2022.gada 5. decembris

Klaudijs, Sabīne, Sarma

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 29.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 29.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts budžetā šogad izveidojies pārpalikums; Jēkabpils novadā atkārtoti mēģina noteikt vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles; un Piešķir nacionālo interešu objekta statusu Austrumu slimnīcai.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 9,224 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,205 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 19,1 miljona eiro pārpalikumu. Finanšu ministrija norāda, ka 2022.gada astoņos mēnešos kopbudžeta ieņēmumos saņemti 8,9224 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 1,024 miljardiem eiro jeb 12,5% vairāk. 

Latvijai pietiktu dabasgāze iedzīvotāju patēriņam un drošas sistēmas darbības nodrošināšanai arī tad, ja šajā ziemā Baltijas valstis tiktu atslēgtas no Krievijas elektroenerģijas tīkla, vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. Pēc Ekonomikas miistrijas aprēķiniem, Latvijas patēriņam šajā ziemas sezonā, ņemot vērā plānotos taupības pasākumus, varētu būt nepieciešamas apmēram 6,9 teravatstundas dabasgāzes. Pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir 12 teravastundas dabasgāzes, no kurām 5,7 teravastundas ir Latvijas tirgotājiem piederošas. 

ASV vēstniecība Maskavā aicina Savienoto Valstu pilsoņus nekavējoties pamest Krieviju tur izsludinātās mobilizācijas dēļ, mudinot izmantot jau tagad ierobežotās izceļošanas iespējas. Vēstniecība pauž bažas, ka Krievija var neatzīt Krievijas un ASV dubultpilsonību, kā arī liegt cilvēkiem ar šādiem dokumentiem saņemt ASV konsulāro palīdzību, liegt viņiem izceļot no Krievijas un iesaukt militārajā dienestā.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar  ierosinājusi vērst pret Krieviju jaunas sankcijas, cita starpā nosakot arī naftas cenu griestus. Jaunā sankciju pakete saturēs tiesisko pamatu naftas cenu griestu noteikšanai, par ko vienojušās G7 valstis, kā arī jaunus importa ierobežojumus 7 miljardu eiro apmērā.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novadā atkārtoti mēģināja noteikt vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Pagājušās nedēļas Jēkabpils novada domes sēdē pieņemti precizēti saistošie noteikumi, ar kuriem nosaka Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Sākotnēji šie noteikumi pieņemti Jēkabpils novada domes sēdē 2021.gada 23.decembrī, taču 2022.gada 17.janvārī dome saņēmusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, kurā izteikti vairāki iebildumi un prasīti labojumi, atsaucoties uz Azartspēļu likumu un Pašvaldību likumu.  Savukārt Jēkabpils novada pašvaldība vairumam iebildumu nepiekrīt, tajā skaitā iebildumam par teritoriju noteikšanu saistošajos noteikumos. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Vairumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļu būtiski samazinājušās rindas uz personu apliecinošu dokumentu – pases un personas apliecības jeb eID kartes – noformēšanu un saņemšanu, un klienti šobrīd pakalpojumu var saņemt, ilgi negaidot. Lai taupītu klientu laiku, ieviesta iespēja iestāties rindā attālināti, izmantojot “Qticket” mobilo lietotni. Personu apliecinošus dokumentus katru darba dienu visās 29 PMLP nodaļās var noformēt un saņemt trīs veidos: rindas kārtībā, piesakoties rindā attālināti konkrētā nodaļā, konkrētā dienā, izmantojot “Qticket” mobilo lietotni, veicot iepriekšēju pierakstu uz konkrētu datumu un konkrētu laiku.

Un vēl

Valdība vakar apstiprināja Veselības ministrija izstrādāto rīkojuma projektu, kas nosaka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijai un objektiem nacionālo interešu statusu. Universitātes slimnīca bez veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas piedalās bakalaura, maģistra, rezidentu un doktora studiju programmu un rezidentūras programmu īstenošanā un veic zinātnisko un pētniecisko darbu ārstniecības jomā, veicinot jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu. Slimnīca  ir stratēģiskais sadarbības partneris Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO, kā arī pēc Valsts drošības dienesta atzinuma tā ir kritiskās infrastruktūras objekts, jo slimnīcai ir būtiska loma katastrofu medicīnas koordinēšanā.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Mediķiem neizdodas panākt vienošanos ar veselības ministriju; Ar jaunā Mājokļu fonda palīdzību plāno risināt īres dzīvokļu problēmas novados; un Šodien ir iespēja nodot balsi glabāšanā 14.Saeimas vēlēšanās.

