Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.septembrī
- 27 septembris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: pagājušajā nedēļā pieauga elektroenerģijas cena; Šodien Latvijā sākas mediķu brīdinājuma streiks; un Pagājušajā nedēļā pieaudzis Covid-19 slimnieku skaits.
Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas, kā arī Baltijā vidējā elektroenerģijas cena pieauga. Latvijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 338,69 eiro par megavastundu, kas samazinājās par 6%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Lietuvā tā bija par 5% zemāka nekā nedēļu iepriekš un vidēji bija 342,63 eiro par megavastundu. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena kāpa par 59% un bija 225,60 eiro/ par megavastundu. Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena kāpa par 44% līdz 202,72 eiro par megavastundu.
Šā gada astoņos mēnešos uz valsts autoceļiem 44 smagos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 48 cilvēki, no kuriem visvairāk bojā gājuši sadursmēs pēc nepārdomātiem un riskantiem apdzīšanas manevriem, liecina VSIA "Latvijas valsts ceļi un Valsts policijas apkopotā informācija. Šogad ir samazinājies bojāgājušo velobraucēju skaits: 2021. gadā uz valsts autoceļiem dzīvību zaudēja desmit velosipēdistu, bet šogad ir bijis viens gadījums. Tajā gāja bojā velosipēdists, kurš uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saņemot izsaukumus uz satiksmes negadījumiem, saskaras ar iedzīvotāju nezināšanu par pareizu rīcību šādās situācijās un nereti arī bezatbildību, kas kavē operatīvas palīdzības sniegšanu negadījumā iesaistītajiem. Šogad astoņos mēnešos glābēji devās uz 576 ceļu satiksmes negadījumu seku likvidēšanas darbiem. No avarējušām automašīnām ugunsdzēsēji izglāba 88 cilvēkus un atbrīvoja 28 bojāgājušos. Aizvadītajā gadā 909 ceļu satiksmes negadījumu likvidēšanas darbos izglābti 149 cilvēki un atbrīvoti 45 bojāgājušie.
Biežākā kļūda ir tā, ka iedzīvotāji, redzot satiksmes negadījumu, neapstājas un tikai pēc kāda laika pieņem lēmumu piezvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numuru 112. Tomēr šāds zvans ir novēlots un zvanītājs nespēj sniegt visu nepieciešamo informāciju. Bieži redzot, ka negadījuma vietā sapulcējušies skatītāji, cilvēkiem liekas, ka kāds noteikti jau ir piezvanījis uz tālruņa numuru 112 un par notikušo izstāstījis. Diemžēl ik pa laikam dienests sastopas ar situāciju, ka aculiecinieki filmē, fotografē un komentē avāriju, bet par operatīvo dienestu informēšanu neviens nav iedomājies.
Kopš mobilizācijas izsludināšanas Krievijā no valsts aizbraukuši jau vairāk nekā 260 tūkstoši vīriešu. Krievijas Aizsardzības ministrijas un spēka struktūru pārstāvji mēģinot pārliecināt Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, ka nepieciešams nekavējoties aizliegt vīriešiem mobilizācijas vecumā izbraukt no valsts. Jau drīzumā esot gaidāms pilnīgs vai daļējs izceļošanas aizliegums.
Turpinām ziņas
Šodien un rīt Latvijā norisināsies mediķu brīdinājuma streiks. Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības. Streika laikā, šodien, pulksten vienos dienā paredzēts rīkot protesta sapulci iepretī Ministru kabinetam.
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķi brīdinājuma streikā nepiedalās. Slimnīcas arodbiedrības vadītāja Margarita Saveļjeva sarunā ar Radio1 sacīja, ka slimnīcas darbinieki, arodbiedrības biedri atbalsta streika aktivitātes, bet šoreiz tajā nepiedalās. Šāds lēmums pieņemts, jo jēkabpilieši uzskata, ka šis nav piemērotākais brīdis streikam - īsi pirms vēlēšanām, ka ar izvirzītajām prasībām sarunas jārisina vēlāk ar jaunievēlēto Saeimu un valdību.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā streika dēļ paredzēts pārcelt atsevišķu operāciju norisi. Šāda situācija izveidojusies, jo liela daļa no Onkoloģijas centra operāciju bloka māsām un sanitāriem pieteikuši dalību streikā, kas var radīt problēmas veikt operācijas.
