2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik lielu finansējumu savai darbībai saņems partijas, kas vēlēšanās pārsniedz 2 procentu robežu? Kādi ir Jēkabpils pašvaldības policijas darba rezultāti septembrī? Un Kam šogad piešķirta Nobela prēmija medicīnā?

Nākamos četrus gadus "Jaunā vienotība" saņems maksimālo valsts finansējumu - 800 tūkstoši eiro, bet kopumā valsts finansējums pienāksies 13 partijām, liecina aģentūras LETA aprēķini. Atbilstoši likumam uz valsts finansējumu līdz 800 tūkstoši eiro gadā var pretendēt visas Saeimas vēlēšanās 2% slieksni pārvarējušās partijas un to apvienības. Par katru iegūto balsi Saeimas velēšanās partija iegūst 4,50 eiro gadā. Papildus katrai partijai, kas pārvarējusi 5% barjeru un iekļuvusi Saeimā, piešķir vēl 100 tūkstoši eiro, bet kopējais valsts finansējums vienam politiskajam spēkam kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 tūkstoši eiro. 

Atbilstoši šai formulai par sniegumu aizvadītajās Saeimas vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība par sniegumu Saeimas vēlēšanās katru gadu no valsts saņems aptuveni 605 tūkstoši eiro, "Apvienotais saraksts" - ap 539 tūkstoši eiro, Nacionālā apvienība - ap 474 tūkstoši eiro, "Stabilitātei" - ap 375 tūkstoši  eiro, "Latvija pirmajā vietā" - ap 352 tūkstoši eiro, bet "Progresīvie" - ap 348 tūkstoši eiro. Partijām izmaksājamās summas gan varētu būt vēl lielākas, jo valsts finansējuma piešķiršanā tiek ņemti vērā arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti.

"Attīstībai/Par" no valsts ik gadu par sniegumu pēdējās Saeimas vēlēšanās varētu saņemt ap 202 tūkstoši eiro, "Saskaņa" - ap 194 tūkstoši eiro, "Katram un katrai" - ap 148 tūkstoši eiro, Latvijas Krievu savienība - ap 147 tūkstoši eiro, "Suverēnā vara" - ap 130 tūkstoši eiro, bet "Konservatīvie" - ap 125 tūkstoši eiro. Valsts finansējuma izlietošanu nevar izmantot privātām vajadzībām, lietām, kas nav saistītas ar politisko darbību, dāvanām un ziedojumiem, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu iegādei, kā arī ekskluzīvu vai pārmērīgi dārgu lietu vai pakalpojumu iegādei.

NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu prezidenti neatzīst Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas, teikts prezidentu kopīgā paziņojumā. Prezidenti, kuri kara laikā ir apmeklējuši Kijivu un redzējuši Krievijas agresijas sekas, pieņēmuši paziņojumu, kurā apliecina savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.
Tāpat prezidenti apliecina, ka valstis turpinās sniegt Ukrainai sniegt atbalstu, lai tā aizstāvētos pret Krieviju. Viņi arīdzan pieprasa Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no visām okupētajām teritorijām, aicinot pārējos NATO sabiedrotos būtiski palielināt Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjomus.

Tikmēr Krievijas Valsts dome, neieklausoties starptautiskajā nosodījumā vakar ratificēja lūgumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, ziņo Krievijas medijs “Meduza”. Okupēto teritoriju aneksiju Valsts domes deputāti atbalstīja vienbalsīgi. Kā ziņots, Putins piektdien svinīgā ceremonijā Kremlī ar Maskavas ieceltajiem Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupēto daļu nominālajiem vietvalžiem parakstīja līgumus par okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldības policija septembrī uzsākusi 114 administratīvos procesus, tajā skaitā par būvju un teritoriju neuzturēšanu kārtībā, atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem, koku ciršanu, nesaskaņojot to ar pašvaldību, sīko huligānismu, dzīves vietas nedeklarēšanu un citus. Visvairāk protokolu – 38 - sastādīts par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibuma stāvoklī  vai alkohola lietošanu vietā, kur to nav atļāvusi pašvaldība. Plašāk par Jēkabpils novada pašvaldības darbu septembrī, lasiet portālā Radio1.lv.