Noslēdzies mediķu arodbiedrības brīdinājuma streiks, un panākt savu prasību izpildi par algu celšanu jau šogad nav izdevies. Veselības ministrija lielāku atalgojumu sola nākamgad, arodbiedrība par solījumu izpildi ir skeptiska. Organizējot divu dienu streiku, galvenā veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības prasība bija jau šogad panākt 10% algas pielikumu visiem nozares darbiniekiem, kā to paredz valdības noteikumi. Ja neskaita veselības ministra klātbūtni piketā, nekāds progress sarunās ar politiķiem nav noticis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts drošības dienests ir saņēmis iesniegumu par "trauksmes cēlēju" paustajām aizdomām aizsardzības nozares iepirkumos. KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka otrdien saņēmis iesniegumu un patlaban iepazīstas ar tā saturu, lai lemtu par turpmāko iestādes rīcību šajā jautājumā. Aizsardzības ministrijā komentāru plāno sniegt šodien. 

Kā ziņots, aizdomas par nelikumībām iepirkumos izteicis publicists Lato Lapsa, kas otrdienas vakarā savā "Youtube" kanālā ir publicējis tiesībsargājošām un valsts drošības iestādēm un valdībai adresētu "trauksmes cēlāju iesniegumu video formā", kurā saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraud valsts drošību apsūdzētas vairākas augstas amatpersonas.

Mēģinot izskaidrot gāzes noplūdes no "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā, kā ticamākais iemesls tiek minēta diversija, kuras organizēšanā varēja būt ieinteresēta Krievija. Maskava tikmēr apgalvo, ka "Nord Stream" darbības apturēšana ir izdevīga ASV, turklāt ASV prezidents Džo Baidens jau februārī esot brīdinājis par šādu iznākumu. Gāzes noplūdes no "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā, visticamāk, radušās tīšas darbības rezultātā. Par to vienisprātis ir gan Dānijas, Zviedrijas un Polijas, gan arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas.

Varasiestādes Krievijas Ziemeļosetijas reģionā, kas robežojas ar Gruziju, noteikušas ierobežojumus automašīnu iebraukšanai no citiem Krievijas reģioniem, lēmumu pieņemot pēc tam, kad desmiti tūkstoši cilvēku caur reģionu pametuši Krieviju, bēgot no valstī izsludinātās mobilizācijas. Ziemeļosetijas līderis Sergejs Meņailo ziņapmaiņas platformā "Telegram" pavēstīja, ka izsludinājis reģionā augstu trauksmes līmeni un licis ierobežot automašīnu iebraukšanu.  Ziemeļosetijas ierobežojumi izsludināti laikā, kad pieaug bažas par iespējamo Krievijas robežas slēgšanu. Vienlaikus medijos parādās ziņas par gadījumiem, kad Krievijas robežsargi jau lieguši no valsts izbraukt vīriešiem.

Turpinām ziņas

Lai samazinātu ceļā pavadāmo laiku starp gala stacijām un paaugstinātu satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, līdz 2023.gada beigām tiks veikti būtiski modernizācijas darbi posmos no Lielvārdes līdz Skrīveriem un Rīga–Jelgava. Kopumā tiks modernizēta dzelzceļa infrastruktūra vairāk nekā 100 kilometru garumā, aprīkojot dzelzceļa pārbrauktuves ar jaunām pārbrauktuvju signalizācijas sistēmām un automātiskajām barjerām, pārbūvējot dzelzceļa līkņu ģeometriju un elektrokontakttīklus, kā arī tiks veikti citi darbi. Plānots, ka noteiktās vietās vilcienu kustības ātrums varēs sasniegt 140 kilometrus stundā. 

Ar jaunā Mājokļu fonda palīdzību iecerēts risināt īres dzīvokļu problēmas novados, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vakar rīkotajā tiešsaistes diskusijā "Mājokļu pieejamība - atslēga darbaspēka piesaistei reģionos" pauda ministrijas pārstāve Ilze Oša. Mājokļu fonda plānotais apjoms šobrīd ir 100 miljoni eiro, tas plānots kā atbalsta instruments pašvaldībām, lai tās varētu piesaistīt darbaspēku likumos noteikto funkciju izpildei. Fonds būs pieejams ikvienai pašvaldībai, un līdz 2035.gadam plānots izbūvēt vismaz 4 tūkstoši mitekļu. 