Un vēl
Pagājušajā nedēļā, no 19. septembra līdz 25. septembrim, Latvijā par 1,2% pieaudzis jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, reģistrēti 8 tūkstoši 470 jauni Covid-19 gadījumi. Tajā skaitā 177 gadījumi nedēļas laikā reģistrēti Jēkabpils novadā, kas ir par 42 gadījumiem vairāk nekā nedēļu iepriekš. Lielākais jaunatklāto gadījumu pieaugums Latvijā konstatēts Zemgalē un Latgalē. Par 27% pieaudzis arī pacientu skaits stacionāros un ik dienu tiek stacionēti vidēji 48 cilvēki.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas teritorijas pierobežā varētu izsludināt ārkārtējo situāciju; Jēkabpils novadā balsis glabāšanā pirmdien nodevuši vairāk kā 100 vēlētāju; un Koklētāji gatavojas dziesmu un deju svētkiem.
Krievijas izsludinātās mobilizācijas dēļ Latvija varētu paplašināt teritoriju valsts pierobežā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija. Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons informē, ka šodien valdības sēdē tiks apspriesta nepieciešamība izsludināt šādu ārkārtējo situāciju. Tāpat ministrs uzsvēra, ka situācija uz Latvijas–Krievijas robežas ir stabila, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Taču situācija varētu arī mainīties.
Eiropas Savienības prezidējošā valsts Čehija gatavos "Ziemassvētku paketi" ar ierosinājumiem bloka reformēšanai, kuras mērķis ir pārliecināt šaubīgos par nepieciešamajām pārmaiņām Eiropas Savienībā. Ideja par "Ziemassvētku paketi" izskanējusi pēc tam, kad ES prezidējošā valsts vasarā nosūtīja dalībvalstīm aptaujas anketu par ES reformām. Kā atzinis Čehijas ES lietu ministrs Mikulāšs Beks, aptaujas rezultāti rāda, ka nacionālās valdības pašlaik nav īpaši labvēlīgi noskaņotas pret pārmaiņām. Iepriekšējās reformas ES veiktas 2009.gadā ar Lisabonas līgumu. Prasības pēc reformām pieaugušas kopš februāra, kad Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā un vairākas valdības kritizēja ES gauso lēmumu pieņemšanu par sankcijām pret Maskavu, ko bremzēja nepieciešamība panākt vienprātību.
Krievijas izraisītā kara Ukrainā seku dēļ pasaules ekonomika nākamgad gūs lielāku triecienu, nekā iepriekš prognozēts. Tā vakar paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tā prognozē, ka globālā ekonomika 2023. gadā pieaugs par 2,2%, nevis 2,8%, kā tika lēsts jūnijā. Globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam organizācija saglabājusi 3% apmērā.
Organizācija norāda, ka Ukrainas karš saasinājis inflācijas radīto spiedienu brīdī, kad dzīves dārdzība jau tā strauji palielinājās. Arī koronavīrusa uzliesmojumi joprojām negatīvi ietekmē globālo ekonomiku, bet izaugsmi ietekmē arī procentu likmju palielināšanās, centrālajām bankām cenšoties samazināt inflāciju.
Kremlis vakar atzinis, ka ir pieļautas kļūdas, mobilizējot rezervistus karadarbībai Ukrainā, un paziņoja, ka nav pieņemts lēmums slēgt Krievijas robežas. Kā žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, esot gadījumi, kad mobilizācijas dekrēts ticis pārkāpts, un dažos reģionos gubernatori aktīvi strādājot, lai situāciju labotu.
Jau ziņots, ka Krievijā pārsvarā tiek mobilizēti valsts austrumu reģionos dzīvojošie vīrieši, kā arī cilvēki, kas neatbilst mobilizācijas dekrēta prasībām, piemēram, ir vecāki par noteikto limitu, ar slimībām vai nekad nav dienējuši armijā.
Turpinām ziņas
Vakar Latvijā 66 vēlēšanu iecirkņos sākas iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un bija iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas. Jēkabpils novadā iecirknī, kas izvietots tiesu namā, Neretas ielā 39 šo iespēju izmantoja 131 vēlētājs jeb 0, 42 procenti no kopējā vēlētāju skaita. Savukārt Līvānos, iecirknī, kas izvietots Jēkaba Graubiņa Mūzikas un mākslas skolas telpās – 31 vēlētājs jeb 0,35 procenti no kopējā vēlētāju skaita, bet Preiļos vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijas telpās – 57 vēlētāji.
