Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.jūlijā
- 27 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Vairākas Eiropas valstis vēlas izņēmumu no vienošanās, kas paredz taupīt gāzi; Jēkabpils slimnīcas atsevišķu izmaksu sadārdzinājums būtiski pārsniedz budžetā prognozēto; un Mediķu brīdinājuma streikā Rīgā no Jēkabpils slimnīcas piedalīsies arodbiedrības pārstāvji.
Vairākas Eiropas Savienības valstis neatbalsta Eiropas Komisijas ierosinājumu solidāri samazināt gāzes patēriņu par 15 procentiem. Igaunija kopumā atbalsta šo mērķi, taču vēlas izņēmumu, vēsta err.ee. Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikkuta informē, ka Igaunijas gāzes patēriņš šogad ir samazinājies par 16 procentiem, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju un turpina samazināties. Taču, ja notiktu tā, ka Krievija atslēgtu Igauniju no sava elektrotīkla, lai saglabātu frekvenci šeit, Baltijas reģionā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir jāiedarbina avārijas stacijas, kas darbojas ar gāzi. Tad izpildīt obligāto 15 procentu samazinājuma kritēriju nebūs iespējams. Igaunijai cer, ka tai tiks piešķirts izņēmuma statuss.
Eiropas valstis ar saviem paziņojumiem un militāro atbalstu provocē Krieviju sākt pilna mēroga karu. To savā Telegram kanālā paziņojis Čečenijas Republikas vadītājs Ramzans Kadirovs. Pēc Kadirova domām, NATO valstis ir "naivas" pieņēmumā, ka iespējamais karš novājinās Krieviju, jo Maskava "visā tās vēsturē" ir bijusi gatava jebkurai militārai darbībai. Tomēr izeja no šīs situācijas jeb kara ir, uzskata Kadirovs. Proti, ukraiņiem vajadzētu "novākt no ausīm Zelenska pseidopatriotisma makaronus", kā arī nomainīt valdību, kas mudina valsts pilsoņus mirt it kā varonīgā nāvē.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas okupācijas vara grasās mainīt okupētās Mariupoles pilsētas nosaukumu un atjaunot tai padomju laika nosaukumu Ždanova. Mariupoles mēra padomnieks Petrs Andrjuščenko vēsta, ka idejas atbalstītāji ierosina šo jautājumu izlemt vienlaikus ar "referendumu" par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai. Azovas jūras piekrastes pilsēta Mariupole ir dibināta 18. gadsimtā. 1948. gadā pilsēta tika pārdēvēta par Ždanovu, godinot šajā pilsētā dzimušo kompartijas funkcionāru Andreju Ždanovu, kurš Staļina laikā bija viens no padomju režīma līderiem. Mariupoles vārdu pilsēta atguva 1989. gadā.
Turpinām ziņas
26.jūlijā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde apstiprināja starpperiodu pārskatu par 2022.gada pirmo pusgadu. Pārskata periods noslēgts ar zaudējumiem – faktiskie izdevumi šī gada pirmajā pusgadā par vairāk nekā 368 tūkstošiem eiro pārsniedz budžetā plānotos izdevumus. Lielākais izmaksu pieaugums attiecas uz medicīnas preču un medikamentu iegādi, energonēsēju izmaksu sadārdzinājumu, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksa saistībā ar dividenžu izmaksu kapitāldaļu turētājam – Jēkabpils novada pašvaldībai.
Lai gan SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” 2021.gadu noslēdza veiksmīgi – ar 1,1 miljonu eiro peļņu, 2022.gads saistībā ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un citiem faktoriem, iezīmēja strauju un joprojām neprognozējamu energoresursu cenu un citu izdevumu kāpumu. Tas gan Jēkabpils slimnīcai, gan citām slimnīcām radījis būtisku izaicinājumu segt strauji augošos izdevumus. Saistībā ar radušos situāciju, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” jau iepriekš vērsusies Veselības pie Veselības ministrijas lūdzot rast atbalsta mehānismu.
Pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, Daugavpils slimnīcā uz dezinfekcijas laiku slēdz neiroloģijas nodaļu. Daugavpils slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs norāda, ka Covid-19 izplatību veicina iedzīvotāju bezatbildīga rīcība. Cilvēki necenšas sazināties ar ģimenes ārstu, poliklīniku, bet ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru uzreiz vēršas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, tādejādi pārslogojot to un aplipinot ar Covid-19 citus cilvēkus. Turklāt vadītājs ir novērojis, ka cilvēki melo un nestāsta, ka ir aprūpējuši kādu Covid-19 pozitīvu tuvinieku vai kontaktējušies ar slimnieku. Tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas, kad jau ir saņemts pozitīvs Covid-19 tests, viņi atzīst, ka ģimenē ir bijuši slimnieki. Patlaban Daugavpils slimnīcā ar vidēji smagu Covid-19 diagnozi ārstējas 23 pacienti.
Un vēl
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība gatava brīdinājuma streikam, kas norisināsies šodien. Streikā no Jēkabpils slimnīcas pilnā, septiņu cilvēku sastāvā piedalīsies mediķu arodbiedrības valde. Paredzams, ka protesta akcijā kopumā piedalīsies ap tūkstoš dalībnieku.
Jau ziņots, ka jūnijā arodbiedrības padome pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie Veselības ministrijas. Organizācijā apgalvo, ka, meklējot kompromisu, arodbiedrība kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika prasības. Patlaban ir palikusi tikai viena, ko mediķi pieprasa izpildīt, proti, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz tūkstoš 862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem vismaz tūkstoš 117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: ANO un Turcija šodien Stambulā atvērs kopīgu centru, lai koordinētu labības pārvadājumus no Ukrainas; "Sadales tīkls" plāno pārskatīt elektroenerģijas tarifus; un Krustpils luterāņu draudzei šogad aprit 404. gadi.
ANO un Turcija šodien Stambulā atvērs kopīgu centru, lai koordinētu labības pārvadājumu atsākšanu Melnajā jūrā. Centra atklāšanas ceremonijā piedalīsies Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars. Krievijas aizsardzības amatpersonu delegācija jau vakar izlidojusi uz Stambulu, lai piedalītos ceremonijā. Kopīga vadības un kontroles centra izveidi paredz vienošanās, ko Ukraina un Krievija piektdien parakstīja ar ANO un Turciju.
Latvija ir slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā, šāda nostāja pausta cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Amnesty International” izplatītajā ziņojumā. Latvija jau aptuveni gadu veic pasākumus, lai valstī neielaistu migrantus no Baltkrievijas. Migrantu kustību pārsvarā veido cilvēki no Tuvajiem austrumiem. Kā uzsver Latvijas puse, šo cilvēku kustību pār robežu mērķtiecīgi ir organizējis Baltkrievijas valdošais režīms kā hibrīdkara operāciju pret mūsu valsti. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām šiem migrantiem ir iespējams pieprasīt patvērumu jau pirmajā drošajā valstī, kurā viņi nokļuvuši - Baltkrievijā.
Eiropas Savienība paziņojusi, ka pagarina Krievijai noteikto sankciju darbības termiņu līdz 2023. gada 31. janvārim. Līdz šim noteiktas septiņas sankciju paketes, kas vērstas pret atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem un Krievijas pilsoņiem, pārsvarā amatpersonām, kas atbalsta karu.
Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" apkalpojošo darbinieku streika dēļ Frankfurtes un Minhenes lidostās šodien atcēlusi gandrīz visus reisus, kas ietekmēs desmitiem tūkstošu pasažieru. Lidsabiedrība paziņojusi, ka streika dēļ Frankfurtes lidostā atcelti 678 reisi, no kuriem 32 netika apkalpoti jau vakar, bet pārējie – šodien. Savukārt Minhenē atcelti 345 reisi, no kuriem 15 nenotika otrdien. Kopumā Frankfurtes lidostā atceltie reisi skar 92 tūkstoši pasažieru, bet Minhenes lidostā – 42 tūkstoši pasažieru.