Un vēl

Šodien Latvijā 66 vēlēšanu iecirkņos turpināsies iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un būs iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas. Šodien iepriekšējā balsošana ir pieejama no pulksten 9 līdz 12, savukārt rīt, 30.septembrī, no pulksten 10 līdz 16, bet  sestdien, 1.oktobrī, notiks Saeimas vēlēšanas, kad iecirkņi būs atvērti visu dienu.

Jau ziņots, ka Jēkabpilī un Jēkabpils novadā nodot balsi glabāšanā iespējams vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Tieslietu administratīvā centra ēkā, Neretas ielā 39. Preiļos un Preiļu novadā - vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijā, bet Līvānu novadā iecirknī, kas izvietots Jēkaba Graubiņa mūzikas un mākslas skolas telpās.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Levits mudina piedalīties Saeimas vēlēšanās un nebalsot par promaskaviskām partijām; Līdz šim nav konstatēta ārvalstu tieša iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanu norisē; un Eduarda Veidenbauma 155. jubilejā muzejā «Kalāči» atklās jaunu ekspozīciju

Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits aicina ikkatru balsstiesīgo piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās un atdot savu balsi par Latvijai, nevis Krievijai lojāliem politiskajiem spēkiem. Īsi pirms 14.Saeimas vēlēšanām Valsts prezidenta kanceleja izplatījusi Levita paziņojumu, kurā viņš atgādina, ka katra pilsoņa balss var būt izšķiroša. Prezidents norāda, ka Latvijai ir nepieciešama tāda nākamā Saeima un valdība, kurai ir pieredze un tālredzība, jauda un pragmatisms. Viņš neticot partijām un politiķiem, kuri sola tūlīt un tagad aizburt sarežģīto realitāti. Tāpat prezidents neticot tiem, kuri sarežģītām problēmām piedāvā vienkāršotus un, viņaprāt, līdz ar to nederīgus risinājumus, kuri sola tūlīt un tagad samazināt visus izdevumus un palielināt visus ienākumus. Grūtos laikos vismazāk palīdz tukši solījumi, uzskata Levits. Kā ziņots, 14.Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 1.oktobrī.

Eiropas Savienība plāno ieviest sankcijas, kas ir spēkā pret okupēto Krimu, pret visām Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, vakar preses konferencē paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš norādīja, ka ES paplašina ģeogrāfisko tvērumu ierobežojumiem Krimai, kas tika pieņemti šī gada sākumā, uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Tie aptvers visus Ukrainas rajonus, kurus nekontrolē valdība, ieskaitot Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kuri neattiecas uz Donbasu un nebija iepriekšējo lēmumu daļa. 

Jau ziņots, ka ES ieviesa "Krimas sankcijas" pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja un anektēja šo Ukrainai piederošo pussalu. Tās ietver aizliegumu ievest Eiropas Savienībā produkciju no Krimas Republikas vai Sevastopoles. Ir aizliegtas arī infrastruktūras un finanšu investīcijas, kā arī tūrisma pakalpojumi.

Gāzesvadā "Nord Stream" Baltijas jūrā konstatēta vēl viena noplūde, šodien paziņoja Zviedrijas krasta apsardze. Divas noplūdes konstatētas Zviedrijas pusē un divas noplūdes Dānijas pusē. Jau vēstīts, ka Dānijas varasiestādes iepriekš kopumā konstatējušas trīs noplūdes. Noplūdes radušās Dānijas un Zviedrijas ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Kā norāda Eiropas Savienība un NATO, noplūdes, visticamāk, izraisījusi tīša sabotāža.

Gruzijas eksprezidenta Mihaila Saakašvili partija Apvienotā nacionālā kustība iesniegusi parlamentā likumprojektu par Abhāzijas un Dienvidosetijas okupācijas nodokli, ar ko būtu apliekami visi Gruzijā ieceļojušie Krievijas pilsoņi. Atbilstoši ieceres autoriem visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo Gruzijā vai tur jau atrodas, būtu pienākums samaksāt Valsts kasē 1000 laru jeb aptuveni 370 eiro. Pretējā gadījumā Krievijas pilsoņi nevarēs šķērsot robežu. 