Jau ziņots, ka šodien un rīt iepriekšējā balsošana nenotiks. Ceturtdien, 29.septembrī, iepriekšējā balsošana būs pieejama no pulksten 9 līdz 12, piektdien, 30.septembrī, no pulksten 10 līdz 16, savukārt sestdien, 1.oktobrī, notiks Saeimas vēlēšanas.
Labklājības ministrija plāno par 65 miljoniem eiro uzbūvēt ģimeniskai videi pietuvinātas ilgstošas aprūpes sniegšanas vietas pensijas vecuma personām. Plānots, ka tuvāko divu trīs gadu laikā 18 Latvijas pašvaldībās tiks būvēti jauni tipveida ēkas moduļi, kuros mūsdienīgos dzīves apstākļos varētu dzīvot seniori. Kopumā plānots 71 objekts. Patlaban ir bijušas vairākas sarunas ar esošajiem pakalpojuma sniedzējiem, Nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, ir izveidota projekta vizualizācija un izplānota funkcionalitāte. Paredzēts, ka projekts līdz novembra beigām tiks pilnveidots un jau nākamā gada laikā pirmās pašvaldības sāks būvēt minētās ēkas.
Un vēl
Gatavojoties 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku kokļu lielkoncertam "Laika upe", oktobrī Ulbrokā, Rīgā, Jūrmalā un Cēsīs skanēs Svētku ieskaņas koncerti, kā arī 22. oktobrī Jelgavas Kultūras namā norisināsies modelēšanas koncerts. Četros svētku ieskaņas koncertos piedalīsies reģionālie koklētāju ansambļi, atskaņojot solo repertuāru, kā arī daļu no kopdarbiem. Plānots, ka 2023. gada vasarā dziesmu un deju svētku kokļu lielkoncertā piedalīsies gandrīz 400 koklētāji trīs vecuma grupās.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Konstatē bīstamu gāzes noplūdi Baltijas jūrā, Jēkabpils novadā energoresursu taupības nolūkā atteiksies no Ziemassvētku gaismas dekoriem, un Nākamgad Rīgā koncertu sniegs Robijs Viljamss.
Dānijas Jūras satiksmes aģentūra vakar ziņoja par bīstamu gāzes noplūdi Baltijas jūrā netālu no neaktīvā cauruļvada "Nord Stream 2", kurā konstatēts neizskaidrojams spiediena kritums. Noplūde, kas notikusi netālu no Dānijai piederošās Bornholmas salas, ir bīstama jūras satiksmei un navigācija ir aizliegta piecu jūras jūdžu rādiusā ap noplūdes vietu, teikts aģentūras paziņojumā kuģiem. Vācijas varasiestādes ziņoja, ka cauruļvadā konstatēts neizskaidrojams spiediena kritums, bet "Nord Stream 2" operators pavēstīja, ka spiediens nokrities naktī uz pirmdienu un tas varētu būt noticis noplūdes dēļ.
Eiropas Savienībā vēl tikai veidojas izpratne par bēgošajiem no Krievijas mobilizācijas, Latvijas televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete un Ivars Ijabs. Kalniete norāda, ka tās masas, kas no Krievijas dosies prom, ja ar lēmumu robeža netiks aiztaisīta ciet, tās ir drauds Eiropai, viņa pauda atbalstu Latvijas lēmumam neuzņemt no Krievijas mobilizācijas bēgošos. Ijabs piebilda, ka Eiropā izpratne šajā jautājumā veidojas diezgan strauji un Baltijas valstu nostājai pievienojas arī citas valstis, kurām nav tiešās robežas ar Krieviju. Ījaba vērtējumā diezgan liela daļa no bēgošajiem Krievijas pilsoņiem iepriekš atbalstīja savas valsts iebrukumu Ukrainā. Tāpēc nav Eiropas pienākums uzņemt šos bēgļus.
Jau zinots, ka Eiropas Komisijā norādīja, ka tiekot strādāts ar dalībvalstīm pie kopīga risinājuma attiecībā uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas bēg no viņu valstī izsludinātās mobilizācijas. Valstis gan līdz šim publiski paudušas atšķirīgus viedokļus.