Ar 4,6 miljoniem novērotu putnu oktobra pirmajā nedēļas nogalē šoruden noslēgušās Eiropas Putnu vērošanas dienas, kas norisinājās Eiropā un Centrālajā Āzijā, tajā skaitā arī Latvijā. Šogad kopumā 19 tūkstoši dalībnieku novērojuši 4,6 miljonus putnu, tai skaitā, Latvijā 386 dalībnieki kopumā ziņojuši par 37 tūkstoši 150 putniem, kas pārstāv vairāk nekā 140 sugas. Latvijā skaitliski visbagātīgākie novērojumi šoruden bijuši par mājas strazdiem, ķīvītēm un kajakiem. Eiropas Putnu vērošanas dienās novērotie putni tiek uzskaitīti un apkopoti gan katrā dalībvalstī, gan visā reģionā kopumā, izceļot arī neparastāko putnu sugu novērojumus. 

Un vēl

Nobela prēmiju medicīnā piešķir par neandertālieša ģenētiskā koda atkošanu. Šā gada Nobela prēmiju medicīnā ieguvis Zviedrijas paleoģenētiķis Svante Pēbo par izmirušo hominīnu genomu jeb neandertālieša ģenētiskā koda pētījumiem, kas devis būtisku ieguldījumu izpratnē par cilvēka evolūciju. 67 gadus vecais Pēbo, kurš ir viens no paleoģenētikas dibinātājiem, sekvencējis neandertālieša genomu un atklājis hominīnus denisoviešus. Pēbo pētījumi arī apliecinājuši, ka gan neandertāliešu, gan denisoviešu gēni sastopami mūsdienu cilvēkos. Hominīni ir cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas cilts, kurā apvienotas visas cilvēku sugas pēc nodalīšanās no tuvākās radniecīgās līnijas - šimpanžu cilts. Vienīgā līdz mūsdienām izdzīvojusī hominīnu suga ir saprātīgais cilvēks.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Prokuratūra Zolitūdes krimināllietā lūdz apsūdzēt visas iepriekš attaisnotās personas, Jēkabpils novadā liela interese par energoresu kompensācijām, un Brīvprātīgie Latvijā gatavo ierakumu sveces Ukrainai

Prokuratūra Zolitūdes krimināllietā lūdz Rīgas apgabaltiesu taisīt notiesājošu spriedumu pret visām apsūdzētām personām, kuras pirmās instances tiesā tika attaisnotas. Vakar tiesas sēdē Zolitūdes krimināllietā, kuru skata apelācijas instancē, tika uzsāktas tiesas debates. Prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem, saucot tos pie atbildības. 

Jau ziņots, ka 2013. gada 21. novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Valsts prezidents Egils Levits vakar pilnvaroja “Jaunās Vienotības” pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu. Plānots, ka pēc nedēļas Kariņam jāinformē Levits par sarunu rezultātiem.

14.Saeimas vēlēšanu rezultāti norāda, ka Latvijas krievvalodīgos vairs nav iespējams noturēt vienā ideoloģiskā rāmī vai vienā partijā, komentējot 14.Saeimas velēšanu rezultātus, norāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš uzsver, ka šogad uz krievvalodīgo balsīm bija cerējušas vairākas partijas un vislabāko rezultātu ir uzrādījusi partija "Stabilitātei!". Kaktiņš uzskata, ka šādu krievvalodīgo vēlētāju uzvedību noteica vairāki faktori, bet galvenais ir Krievijas iebrukums Ukrainā, pēc kura Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji politiski "sadalījās". Aizvien ir cilvēki, kuri skatās uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar siltam jūtām, bet ir arī tie, kuri ļoti strauji atsvešinājušies no Krievijas. Kaktiņš norāda, ka spilgtākās atšķirības starp krievvalodīgajiem var vērot Latgalē un Rīgā.

Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā televīzijas žurnālisti Marinu Ovsjaņņikovu, kas tiešajā ēterā protestēja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Ovsjaņņikova apsūdzēta par nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas bruņotajiem spēkiem. Augustā viņai tika piemērots mājas arests. Notiesāšanas gadījumā viņai draud līdz desmit gadiem ilgs cietumsods.

Jau vēstīts, ka 14.marta vakarā tiešraides ziņu programmas "Vremja" ("Laiks") laikā, kad raidījuma vadītāja Jekaterina Andrejeva runāja par valdības plāniem sankciju ietekmes mīkstināšanai, viņai aiz muguras parādījās Ovsjaņņikova ar plakātu, uz kura bija rakstīts "NOWAR (nē karam). Apturiet karu, neticiet propagandai, šeit jums melo. Russians against war (krievi pret karu)". Vēl pirms akcijas Ovsjaņņikova ierakstīja video, kurā atvainojās par piedalīšanos propagandā un aicināja apturēt karu Ukrainā. Video tika publicēts sociālajos medijos.

