2021.gada 23. jūnijs

Līga

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 25.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 25.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības partneri turpmāk sagaida lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā; Jēkabpils mērs Aivars Kraps izvirzītās apsūdzības neatzīst; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Izmaksāti dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas 24,9 miljonu eiro apmērā ; E-klase šorīt piedzīvojusi pamatīgu kiberuzbrukumu ; un Latvijā jau sāk tecināt kļavu sulas.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Kas izvēlēts par 2020.gada vārdu un nevārdu? Reitingu aģentūra «R&I» saglabā Latvijas kredītreitingu «A» līmenī ; Un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis oranžo brīdinājumu.
v

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības partneri turpmāk sagaida lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā; Jēkabpils mērs Aivars Kraps izvirzītās apsūdzības neatzīst; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Valdības partneri, uzņēmējus pārstāvošas organizācijas vēlētos lielāku iesaisti lēmumu pieņemšanā nekā tas ir bijis Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta pirmajos divos darbības gados, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Tirgotāju un darba devēju pārstāvji norāda, ka neveiksmīgs bijis finanšu sektora kapitālais remonts un komunikācija saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 laikā. 

Aizsardzības ministrija ir gatava iepirkt nepieciešamos aizsardzības līdzekļus un palīdzēt Labklājības ministrijai cīņā pret Covid-19 izplatību sociālās aprūpes iestādēs, savā mikroblogošanas vietnes "Twitter" kontā svētdien pavēstījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ierakstā aizsardzības ministrs pauda, ka "krīzes situācijā valdības darbā ir jāvalda koleģialitātei". 

Apcietinātā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāju demonstrācijās sestdien Krievijā aizturēti vairāk nekā 3 tūkstoši 500 cilvēki. Par to vēsta nevalstiskā organizācija "OVD-Info". Vislielākās demonstrācijas notika Maskavā, kur tika aizturēti vismaz tūkstoš 400 cilvēki. Vairāk nekā 500 cilvēki tika aizturēti Sanktpēterburgā. Aizturēto vidū ir arī aptuveni 300 nepilngadīgas personas. Protesta dalībnieku skaits bijis rekordliels, visā valstī ielās izejot ap 100 tūkstošiem cilvēku. 

Turpinām ziņas

Sestdien, 23.janvārī ar Radio1  sazinājās Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, informējot, ka kopš ceturtdienas rīta līdz piektdienas vēlam vakaram bija aizturēts. Viņam ir noteikts aizdomās turamā statuss un liegums ieņemt Jēkabpils domes priekšsēdētāja amatu, kā arī liegums tikties ar vairākām personām, izbraukt no valsts un izpaust noteikta satura informāciju. Deputāta pienākumus viņam atļauts pildīt. Sarunā ar Radio1 Aivars Kraps uzsvēra, ka viņam izvirzītās apsūdzības viņš neatzīst un tas, kas noticis ir 2021.gadam normāli, jo tuvojas pašvaldību vēlēšanas un, kadam viņš šķietot pārāk spēcīgs konkurents cīņā par politisko varu. Aivars Kraps sacīja, ka nedēļas laikā pieņems lēmumu vai turpināt politisko karjeru, jo nav gatavs to darīt par jebkuru cenu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sestdien savā tīmekļa vietnē informēja, ka iepriekš uzsākta kriminālprocesā 21. janvārī veicis tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībā, tai skaitā 24 kratīšanas un sešas izņemšanas. Kopumā kriminālprocesā iesaistītas sešas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Kriminālprocesuālo darbību laikā KNAB aizturēja četras personas – Jēkabpils mēru Aivaru Krapu, domes deputātu Nikolaju Anuškeviču, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētāju Guntaru Leitānu un saskaņā ar neoficiālu informāciju Anuškevičam piederošā uzņēmuma SIA “Energoterms” valdes priekšsēdētāju Andreju Nadjkinu. Visas četras personas šobrīd ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. 

KNAB informē, ka divām personām noteikts statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, četras personas atzītas par aizdomās turētajām. Publiskas personas institūcijai nodarītos zaudējumus KNAB aprēķinās krimināllietas izmeklēšanas gaitā. KNAB izmeklēšanas interesēs detalizētāku informāciju par kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām šobrīd nevar sniegt. Tāpat arī KNAB atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Un vēl

Otrdien un trešdien, 26.-27.janvārī, vietām Latvijā - galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, tai skaitā Rīgā, - var uzsnigt vairāk nekā 30 centimetru sniega, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Ilgstošus un spēcīgus nokrišņus sagādās ciklons, kas no Ukrainas rietumiem pārvietosies uz Latviju un pieņemsies spēkā. Valsts austrumos daļa nokrišņu būs lietus, bet centrālajos un rietumu novados galvenokārt snigs. Līdz trešdienas pēcpusdienai vietām var uzsnigt 30, varbūt pat 40 centimetru sniega.
Sagaidāms, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžo brīdinājumu par ļoti stipru sniegu vai sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru sniegu. 