Lielbritānija piemērojusi jaunas sankcijas Krievijai par pseidoreferendumu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās. Lielbritānijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka aizliegusi iebraukt Lielbritānijā un iesaldējusi līdzekļus 33 amatpersonām un kolaboracionistiem, kas iesaistīti pseidoreferendumu organizēšanā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu bijušajam ASV izlūkdienestu darbiniekam Edvardam Snoudenam, kurš jau vairāk nekā deviņus gadus dzīvo Krievijā. 2013. gada jūnijā Snoudens nodeva laikrakstiem "The Guardian" un "The Washington Post" slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tajā skaitā masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī. ASV viņam izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos, tāpēc Snoudens patlaban dzīvo Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Krievijas pilsonību grasās pieprasīt arī Snoudena sieva, amerikāniete Linzija Millsa, kas 2017. gadā apprecējās ar Snoudenu. Viņiem ir arī divi mazi bērni, kam Krievijas pilsonība pienākas no dzimšanas.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers izdevis rīkojumu par Jēkabpils novada energotaupības resursu plānu. Viens no tā punktiem paredz pakāpeniski samazināt ielu apgaismojumu noteiktā diennakts laikā un intensitātē, samazinot energoenerģijas patēriņu ielu apgaismojumam par 10-15%. Kā informēja Skreivers, saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem ielu apgaismojumā, šogad Jēkabpilī atteiksies no tradicionālajiem Ziemassvētku gaismas dekoriem. Paredzēts, ka pilsētā izgaismota būs tikai galvenā svētku egle, varbūt svētku apgaismojums būs uz tilta pār Daugavu, bet citi gaismas dekori pilsētas ielās un laukumos nav paredzēti. Līdzīgi taupības pasākumi paredzēti arī Viesītē, Aknīstē un Jēkabpils novada pagastu centros. Plašāk par ielu apgaismojuma samazināšanu lasiet portālā Radio1.lv.
Veicot siltumenerģijas taupīšanas pasākumus Jēkabpils novadā, plānā noteikts, ka novada iestādēs un skolās maksimālā telpas temperatūra būs plus 21ºC, darba dienās no 8.00 - 17.00, savukārt ārpus darba laika telpas temperatūra - plus 16ºC. Bērnudārzos noteikta maksimālā telpas temperatūra plus 23ºC, darba dienās no 7.00 - 19.00, ārpus darba laika no 19.00 - 7.00 telpas temperatūra - plus 17ºC.
Pašvaldība aicina ikvienu novada iedzīvotāju būt saprotošiem un energoresursu taupības pasākumus iekļaut arī savā mājsaimniecībā - atvērti logi, atvērtas durvis ietekmē siltumenerģijas patēriņu. Īpaši tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo daudzīvokļu mājās - katra iedzīvotāja uzvedība viņa atsevišķajā dzīvoklī atstāj iespaidu uz ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Piemēram, ja kāds izdomā apkures sezonas laikā dzīvoklī nomainīt logus, rēķini palielināsies visiem ēkas dzīvokļiem, jo palielināsies ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš. Tāpat arī aicina vienoties ar kaimiņiem un bez vajadzības neturēt vaļā kāpņu telpu durvis, logus un pagraba durvis.
