2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 1.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 1.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien sākas jaunais mācību gads; Aizsardzības ministrijas mācību laikā veiks iedzīvotāju SMS apziņošanu; un No Uzvaras parka baseina izzvejota tonna zivju.

Šodien, Zinību dienā, Latvijas skolās sākas jaunais mācību gads. Visā Latvijā un Jēkabpils novadā jaunais mācību gads sākas klātienē. Tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks informēja, ka Jēkabpilī un novadā visās skolās ir nokomplektēts pedagogu sastāvs, vienīgi Zasas vidusskolai tiek meklēts jauns direktors.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro, kas ir 2,8 reizes lielāks nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet koncerna neto peļņa palielinājās 15,5 reizes un bija 84,547 miljoni eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada pirmajā pusgadā sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas rosina aizliegumu izsniegt ieroču atļaujas Latvijai nelojāliem cilvēkiem. Iekšlietu ministrija norādījusi, ka ierocis ir paaugstinātas bīstamības avots, kura izmantošana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku. Izsniedzot ieroču atļauju vai licenci, nepieciešams vērtēt konkrētās personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interesi dzīvot drošā un labvēlīgā vidē, kā arī ar valsts drošības interesēm. Ja persona ir nelojāla Latvijai un tās Satversmei, tad pastāv risks, ka tā ieroci var izmantot pretēji valsts drošības un sabiedrības drošības interesēm.

Krievija slēgusi Nord Stream 1 gāzes cauruļvadu, kas piegādā gāzi Eiropai, norādot, ka galvenajam gāzes vadam ir nepieciešams remonts. Krievijas enerģētikas giganta Gazprom pārstāvji norāda, ka Nord Stream gāzes cauruļvads nedarbosies trīs dienas.  Taču Eiropas lielvalstu līderi bažījas, ka Krievija var pagarināt «remontdarbus», izmantojot energoapgādi kā ieroci karam pret Rietumvalstīm un mākslīgi paaugstinot gāzes cenas. Tikmēr Krievija šīs apsūdzības noliedz.

Kā zināms, Nord Stream 1 gāzes vads stiepjas zem Baltijas jūras tūkstoš 200 km garumā, sākot no Krievijas piekrastes netālu no Sanktpēterburgas līdz Vācijas ziemeļaustrumiem.  

Turpinām ziņas

7. un 8. septembrī laikā no pulksten 8 līdz 20 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu mācību laikā veiks Latvijas iedzīvotāju apziņošanu ar SMS īsziņām. Iedzīvotājiem īsziņas tiks izsūtītas no sūtītāja "Sargs.lv" ar šādu saturu: "Uzmanību, apziņošanas pārbaude! Zini, kā rīkoties krīzes gadījumā, un iepazīsties ar 72 stundu bukletu "www.sargs.lv/72h". Aizsardzības ministrija".

Jau ziņots, ka no 5. līdz 9. oktobrim Latvijā notiks militāro mācību cikla "Namejs 2022" rudens posms, lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā konstatēts šogad Latvijā sestais, bet Rudbāržu pagastā jau trešais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūkām. Šoreiz infekciju slimība skārusi piemājas saimniecību ar divām mājas cūkām. Pārtikas un veterinārais dienests saimniecībā veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus un epidemioloģisko izmeklēšanu. Viena no cūkām jau ir mirusi, otra – tiks likvidēta. To īpašnieks, visdrīzāk, kompensāciju nesaņems, jo cūkas nav bijušas reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā. Kā ziņots, šogad Āfrikas cūku mēris konstatēts jau vairāk nekā 750 meža cūkām.

Un vēl

Trešdien no demontētā padomju pieminekļa baseina Uzvaras parkā izsmeltas atlikušās zivis, kas bija patvērušās baseina dūņās. Kopumā no pieminekļa pakājes izsmelta tonna zivju. Baseinā pārsvarā – 98% – dzīvojušas karūsas. Daļa no tām tagad dzīvos baseinā, kas atrodas ap geladu – zoodārza mērkaķveidīgo dzīvnieku – apdzīvotu salu. 