Turpinām ziņas

Vakar Jēkabpilī jau pirmajās stundās saņemti vairāki simti apkures kompensāciju pieteikumu. Kā ziņots, pašvaldībās sākta iesniegumu pieņemšana par atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto malku, granulas vai briketes. Jēkabpils novadā vakar  līdz pulksten vieniem dienā bija saņemti jau 200 iesniegumi. Pašvaldība aicina izmantot iespēju iesniegumu iesniegt elektroniski. Savukārt, ja nav šādas iespējas, iesniegumu var aizpildīt arī klātienē kādā no Jēkabpils novada pašvaldības klientu apkalpošanas centriem, jēkabpilieši tiek gaidīti Brīvības ielā 45.

Elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā Baltijā nedaudz pieauga, bet "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās. Latvijā elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā bija 344,6 eiro par megavatstundu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Lietuvā elektroenerģijas cena palielinājās par 1% un bija vidēji 346,66 eiro par megavatstuhdu, bet Igaunijā elektroenerģijas cena pieauga par 7%, sasniedzot 242,45 eiro par megavatstundu.

Un vēl

Lai Ukrainas karavīri ierakumos varētu sasildīties, bet iedzīvotāji, kuri palikuši bez elektrības, varētu vismaz uzvārīt tēju, brīvprātīgie Latvijā sākuši jaunu palīdzības akciju – liet ierakumu sveces, kam vajadzīgas tukšas tīras konservu bundžas, parafīns un gofrēts kartons. Blindāžas sveču izgatavošanā iesaistās gan privātpersonas, gan uzņēmumu darbinieki. Ziedojumus – bundžas, sveču parafīnu un gofrēto kartonu – var nogādāt "New Black" birojā Rīgā, Miera ielā 57a.  Ierakumu sveces gatavos līdz novembrim, kad tās nogādās biedrībai "Tavi draugi", kura sveču kravu aizvedīs uz Ukrainu.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazinātā PVN likme grāmatām, to augošo cenu neaptur; Paplašina iespiejas ieviest bezmaksas reisus; un Latvijas Pasts izdod pastmarku par godu akadēmiķim Jānim Stradiņam

Enerģijas cenu kāpums, karš Ukrainā un citi faktori veicina sadārdzinājumu teju visās uzņēmējdarbības nozarēs, un izņēmums nav arī grāmatu izdošana. Pircēji to pamana veikalos, kur grāmatas kļūst aizvien dārgākas. Izdevēji cenu pieaugumu skaidro ar ārējo faktoru ietekmi un sola darīt visu iespējamo, lai cenu kāpums nekļūtu pircējiem kritisks. Vienlaicīgi viņi atzīst, ka šobrīd kaut ko prognozēt uz priekšu ir teju neiespējami. Tiek atzīts, ka samazinātā PVN likme cenu kāpumu amortize, bet neaptur. Sadārdzinājuma cēloņi – papīra, energoresursu, transporta cenas. Grāmatu cenām augot, bibliotēkās vairāk lasītāju, jo daudzi vairs nevar atļauties pirkt grāmatas. Savukārt Eiropas Grāmatizdevēju federācija mudina Eiropas valdības atbalstīt grāmatu nozari papīra krīzes laikā.

"Zaļo un zemnieku savienība" jeb ZZS "Jaunās vienotības" līdera Krišjāņa Kariņa vadītu valdību neatbalstīs, intervijā laikrakstam "Diena" paudis ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils novada domes deputāts Aivars Lembergs. Viņš uzskata, ka Kariņš, būdams premjera amatā, ir novedis Latviju dziļā krīzē. Uz jautājumiem, vai ZZS 14.Saeimā būtu gatava sadarboties ar citām partijām un vai tā būtu gatava četrus gadus darboties opozīcijā, ja valdību vadīs Kariņš, Lembergs tieši neatbild, vien pauž uzskatu, ka Kariņš par katru cenu grib palikt premjera amatā un "nekādi ārējie spēki viņu nomest no šīs pozīcijas nevar". ZZS pašlaik īpaši negaidot nonākšanu valdošajā koalīcijā un ir gatava "ar pilnu jaudu" strādāt opozīcijā.