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informāciju intensīvākā snigšana gaidāma Sēlijā, tajā skaitā arī Jēkabpils apkārtnē, Zemgales austrumu daļā un Vidzemes dienvidrietumu daļā, tai skaitā Rīgā. Citas prognozes pieļauj iespēju, ka visvairāk snigs Zemgales rietumu daļā vai pat Kurzemē. Snigšanas laikā gaisa temperatūra būs aptuveni nulle grādu un pastiprināsies vējš no ziemeļu puses, līdz ar to vietām gaidāms arī putenis. Nākamās nedēļas otrajā pusē gaidāms neliels līdz mērens sals, daudzviet snigs.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Izmaksāti dīkstāves pabalsti un algu subsīdijas 24,9 miljonu eiro apmērā ; E-klase šorīt piedzīvojusi pamatīgu kiberuzbrukumu ; un Latvijā jau sāk tecināt kļavu sulas.

Valsts ieņēmumu dienests no 2020.gada 1.decembra līdz piektdienai, 22.janvārim, izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 24 miljoni 937 tūkstoši 385 eiro apmērā. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā 2020.gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.

Covid-19 krīzes laiks nav īstais brīdis, lai “pārmācītu” nodokļu nemaksātājus,” tā intervijā TV3 sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņas ieskatā valsts atbalsta sniegšanas prasības būtu jāmīkstina, sniedzot atbalstu arī “kādreizējiem nodokļu nemaksātājiem, jo ne vienmēr šādā situācijā vainojams darbinieks. Šteinbuka norāda, ka cilvēkus un uzņēmumus vajag atbalstīt, lai viņi varētu izdzīvot. Citās valstīs ir tāda prakse, ka tiek piemērota tāda kā “helikoptera nauda”, ka katram iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa bagātības līmeņa vai nabadzības līmeņa, piešķirta vienāda summa. Latvijai, protams, tādu līdzekļu nav, neesam tik pārticīga valsts. Tomēr piešķirot valsts atbalstu, vajadzētu mīkstināt prasības, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk cilvēku. 

Nespējot uzrādīt izziņu par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā 72 stundas pirms iekāpšanas lidmašīnā, pagājušajā nedēļā lidojumi uz Rīgu atteikti kopumā 24 personām. Jau ziņots, ka no 15.janvāra, lai ieceļotu Latvijā, nepieciešams apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, kas veikts ne vēlāk kā pirms 72 stundām ieceļošanas brīdī. Savukārt no šodienas Latvijā var ieceļot, uzrādot tikai viena veida – polimeriāzes ķēdes reakcijas – negatīvu Covid-19 testu. Personām, kuras pēdējo triju mēnešu laikā ir izslimojušas Covid-19, jāuzrāda ārsta izziņa, ka persona nav infekcioza.

Latvija aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot 23.janvāra protestu laikā aizturētos un izbeigt pret tiem vērstās represijas. Ārlietu ministrija informē, ka Latvija stingri nosoda Krievijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību pret notikušo protesta akciju dalībniekiem, kuri demokrātiskā ceļā īstenoja savas tiesības uz pulcēšanās un izteiksmes brīvību. Pārmērīga spēka lietošana pret miermīlīgiem demonstrantiem un to nepamatota masveida aizturēšana nav attaisnojama.

Turpinām ziņas

Šodien rītā platforma "e-klase" piedzīvojusi apjomīgu kiberuzbrukumu, platformas pamatfunkcijas nav traucētas, taču skolēniem varētu būt problēmas ar video saziņu. Šobrīd "E-klase" strādā, lai problēmas novērstu. Šādi uzbrukumi e-klases sistēmai tiek piedzīvoti salīdzinoši regulāri, taču video saziņai, kas pilotprojekta režīmā darbojas kopš šī gada sākuma, tik apjomīgs uzbrukums noticis pirmo reizi, informēja "e-klases" vadītājs Jānis Kaģis. 
Kā ziņots, šodien atsākas mācību process sākumskolu 1.-4. klasēm, kas līdz 7. februārim notiks attālināti. Līdz šim attālināti mācījās skolēni no 5. klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās.

