Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 25.maijā
- 25 maijs 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas komisijas prezidenta Krievijas rīcību Ukrainā salīdzinājusi ar padomju savienības uzvedību; Policija atklājusi Bunkus slepkavību; un Viesītes muzejā “Sēlija” veikta krājuma priekšmetu digitalizācija
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena salīdzinājusi Krievijas karaspēka rīcību Ukrainā ar Padomju Savienības īsteno graudu konfiscēšanu. Krievijas okupētajā Ukrainas daļā Kremļa armija konfiscē graudu krājumus un tehniku. Dažiem tas atsauc atmiņā tumšo pagātni - laikus, kad Padomju Savienība konfiscēja graudus, un postošo badu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Leiena sacīja, ka Krievija, bombardējot graudu krātuves un bloķējot lauksaimniecības preču eksportu, rīkojas apkaunojuši, un tas izraisījis pasaulē strauju kviešu cenu kāpumu.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runā Pasaules ekonomikas forumā Davosā ierosinājusi izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas pēckara atjaunošanas finansēšanai. Pēdējā laikā arvien vairāk Rietumvalstu līderi runā par iesaldēto Krievijas aktīvu konfiscēšanu un iegūto līdzekļu izmantošanu Ukrainas atjaunošanai.
Krievijas-Ukrainas karā aktīvā kara fāze ar kaujām aptuveni tādā līmenī kā šobrīd beigsies šā gada beigās, un šajā laikā Ukrainas armija ne tik vien atbrīvos kopš 24.februāra okupētās teritorijas, bet arī atjaunos Kijivas kontroli pār Donbasa separātisko veidojumu teritorijām un ieies Krimā, prognozē Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs. Viņš viens no pirmajiem vēl pērn novembrī paziņoja, ka Rietumu izlūkdienestu brīdinājumi par Krievijas iebrukuma gatavošanu ir ticami, kā arī norādīja, ka šāds iebrukums varētu notikt februārī. Šis paredzējums piepildījās.
ASV tehnoloģiju milzis “Microsoft” palīdzēs Ukrainas valdībai dokumentēt iespējamos Krievijas spēku kara noziegumus, paziņojis Ukrainas digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs. Ziņojuma apmaiņas lietotnē “Telegram” Fjodorovs informē, ka tehnoloģiju gigants tikšanās laikā Davosā piekritis palīdzēt Ukrainai.
Turpinām ziņas
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde - sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam. Otrdien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, to vidū izpildītājs un pasūtītājs. Valsts policija šobrīd atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.
Ministru kabinets vakar atbalstījis grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem pagarinātas iespējas Ukrainas bēgļiem saņemt valsts sniegto primāro atbalstu. Paredzams, ka primāri sniedzamais atbalsts — izmitināšana un pārtika — tiks nodrošināta vēl papildus periodā līdz 30 dienām, taču kopā nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 120 dienas.
Valdība vakar slēgtā sēdē apstiprināja aktualizēto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mobilizācijas plānu. Aizsardzības ministrijā vēsta, ka Ministru kabinets ik gadu apstiprina NBS mobilizācijas plānu, kas tiek gatavots izņēmuma stāvokļa vai kara laika gadījumam. Tas ietver NBS izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, tās pienākumus, mobilizācijas kārtību un mobilizācijai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā teju 400 pacientiem rentgena diagnostika veikta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Daugavpils slimnīca ir pirmā Latvijā, kas sākusi izmantot rentgena attēlu nolasīšanas palīgu. Ieviestais risinājums darbojas kā sekundāra pārbaude līdzās radiologu darbam, un speciālisti atzīstot, ka tas ievērojami palīdz samazināt kļūdu risku diagnostikā un ekonomē ārstu un pacientu laiku.