Turpinām ziņas

Kopā ar ārvalstu kolēģiem Latvijā pirms vairākiem gadiem radīta mobilā lietotne “Pasyfo”. Tā palīdz cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģijām prognozēt putekšņu un sporu gaidāmo koncentrāciju gaisā. Tuvākajos gados šo lietotni izmantos cilvēki visā Eiropā, Latvijas Televīzijai intervijā pavēstīja Latvijas Universitātes pētniece Olga Sozinova. Nākamgad apritēs 20 gadi, kopš Latvijā sāka attīstīt tādu zinātnes virzienu kā aerobioloģija. Tā ir nozare, kas pēta putekšņu un sporu koncentrāciju un dažādību gaisā. Uz Latvijas Universitātes ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī, uzstādīta ierīce, kas mēra putekšņu koncentrāciju. Sākotnēji tika veikti tikai novērojumi, bet šobrīd uztvērēja iegūtie dati tiek apvienoti ar laika prognozēm, ļaujot noteikt, kāda būs putekšņu koncentrācija gaisā un brīdināt alerģiskus cilvēkus.

Līdz šim nav konstatēta ārvalstu tieša iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanu norisē. To Latvijas Radio intervijā norādīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.  Vienlaikus Bambals brīdināja, ka jau kopš gada sākuma tiek izplatīti paziņojumi, ka vēlēšanu rezultāti tikšot viltoti un vēlēšanas varētu tikt nozagtas. Bambals aicināja arī šajās dienās pievērst īpašu uzmanību emocionāliem paziņojumiem, jo tie var radīt spēcīgas emocijas un slāpēt vēlmi doties balsot. Valsts kancelejas pārstāvis uzsvēra, ka šādus vēstījumus izplatīt ir ieinteresēti ne tikai spēki ārpus Latvijas, bet arī tie politiskie spēki, kuriem ir mazas izredzes pārsniegt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Un vēl

Eduarda Veidenbauma 155. dzimšanas dienā, 3. oktobrī, memoriālajā muzejā "Kalāči" tiks atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija "Vairāk gaismas!". Ekspozīcija un ar to saistītās izglītības programmas aicinās izzināt latviešu dzejas pirmā modernista sapņus un centienus, nemierīgās attiecības ar ģimeni un draugiem, trauslo veselību, ideālistiskās demokrātijas un līdztiesības idejas, un, protams, viņa novatorisko dzeju, informēja muzeja pārstāvji.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Parlaments konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu; Austrumu slimnīca saņem šokējošu rēķinu par elektrību; un Ko meteorologs iesaka neņemt vērā, lasot prognozes par gaidāmo ziemu.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus. Debatēs vairāki Saeimas deputāti norādīja uz likuma nepilnībām.  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns sacīja, ka Krievija ir izsludinājusi daļēju mobilizāciju, bet Saeima vēl tikai mēģina ieviest aizsardzības dienestu garu diskusiju procesā. Viņš uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vienīgā iespēja ir pieņemt likumu un vēlāk to grozīt, jo nekad uzreiz nevar paredzēt visas situācijas.

Pēdējo dienu laikā Krievija okupētajā Ukrainas daļā no Krimas uz Hersonas apgabalu pārvietojusi 2 tūkstoši mobilizēto, šodien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Okupētajā Krimā kara komisāri saņēmuši rīkojumu krievu okupācijas armijā vispirms iesaukt Krimas tatārus un nosūtīt viņus uz armijas daļām, kas veic uzdevumus intensīvu kauju 

Ukrainas uzvara pilna apjoma karā, kuru izraisījusi Krievija, varētu radīt nosacījumus Piedņestras konflikta noregulēšanai, uzskata Moldovas prezidente Maija Sandu. Viņa vienlaikus uzsvēra, ka pašreizējā situācijā neredz nosacījumus Piedņestras problēmas mierīgai atrisināšanai. Jau ziņots, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirms tam paziņoja, ka jebkuras darbības, kas tiks uzskatītas par draudiem Krievijas "miera uzturētāju" un armijas drošībai Piedņestrā, Krievjas varas iestādes uzskatīs par uzbrukumu Krievijai. Atbildot uz to, bijušais ASV karaspēka pavēlnieks Eiropā Bens Hodžess ierosināja Ukrainai un Moldovai kopā risināt "Piedņestras jautājumu".

