darba kārtību. Tomēr nepieciešamības gadījumā Levits veiks visus Satversmē un likumos paredzētos Valsts prezidenta amata pienākumus.

Kosovas policija sākusi izmeklēšanu pēc tam, kad svētdien, 25. decembrī, veicot iekšzemes patruļu, miera uzturēšanas operācijas Kosovā Latvijas kontingenta karavīru virzienā tika raidīti šāvieni. Kā informēja Aizsardzības ministrijā, cietušo nav. Atgriežoties bāzē tika konstatēts, ka arī nevienam no abiem patruļas automobiļiem bojājumu nav, pieļaujot, ka šāvieni raidīti, lai liegtu patruļai turpināt plānoto ceļu. Izmeklēšanā kopā ar Kosovas policiju iesaistīsies arī miera uzturēšanas operācijas kontingenta Militārās policijas vienība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iecēlis jaunu vēstnieku Latvijā. Saskaņā ar Zelenska rīkojumu līdzšinējo vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko nomainīs Anatolijs Kucevols. Viņš līdz šim ieņēma Ukrainas Ministru kabineta valsts sekretāra vietnieka amatu. Zelenskis iecēlis jaunu vēstnieku arī Bulgārijā.

Ziemas vētrā ASV un Kanādā dzīvību zaudējuši vismaz 38 cilvēki, paziņojušas amatpersonas. ASV dzīvību zaudējuši 34 cilvēki, un sals, apledojums un snigšana visvairāk ietekmējusi Bufalo, Ņujorkas štatā. Kanādā, autobusam apgāžoties uz apledojuša ceļa, Britu Kolumbijā gājuši bojā četri cilvēki. Ziemas vētras apjoms ir nepieredzēts un tās ietekme jūtama no Kanādas līdz pat Riograndei. Vētras izraisītais haoss turpinās jau vairākas dienas, bet elektroapgāde pakāpeniski tiek atjaunota. Vētras kulminācijas brīdī bez elektrības ASV bija 1,7 miljoni mājsaimniecību. Atcelti tūkstošiem avioreisu, liedzot daudziem cilvēkiem Ziemassvētkos apciemot savus radiniekus, un traucēta satiksme visā valstī. Aukstums visvairāk skāris Montanas štatu, kur gaisa temperatūra noslīdējusi līdz -45 grādiem pēc Celsija. Savukārt Kanādā ziemas vētra visbargāk piemeklējusi Ontārio un Kvebekas provinces.

Lavīna Austrijas Alpos svētdien aprakusi, pēc provizoriskām ziņām, desmit ziemas sporta entuziastus, lielākoties slēpotājus. Glābšanas darbus veicot 200 glābējiem, astoņus cilvēkus izdevies izglābt, bet divi netika atrasti. Lavīna nogruva 2 tūkstoši 700 metru augstās Tritkopfa virsotnes rajonā Foarlbergas federālajā zemē. Lavīna notika, domājams, Alpu reģionam neraksturīgi siltā laika dēļ.

Spēcīga snigšana un ar to saistītās satiksmes problēmas un negadījumi arī Japānā desmit dienu laikā laupījušas dzīvību 17 cilvēkiem un vairāk nekā 90 cilvēki guvuši dažādas traumas. Tūkstošiem mājsaimniecību Japānā traucēta elektroapgāde. Pēdējās dienās spēcīgi snidzis Japānas rietumu piekrastē un Hokaido reģionā, Japānas ziemeļos. Vairākos apgabalos 24 stundu laikā sasniga gandrīz metru bieza sniega sega. Meteorologi aicinājuši cilvēkus palikt mājās, ja iespējams, jo automašīnas daudzviet iestigušas sniegā uz ceļiem. Daudzi cilvēki guvuši traumas, tīrot sniegu no jumtiem, vai aprakti sniegā, tam gāžoties no jumtiem. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pirms Ziemassvētkiem pārsūdzējusi Aizkraukles rajona tiesas lēmumu, kas noteica -  atjaunot bijušo izpilddirektoru Guntaru Goguli iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par piespiedu darba kavējumu - 21 tūkstoti 201 eiro, kā arī papildus veicot darbaspēka nodokļu nomaksu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. Pārsūdzētais lēmums iesniegts Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē.

Tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem preses konferencē, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis sacīja, ka par labu pārsūdzībai lemts, jo divi likumi ir nonākuši pretrunā. Likuma par pašvaldībām 68. pants paredz to, ka priekšsēdētājs uz domes sēdi atved izpilddirektoru, par  kuru esot skaidrs, ka viņš saņems domes atbalstu. Ja nav skaidrības par šādu atbalstu, tad tādu izpilddirektora kandidātu balsošanai uz sēdi neved. Otrs esot Darba likums, kas it kā paredz ko citu. Ja tas būtu bijis vecais novads, viss būtu citādi, bet tika izveidots jauns, veidoja jaunas struktūras un vajadzēja atklātu konkursu uz izpilddirektora amatu. Tāds bija mūsu viedoklis.  Šie abi likumi esot pretrunā. Aizkraukles rajona tiesas lēmumā ņemts vērā Darba likums, savukārt Jēkabpils novada pašvaldība vēlas, lai tiktu ņemts vērā arī Pašvaldību lietu likums, tāpēc lēmums pārsūdzēts.
 
Pirms Ziemassvētkiem Jēkabpils novada pašvaldībā saņemts Būvniecības valsts kontroles biroja akts par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa pieņemšanu ekspluatācijā. Jau ziņots, ka augustā Jēkabpils novada pašvaldība noslēdza iepirkuma līgumu ar SIA Jēkabpils PMK par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūves būvdarbu pabeigšanu. Būvdarbu līgumā noteikts, ka skolas pārbūves darbi veicami vairākās kārtās un ģimnāzijas jaunā korpusa pārbūve jāpabeidz līdz šī gada beigām. Skolas jaunajā korpusā atjaunoti visi mācību kabineti, vestibilā izbūvēts panduss vides pieejamības nodrošināšanai. Skolā izbūvētas arī jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija un ūdensvads, vājstrāvas, kas nebija mainītas kopš ēkas būvniecības 1980. gadā. Jēkabpils valsts ģimnāzijas skolēni no jaunā gada mācības sāks atjaunotajā korpusā.

Un vēl

Noslēdzoties 2022.gadam un sākoties 2023.gadam, Latvijā iespējams lietus, spēcīgs vējš un siltuma rekordi, liecina pašreizējās laika prognozes. Otrajos Ziemassvētkos Latviju no dienvidrietumiem šķērsoja nokrišņu zona. No šodienas gaisa temperatūra pārsvarā būs virs nulles, Kurzemē sasniedzot +6 grādus. Palaikam gaidāmi nokrišņi, tie var būt stipri. Uz ceļiem dažkārt veidosies apledojums, biežāk tas gaidāms valsts austrumu daļā. Nedēļas nogalē gaisa temperatūra var sasniegt pat +10 grādus, iespējams stiprs vējš un lietus. Pastāv varbūtība, ka janvāra sākumā tiks pārspēti mēneša siltuma rekordi. Lietus un kūstošā sniega dēļ visos valsts reģionos iespējama upju pārplūšana. Sniega nokušana prognozēta arī Vidzemē un Latgalē. Neparasti silts laiks gaidāms visā Eiropā. Gan siltums, gan vējš veicinās energoresursu cenu kritumu.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:  Ārkārtējo situāciju Krievijas pierobežā vairs nepagarinās; Operatīvie dienesti aicina ievērot drošību skolēnu brīvlaikā un Kādus līdzekļus iedzīvotāji tērē, lai segtu arvien pieaugošos tēriņus?