Turpinām ziņas
Akciju sabiedrības "Sadales tīkls" tarifā plānots samazināt mainīgo maksu, bet palielināt fiksēto maksu. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons uzsver, ka tarifa izmaiņas nav plānotas šajā gadā. Viņš atzīmēja, ka "Sadales tīkls" šobrīd vairs nav tikai kilovatstundu pārvadītājs. "Sadales tīkla" tarifu veido maksa par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām, kā arī fiksēta ikmēneša maksa par pieslēguma nodrošināšanu.
Vakar Dailes teātra kolektīvs sanāca kopā, lai svinīgi sāktu jauno, 103. sezonu. Tāpat kā katru gadu, teātrim atsākot darbu, arī šoreiz tapa tradicionālā Dailes kolektīva kopbilde, bet pirms tam teātra vadība – direktors Juris Žagars un teātra mākslinieciskais direktors Viesturs kairišs – klātesošos informēja par jaunās sezonas redzējumu un radošajām iecerēm. Dailes teātra jaunās sezonas atklāšana skatītājiem notiks 16. septembrī ar Viestura Kairiša jauniestudējumu – kostīmizrādi "Farinelli un karalis" par mūzikas pārdabisko spēju atklāt citādu pasauli. Savukārt jau šonedēļ Dailē notiks starptautiska projekta pirmizrāde – ukraiņu teātra iestudēta britu komēdija ukraiņu valodā.
Un vēl
Krustpils luterāņu draudzei šogad aprit 404. gadi, kopš tā ir minēta vēsturiskajās liecībās. Svētdien, 31. jūlijā Baznīcas dienu iesāks ar svētku dievkalpojumu pulksten 11. Dievkalpojumu vadīs Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Bīskaps dievkalpojumā iesvētīs prāvesta amatā draudzes mācītāju Ēvaldu Bērziņu, kuru Sēlpils iecirkņa sapulce ievēlēja par prāvestu 21. maijā. Pēc dievkalpojuma ap pulksten 13.00 paredzēta tikšanās ar Pāvilu Brūveru, pazīstamu Baznīcas un sabiedrisko darbinieku, bīskapu emeritus, kurš joprojam kalpo kā mācītājs Latvijas draudzēs, un savā laikā daudz darījis nacionālās atmodas labā. Būs iespēja iegādāties viņa nesen iznākušo grāmatu “Visaugstākā patvērumā”. Sarunu ar ar Pāvilu Brūveru vadīs Renāte Lenša.
Pēc tam, pulksten trijos pēcpusdienā klasiskās mūzikas ģilde “Euterpe” aicina uz vokālās mūzikas koncertu baznīcā ciklā “Miera eņģelis”. Koncertā piedalīsies ukraiņu mecosoprāns, Kijivas filharmonijas soliste Anna Labut (Анна Лабуть), baritons Nauris Indzeris un pianiste Helēna Laukmane, kuru šajā koncertā būs iespēja dzirdēt arī kā ērģelnieci. Ieeja koncertā par ziedojumiem.
Pēc koncerta, pulksten četros pēcpusdienā notiks sadraudzības pasākums baznīcas dārzā saistībā ar Krustpils luterāņu draudzes 404.to gadskārtu.
Radio1 ziņas pulksten12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina pārdēvēt infekciju slimības pērtiķu bakas nosaukumu; Saeimas vēlēšanām iesniegti jau astoņi saraksti; un Vācijā notiks trešā vispasaules latviešu nometne «3x3»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ģenerālprokurora amatam izvirzījis parlamenta deputātu Andriju Kostinu, kurš ir Zelenska dibinātās partijas "Tautas kalps" biedrs, liecina informācija Ukrainas parlamenta tīmekļa vietnē. Iecelšana par ģenerālprokuroru jāapstiprina parlamentam. Kostins ir parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš ieguvis jurista izglītību, pirms pievēršanās politikai strādājis par advokātu.