Un vēl
Viesītes muzejā “Sēlija” veikta liela apjoma krājuma priekšmetu digitalizācija, kuras laikā iegūti 380 priekšmetu augstas kvalitātes fotoattēli. Tie papildinās vizuālo informāciju Nacionālo muzeju krājuma kopkatalogā, kas tiešsaistē pieejams ikvienam lietotājam. Līdz šī gada beigām visā Latvijā tiks digitalizēti 976 tūkstoši lappušu teksta materiāli, 150 tūkstoši vienību dažādu attēlu un kultūras vērtību apraksti, 350 tūkstoši audio un videomateriālu materiālu minūtes, 660 kino materiālu minūtes, 50 tūkstoši muzeju priekšmeti, kā arī tiks veikta 30 kultūras pieminekļu 3D digitalizācija, 30 kultūras norišu un 15 nemateriālā kultūras mantojuma vienību fiksēšana.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija okupējusi aptuveni 20 procenti Ukrainas teritorijas, Kā karš ietekmē dzelzceļa Rail Baltica projektu? un Latvija un Somija pretendē uz nākamā gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu.
Apritot trim mēnešiem, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, izdevums "Forbes" vēsta, ka Maskavas spēki okupējuši aptuveni 20% Ukrainas teritorijas. Pirms 24. februāra okupētā platība bija teju trīs reizes mazāka. Kopš 2014. gada Krievijas armija ir sagrābusi tik daudz Ukrainas zemes, ka to kopējā platība pārsniedz Ungārijas un Bulgārijas teritorijas kopā, vēsta "Forbes". Teritorijas, kuras Ukraina uz laiku zaudējusi, ietver Krimu, kā arī Doneckas, Luhanskas, Harkivas, Hersonas, Zaporižjas apgabalu daļas. Savukārt kara gaitā Ukrainas bruņotie spēki no Krievijas iebrucējiem pilnībā atbrīvoja Kijivas, Černihivas, Sumu, Nikolajevas un Žitomiras apgabalus.
Darbu atsācis Ukrainas otras lielākās pilsētas Harkivas metro, kas kopš iebrukuma sākuma kalpoja kā bumbu patvertne. Trīs stacijas pilsētas ziemeļaustrumu rajonos, pret kuriem joprojām laiku pa laikam vērstas Krievijas apšaudes, arī turpmāk būs slēgtas. Pilsētā pirms kara bija 1,4 miljoni iedzīvotāju, un metro gada laikā pārvadāja 158 miljonus pasažieru. Jau ziņots, ka Krievijas karaspēks pēdējā laikā atkāpies no Harkivas reģiona, Maskavai cenšoties koncentrēt spēkus uzbrukumam Donbasā.
Lielbritānija pagaidām negrasās nosūtīt savus karakuģus uz Melno jūru, lai palīdzētu noregulēt labības piegādes no Odesas, pavēstīja Lielbritānijas valdības pārstāvis. Tiesa gan, lēmums par "aizsargkoridora" izveidošanu nav atkarīgs tikai no Lielbritānijas vien. Februāra beigās Turcija slēdza Melnā jūras šaurumus visiem karakuģiem. Tieši šī iemesla pēc Krievija nevar Melnajā jūrā nogādāt jaunu kreiseri, kas varētu stāties nogremdētā karakuģa "Moskva" vietā.
Ungārijā tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ, otrdien, 24. maijā, pavēstīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Ārkārtas stāvoklis nodrošinās valdībai telpu reaģēšanai uz jauniem draudiem, arī saistībā ar karu Ukrainā, sociālajā tīklā "Facebook" publicētā video skaidroja premjers.
18 gadus vecs uzbrucējs vakar nošāva 19 skolēnus un divus pieaugušos pamatskolā ASV Teksasas štata Uvaldes pilsētā. Štata gubernators Gregs Ebots preses konferencē paziņoja, ka uzbrucējs Salvadors Ramoss vispirms sašāva savu vecmāmiņu, kas patlaban ir kritiskā stāvoklī slimnīcā. Pēc tam viņš devās uz skolu, kur atklāja uguni ar šaujamieroci. Šis ir upuru skaita ziņā traģiskākais incidents ASV skolās kopš 2012.gadā notikušās apšaudes Konektikutas štata Sendihukas skolā, kurā tika nogalināti 20 bērni un seši skolas darbinieki.
Turpinām ziņas
Vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, Satiksmes ministrija atzīst, ka īstermiņā tā ietekme vēl nav jūtama, taču ilgtermiņā zināmas sekas lielāki ģeopolitiski satricinājumi var radīt, jo ir būtiski sašūpotas materiālu piegādes ķēdes, teikts Satiksmes ministrijas ziņojumā par aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" tapšanas projektā. Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem.
Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko, atsaucoties uz portālu "Kompromat.lv", otrdienas vakarā vēsta ziņu aģentūra LETA. Policija noskaidrojusi gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un vienlaikus aicina vēl arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju. Pašlaik lieta pārkvalificēta pēc Krimināllikuma 118. panta piektās daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa.
Rīgas dome neatļaus Latvijas Krievu savienībai rīkot protesta gājienu pret padomju okupācijas pieminekļa nojaukšanu. Tam pamats ir Valsts drošības dienesta atzinums, ka tas radītu draudus nacionālās drošības interesēm un veicinātu sabiedrības šķelšanos. Krievu savienības pārstāvji plāno aizliegumu pārsūdzēt tiesā.
Un vēl
Somijas pilsētas Tamperes un Rīgas kopīgā kandidatūra ir vienīgā, kas pretendē 2023. gadā sarīkot pasaules hokeja čempionātu, otrdien apstiprināja Starptautiskā Hokeja federācija. Ungārijas un Slovēnijas kopīgā kandidēšana iepriekš maijā tikusi atsaukta. Čempionāta rīkotājus paredzēts apstiprināt piektdien Starptautiskās hokeja federācijas kongresā. 2023. gadā pasaules čempionāts plānots no 12. līdz 28. maijam.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija sāk gatavot savu auditoriju ilgstošam karam; un Glābēji Jēkabpilī atbrīvo vārtos iesprūdušu stirnu.
Krievija sāk gatavot savu auditoriju ilgstošam karam, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamišvili. Viens no galvenajiem Kremļa vēstījumiem joprojām ir, ka viss notiek, kā plānots, ko Krievija atkārto no paša kara sākuma. Bet šobrīd vēstījums ir mainījies tādā ziņā, ka Krievija sāk gatavot savu mājas auditoriju ilgstošam karam.
Krievija arvien aktīvāk izplata arī šantāžu pret Rietumiem. Šajā vēstījumā tiek norādīts, ka Rietumu pasaules sankciju pret Krieviju dēļ nāksies saskarties ar pārtikas un enerģētikas krīzi. Eksperte norādīja, ka tas tiek darīts, lai panāktu, ka sankcijas tiek pārskatītas. Aktuāli ir arī mēģinājumi diskreditēt Ukrainas bēgļus Eiropā, kā arī Ukrainas karavīrus, piemēram, mēģinot novelt Mariupoles iznīcināšanu uz viņiem. Eksperte uzsvēra, ka rietumvalstu valdībām būtu vairāk jāskaidro iedzīvotājiem notiekošais, lai nepadotos Krievijas šantāžai, kas varētu pieaugt, nākot rudenim un palielinoties gan pārtikas, gan energoresursu cenām.
Eiropas valstīm, kas pērk gāzi no Krievijas, tas būtu jādara pa vienādu cenu un uz vienādiem nosacījumiem – ar šādu paziņojumu pēc tikšanās ar savu Itālijas kolēģi nācis klajā Bulgārijas premjers Kirils Petkovs. Citādi Kremlis var piedāvāt atšķirīgus nosacījumus Eiropas valstīm jautājumā par maksājumiem rubļos par gāzi. Savukārt citas Eiropas valstis steidz jau tagad pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem. Tikai atklātība un vienota nostāja var palīdzēt izvairīties no tā, ka Krievija turpina "skaldi un valdi" politiku ar gāzes piegāžu palīdzību.
Kalnos Rumānijā uzziedējušas savvaļas narcises. Atsevišķas šo ziedu augšanas vietas ir aizsargātas, taču cilvēki, neraugoties uz grūtībām, ierodas šeit, lai priecātos par dabas skaistumu. Īpaši krāšņi skati maijā vērojami Negrilesa pļavā valsts centrālajā daļā. Kopš 1995. gada piecus hektārus plaša teritorija kalnos apmēram tūkstoš 200 metrus virs jūras līmeņa ir aizsargāta, taču cilvēkiem, kas nebaidās no grūtībām, tai nav liegta pieeja. Dabas mīļotājiem nav arī aizliegts noplūkt dažus krāšņos ziedus, jo augi vairojas ar sīpolu palīdzību. Narcises ir Rumānijas iedzīvotāju iemīļots zieds.