Un vēl
Muziķis Robijs Viljamss nākamgad svinēs savas solo karjeras 25 gadu jubileju un 9.martā uzstāsies "Arēna Rīga". Jaunās koncertturnejas gaitā "XXV" būs dzirdami 25 gadu laikā tapušie hiti, tai skaitā "Angels", "Let Me Entertain You" un "She's the One". Jaunākais Viljamsa albums "XXV" ierindojas Lielbritānijas apkopotā topa "Official Chart" pirmajā vietā. Šī ir 14. reize, kad Viljamsa albums ir topa pirmajā vietā, tādējādi mūziķis ir kļuvis par mākslinieku ar visvairāk izdoto pirmās vietas albumu skaitu Lielbritānijā, apsteidzot Elvisu Presliju. Mūziķim ir 85 miljoni pārdotu albumu pasaulē, visvairāk dienā pārdoto koncertu biļešu un 18 "Brit Awards" balvu. Jubilejas pasaules koncerttūre sāksies šī gada oktobrī.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts atbalsts ledus hallēm būs nepietiekams ; Valdība atbalsta obligātu dabaszinātņu eksāmenu ; un Mediķi protesta akcijā pie Ministru kabineta pieprasa lielāku atalgojumu
Ekonomikas ministrijas piedāvātais atbalsts elektrības sadārdzinājuma ietekmes mazināšanai nav pietiekams ledus hallēm, kuru īpašnieki tādēļ cer uz atsevišķu regulējumu, kas ļautu bāzēm sarežģītajā situācijā turpināt darbību. Latvijas Ledus haļļu asociācijas vadītājs Ēriks Miļuns atzīst, ka jāteic paldies par jebkādu palīdzību, taču tā ir nepietiekama ledus hallēm, kur nav iespējams sekot Ekonomikas ministrijas ieteikumiem ekonomēt. Pagaidām lielo izmaksu dēļ neviena ledus halle vēl nav slēgta, tomēr vairākām hallēm ir iekrāti parādi jau par iepriekšējiem elektrības rēķiniem. Apmēram oktobra vidū būšot skaidrs, kurš varēs savilkt galus, bet kurš - nē.
Jau ziņots, ka valdībā šodien skata jautājumu par atbalstu elektrības sadārdzinājumam uzņēmējiem un mājsaimniecībām, kopumā tam paredzot apmēram 425 miljonus eiro. Iecerēts visiem uzņēmumiem no oktobra līdz aprīļa beigām kompensēt pusi elektrības sadārdzinājuma virs 160 eiro par megavatstundu, tomēr tas neatrisina ledus haļļu problēmas.
Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību. Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 miljoni 845 tūkstoši 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt AS "UPB" par 141 miljonu 488 tūkstošiem 743 eiro bez PVN. Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu.
Kā ziņots, Latvijā pašlaik ir deviņas ieslodzījuma vietas, no tām sešas ēkas ir vairāk nekā 100 gadus vecas. Ēkas un infrastruktūra ir fiziski un morāli novecojušas, tās neatbilst cietuma vajadzībām, jo arī sākotnēji netika būvētas kā cietumi, bet gan laika gaitā pielāgotas. Latvijā šis būs pirmais jaunbūvētais cietums pēc valsts neatkarības atjaunošanas.
Vācijas austrumos vairākās pilsētās vakar notikuši kārtējie protesti pret federālās valdības politiku un inflāciju, ziņoja vācu mediji. Protestētāji arī pieprasīja atcelt Krievijai piemērotās sankcijas un pārtraukt piegādāt ieročus Ukrainai. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā 20 dažādās vietās uz protestiem sapulcējās aptuveni 11 tūkstoši0 cilvēku. Neibrandenburgā protestētāji pieprasīja pārtraukt ieroču piegādi Ukrainai un ierobežot energoresursu cenas. Šverīnē protestētāji aicināja atcelt sankcijas pret Krieviju un nodot ekspluatācijā gāzesvadu "Nord Stream 2". Arī Saksijā-Anhaltē demonstrācijā piedalījās aptuveni 3 tūkstoši cilvēku.
Jau ziņots, ka kopš sākās atkārtotais Krievijas iebrukums Ukrainā, kam sekoja straujš enerģijas cenu kāpums Eiropā, Vācijā regulāri notiek protesti pret federālās valdības politiku. Tajā pašā laikā notiek arī demonstrācijas Ukrainas atbalstam.
Eiropas Savienības kandidātvalsts Serbija nedrīkst stiprināt saites ar Krieviju, paziņojis ES preses sekretārs Peters Stano, piebilstot, ka nesen parakstītā vienošanās par ārpolitiku starp Serbiju un Krieviju dod pamatu bažām. Stano paziņoja, ka Serbija nevar stiprināt saites ar Krieviju, kas ved karu pret Ukrainu. Stano arī atgādināja, ka ES ir aicinājusi Serbijas līderus stingrāk saskaņot ārpolitiku ar ES iniciatīvām. Arī ASV vēstnieks Serbijā Kristofers Hills pirmdien preses konferencē Belgradā sacīja, ka sagaida no Serbijas paskaidrojumus par minēto vienošanos.
Turpinām ziņas
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti tūkstoš 232 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par trim mirušiem Covid-19 slimniekiem. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 23,5%. Saņemti ziņojumi par trim mirušiem slimniekiem 80–89 gadu vecumā, no kuriem divi bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet viens – vakcinēts. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 908.