Jau ziņots, ka ne visas zivis netiks ielaistas baseinā, bet gan pēc pārliecināšanās par piemērotību ēšanai nonāks citu zoodārza iemītnieku barības traukos.  Galvenie zivju ēdāji būs krokodili, jūras ērgļi un lāči zoodārza brīvdabas filiālē "Cīruļos". 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienība vienojas par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšanu Krievijas pilsoņiem; Pašvaldības valsts uzņēmumumus aicina nevis pelnīt, bet par zemāko iespējamo cenu piedāvāt energoresursus; un Latviešu valodā atklās jaunu tiešsaistes kursu medijpratībā. 

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels norāda, ka ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir "pilnībā apturams". Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu klātienē apmeklēt ANO Ģenerālās asamblejas debates septembrī Ņujorkā, ziņo diplomāti.  Plānots, ka Zelenskis teiks runu ANO lielākajā ikgadējā pasākumā septembra vidū, taču viss vēl var mainīties, jo nav zināms, vai Zelenskis tiešām varēs doties uz ASV. Viss būs atkarīgs no militārās situācijas Ukrainā.

Krievijas valdība plāno veikt masveida mobilizāciju Maskavā un Sanktpēterburgā, lai nodrošinātu karavīrus okupētās Krimas pussalas aizsardzībai,  ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galenā izlūkošanas pārvalde. Piedevām, lai stiprinātu Krimas aizsardzību, Dienvidu kara apgabala komandieris ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, tā sauktais "Sīrijas miesnieks", nolēmis uz Krimu nosūtīt tūkstoš 200 obligātā dienesta karavīru.

Turpinām ziņas

“Latvenergo” un “Latvijas Valsts mežiem” nevis pelnīt, bet par zemāko iespējamo cenu apgādāt ar energoresursiem – šī doma vairākkārt vakar izskanēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Eneregoresursu tirgus esot sabrucis, un vajadzīga valsts salīdzinoši īslaicīga iejaukšanās.  Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību tūlītēji iejaukties valsts uzņēmuma Latvenergo darbā un dod uzdevumu piegādāt gāzi centrālapkures uzņēmumiem par zemu cenu, nevis tādu, kas Latvenergo rada peļņu. 

Tāpat Pašvaldību savienība aicina valdību dot uzdevumu arī “Latvijas Valsts mežiem” – nevis pelnīt, bet apgādāt siltumapgādes uzņēmumus ar kurināmo šķeldu no valstij piederošajiem mežiem par maksimāli zemāko cenu. Valstij šādi iejaucoties šķeldas tirgū, mazināšoties privāto komersantu mākslīgi uzpūstās cenas šķeldai, jo šis resurss Latvijā taču pietiek. Ja valdība neiejauksies un nedos “Latvenergo” un “Latvijas Valsts mežiem” uzdevumu par resursu sagādi par maksimāli zemāko cenu bez prasības pelnīt, tad iedzīvotājus gaida baisi rēķini,  norāda pašvaldību savienība.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte septembrī un oktobrī veiks augsnes izpēti un konkrētu punktu apsekošanu 65 Latvijas pagastos. Augsnes izpētes laikā ar zondes palīdzību tiks iegūta informācija un ievākts neliels daudzums augsnes paraugu, kas nepieciešami tās kartēšanai. Izpētē iegūtos datus izmantos kūdraugsnes izplatības modelēšanai. Augsnes izpēti un punktu apsaimniekošanu plānots veikt 16 novadu pagastos, tajā skaitā arī Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu, Varakļānu  un Madonas novados. 

Un vēl

Lai palīdzētu Baltijas valstu iedzīvotājiem stiprināt noturību pret dezinformāciju, atpazīt manipulāciju un kļūt par zinošākiem mediju patērētājiem, globālā attīstības un izglītības organizācija IREX ir izstrādājusi jaunu brīvpieejas tiešsaistes kursu medijpratībā latviešu valodā “VeryVerified.eu”. Tas ir ir piecu nodaļu kurss par to, kā analizēt mediju vēstījumus un identificēt dezinformāciju, akcentējot kritisko domāšanu. Tas ir īpaši veidots Baltijas valstu auditorijai un pieejams piecās valodās: latviski, igauniski, lietuviski, krieviski un angliski. Uzsvars kursā likts uz prasmju attīstīšanu, sniedzot ieteikumus, kā patērēt informāciju, bet nenorādot uz to, kuru saturu tieši izvēlēties.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina kara apstākļos sācies jaunais mācību gads, Jēkabpilī no šodienas pieaig maksa par apkuri, un Sākoties mācību gadam policija pastiprināti uzraudzīs satiksmes drošību.