Jau ziņots, ka 17.jūlijā Zelenskis atstādināja ģenerālprokurori Irinu Venediktovu un Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu. Divas dienas vēlāk parlaments pēc prezidenta priekšlikuma atcēla abus no amatiem.
Lielbritānija papildinājusi Krievijas sankciju sarakstu, cita starpā nosakot sankcijas arī vairāku Krievijas reģionu gubernatoriem un Maskavas vietvalžiem okupētajā Donbasā. Sankciju saraksts papildināts ar 42 fiziskām un juridiskām personām. Sankcijas noteiktas Doneckas separātiskā veidojuma "premjerministram" Vitālijam Hocenko un Luhanskas veidojuma "vicepremjeram" Vladislavam Kuzņecovam. Jaunajā sankciju sarakstā ir arī Krievijas tieslietu ministrs Konstantīns Čuičenko un viņa vietnieks Oļegs Sviridenko, Krievijas oligarha Ališera Usmanova divi māsasdēli, kā arī britu blogeris Greiems Filips. Sankcijas noteiktas arī 29 Krievijas reģionu gubernatoriem. Sankcijās paredzēts aizliegums iebraukt Lielbritānijā, aktīvu iesaldēšana, kā arī ierobežojumi darījumiem ar organizācijām, kas saistītas ar "melnā saraksta" cilvēkiem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēsta, ka nesenās tikšanās laikā Teherānā viņš esot saņēmis piedāvājumu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina sadarboties “Bayraktar” kaujas dronu ražošanā. Erdogans ar šādu paziņojumu nācis klajā Turcijas valdošās partijas sanāksmes laikā. Sanāksmē tika spriests par Turcijas militārās industrijas attīstību. Kļuvis zināms, ka 5. augustā Erdogans ieradīsies vienas dienas vizītē Krievijā. Paredzams, ka viņš dosies uz Sočiem, kur tiksies ar Putinu.
Ņujorkas pilsētas pašvaldība aicina Pasaules Veselības organizāciju pārdēvēt pērtiķu baku vīrusu, lai novērstu pacientu stigmatizēšanu ar tagadējo nosaukumu. Ņujorkā līdz šim ir konstatēti 1092 inficēšanās gadījumi ar šo vīrusu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV pilsētā. Ņūjorkas mērs atgādināja par "sāpīgo un rasistisko vēsturi, kurā tāda terminoloģija kā pērtiķu bakas ir iesakņojusies attiecībā uz krāsaino cilvēku kopienām". Turpinot lietot "pērtiķu baku" terminu, lai aprakstītu pašreizējo uzliesmojumu, var tikt atkal uzkurinātas šīs traumatiskās rasisma un stigmas sajūtas - sevišķi melnādainajiem un citiem krāsainajiem cilvēkiem, kā arī homoseksuālo kopienu locekļiem, un ir iespējams, ka viņi tādēļ var izvairīties no svarīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Jau vēstīts, ka Pasaules veselības organizācija pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs sestdien pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".
Turpinām ziņas
Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi abus otrdien iesniegtos kandidātu sarakstus 14.Saeimas vēlēšanām - gan partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija", gan partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" -"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" sarakstu. 14.Saeimas vēlēšanām līdz šim reģistrēti astoņi kandidātu saraksti, iepriekš reģistrēti - no apvienības Attīstībai/Par, partijām Stabilitāte, Saskaņa, Progresīvie, Jaunā Vienotība, Latvija pirmajā vietā, Jaunā vienotība, Zaļo un zemnieku savienība un Katram un Katrai. Salīdzinoši uz iepriekšējām - 13.Saeimas - vēlēšanām bija reģistrēti 16 saraksti.