Nebūtu par agru jāsapriecājas, vērtējot lielāku vēlētāju aktivitāti iepriekšējā balsošanā, intervijā TV3 atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Iepriekšējās balsošanas dienās situācija iecirkņos var būt ļoti dažāda, un vēlētāju rindas sagaidāmas arī ceturtdien un piektdien, prognozēja Bērziņa, piebilstot, ka šajās dienās iecirkņu darbiniekiem jāveic papildu darbības, lai pieņemtu balsi glabāšanai. Bērziņa sacīja, ka rindas pie vēlēšanu iecirkņiem mudina domāt, ka cilvēki būs sadzirdējuši par to, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās. Tomēr viņa mudina par agru nesapriecāties, vērtējot vēlētāju aktivitāti.
Valdība šodien atbalstīja obligātu centralizēto dabaszinātņu eksāmenu no 2025./2026. mācību gada. Iepriekš jautājums par eksāmeniem bija atlikts. Tobrīd iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, norādot, ka eksāmena ieviešanai pietrūkst pedagogu. Šoreiz LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka konceptuāli eksāmenu atbalsta. Skolotājus gan satrauc, vai viņiem netiks atņemts no algas, ja skolēnu rezultāti eksāmenā nebūs tik augsti, kā tiek gaidīts. Tādēļ pedagogu arodbiedrība aicināja lēmumā ierakstīt, ka dabaszinātņu eksāmena rezultātus nekad neņems vērā saistībā ar algām.
Un vēl
Šodien mediķu brīdinājuma streikā, pie Ministru kabineta, mediķi protesta sapulces laikā pieprasīja lielāku atalgojumu. Sanākušie līdzi paņēmuši plakātus, kurus rotā dažādi vēstījumi, piemēram, "Pavļut, nav labi!", "Labi deputāta kungs, 1/3 aizšuju... pārējo vēlāk! Daļu instrumentu izmantojam... pārējo tad vēlāk! Daļēji jau narkozi iedevām... pārējo tad vēlāk!". Ziņu aģentūras LETA aprēķini liecina, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta otrdien pulcējās ap 500 cilvēki.
Jau vēstīts, ka šodien un rīt Latvijā notiek Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības rīkotais divu dienu brīdinājuma streiks. Jēkabpils slimnīcas mediķi streiku atbalsta, bet tajā nepiedalās.
Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Baltijas jūrā bojāti «Nord Stream» gāzes cauruļvadi, izskan aizdomas par diversiju; Jēkabpils novadā noteikti energoresursu taupības pasākumi; un Mediķi brīdinājuma streikā pieprasa algas palielinājumu.
Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" sistēmas, kā arī Baltijā vidējā elektroenerģijas cena pieauga. Savukārt Latvijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 338,69 eiro par megavastundu, kas samazinājās par 6%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Lietuvā tā bija par 5% zemāka nekā nedēļu iepriekš un vidēji bija 342,63 eiro par megavastundu. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena kāpa par 59% un bija 225,60 eiro/ par megavastundu.
Krievijas izsludinātās mobilizācijas dēļ Latvija varētu paplašināt teritoriju valsts pierobežā, kurā izsludināta ārkārtējā situācija. Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons informē, ka šodien valdības sēdē tiks apspriesta nepieciešamība izsludināt šādu ārkārtējo situāciju. Tāpat ministrs uzsvēra, ka situācija uz Latvijas–Krievijas robežas ir stabila, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Taču situācija varētu arī mainīties.
Dānijas un Zviedrijas varasiestādes paudušas satraukumu par gāzes noplūdi, kas notikusi no Krievijas uzbūvētajiem "Nord Stream" cauruļvadiem Baltijas jūrā. Cauruļvadu bojājumi konstatēti vairākās vietās, tādēļ izskanējušas aizdomas, ka notikušais ir rūpīgi plānota diversija, nevis nelaimes gadījums. Tiek norādīts, ka bojājumiem, kas vienā dienā vienlaikus notikuši trijos gāzes cauruļvadu sistēmas "Nord Stream" atzaros, ir bezprecedenta raksturs. Gāzes transportēšanas infrastruktūras darbības atjaunošanas termiņu pašlaik nav iespējams noteikt.