Šodien sākas jauns mācību gads, arī Ukrainā, neskatoties, ka šo valsti jau vairākus mēnešus plosa karš.  Pirms kara Ukrainā bija ap 4 miljoni 200 tūkstoši izglītojamo, šobrīd apmēram 600 tūkstoši devušies bēgļu gaitās, 200 tūkstoši atrodas okupētajās teritorijās, vēl vismaz 100 tūkstošiem ir citi iemesli, kāpēc viņi neuzsāks mācības dzimtenē. Stingro drošības prasību dēļ - bumbu patvertnes, izmitināšana - tikai 3 tūkstoši 500 izglītības iestādes šobrīd ir gatavas uzsākt mācības klātienē. Pirms kara Ukrainā bija ap 15 tukstoši skolu. Vairums skolu strādās attālināti vai jauktā formā - gan klātienē, gan neklātienē, līdz ar to izglītības process valstī būs ļoti haotisks.

Latvijas skolās un bērnudārzos šajā mācību gadā mācīsies vairāk nekā 3000 ukraiņu skolēnu. Viņu izglītošana plānota tikai latviešu valodā vai ukraiņu valodā mazākumtautību programmās. Pašas ukraiņu ģimenes rēķinās ar latviešu valodas izaicinājumiem gada sākumā, bet vienlaikus vecāki saka, ka savos bērnos novēro ilgas pēc klātienes mācībām. Savukārt pašvaldības bažījas par pedagogu un atbalsta personāla trūkumu, lai kvalitatīvi apmācītu papildu skolēnu skaitu. 

14. Saeimas vēlēšanās nepieciešamas piedalīties, jo savādāk Latvijas nākotni varēs ietekmēt tie spēki, kas valstij nav labvēlīgi, intervijā Latvijas televīzijai atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzsvēra, ka kļūdains ir apgalvojums, ka vēlēšanās nevar neko ietekmēt, norādot, ka var ietekmēt vairākumu. Šoreiz pastāvot diezgan laba izvēle saprātīgajā partiju spektrā, kurā ir virkne partiju, kurām var uzticēties, un kuras ir sevi pierādījušas. Valsts prezidents arī atzīmēja, ka šobrīd Latvija var apzināties savas brīvības cenu. Viņš uzsvēra, ka ukraiņi cīnās par to, lai viņiem būtu brīva valsts, kurā piedalīties vēlēšanās.

Rumānijā īpaša radoša projekta ietvaros tiek "atdzīvinātas" komunisma režīma laikā būvētās standarta blokmājas. Kāds mākslinieks par sava darba centrālo motīvu bija izvēlējies putnu kā brīvības simbolu. Projekta iniciators ir kāds jauns vīrietis, kuram nepatika daudzās vienmuļās un pelēkās sienas Bakau pilsētas rajonos ar standartizētajām ēkām. Ideja guva atsaucību, un tika radīti vairāki lielformāta mākslas darbi. Šogad organizētāji saņēma jau 173 pieteikumus, tāpēc tika pieņemts lēmums sarīkot īpašu ielas mākslas festivālu, kura moto ir "Utopija".  Līdz šim radīti 36 sienu gleznojumi, kuriem pievienosies vēl 11. 

Turpinām ziņas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem un ietekmēs AS "Rīgas siltums" siltuma tarifus. Salīdzinoši pēc šobrīd spēkā esošā tarifa "Latvenergo" ir noteikusi, ka šī gada septembrī TEC-1 saražotās siltumenerģijas tarifs ir 53,49 eiro par MWh, bet TEC-2 – 54,41 eiro par MWh. Paaugstinātais siltumenerģijas tarifs stāsies spēkā 1.oktobrī.

No šodienas, 1. septembra Jēkabpilī pieaug maksa par siltumu. SIA "Jēkabpils siltums" ziņo, ka siltumenerģijas tarifs būs 101,78 eiro par megavatstundu bez PVN. Līdz  šim tas  bija 68,36 eiro par megavatstundu, tātad būs par 48,89% lielāks nekā līdzšinējais. «Jēkab­pils siltums» jau paziņojis, ka maksa par siltumu pieaugs arī no 1.oktobra. Plānotais siltumenerģijas tarifs pēc mēneša ir 118, 33 eiro par megavastundu bez PVN, kas ir par 16,26% lielāks par tarifu, kas stājas spēkā šodien. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes ce­nas palielinājumu.    