Turpinām ziņas
Līdz 23.maijam skolēnu vasaras darbam pieteikušies jau 9 tūkstoši 703 jaunieši. Kopumā Rīgas reģionā vasaras darbam pieteikušies 3854 skolēni, Kurzemē - 2226 skolēni, Zemgalē - 1196 skolēni, Latgalē - 1330 skolēni un Vidzemē - 1097 skolēni. Šogad darba iespējas piedāvātas visdažādākajās darbības jomās, taču visvairāk darba vietu ir tādās jomās kā tirdzniecība un mārketings, pakalpojumi, valsts pārvade, ēdināšana un pārtikas rūpniecība, tūrisms un viesnīcas, ražošana, izglītība un zinātne, lauksaimniecība un vide, vadība un administrēšana, veselības aprūpe un sociālā aprūpe. Skolēna mēneša atalgojums par pilnu nostrādātu darba laiku būs ne mazāks par valstī noteiktās minimālās algas apmēru - 500 eiro pirms nodokļu nomaksas.
VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Viņš atzīmē, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. Kkompānijai kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus. Vienlaikus Lazdovskis norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā. Piecus no līgumiem paredzēts lauzt, jo pat ar šo 15% pieaugumu tos vairs nav iespējams realizēt.
Un vēl
Šorīt Jēkabpilī, Andreja Pormaļa ielā ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā stirnai, kas bija iesprūdusi vārtos un pati saviem spēkiem nevarēja izkļūt. VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste Radio1 pastāstīja, ka ugunsdzēsēji glābēji dzīvnieku apsedza un ar instrumentu palīdzību stirnu atbrīvoja. Dzīvnieks bija ievainots, tāpēc ugunsdzēsēji glābēji to ievietoja būrī un atveda uz depo, kur tam pakaļ atbrauks dzīvnieku patversmes pārstāvji.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pārmet, ka Rietumi nav vienot atbalsta piešķiršanā Ukrainai, Latvijā samazinās gripas intensitātet; un dabas muzejā skatāma kaktusu izstāde
Rietumi joprojām nav vienoti jautājumā par to, kādā apjomā sniegt atbalstu Ukrainai tās karā ar Krieviju, trešdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Citēju: "Vienotība ir par ieročiem. Man jautājums ir - vai šajā ziņā vienotība pastāv praksē? Es to neredzu. Mums būtu liels pārākums pār Krieviju, ja mēs būtu patiesi vienoti," citāta beigas, tā videoformātā piedaloties Pasaules Ekonomikas foruma Davosā paneļdiskusijā par Ukrainu, teica Volodimirs Zelenskis.
Tikmēr Lietuva gatavo jaunu palīdzības sūtījumu Ukrainai. Jaunās piegādes izmaksas sasniedz 15.5 miljonus eiro, ziņo Lietuvas aizsardzības ministrijas preses dienests. Lietuva uz Ukrainu nosūtīs 20 M113 bruņutransportierus, 10 militārās kravas automašīnas un 10 atmīnēšanas apvidus automašīnas.
Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstu izveidotās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas vairāk nekā 200 kaujinieki atsakās doties karot uz otra šī reģiona separātiskā veidojuma, "Luganskas tautas republikas", teritoriju, savā "Telegram" kanālā pavēstījis ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis. Kā skaidro kaujinieku dumpja līderis, viņi pārsviesti uz Mariupoles ieņemšanas operāciju, bet tagad viņus grib "padarīt par lielgabalu gaļu" Luhanskas apgabalā. Viņi šai iecerei pakļauties atteikušies. Kaujinieki grasās par pavēlniecību sūdzēties "kara prokuratūrai”.