Latvijas Iekšlietu ministrija nerosinās pagarināt ārkārtējo situāciju vairākos novados gar Krievijas robežu. Ņemot vērā Krievijas lēmumu par mobilizāciju karadarbības Ukrainā stiprināšanai un no tā izrietošo nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ārkārtējā situācija tika izsludināta no 28.septembra līdz 27.decembrim robežšķērsošanas vietās, kā arī Alūksnes, Balvu un Ludzas novados. Atsevišķs valdības lēmums tam nav nepieciešams, līdz ar to ārkārtējā situācija vēl būs spēkā tikai šodien. Vienlaikus, mainoties riskiem, Iekšlietu ministrija var sagatavot valdības lēmuma projektu par atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un valdība aptaujas kārtībā šādu lēmumu var pieņemt dažu stundu laikā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā norādījis, ka Krievija gada pēdējās dienas pacentīsies padarīt ukraiņiem grūtas, tamdēļ aicināja cilvēkus nezaudēt modrību. Tāpat paredzēts, ka arī Vecgada vakarā Ukrainā neatcels komandantstundu. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals pavēstījis, ka partneru palīdzība enerģētikas nozares atbalstam uzņem apgriezienus. Katru dienu ierodas papildu tehnika, lai salabotu bojāto infrastruktūru. Jau pienākušas vairāk nekā 200 energotehnikas kravas. Ģeneratoru sūtījumi turpina doties uz Ukrainu regulāri. Taču elektrības deficīts Ukrainā joprojām ir ievērojams. Piecos valsts apgabalos un Kijivā ieviesti avārijas elektroenerģijas padeves pārtraukumi.

Starptautiskā nevalstiskā organizācija "Ārsti bez robežām" aicinājusi Lietuvas un Latvijas varasiestādes pārtraukt atraidīt migrantus uz robežas ar Baltkrieviju, brīdinot, ka lielajā aukstumā šie cilvēki gūst nopietnus ievainojumus. Organizācija ar šādu aicinājumu nāca klajā decembra vidū, norādot, ka uz robežas atraidītajiem migrantiem nākas vairākas nedēļas nīkt mežos. Vairākiem hospitalizētajiem migrantiem nācies veikt amputācijas, paziņoja organizācija, uzsverot, ka šādas situācijas ir iespējams novērst un tas ir jādara. 

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā tūkstošiem cilvēku no Irākas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Sīrijas, Kamerūnas, Afganistānas un citām valstīm mēģinājuši šķērsot Baltkrievijas robežu ar Poliju, Lietuvu un Latviju. Visu trīs valstu valdības ierobežoja piekļuvi robežām un izsludināja ārkārtas stāvokli. Lietuvas Valsts robežsardzes dienests svētdien ziņoja, ka Lietuvas robežsargi diennakts laikā piespieduši doties atpakaļ uz Baltkrieviju 13 migrantus. Savukārt Latvijas Valsts robežsardze Ziemassvētku priekšvakarā atklāja, ka divās dienās novērsti 62 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.

Krievija iekļāvusi meklēto personu sarakstā pētniecības centra "Bellingcat" žurnālistu Hristo Grozevu, kurš plaši atspoguļojis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Bulgāru žurnālists iekļauts meklēto personu sarakstā, kas publicēts Krievijas Iekšliet u ministrijas mājaslapā. Ministrija nav paskaidrojusi, par kādu noziegumu viņš tiek meklēts. Tikmēr Grozevs tviterī pavēstīja, ka viņam nav ne jausmas, kādēļ Krievijā iekļauts meklēto personu sarakstā, tādēļ to nevar komentēt.

Veiksmīgi atrasti visi sniega lavīnā Austrijas Alpos svētdien apraktie desmit slēpotāji, no kuriem lielākā daļa nav cietusi, paziņojusi policija. Viens slēpotājs guvis nopietnus ievainojumus. Kā vēstīts, lavīna nogruva 2 tūkstoši 700 metru augstās Tritkopfa virsotnes rajonā Foarlbergas federālajā zemē.

Turpinām ziņas

No Ziemassvētkiem sācies skolēnu brīvlaiks, Valsts policija atgādina par bērnu drošību satiksmē. Tumšajā laikā vecākiem ir jānodrošina atstarotāji saviem bērniem. Savukārt tiem, kas ziemas priekus bauda, pārgalvīgi uzvedoties satiksmē, piemēram, velkot bērnus ragavās aiz automašīnas, jāiegaumē, ka tas var beigties ar traģēdiju. Jau ziņots, ka pērn divi šādi izklaides braucieni beidzas letāli, un abos gadījumos tie bija bērni. Vēl četros gadījumos cilvēki guva smagus miesas bojājumus. Ņemot vērā šos traģiskos notikumus, šogad policija veiks pastiprinātu kontroli, lai nepieļautu līdzīgus gadījumus.