Jau ziņots, ka arī no 2023.gada 1.janvāra vēl vairāk pieaugs maksa par siltumu Jēkabpilī. Tarifs pieaugs līdz 122, 66 eiro par megavatstunfu bez PVN.

Un vēl

Valsts policija septembrī līdz ar jaunā mācību gada sākšanos pievērsīs pastiprinātu uzmanību satiksmes drošībai. Septembrī policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību gājēju pienākumu ievērošanai, drošības jostu un bērnu sēdeklīšu izmatošanai, kā arī elektroskrejriteņu drošai un pareizai ekspluatācijai. Tāpat policija uzmanīs to, vai transportlīdzekļa vadītāji nebrauc agresīvi un reibumā. Šodien valsts policija visā valstī uzraudzīs, vai nepilngadīgie nelieto alkoholu un citas apreibinošas vielas.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Zināms, kādi pārbaudījumi būs jākārto valsts aizsardzības dienestā; Zemgales uzņēmēji piedalās izstādē Norvēģijā; un Brīvdabas muzejā niorisināsies mūsdienu amatniecības tirgus.

Turpinoties Ukrainas armijas ofensīvai dienvidos pie Hersonas, ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi brīdinājuši, ka tā nav zibensoperācija un pretuzbrukums var ilgt vairākus mēnešus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka arī Donbasā situācija karstajos punktos joprojām ir sarežģīta. Zelenskis arī izteicies, ka pa jūru no trim Ukrainas ostām līdz šim eksportēts vairāk nekā pusotrs miljons tonnu pārtikas, kravām mērojot ceļu uz dažādām pasaules valstīm, tajā skaitā Jemenu un Etiopiju.

Krievijas karaspēka veiktās apšaudes dēļ ir apturēts viens no diviem Zaporižjas AES reaktoriem, šodien, atsaucoties uz Ukrainas valsts uzņēmumu Energoatom, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Saistībā ar kārtējo Krievijas spēku veikto apšaudi Zaporižjas atomelektrostacijas teritorijā tika aktivizēta avārijas aizsardzība, un piektais energobloks tika izslēgts. Energoatom pārstāvji piebilda, ka «sestais energobloks turpina darboties Ukrainas energosistēmā» un piegādā elektroenerģiju elektrostacijas vajadzībām. Tikmēr Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ir devusies ceļā uz atomelektrostaciju Krievijas kontrolētajā Enerhodaras pilsētā, neraugoties uz ziņām par intensīvu apšaudi, kas norisinās Zaporižjas AES teritorijā.

Valsts aizsardzības dienestā iesauktajiem atlases procesā būs līdzvērtīgas fiziskās sagatavotības prasības kā profesionālajā dienestā, kas nozīmē, ka rekrūšiem būs jāprot trīs vingrinājumi - atspiešanās, skrējiens un vēdera preses vingrinājums. Jauniešiem būs jāprot atspiesties vismaz 33 reizes, vēdera preses vingrinājums, kā minimums, jāizpilda 43 reizes, bet 3 tūkstoši metru skrējiens jāveic 14 minūtēs 29 sekundēs, lai tests skaitītos nokārtots uz apmierinoši. Pārējie testa novērtējumi ir "labi", "ļoti labi", "teicami" un "izcili". Lai testu nokārtotu izcili, vīriešiem būs jāprot atspiesties vismaz 63 reizes, vēdera preses vingrinājumi jāizpilda 73 reizes, bet 3 tūkstoši metru skrējiens jāveic 11 minūtēs 57 sekundēs.

Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas sadarbībā, piesaistot AS "Industra Bank" un AS "Rietumu banka" un ievērojot Latvijā patvērušos Ukrainas bēgļu vajadzības, tuvākajā laikā tiks sākta Ukrainas grivnu maiņa pret eiro pēc fiksēta kursa, informē Latvijas Banka. Maiņas darījumiem netiks piemērota komisijas maksa. Maiņa tiks veikta tikai 100, 200, 500 un 1000 grivnu nominālvērtības banknotēm; stipri bojātas banknotes netiks mainītas; maksimālā summa, kuru var apmainīt viens Ukrainas bēglis, ir 10 tūkstoši grivnu. Maiņas darījumus var veikt visi Ukrainas bēgļi, kuri reģistrēti Latvijā.