AS "Latvenergo" zīmola "Elektrum" klientiem maksa par elektroenerģiju pieaugs vidēji par 65%, tādējādi sadārdzinot rēķinu vidēji par 10-12 eiro mēnesī. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, klientiem ar "Elektrum ekonomiskais" pieslēgumu elektrības cenas pieaugums no 1.septembra būs par 67% - no 0,14 līdz 0,24 eiro par kilovatstundu (kWh). "Elektrum" klientu līgumos elektrības cenu izmaiņas tiks veiktas individuāli atbilstoši līguma noteikumiem un atkarībā no diviem faktoriem - izvēlētā produkta un līguma slēgšanas brīža.
Un vēl
Latviešu centrā "Bērzaine", Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā, no 31. jūlija līdz 7. augustam notiks trešā pasaules latviešu ģimeņu nometne "3x3". Šoreiz par vadmotīvu izvēlēti dziesmas vārdi "Augsim lieli, augsim stipri, būsim sveiki, veseli". Latviešu nometne "3x3" tiek rīkota visu vecumu latviešiem no visiem kontinentiem, lai padziļinātu un paplašinātu latviskās zināšanas, stiprinātu latviskas ģimenes, sekmētu latviskas draudzības un veicinātu latvisku kopības izjūtu. Nometni "3x3" Bērzainē šoreiz vadīs Egija un Ingus Krūmiņi kopā ar Leldi un Induli Bērziņiem. Dalībnieki visu nedēļu varēs strādāt, visdažādākajās ievirzēs kustinot un lustinot ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Vakaros neizpaliks pasākumi visai ģimenei.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas armija kļūdas dēļ uzbrūk savējiem; Jēkabpilī no septembra būtiski pieaugs maksa par siltumenerģiju; un Itālijā dabas izpētē izmanto robotus
Krievijas spēki pagājušajā naktī ir izdarījuši kārtējos triecienus pa Harkivu un Mikolajivu. Harkivā raķetes trāpījušas rūpniecības rajonā, taču par cietušajiem pašlaik ziņu nav. Daudz uzmanības ir pievērsts vakar vakarā dzirdētajiem sprādzieniem uz laiku okupētajā Hersonā, un tiek saņemtas ziņas, ka Ukrainas spēki varētu būt izdarījuši triecienu pa Antonova tiltu, taču par nodarītajiem bojājumiem pagaidām vēl precīzu ziņu nav.
Ukrainas bruņotie spēki pagājušajā naktī izdarījuši triecienu pa vienu no tiltiem Hersonas pilsētā. Tādējādi var tikt apgrūtināta iebrucēju spēja pārvietot savus spēkus tuvākajā reģionā. Eksperti prognozē, ka līdzīgs liktenis var gaidīt arī citus tiltus, Ukrainas pusei gatavojoties pretuzbrukumiem un Krievijas spēkiem atkāpjoties.
Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki Hersonas apgabalā vakar notrieca savējo helikopteru "Ka-52", kas kļūdas dēļ bija uzbrucis Krievijas karavīru pozīcijām, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Ienaidnieka aviācija arī deva četrus triecienus Ukrainas Bruņoto spēku pozīcijām, ko divreiz veica divi helikopteri "Ka-52", bet Ukrainas aizstāvju vidū nebija zaudējumu. Kā atzīmēja pavēlniecība "Dienvidi", ienaidnieks tādējādi ar "kārtējo labas gribas žestu" atņēma sev vienu triecienhelikopteru "Ka-52".
Latvijā kopš 2022. gada 1. janvāra ieradušies un reģistrējuši dzīvesvietu 34,7 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgie. No tiem lielākā daļa – 22,1 tūkstotis jeb 63,8% ir sievietes un 12 tūkstoši 600 jeb 36,2% – vīrieši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. No visiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri šogad ieradušies Latvijā, 11,9 tūkstoši jeb 34,4% ir bērni, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu. No tiem 3,9 tūkstoši jeb 11,3% ir bērni pirmsskolas vecumā un 8 tūkstoši jeb 23,1% 7–17 gadu vecumā. 70,7% no Ukrainas sievietēm, kuras ieradušās Latvijā kopš gada sākuma, ir darbspējas vecumā, savukārt no vīriešiem – 54,9%.