Ar enerģētikas problemātikas saasināšanu Krievija izdara spiedienu uz Eiropu, lai tā nepalīdzētu Ukrainai, kurai Krievija ir uzbrukusi, šorīt intervijā TV3 atgādināja bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Viņš atzīmēja, ka Krievijai šī taktika dod zināmus augļus, jo Eiropas ekstrēmi labējo un ekstrēmi kreiso partiju retorikā Kremļa naratīvi ir gana labi saklausāmi. Bijušais komisārs ir pārliecināts, ka aiz "Nord Stream" gāzes vadu bojāšanas stāv Krievija, un tas bija vēl viens solis, lai vairot spriedzi enerģētikā. Viņš norādīja, ka caur šiem vadiem gāze kādu laiku jau negāja, attiecīgi lielas ietekmes uz cenu nebija.

Lietuva izraidījusi no valsts Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Sergeju Rjabokoņu, lēmumu pamatojot ar to, ka viņa rīcība un izteikumi nav savienojami ar diplomāta statusu, paziņojusi Lietuvas Ārlietu ministrija. Rjabokoņs pasludināts par Lietuvā nevēlamu personu un viņam valsts jāatstāj piecu dienu laikā.Lietuvas Ārlietu ministrija nenorāda konkrēti par kādiem paziņojumiem un rīcību ir runa, bet augustā Rjabokoņam tika iesniegta protesta nota par viņa izteikumiem par 1991.gada 13.janvāra janvāra notikumiem Viļņā. Rjabokoņa izraidīšana nozīmē, ka Krievijai būs jāieceļ jauns vēstniecības Lietuvā vadītājs.

Turpinām ziņas

Apstiprinātas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz plašākas iespējas bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanai mazapdzīvotās vietās. Valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos paredz, ka bezmaksas reisu ieviešanai apdzīvotības blīvumam ir jābūt mazākam par 4,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Iepriekšējā noteikumu redakcija paredzēja rādītāju - mazāk par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru. Grozījumi arī paredz, ka bezmaksas reisus varēs ieviest arī tad, ja tie pilnībā pārklāsies ar citiem maršrutiem, ar nosacījumu, ka kopējais reisu skaits dienā nepārsniedz sešus.

Pirmdien Latvijā reģistrēts 991 jauns inficēšanās gadījums ar Covid-19astoņi cilvēki miruši. No aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem nāves gadījumiem trīs bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši cilvēki, piecas vakcinētas personas. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 22.1%. Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā samazinājies no 863,8 līdz 846,6 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir samazinājies no 417,6 līdz 404,8 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.

Ņemot vērā, kā gripa šosezon "uzvedās" dienvidu puslodē – Austrālijā un Jaunzēlandē – Imunizācijas valsts padomes vadītāja profesore Dace Zavadska saistībā ar gaidāmo ziemu Latvijā vairāk bažījas šī vīrusa, nevis kovida dēļ. Vienlaikus profesore uzsver, ka tas ir viņas personīgais viedoklis. Viņa norāda, ka, lūkojot pēc prognozēm par gripas iespējamo smagumu ziemeļu puslodē, parasti ņem vērā to, kā gājis dienvidu puslodē. Tur šogad bijis grūti gan ar hospitalizāciju, gan augstu saslimstību, gan bija arī nāves gadījumi, tādēļ, pēc profesores domām, būtu muļķīgi šīs zināšanas neņemt vērā un kārtīgi nesagatavoties.

Un vēl

7.oktobrī nāks klajā pastmarka par godu Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim un prezidentam, profesoram Jānim Stradiņam. Jaunā pastmarka izdota 25 tūkstošos eksemplāru tirāžā, savukārt aploksne – 800 eksemplāros. Filatēlijas izdevumu dizaina autors ir mākslinieks Jānis Strupulis, kurš to vizuālajā noformējumā iekļāvis akadēmiķa Stradiņa portretu. Pastmarkas nominālvērtība ir 1,20 eiro, kas atbilst vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā.
 
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: ASV un Latvija slēgs līgumu par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai;  Notiks izmaiņas Jēkabpils novada domes sastāvā; un Piešķirta Nobela prēmija fizikā.