Turpinām ziņas

No šodienas, 1. septembra Latvijas Lauksaimniecības universitāte mainījusi savu nosaukumu un turpmāk darbosies kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte. Starptautiskajā vidē universitāte izmantos nosaukumu "Latvia University of Life Sciences and Technologies". Jau vēstīts, ka par nosaukuma maiņu augstskolas lēmējinstitūcijas izšķīrās šī gada pavasarī un vasarā. Augstskola sevi pozicionē kā zinātnes universitāti, kuras darbība gan augstākajā izglītībā, gan pētniecībā saistīta ar dabas resursu inovatīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas arvien pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā kļuvusi par universitātes identitātes kodolu.

Šonedēļ septiņi Zemgales uzņēmēji piedalās starptautiskā dizaina, arhitektūras un amatniecības izstādē “Oslo Design Fair” Norvēģijā, lai veicinātu eksportspēju un parādītu savas dizaina inovācijas starptautiski. Zemgales reģions izstādē “Oslo Design Fair” pārstāvēts ar savu stendu “Zemgale Design” un tajā darbojas septiņi uzņēmēji no visām sešām Zemgales reģiona  pašvaldībām – Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils novada. SIA Woodprint Skrīveru galdniecība ar zīmolu SG Home decor izstādē piedalās ar cēlkoka mazām mēbelēm un dizaina priekšmetiem pārstāvot Aizkraukles novadu, bet SIA Event Frame ar augstas kvalitātes koka rāmjiem mākslas darbu, fotogrāfiju un digitālo displeju ierāmēšanai – Jēkabpils novadu.

Un vēl

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 3. un 4. septembrī no pulksten 9.00 līdz 17.00 norisināsies “Mūsdienu amatniecības tirgus 2022”. Arī šogad tirgus apmeklētājiem būs iespēja iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā un iegādāties skaistus, noderīgus no dabīgiem materiāliem veidotus sadzīves priekšmetus, rotas un apģērbu, kā arī mājražotāju pārtikas produktus. Būs arī īpašas radošās darbnīcas bērniem. Uz tirgu ir pieteikušies vairāk nekā 350 amatnieki un pārtikas mājražotāji, tas būs otrs lielākais tirgus pēc Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Gadatirgus, kas tradicionāli notiek jūnija sākumā.

Radio1 dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Latvijā sācies jaunais mācību gads; Jēkabpilī pieaug maksa par apkuri; un Valsts policija septembrī pievērsīs pastiprinātu uzmanību drošībai uz ceļiem.

Šodien, Zinību dienā, Latvijas skolās sākas jaunais mācību gads. Visā Latvijā un Jēkabpils novadā jaunais mācību gads sākas klātienē. Tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks informēja, ka Jēkabpilī un novadā visās skolās ir nokomplektēts pedagogu sastāvs, vienīgi Zasas vidusskolai tiek meklēts jauns direktors. Jēkabpils novada vispārizglītojošajās skolās šodien mācības uzsāka 4 tūkstoši 175 skolēni, to vidū – 455 pirmklasnieki.

Latvijas skolās un bērnudārzos šajā mācību gadā mācīsies vairāk nekā 3000 ukraiņu skolēnu. Viņu izglītošana plānota tikai latviešu valodā vai ukraiņu valodā mazākumtautību programmās. Pašas ukraiņu ģimenes rēķinās ar latviešu valodas izaicinājumiem gada sākumā, bet vienlaikus vecāki saka, ka savos bērnos novēro ilgas pēc klātienes mācībām. Savukārt pašvaldības bažījas par pedagogu un atbalsta personāla trūkumu, lai kvalitatīvi apmācītu papildu skolēnu skaitu. 

Šodien sākās jauns mācību gads, arī Ukrainā, neskatoties, ka šo valsti jau vairākus mēnešus plosa karš.  Pirms kara Ukrainā bija ap 4 miljoni 200 tūkstoši izglītojamo, šobrīd apmēram 600 tūkstoši devušies bēgļu gaitās, 200 tūkstoši atrodas okupētajās teritorijās, vēl vismaz 100 tūkstošiem ir citi iemesli, kāpēc viņi neuzsāks mācības dzimtenē. Stingro drošības prasību dēļ - bumbu patvertnes, izmitināšana - tikai 3 tūkstoši 500 izglītības iestādes šobrīd ir gatavas uzsākt mācības klātienē. Pirms kara Ukrainā bija ap 15 tūkstoši skolu. Vairums skolu strādās attālināti vai jauktā formā - gan klātienē, gan neklātienē, līdz ar to izglītības process valstī būs ļoti haotisks.