Turpinām ziņas
Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Ministre arī atzīmēja, ka mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā dabasgāze noteikti pietiks.
Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācija nolēmusi aicināt Zemkopības ministriju ierobežot šķeldas eksportu. Tāpat arī viens no asociācijas priekšlikumiem Zemkopības Ministrijai paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.
Jēkabpilī no septembra par 48,9% plānots palielināt siltumenerģijas tarifu, kas potenciāli varētu sasniegt 101,78 eiro par megavatstundu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Komersants SIA "Jēkabpils siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza piedāvāto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu. "Jēkabpils siltums" spēkā esošais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs patlaban ir 68,36 eiro par megavatstundu.
Jau ziņots, ka "Jēkabpils siltums" arī iesniedzis siltumenerģijas tarifa izmaiņas no nākamā gada. No janvāra Jēkabpilī plānots palielināt tarifu par teju 79,4%, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo cenu. Plānotais siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzētajām izmaksām būtu 122,63 eiro par megavastundu. Tas nozīmē, ka tarifa izmaiņas pret patlaban spēkā esošo tarifu būtu 79,39%.Tiek norādīts, ka tarifa izmaiņas ir saistītas ar dabasgāzes cenas samazinājumu un pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņām.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Jēkabpils siltums" apgrozījums 2021.gadā bija 3,73 miljoni eiro, bet zaudējumi veidoja 116 tūkstoši 194 eiro. Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 3,53 miljoni eiro. Uzņēmums pieder Jēkabpils novada pašvaldībai.
Un vēl
Roboti pamazām ieņem arvien lielāku nozīmi mūsu ikdienā. Nu tie ir kļuvuši arī par ļoti svarīgiem palīgiem vides izpētē Itālijā. Varētu šķist, ka šis četrkājainais robots vienkārši dodas pastaigā, taču tā nebūt nav. Tas ir ieprogrammēts, lai apsekotu apkārt esošos augus – pārbaudītu, vai tie ir veseli vai nav. Pateicoties kamerām un sensoriem, ar kuriem šis robots ir aprīkots, tas var, piemēram, izmērīt koku augstumu un apkārtmēru. Pētnieku komanda, kas Pizas Universitātē izveidoja šo dabas mākslīgā intelekta projektu, ir pārliecināta, ka robotizētā novērošana būs noderīga efektīvai biotopu saglabāšanai.
Radio1 dienas notikumu apskats pulksten 17.00
Šodien svarīgākais ziņās: Krievu okupanti grasās mainīt Mariupoles nosaukumu; Jēkabpilī maksa par apkuri būtiski pieaugs jau no septembra; un Krustpils luterāņu baznīca svinēs draudzes 404.to gadskārtu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ģenerālprokurora amatam izvirzījis parlamenta deputātu Andriju Kostinu, kurš ir Zelenska dibinātās partijas "Tautas kalps" biedrs, liecina informācija Ukrainas parlamenta tīmekļa vietnē. Iecelšana par ģenerālprokuroru jāapstiprina parlamentam. Kostins ir parlamenta Tieslietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš ieguvis jurista izglītību, pirms pievēršanās politikai strādājis par advokātu.
Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas okupācijas vara grasās mainīt okupētās Mariupoles pilsētas nosaukumu un atjaunot tai padomju laika nosaukumu Ždanova. Mariupoles mēra padomnieks Petrs Andrjuščenko vēsta, ka idejas atbalstītāji ierosina šo jautājumu izlemt vienlaikus ar "referendumu" par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijai.
Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki Hersonas apgabalā vakar notrieca savējo helikopteru "Ka-52", kas kļūdas dēļ bija uzbrucis Krievijas karavīru pozīcijām, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Kā atzīmē pavēlniecība "Dienvidi", ienaidnieks tādējādi ar "kārtējo labas gribas žestu" atņēma sev vienu triecienhelikopteru "Ka-52".