Ziemeļkoreja šodien austrumu virzienā izšāvusi trīs ballistiskās raķetes, un pirmā no tām varētu būt bijusi starpkontinentālā ballistiskā raķete, pavēstīja Dienvidkorejas armijas ģenerālštābs. Raķetes, kas spēj nolidot vairāk nekā 5500 kilometrus, tiek uzskatītas par starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm. Pagaidām nav skaidrs, vai Ziemeļkoreja tīši ierobežojusi lidojuma distanci līdz dažiem simtiem kilometru. Pārējās divas raķetes bijušas tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes. Ziemeļkorejai ar ANO rezolūcijām aizliegts izmēģināt ballistiskās raķetes, kuras var aprīkot ar kodolgalviņām.
Turpinām ziņas
Pašvaldības padomju režīmu slavinošus objektus demontēt var jau patlaban. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons norāda, ka pašvaldībām nav jāgaida likuma pieņemšana, tomēr likums uzliks par pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus, kas veicams vēlākais līdz 15.novembrim, bet Saeimas deputātiem ir iespējas lemt par ātrāku datumu.
Otrdien, 31.maijā, gaidāms Daugavpils tiesas lēmums par Līvānu novada domes noteiktā disciplinārsoda - piezīmes - atcelšanu bijušajam Līvānu novada pašvaldības izpilddirektoram Uldim Skreiveram. Prasītājs lietā ir Skreivers, kurš nu jau ir apstiprināts par Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru. Lieta ir par viņam izteiktās piezīmes atcelšanu. Daugavpils tiesā skaidroja, ka nolēmums gaidāms 31.maijā.
Kā ziņots, Daugavpils tiesā nonākusi arī krimināllieta, kur apsūdzēts arī Skreivers. Tiesā apstiprina, ka lieta ir saņemta, bet vēl nav noteikts tās izskatīšanas laiks.
Pagājušajā nedēļā gripas intensitāte Latvijā ir samazinājusies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Ģimenes ārstu praksēs gripas gadījumos vērsušies 129 pacienti, tajā skaitā 73 gadījumi bijuši Rīgā, 21 - Liepājā, 18 - Jelgavā, 14 - Jūrmalā, bet trīs - Ventspilī. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēts 191,1 gripas gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija uz pusi lielāks.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā Rīgā no šodienas, 25. maija līdz 29. maijam būs aplūkojama pārsteidzoši dažādo un interesanto augu izstāde „Kaktusi un citi sukulenti 2022”, kas organizēta sadarbībā ar Latvijas Kaktusu un citu sukulentu biedrību. Izstādē eksponēti vairāk nekā 400 dažādu sugu un šķirņu kaktusi un citi sukulenti. Būs aplūkojami gan litopši jeb dzīvie akmeņi, gan adēnijas jeb tuksneša rozes, gan par bīskapa cepuri sauktie kaktusi un daudzi citi sukulenti ar interesantiem un zīmīgiem nosaukumiem. Pavasara beigas ir kaktusu ziediem bagātākais un krāšņākais gada laiks, tāpēc izstādes apmeklētājiem būs iespēja tos aplūkot vislepnākajā skatā.
Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00
Svarīgākais šodien radio1 ziņās: Krievija gatavojas ilgstošam karam Ukrainā; Pašvaldības padomju režīmu slavinošus objektus demontēt var jau patlaban; un Zināms, kur nākamgad varētu norisināties pasaules čempionāts hokejā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena salīdzinājusi Krievijas karaspēka rīcību Ukrainā ar Padomju Savienības īsteno graudu konfiscēšanu. Krievijas okupētajā Ukrainas daļā Kremļa armija konfiscē graudu krājumus un tehniku. Dažiem tas atsauc atmiņā tumšo pagātni - laikus, kad Padomju Savienība konfiscēja graudus, un postošo badu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Apritot trim mēnešiem, kopš Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, izdevums "Forbes" vēsta, ka Maskavas spēki okupējuši aptuveni 20% Ukrainas teritorijas. Pirms 24. februāra okupētā platība bija teju trīs reizes mazāka. Kopš 2014. gada Krievijas armija ir sagrābusi tik daudz Ukrainas zemes, ka to kopējā platība pārsniedz Ungārijas un Bulgārijas teritorijas kopā, vēsta "Forbes". Teritorijas, kuras Ukraina uz laiku zaudējusi, ietver Krimu, kā arī Doneckas, Luhanskas, Harkivas, Hersonas, Zaporižjas apgabalu daļas. Savukārt kara gaitā Ukrainas bruņotie spēki no Krievijas iebrucējiem pilnībā atbrīvoja Kijivas, Černihivas, Sumu, Nikolajevas un Žitomiras apgabalus.