Krievija slēgusi Nord Stream 1 gāzes cauruļvadu, kas piegādā gāzi Eiropai, norādot, ka galvenajam gāzes vadam ir nepieciešams remonts. Krievijas enerģētikas giganta Gazprom pārstāvji norāda, ka Nord Stream gāzes cauruļvads nedarbosies trīs dienas.  Taču Eiropas lielvalstu līderi bažījas, ka Krievija var pagarināt «remontdarbus», izmantojot energoapgādi kā ieroci karam pret Rietumvalstīm un mākslīgi paaugstinot gāzes cenas. Tikmēr Krievija šīs apsūdzības noliedz.

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies apturēt 2007.gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Eiropas Savienības ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels norāda, ka ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir "pilnībā apturams". Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu klātienē apmeklēt ANO Ģenerālās asamblejas debates septembrī Ņujorkā, ziņo diplomāti.  Plānots, ka Zelenskis teiks runu ANO lielākajā ikgadējā pasākumā septembra vidū, taču viss vēl var mainīties, jo nav zināms, vai Zelenskis tiešām varēs doties uz ASV. Viss būs atkarīgs no militārās situācijas Ukrainā.

Turpinām ziņas

“Latvenergo” un “Latvijas Valsts mežiem” nevis pelnīt, bet par zemāko iespējamo cenu apgādāt ar energoresursiem – šī doma vairākkārt vakar izskanēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā. Eneregoresursu tirgus esot sabrucis, un vajadzīga valsts salīdzinoši īslaicīga iejaukšanās.  Latvijas Pašvaldību savienība aicina valdību tūlītēji iejaukties valsts uzņēmumu Latvenergo un Latvijas valsts meži darbā un dot uzdevumu piegādāt gāzi un šķeldu centrālapkures uzņēmumiem par zemu cenu, nevis tādu, kas rada peļņu. 

14. Saeimas vēlēšanās nepieciešamas piedalīties, jo savādāk Latvijas nākotni varēs ietekmēt tie spēki, kas valstij nav labvēlīgi, intervijā Latvijas televīzijai atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzsvēra, ka kļūdains ir apgalvojums, ka vēlēšanās nevar neko ietekmēt, norādot, ka var ietekmēt vairākumu. Šoreiz pastāvot diezgan laba izvēle saprātīgajā partiju spektrā, kurā ir virkne partiju, kurām var uzticēties, un kuras ir sevi pierādījušas. Valsts prezidents arī atzīmēja, ka šobrīd Latvija var apzināties savas brīvības cenu. Viņš uzsvēra, ka ukraiņi cīnās par to, lai viņiem būtu brīva valsts, kurā piedalīties vēlēšanās.

No šodienas, 1. septembra Jēkabpilī pieaug maksa par siltumu. SIA "Jēkabpils siltums" ziņo, ka siltumenerģijas tarifs būs 101,78 eiro par megavatstundu bez PVN. Līdz  šim tas  bija 68,36 eiro par megavatstundu, tātad būs par 48,89% lielāks nekā līdzšinējais. «Jēkabpils siltums» jau paziņojis, ka maksa par siltumu pieaugs arī no 1.oktobra. Plānotais siltumenerģijas tarifs pēc mēneša ir 118, 33 eiro par megavastundu bez PVN, kas ir par 16,26% lielāks par tarifu, kas stājas spēkā šodien. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes ce­nas palielinājumu.    

Jau ziņots, ka arī no 2023.gada 1.janvāra vēl vairāk pieaugs maksa par siltumu Jēkabpilī. Tarifs pieaugs līdz 122, 66 eiro par megavatstundu bez PVN.

Un vēl

Valsts policija septembrī līdz ar jaunā mācību gada sākšanos pievērsīs pastiprinātu uzmanību satiksmes drošībai. Septembrī policija pievērsīs pastiprinātu uzmanību gājēju pienākumu ievērošanai, drošības jostu un bērnu sēdeklīšu izmatošanai, kā arī elektroskrejriteņu drošai un pareizai ekspluatācijai. Tāpat policija uzmanīs to, vai transportlīdzekļa vadītāji nebrauc agresīvi un reibumā. Šodien valsts policija visā valstī uzraudzīs, vai nepilngadīgie nelieto alkoholu un citas apreibinošas vielas.


Atstājiet komentāru