Valdība šodien nolēma piekrist slēgt jaunu Latvijas un ASV valdību līgumu par drošības pasākumiem klasificētas informācijas aizsardzībai. Izstrādātais līguma projekts nosaka klasificētās informācijas, ar kuru puses ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, kā arī pušu kompetentās valsts institūcijas, kuras būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību. Līguma projekts paredz iespēju vienas puses līgumslēdzējam piedalīties otras puses klasificēta līguma izpildē, ja tam reģistrācijas valsts kompetenta iestāde ir izsniegusi industriālās drošības sertifikātu un personas, kas ir iesaistītas klasificētā līguma izpildē, ir saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas. Līguma izpildi kontrolēs SAB.

Prezidents Putins gatavojas demonstrēt savu vēlmi izmantot masu iznīcināšanas ieročus, veicot kodolizmēģinājumu pie Ukrainas robežām, vēsta "The Times". Laikraksts uzskata, ka Kremlis ir devis mājienu par savu gatavību būtiskai notikumu eskalācijai, Krievijai zaudējot pozīcijas kaujas laukā. Iepriekš izskanējušās bažas, ka Putins varētu ķerties pie šādas taktikas, vakar pastiprināja ziņas par militāro kodolvilcienu, kas Krievijā dodas Ukrainas virzienā.

Ukrainas varasiestādes turpina atklāt šausmas un postījumus, ko nodarījusi Krievija sagrābtajās Ukrainas zemēs. Pārmeklējot okupantiem atkarotās teritorijas Harkivas apgabalā, tiek ziņots par jauniem iedzīvotāju spīdzināšanas gadījumiem. Ukrainas policija kādas dzīvojamās ēkas pagrabā atklājusi vēl vienu spīdzināšanas kameru. Kā ziņo policija – kad ciematā ienākuši krievu karavīri, viņi izdzinuši no mājas iedzīvotājus un apmetušies tur paši. Māja ir izlaupīta. Bet pagrabā izveidotajā spīdzināšanas kamerā ieslodzītie turēti necilvēcīgos apstākļos – sisti, iebiedēti un pazemoti.  

Vienreizējo nodarbinātības sākšanas pabalstu izmaksāšanai pašnodarbinātajiem Ukrainas kara bēgļiem piešķirti 100 tūkstoši eiro. To šodien nolēma valdība. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem līdz 19. septembrim nodarbinātības uzsākšanas pabalstus bija pieprasījuši 8 tūkstoši 220 Ukrainas civiliedzīvotāji. Prognozēts, ka vienreizējo pabalstu varētu pieprasīt 200 pašnodarbinātās personas. Pašnodarbinātības  uzsākšanai paredzēts izmaksāt pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 500 eiro Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies VID nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas. 

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada domē no Latvijas Zemnieku savienības ievēlēto domnieci Līgu Kļaviņu nomainīs Edvīns Meņķis. Jau ziņots, ka Līga Kļaviņa ir ievēlēta 14. Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. Jēkabpils novada domē viņa vadīja Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komiteju. Tagad viņu nomainīs Edvīns Meņķis, kurš ir lauksaimnieks, zemnieku saimniecības "Zemzari" īpašnieks un biedrības "Lauku partnerība Sēlija" valdes loceklis, savukārt pirms tam ilgstoši bija Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs. 

Gaidāmajā apkures sezonā valsts iestādes, kā arī citi uzņēmumi plāno taupīt, tajā skaitā daļa cer ieviest attālināto darbu. Likums paredz, ka darba devējam tādā gadījumā jākompensē strādājošajiem 30 eiro mēnesī. Latvijas Darba devēju konfederācijā uzskata, ka summa būtu jādubulto. Par šo priekšlikumu vēl tiek diskutēts.  Kā ziņots, attālinātais darbs, pārciešot kovida pandēmijas ierobežojumus, daļai strādājošo kļuvusi par normu. 

Un vēl

Nobela prēmija fizikā šodien tika piešķirta Alēnam Aspektam no Francijas, Džonam Klauseram no ASV un austrietim Antonam Ceilingeram par atklājumiem kvantu mehānikas jomā. Trijotne tika pagodināta "par eksperimentiem ar savērptiem fotoniem, atklājot Bela nevienlīdzības pārkāpumu un atklājumiem kvantu informācijas zinātnē", teikts žūrijas paziņojumā.

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Valdības veidošana uzticēta Krišjānim Kariņam; Jēkabpils novada domē mainīsies deputātu sastāvs; un Kā veicies putnu novērotājiem šogad?