Tikmēr glābēji aicina neatstāt mazus bērnus telpā ar iedegtu kamīnu, krāsni vai sveci. Atrasties uz ledus un lietot pirotehnikas izstrādājumus ir aizliegts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka gandrīz katru gadu Ziemassvētku laiku pavadām ar traģiskiem notikumiem. Lielākā daļa ugunsnelaimju sākas neuzmanīgas rīcības dēļ – sveču atstāšana bez ievērības, neuzmanīga smēķēšana un pat ēst gatavošana. Glābēji aicina sekot līdzi, vai mēs neesam kādā nedrošā vietā nolikuši iedegtu sveci, vai visas lampiņu virtenes ir darba kārtībā, nav kaut kur kādi bojājumi, plīsumi. Vai kamīns nav pārkurināts, un pie tā nav pārāk tuvu nolikti kādi priekšmeti. Novēršot iespējamos riskus, mazināsies negadījumu skaits. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šoziem no ūdenstilpēm izcēlis jau trīs bojāgājušos. Divos gadījumos blakus atrastie makšķernieku piederumi ļauj secināt, ka tie bija zemledus makšķernieki. Ledus šoziem veidojies ļoti lēni un nedrošs, tāpēc uz tā atrasties ir ļoti bīstami, norāda VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. VUGD pārstāve skaidro  ¬–šogad laikapstākļi bija tādi, ka ledus jau sākotnēji veidojās nedrošs, un tas veidojās ļoti lēni. Šogad vienlaicīgi ar mīnusiem bija arī ļoti spēcīga snigšana, un sniegs darbojas kā izolators. Sniegs silda ledu. Atkušņa apstākļi veicina to, ka ledus ne tikai neveidojas, bet arī no augšas tiek kausēts, tāpēc uz ledus atrasties ir ļoti bīstami. 

Jau ziņots, ka Jēkabpils novadā ar pašvaldības rīkojumu aizliegts atrasties uz daudzu ūdenstilpju ledus. Jēkabpilī nav atļauts atrasties uz Radžu ūdenskrātuves, Pils un Kena parka dīķu, kā arī uz daugavas ledus pilsētas teritorijā.

Un vēl

Teju katrs sestais jeb 16% Latvijā ikdienas tēriņu segšanai šoziem sākuši tērēt līdzekļus no saviem ilgtermiņa uzkrājumiem vai ieguldījumiem, savukārt 33% atklāj, ka viņiem aktīvu uzkrājumu gaidāmajai pārziemošanai nav, noskaidrots bankas Citadele veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Ikdienas izdevumu segšanai līdzekļus no saviem uzkrājumiem šoziem sākuši tērēt 14% Latvijas iedzīvotāju, un visbiežāk šādā situācijā nonākuši latgalieši un rīdzinieki vecumā no 50 līdz 59 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir robežās no 551 līdz 750 eiro. Tikmēr vēl 2% ir pārstājuši veikt investīcijas un iemaksas uzkrājumu veidošanā, tādējādi atbrīvojot papildu līdzekļus ikdienas tēriņiem. Vienlaikus trešdaļai jeb 33% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vai līdzekļu, ko novirzīt ieguldījumiem.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādu situāciju ekonomikā nākamgad Latvijā prognozē banku analītiķi? Līvānos ugunsgrēkā cietis cilvēks; un Iznācis apjomīgs pētījums par suitu cimdiem

Nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts varētu samazināties par 1,5%, taču varētu būt arī neliels pieaugums, prognozē banku analītiķi, norādot, ka gada kopējo veikumu noteiks tas, cik "dziļi nosēdīsies" aktivitāte ekonomikā gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē. "Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka gadu miju ekonomikā sagaidīsim recesijas zīmē. Viņa atzīmē, ka, nākamo gadu sākot, inflācija joprojām turpinās deldēt iedzīvotāju pirktspēju un nomāks patēriņu. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības mazināsies. Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka tuvākie 6-12 mēneši Latvijas ekonomikā būs izaicinoši un gaidīt izaugsmi 2023.gadā šobrīd nav pamata. Nākamajā gadā Latvijas IKP varētu samazināties par 1,5%, savukārt gada pirmajā pusē IKP kritums varētu pārsniegt 3%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2023.gads būs augstas nenoteiktības gads un piedāvās sarežģītus un mainīgus apstākļus, tajā skaitā pozitīvi pavērsieni vairāk saistīsies ar negatīvo risku neīstenošanos. Nākamajā gadā saglabāsies būtiski inflācijas, energoapgādes un jaunu ģeopolitisko satricinājumu riski. Tajā pašā laikā "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka IKP nākamgad varētu samazināties par 0,5%, kam galvenie iemesli būs augstās importa enerģijas cenas, kas nospiež patēriņu, un recesija eirozonā, kas ir Latvijas galvenais eksporta tirgus. Ekonomiku joprojām ietekmēs arī ekonomiskās sadarbības sašaurināšana ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc Strautiņa teiktā, lielākā stiprinošā ietekme uz ekonomiku būs investīcijām. 

Tuvākā laika svarīgākā prioritāte labklājības jomā ir panākt minimālo ienākumu līmeņu palielināšanu valstī, šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra jaunā labklājības ministre Evika Siliņa. Politiķe uzsvēra, ka ir jāveic minimālo ienākumu līmeņu palielināšana, kas nozīmētu celt gan minimālās pensijas, gan garantēto minimālo ienākumu. Minimālos ienākumu līmeņus turpmāk ir plānots regulāri pārskatīt un piesaistīt vidējiem mājsaimniecību ienākumiem valstī. Ministre atzina, ka šim mērķim vēl būs jāizcīna budžeta līdzekļi. Tam vajadzīgs ne mazāk par 20 miljoniem eiro.

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka frontē vissmagākā situācija ir valsts austrumos, kur iebrucēji no Krievijas nesekmīgi mēģina aplenkt Bahmutas pilsētu. Izskan brīdinājumi, ka Vecgada dienā vai Jaungada dienā Krievija varētu sarīkot kārtējo masīvo raķešu uzbrukumu Ukrainai. Lai gan pēdējā laikā nepienāk ziņas par būtiskām izmaiņām frontē, atsevišķos frontes sektoros turpinās smagas kaujas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka aizvadītajā diennaktī ir nogalināti aptuveni 620 Krievijas karavīru. Ukraiņi joprojām neatklāj savus dzīvā spēka zaudējumus.

Situācija uz Serbijas un Kosovas robežas kļuvusi ļoti draudīga pēc tam, kad Serbijas armija izsludinājusi paaugstinātu kaujas gatavību pierobežā dislocētajās vienībās, bet serbu medijos aizvien biežāk parādās ziņas, ka Kosovas valdības spēki plāno uzbrukt Belgradas neatzītās valsts ziemeļos dzīvojošajiem etniskajiem serbiem. Uz savaldību abas puses aicinājusi gan Eiropas Savienība, gan Kosovā dislocētās NATO misijas vadītāji.

Krievijas diktators Vladimirs Putins jaunā amatā iecēlis savu pakalpiņu Dmitriju Medvedevu – viņš kļuvis par Militārās rūpniecības komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, ziņo Krievijas medijs “Meduza”. Medvedevs amatā iecelts ar īpašu Putina rīkojumu, kas publicēts Krievijas oficiālajā vēstnesī. Iepriekš Militārās rūpniecības komisijai nemaz nebija priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata, tomēr tagad tāds izveidots. Militārās rūpniecības komisija koordinē ieroču un bruņojuma ražošanu Krievijas armijas vajadzībām. Šīs komisijas priekšsēdētājs ir pats Putins.