Itāļu astronaute Samanta Kristoforeti vakar īpašā ceremonijā, tiešraidē no kosmosa, kļuva par pirmo eiropieti sievieti, kas pārņēmusi Starptautiskās kosmosa stacijas vadību. Viņa šajā amatā nomainīja Oļegu Artemjevu no Krievijas. Svinīgās ceremonijas laikā astronauts pasniedza Samantai Kristoforeti simbolisku atslēgu, kā arī mazu tūbiņu, kurā bija iepildīta kūka. Kristoforeti būs piektā Starptautiskās kosmosa stacijas komandiere no Eiropas. Viņas pienākumos turpmāk ietilps rūpes par kosmosa stacijas apkalpes darbu un labklājību, kā arī būs jāuztur saziņa ar komandām uz planētas Zeme. 

Turpinām ziņas

Pusmiljons eiro - šādu rēķinu par elektroenerģijas patēriņu augustā saņēmusi Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Iestāde jau pieņēmusi lēmumu gaisa temperatūru palātās pazemināt līdz 20 grādiem, reanimācijā līdz – 22 grādiem. Un pat nesen renovētajā Biķernieku slimnīcā, kur enerģijas patēriņu izdevās samazināt uz pusi, apkures sezonu gaida ar šausmām, vēsta rus.lsm.lv. Slimnīcā apkure pagaidām nav pieslēgta.  Medicīnas iestādē norāda, ja nebūs kompensācijas, gada rezultāti būs ar zaudējumiem. Savukārt, ja kompensāciju piešķiršana ievilksies, tad klīnika riskē nonākt situācijā, kad nevarēs samaksāt rēķinus.

Vēlētāju aktivitāte šajā nedēļas nogalē gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu būt vēl zemāka nekā iepriekšējās, intervijā laikrakstam "Diena" pieļāvusi Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Viņa neredzot socioloģiskajās aptaujās nekādas tendences, ka cilvēki izrādītu vēlmi noteikti piedalīties vēlēšanās. Kā ziņots, pirms četriem gadiem notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 54,5% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, un tās bija vismazāk apmeklētās vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē. Savukārt lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 

Un vēl

Meteorologs Jānis Trallis atklājis, kādām prognozēm par laika apstākļiem ziemā nevar ticēt. Mikroblogošanas vietnē Twitter Trallis raksta, ka šobrīd neviens nezina, kāda būs ziema, norādot, ka interese par to, kāds laiks gaidāms ziemā Eiropā, ir īpaši augsta, līdz ar to pieaug risks, ka parādīsies visādi raksti ar "dabas vērotāju" un "britu zinātnieku" prognozēm, bet - tāpat kā iepriekš - nevajag tiem ticēt. Šobrīd neviens nezina, kāda būs ziema. Tiesa gan, Trallis prognozē, ka droši vien arī gaidāmajā ziemā būs viens vai vairāki aukstuma viļņi.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Levits aicina piedalīties vēlēšanās; Austrumu slimnīcai pusmiljonu eiro rēķins par apkuri; un Ko neņemt vērā, lasot prognozes par gaidāmo ziemu?

Demokrātijā atbildība par valsti gulstas uz pilsoņu pleciem, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits aicina ikkatru balsstiesīgo piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās un atdot savu balsi par Latvijai, nevis Krievijai lojāliem politiskajiem spēkiem. Īsi pirms 14.Saeimas vēlēšanām Valsts prezidenta kanceleja izplatījusi Levita paziņojumu, kurā viņš atgādina, ka katra pilsoņa balss var būt izšķiroša. Prezidents norāda, ka Latvijai ir nepieciešama tāda nākamā Saeima un valdība, kurai ir pieredze un tālredzība, jauda un pragmatisms. 

Eiropas Savienība plāno ieviest sankcijas, kas ir spēkā pret okupēto Krimu, pret visām Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, vakar preses konferencē paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Viņš norādīja, ka ES paplašina ģeogrāfisko tvērumu ierobežojumiem Krimai, kas tika pieņemti šī gada sākumā, uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Tie aptvers visus Ukrainas rajonus, kurus nekontrolē valdība, ieskaitot Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kuri neattiecas uz Donbasu un nebija iepriekšējo lēmumu daļa. 