Krievija sāk gatavot savu auditoriju ilgstošam karam, intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamišvili. Viens no galvenajiem Kremļa vēstījumiem joprojām ir, ka viss notiek, kā plānots, ko Krievija atkārto no paša kara sākuma. Bet šobrīd vēstījums ir mainījies tādā ziņā, ka Krievija sāk gatavot savu mājas auditoriju ilgstošam karam.
Ziemeļkoreja šodien austrumu virzienā izšāvusi trīs ballistiskās raķetes, un pirmā no tām varētu būt bijusi starpkontinentālā ballistiskā raķete, pavēstīja Dienvidkorejas armijas ģenerālštābs. Pagaidām nav skaidrs, vai Ziemeļkoreja tīši ierobežojusi lidojuma distanci līdz dažiem simtiem kilometru. Pārējās divas raķetes bijušas tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes. Ziemeļkorejai ar ANO rezolūcijām aizliegts izmēģināt ballistiskās raķetes, kuras var aprīkot ar kodolgalviņām.
18 gadus vecs uzbrucējs vakar nošāva 19 skolēnus un divus pieaugušos pamatskolā ASV Teksasas štata Uvaldes pilsētā. Štata gubernators Gregs Ebots preses konferencē paziņoja, ka uzbrucējs Salvadors Ramoss vispirms sašāva savu vecmāmiņu, kas patlaban ir kritiskā stāvoklī slimnīcā. Pēc tam viņš devās uz skolu, kur atklāja uguni ar šaujamieroci. Šis ir upuru skaita ziņā traģiskākais incidents ASV skolās kopš 2012.gadā notikušās apšaudes Konektikutas štata Sendihukas skolā, kurā tika nogalināti 20 bērni un seši skolas darbinieki.
Turpinām ziņas
Pašvaldības padomju režīmu slavinošus objektus demontēt var jau patlaban. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons norāda, ka pašvaldībām nav jāgaida likuma pieņemšana, tomēr likums uzliks par pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus, kas veicams vēlākais līdz 15.novembrim, bet Saeimas deputātiem ir iespējas lemt par ātrāku datumu.
Ministru kabinets vakar atbalstījis grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem pagarinātas iespējas Ukrainas bēgļiem saņemt valsts sniegto primāro atbalstu. Paredzams, ka primāri sniedzamais atbalsts — izmitināšana un pārtika — tiks nodrošināta vēl papildus periodā līdz 30 dienām, taču kopā nodrošinātais primāri sniedzamais atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 120 dienas.
Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturēti uzņēmēji Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko, atsaucoties uz portālu "Kompromat.lv", otrdienas vakarā vēsta ziņu aģentūra LETA. Policija noskaidrojusi gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un vienlaikus aicina vēl arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju. Pašlaik lieta pārkvalificēta pēc Krimināllikuma 118. panta piektās daļas par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa.
Pagājušajā nedēļā gripas intensitāte Latvijā ir samazinājusies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Ģimenes ārstu praksēs gripas gadījumos vērsušies 129 pacienti, tajā skaitā 73 gadījumi bijuši Rīgā, 21 - Liepājā, 18 - Jelgavā, 14 - Jūrmalā, bet trīs - Ventspilī. Kopumā pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēts 191,1 gripas gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija uz pusi lielāks.
Un vēl
Somijas pilsētas Tamperes un Rīgas kopīgā kandidatūra ir vienīgā, kas pretendē 2023. gadā sarīkot pasaules hokeja čempionātu, otrdien apstiprināja Starptautiskā Hokeja federācija. Ungārijas un Slovēnijas kopīgā kandidēšana iepriekš maijā tikusi atsaukta. Čempionāta rīkotājus paredzēts apstiprināt piektdien Starptautiskās hokeja federācijas kongresā. 2023. gadā pasaules čempionāts plānots no 12. līdz 28. maijam.