ANO un Turcija šodien Stambulā atvēra kopīgu centru, lai koordinētu labības pārvadājumu atsākšanu Melnajā jūrā. Centra atklāšanas ceremonijā piedalījās Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars, kā arī Krievijas aizsardzības amatpersonu delegācija. Kopīga vadības un kontroles centra izveidi paredz vienošanās, ko Ukraina un Krievija piektdien parakstīja ar ANO un Turciju.
Ņujorkas pilsētas pašvaldība aicina Pasaules Veselības organizāciju pārdēvēt pērtiķu baku vīrusu, lai novērstu pacientiem traumas sajūtas asociācijas ar tagadējo nosaukumu. Ņujorkā līdz šim ir konstatēti 1092 inficēšanās gadījumi ar šo vīrusu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV pilsētā. Ņūjorkas mērs norāda, ka turpinot lietot "pērtiķu baku" terminu, lai aprakstītu pašreizējo uzliesmojumu, var tikt uzkurinātas traumatiskās rasisma un ievainojamības sajūtas - sevišķi melnādainajiem un citiem krāsainajiem cilvēkiem, kā arī homoseksuālo kopienu locekļiem, un ir iespējams, ka viņi tādēļ var izvairīties no svarīgiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Turpinām ziņas
Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.
26.jūlijā SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde apstiprināja starpperiodu pārskatu par 2022.gada pirmo pusgadu. Pārskata periods noslēgts ar zaudējumiem – faktiskie izdevumi šī gada pirmajā pusgadā par vairāk nekā 368 tūkstošiem eiro pārsniedz budžetā plānotos izdevumus. Lielākais izmaksu pieaugums attiecas uz medicīnas preču un medikamentu iegādi, energonēsēju izmaksu sadārdzinājumu, kā arī uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksa saistībā ar dividenžu izmaksu kapitāldaļu turētājam – Jēkabpils novada pašvaldībai.
Jēkabpilī no septembra par 48,9% plānots palielināt siltumenerģijas tarifu, kas potenciāli varētu sasniegt 101,78 eiro par megavatstundu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". "Jēkabpils siltums" spēkā esošais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs patlaban ir 68,36 eiro par megavatstundu.
Jau ziņots, ka "Jēkabpils siltums" arī iesniedzis siltumenerģijas tarifa izmaiņas no nākamā gada. No janvāra Jēkabpilī plānots palielināt tarifu par teju 79,4%, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo cenu, izmaksām pieaugot līdz 122,63 eiro par megavastundu. Tas nozīmē, ka tarifa izmaiņas pret patlaban spēkā esošo tarifu būtu 79,39%.
Un vēl
Krustpils luterāņu draudzei šogad aprit 404. gadi, kopš tā ir minēta vēsturiskajās liecībās. Svētdien, 31. jūlijā Baznīcas dienu iesāks ar svētku dievkalpojumu pulksten 11. Dievkalpojumu vadīs Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Bīskaps dievkalpojumā iesvētīs prāvesta amatā draudzes mācītāju Ēvaldu Bērziņu, kuru Sēlpils iecirkņa sapulce ievēlēja par prāvestu 21. maijā. Pēc dievkalpojuma ap pulksten 13.00 paredzēta tikšanās ar Pāvilu Brūveru, pazīstamu Baznīcas un sabiedrisko darbinieku, bīskapu emeritus, kurš joprojam kalpo kā mācītājs Latvijas draudzēs. Pēc tam, pulksten trijos pēcpusdienā klasiskās mūzikas ģilde “Euterpe” aicina uz vokālās mūzikas koncertu baznīcā ciklā “Miera eņģelis”. Pēc koncerta, pulksten četros pēcpusdienā notiks sadraudzības pasākums baznīcas dārzā saistībā ar Krustpils luterāņu draudzes 404.to gadskārtu.