Krievijas izraisītā kara Ukrainā seku dēļ pasaules ekonomika nākamgad gūs lielāku triecienu, nekā iepriekš prognozēts. Tā vakar paziņoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tā prognozē, ka globālā ekonomika 2023. gadā pieaugs par 2,2%, nevis 2,8%, kā tika lēsts jūnijā. Globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam organizācija saglabājusi 3% apmērā.
Kremlis vakar atzinis, ka ir pieļautas kļūdas, mobilizējot rezervistus karadarbībai Ukrainā, un paziņoja, ka nav pieņemts lēmums slēgt Krievijas robežas. Kā žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, esot gadījumi, kad mobilizācijas dekrēts ticis pārkāpts, un dažos reģionos gubernatori aktīvi strādājot, lai situāciju labotu.
Turpinām ziņas
Vakar Latvijā 66 vēlēšanu iecirkņos sākas iepriekšējā balsošana 14.Saeimas vēlēšanās un bija iespējams nodot balsi glabāšanā vēl pirms oficiālās balsošanas dienas. Jēkabpils novadā iecirknī, kas izvietots tiesu namā, Neretas ielā 39 šo iespēju izmantoja 131 vēlētājs jeb 0, 42 procenti no kopējā vēlētāju skaita. Savukārt Līvānos, iecirknī, kas izvietots Jēkaba Graubiņa Mūzikas un mākslas skolas telpās – 31 vēlētājs jeb 0,35 procenti no kopējā vēlētāju skaita, bet Preiļos vēlēšanu iecirknī, kas izvietots Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijas telpās – 57 vēlētāji.
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers izdevis rīkojumu par Jēkabpils novada energotaupības resursu plānu. Viens no tā punktiem paredz pakāpeniski samazināt ielu apgaismojumu noteiktā diennakts laikā un intensitātē, samazinot energoenerģijas patēriņu ielu apgaismojumam par 10-15%. Kā informēja Skreivers, saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem ielu apgaismojumā, šogad Jēkabpilī atteiksies no tradicionālajiem Ziemassvētku gaismas dekoriem. Paredzēts, ka pilsētā izgaismota būs tikai galvenā svētku egle, varbūt svētku apgaismojums būs uz tilta pār Daugavu, bet citi gaismas dekori pilsētas ielās un laukumos nav paredzēti. Līdzīgi taupības pasākumi paredzēti visā novadā. Plašāk par ielu apgaismojuma samazināšanu lasiet portālā Radio1.lv.
Veicot siltumenerģijas taupīšanas pasākumus Jēkabpils novadā, plānā noteikts, ka novada iestādēs un skolās maksimālā telpas temperatūra būs plus 21ºC, darba dienās no 8.00 - 17.00, savukārt ārpus darba laika telpas temperatūra - plus 16ºC. Bērnudārzos noteikta maksimālā telpas temperatūra plus 23ºC, darba dienās no 7.00 - 19.00, ārpus darba laika no 19.00 - 7.00 telpas temperatūra - plus 17ºC.
Un vēl
Šodien mediķu brīdinājuma streikā, pie Ministru kabineta, mediķi protesta sapulces laikā pieprasīja lielāku atalgojumu. Sanākušie līdzi paņēmuši plakātus, kurus rotā dažādi vēstījumi, piemēram, "Pavļut, nav labi!", "Labi deputāta kungs, 1/3 aizšuju... pārējo vēlāk! Daļu instrumentu izmantojam... pārējo tad vēlāk! Daļēji jau narkozi iedevām... pārējo tad vēlāk!". Ziņu aģentūras LETA aprēķini liecina, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta otrdien pulcējās ap 500 cilvēki.
Jau vēstīts, ka SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķi brīdinājuma streikā nepiedalās. Slimnīcas arodbiedrības vadītāja Margarita Saveļjeva sarunā ar Radio1 sacīja, ka slimnīcas darbinieki, arodbiedrības biedri atbalsta streika aktivitātes, bet šoreiz tajā nepiedalās. Šāds lēmums pieņemts, jo jēkabpilieši uzskata, ka šis nav piemērotākais brīdis streikam - īsi pirms vēlēšanām, ka ar izvirzītajām prasībām sarunas jārisina vēlāk ar jaunievēlēto Saeimu un valdību.