Latvijai pietiktu dabasgāze iedzīvotāju patēriņam un drošas sistēmas darbības nodrošināšanai arī tad, ja šajā ziemā Baltijas valstis tiktu atslēgtas no Krievijas elektroenerģijas tīkla, vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. Pēc Ekonomikas miistrijas aprēķiniem, Latvijas patēriņam šajā ziemas sezonā, ņemot vērā plānotos taupības pasākumus, varētu būt nepieciešamas apmēram 6,9 teravatstundas dabasgāzes. Pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir 12 teravastundas dabasgāzes, no kurām 5,7 teravastundas ir Latvijas tirgotājiem piederošas. 

ASV vēstniecība Maskavā aicina Savienoto Valstu pilsoņus nekavējoties pamest Krieviju tur izsludinātās mobilizācijas dēļ, mudinot izmantot jau tagad ierobežotās izceļošanas iespējas. Vēstniecība pauž bažas, ka Krievija var neatzīt Krievijas un ASV dubultpilsonību, kā arī liegt cilvēkiem ar šādiem dokumentiem saņemt ASV konsulāro palīdzību, liegt viņiem izceļot no Krievijas un iesaukt militārajā dienestā.

Mēģinot izskaidrot gāzes noplūdes no "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā, kā ticamākais iemesls tiek minēta diversija, kuras organizēšanā varēja būt ieinteresēta Krievija. Maskava tikmēr apgalvo, ka "Nord Stream" darbības apturēšana ir izdevīga ASV, turklāt ASV prezidents Džo Baidens jau februārī esot brīdinājis par šādu iznākumu. Gāzes noplūdes no "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā, visticamāk, radušās tīšas darbības rezultātā. Par to vienisprātis ir gan Dānijas, Zviedrijas un Polijas, gan arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas.

Varasiestādes Krievijas Ziemeļosetijas reģionā, kas robežojas ar Gruziju, noteikušas ierobežojumus automašīnu iebraukšanai no citiem Krievijas reģioniem, lēmumu pieņemot pēc tam, kad desmiti tūkstoši cilvēku caur reģionu pametuši Krieviju, bēgot no valstī izsludinātās mobilizācijas.

Turpinām ziņas

Pusmiljons eiro - šādu rēķinu par elektroenerģijas patēriņu augustā saņēmusi Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Iestāde jau pieņēmusi lēmumu gaisa temperatūru palātās pazemināt līdz 20 grādiem, reanimācijā līdz – 22 grādiem. Un pat nesen renovētajā Biķernieku slimnīcā, kur enerģijas patēriņu izdevās samazināt uz pusi, apkures sezonu gaida ar šausmām, vēsta rus.lsm.lv. Slimnīcā apkure pagaidām nav pieslēgta.  Medicīnas iestādē norāda, ja nebūs kompensācijas, gada rezultāti būs ar zaudējumiem. 

Jēkabpils novadā atkārtoti mēģināja noteikt vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Pagājušās nedēļas Jēkabpils novada domes sēdē pieņemti precizēti saistošie noteikumi, ar kuriem nosaka Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Līdz šim nav konstatēta ārvalstu tieša iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanu norisē. To Latvijas Radio intervijā norādīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.  Vienlaikus viņš brīdināja, ka jau kopš gada sākuma tiek izplatīti paziņojumi, ka vēlēšanu rezultāti tikšot viltoti un vēlēšanas varētu tikt nozagtas. Valsts kancelejas pārstāvis uzsvēra, ka šādus vēstījumus izplatīt ir ieinteresēti ne tikai spēki ārpus Latvijas, bet arī tie politiskie spēki, kuriem ir mazas izredzes pārsniegt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Un vēl

Meteorologs Jānis Trallis atklājis, kādām prognozēm par laika apstākļiem ziemā nevar ticēt. Mikroblogošanas vietnē Twitter Trallis raksta, ka šobrīd neviens nezina, kāda būs ziema, norādot, ka interese par to, kāds laiks gaidāms ziemā Eiropā, ir īpaši augsta, līdz ar to pieaug risks, ka parādīsies visādi raksti ar "dabas vērotāju" un "britu zinātnieku" prognozēm, bet - tāpat kā iepriekš - nevajag tiem ticēt. Šobrīd neviens nezina, kāda būs ziema. Tiesa gan, Trallis prognozē, ka droši vien arī gaidāmajā ziemā būs viens vai vairāki aukstuma viļņi.


Atstājiet komentāru