Valsts prezidents Egils Levits vakar pilnvaroja “Jaunās Vienotības” pārstāvi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sākt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu. Plānots, ka pēc nedēļas Kariņam jāinformē Levits par sarunu rezultātiem.

Prokuratūra Zolitūdes krimināllietā lūdz Rīgas apgabaltiesu taisīt notiesājošu spriedumu pret visām apsūdzētām personām, kuras pirmās instances tiesā tika attaisnotas. Vakar tiesas sēdē Zolitūdes krimināllietā, kuru skata apelācijas instancē, tika uzsāktas tiesas debates. 

NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstu prezidenti neatzīst Krievijas mēģinājumus anektēt Ukrainas teritorijas, teikts prezidentu kopīgā paziņojumā. Prezidenti, kuri kara laikā ir apmeklējuši Kijivu un redzējuši Krievijas agresijas sekas, pieņēmuši paziņojumu, kurā apliecina savu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.
Tāpat prezidenti apliecina, ka valstis turpinās sniegt Ukrainai sniegt atbalstu, lai tā aizstāvētos pret Krieviju. Viņi arīdzan pieprasa Krievijai nekavējoties izvest karaspēku no visām okupētajām teritorijām, aicinot pārējos NATO sabiedrotos būtiski palielināt Ukrainai sniegtās militārās palīdzības apjomus.

Prezidents Putins gatavojas demonstrēt savu vēlmi izmantot masu iznīcināšanas ieročus, veicot kodolizmēģinājumu pie Ukrainas robežām, vēsta "The Times". Laikraksts uzskata, ka Kremlis ir devis mājienu par savu gatavību būtiskai notikumu eskalācijai, Krievijai zaudējot pozīcijas kaujas laukā. Iepriekš izskanējušās bažas, ka Putins varētu ķerties pie šādas taktikas, vakar pastiprināja ziņas par militāro kodolvilcienu, kas Krievijā dodas Ukrainas virzienā.

Turpinām ziņas 

Jēkabpils novada domē no Latvijas Zemnieku savienības ievēlēto domnieci Līgu Kļaviņu nomainīs Edvīns Meņķis. Jau ziņots, ka Līga Kļaviņa ir ievēlēta 14. Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. Jēkabpils novada domē viņa vadīja Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komiteju. Tagad viņu nomainīs Edvīns Meņķis, kurš ir lauksaimnieks, zemnieku saimniecības "Zemzari" īpašnieks un biedrības "Lauku partnerība Sēlija" valdes loceklis, savukārt pirms tam ilgstoši bija Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs. 

Vakar Jēkabpilī jau pirmajās stundās saņemti vairāki simti apkures kompensāciju pieteikumu. Jēkabpils novadā vakar  līdz pulksten vieniem dienā bija saņemti jau 200 iesniegumi. Pašvaldība aicina izmantot iespēju iesniegumu iesniegt elektroniski. Savukārt, ja nav šādas iespējas, to var aizpildīt arī klātienē kādā no Jēkabpils novada pašvaldības klientu apkalpošanas centriem, jēkabpilieši tiek gaidīti Brīvības ielā 45.

Vienreizējo nodarbinātības sākšanas pabalstu izmaksāšanai pašnodarbinātajiem Ukrainas kara bēgļiem piešķirti 100 tūkstoši eiro. To šodien nolēma valdība. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem līdz 19. septembrim nodarbinātības uzsākšanas pabalstus bija pieprasījuši 8 tūkstoši 220 Ukrainas civiliedzīvotāji. Prognozēts, ka vienreizējo pabalstu varētu pieprasīt 200 pašnodarbinātās personas. Pabalsts noteikts vienas minimālās mēneša darba algas apmērā jeb 500 eiro. 

Un vēl

Ar 4,6 miljoniem novērotu putnu oktobra pirmajā nedēļas nogalē šoruden noslēgušās Eiropas Putnu vērošanas dienas, kas norisinājās Eiropā un Centrālajā Āzijā, tajā skaitā arī Latvijā. Šogad kopumā 19 tūkstoši dalībnieku novērojuši 4,6 miljonus putnu, tai skaitā, Latvijā 386 dalībnieki kopumā ziņojuši par 37 tūkstoši 150 putniem, kas pārstāv vairāk nekā 140 sugas. Latvijā skaitliski visbagātīgākie novērojumi šoruden bijuši par mājas strazdiem, ķīvītēm un kajakiem. 

Atstājiet komentāru