Turpinām ziņas

Pirmdien pussešos vakarā ugunsdzēsēji glābēji saņēma informāciju, ka Saules ielā Līvānos piecstāvu dzīvojamās mājas kāpņu telpā ir jūtams sadūmojums. Iekļūstot pirmā stāva dzīvoklī, ugunsdzēsēji konstatēja, ka tajā deg sadzīves mantas 30 kvadrātmetru platībā. No degošā dzīvokļa ugunsdzēsēji izglāba vienu cilvēku, kurš ugunsgrēkā arī cieta un nodots ātrās palīdzības mediķu brigādes darbiniekiem, savukārt, no augšējiem dzīvokļiem izglābti vēl divi un evakuēti 25 cilvēki. Tikai vienā no visiem kāpņu telpas dzīvokļiem ugunsdzēsēji glābēji dzirdējuši skanam dūmu detektoru.

Sestdien  Aizkraukles novada Koknesē sabiedriskā ēkā dega adventes vainags 0,5 m2 platībā. Degošais vainags iznests ārpus telpām pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās.  Ugunsdzēsēji glābēji devās arī uz izsaukumiem, kuros piektdien Jēkabpils novada Krustpils pagastā dega vienstāva pirts ēkas siena 5 m2 platībā, sestdien Ārijas Elksnes ielā Jēkabpilī dega vienstāva neapsaimniekota pirts 30 m2 platībā, bet pirmdien Krasta ielā Jēkabpilī konteinerā dega atkritumi. Visos gadījumos ugunsnelaimes likvidētas.

Svētku brīvdienās, laika posmā no 23. decembra līdz 27. decembrim, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopumā saņēmis 178 izsaukumus – 56 uz ugunsgrēku dzēšanu, 89 uz glābšanas darbiem, bet 33 izsaukumi bijuši maldinājumi.

Trijās aizvadītajās Ziemassvētku brīvdienās pie stūres reibumā pieķerti 50 transportlīdzekļu vadītāji, liecina Valsts policijas sniegtā informācija. 49 transportlīdzekļa vadītāji bija sēdušies pie stūres alkohola reibumā, bet viens – narkotisko vielu ietekmē. 33 no pieķertajiem dzērājšoferiem bija stiprā reibumā – alkohola koncentrācija viņu organismā pārsniedza 1,5 promiles, par ko iestājas kriminālatbildība. 13 dzērājšoferiem, kā arī vienam narkotiku ietekmē esošajam autovadītājam pēc pārkāpuma konstatēšanas konfiscēti spēkrati, bet pret 20 likumpārkāpējiem tiks veikta piedziņa, kuras apmērs var sasniegt viņu vadītā transportlīdzekļa vērtību.

Un vēl

Spilgti, krāšņi, rakstu rakstiem izrakstīti – tādi ir suitiem raksturīgie cimdi, kas atšķiras no citviet Latvijā tapušajiem. Lai apzinātu šo bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, līdz šim apzinātais izdots apjomīgā pētījumā, kas ir noderīgs ne tikai pētniekiem, bet arī tiem, kuri vēlas adīt. Aiz vairāk nekā 650 lappušu plašā pētījuma slēpjas 10 gadu darbs. Nu te vienuviet ir apkopoti aptuveni 90% to suitu cimdu, kas atrodami un ir dokumentēti dažādos Latvijas muzejos un krātuvēs. Vecākie cimdu pāri ir datēti ar 19. gadsimtu. Katram ir ne tikai fotogrāfija, bet arī tehniskais zīmējums, kurā izzināts ceļš, kā cimds tapis. Lai to varētu izdarīt pēc iespējas precīzāk, etniskās kultūras centrs "Suiti" rīkojis piecu mēnešu ilgas attālinātas meistarklases, teju katram cimdu pārim nelielu fragmentu adījusi arī grāmatas tehniskās redaktores Baibas Pilānes vadītā Tautas lietišķās mākslas studija "Irbi". Tā kā latviešu etnogrāfiskie cimdi ir iecienīti arī ārpus Latvijas, pētījums ir arī angļu valodā.

Atstājiet komentāru