Kopumā par gatavību vakcinēties, kad radīsies tāda iespēja, aptaujā paziņojusi tieši puse Latvijā aptaujāto iedzīvotāju, lai gan par nodomu atteikties potēties teikuši 38%, bet vēl 12% nav varējuši sniegt konkrētu atbildi, liecina aptauja, kuru veicis sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. No tiem, kuri mājās runā latviešu valodā, vakcinēties pret Covid-19 gatavojas 58%, no tiem, kuri runā krievu valodā, - 37% respondentu. Kopumā apgalvojumam, ka vakcīnas pret Covid-19 ir drošas un nekaitēs veselībai, piekrituši tikai 46% respondentu, turklāt pilnībā piekrituši tikai 15%.

Un vēl

Janvāris vēl nav beidzies, bet kurzemnieki jau sākuši tecināt un kļavu sulas. Šogad par 2 litriem jāmaksā 3 eiro, pērn tādu pašu daudzumu pirmo kļavu sulu varēja nopirkt par 2,80 eiro. Pērn, pateicoties siltajai ziemai, pirmās kļavu sulas pie cienītājiem nonāca vēl agrāk - jau janvāra pirmajās dienās. Pagājušā gada pieredze arī liecina, ka kļavu sulām uzreiz var nesekot bērzu sulas, jo īpaši tāpēc, ka sinoptiķi šonedēļ sola sniegu un pēc tam salu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Kas izvēlēts par 2020.gada vārdu un nevārdu? Reitingu aģentūra «R&I» saglabā Latvijas kredītreitingu «A» līmenī ; Un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis oranžo brīdinājumu.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti 223 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par trīs ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 61 tūkstoti 231, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis tūkstoš 114, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem. Svētdien Latvijā veikts 3 tūkstoši 901 Covid-19 tests, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī bijis 5,7%. 

Aizvadītajā diennaktī stacionēti 68 Covid-19 pacienti, tajā skaitā viens pārvests, savukārt slimnīcās esošo kopskaits pieaudzis līdz tūkstoš 153, kas ir par 44 vairāk nekā vakar, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati. Pagājušajā diennaktī stacionēto skaits bijis zemākais kopš 13.decembra. No visiem stacionētajiem tūkstoš 52 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, kas ir par 45 pacientiem vairāk nekā svētdien. Tikmēr smagā stāvoklī esošo Covid-19 pacientu skaits kopš svētdienas ir samazinājies par vienu sasirgušo un patlaban stacionāros aprūpi saņem 101 šāds pacients.

Lai mazinātu Covid-19 izplatību sociālās aprūpes centros, tiks noteikti starpinstitūciju sadarbības koordinatori informācijas apmaiņai par aktuālāko situāciju, paredz Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības izstrādātais rīcības plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Labklājības ministre Ramona Petraviča šodien, prezentējot izstrādāto plānu, žurnālistiem atklāja, ka otrajā Covid-19 izplatības vilnī infekcija skārusi 80 sociālās aprūpes centrus visā valstī. 

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies "sejautu", savukārt par gada nevārdu atzīts "vaibs". Kategorijai "Gada vārds" tika iesūtīti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekš konkursa rīkotāji nebija saņēmuši. 2020.gada vārda finālisti bija "mājsēde", "kovidioti", "burbulis" un "sejauts". Savukārt 2020.gada nevārda finālisti bija "ekrānšāviņš", kas apzīmē ekrānuzņēmumu, "vaibs" - gaisotni, noskaņu, "podkāsts" - raidierakstu un "mājsaimniecība", kas apzīmē mājsaimi. Šai kategorijā uzvarēja nevārds, žargonvārds "vaibs".

Turpinām ziņas

Japānas kredītreitingu aģentūra "R&I" pirmdien, 25. janvārī, nolēmusi saglabāt Latvijas kredītreitingu "A" līmenī un stabilu nākotnes novērtējumu. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, kas izraisīja Latvijas ekonomikas strauju sarukumu 2020. gadā, aģentūra norādījusi, ka ekonomikas izaugsmes pamati nav ietekmēti un, visticamāk, ekonomikas izaugsmes tempi atjaunosies, līdzko samazināsies pandēmijas ietekme.
 
Turpinoties atkusnim, īpaši sarežģīti braukšanas apstākļi visā valsts teritorijā patlaban ir uz vietējiem autoceļiem ar grants segumu, kā arī citiem ceļiem, kuriem ir C un D uzturēšanas klases. Grants ceļi ziemas periodā tiek uzturēti ar piebraukta sniega kārtu. Bet atkušņa laikā uzlabot braukšanas apstākļus uz tiem ir īpaši sarežģīti, jo kaisīto smilti no ceļa noskalo kūstošais sniegs vai lietus. Autobraucēji aicināti  autobraucējus plānot papildu laiku ceļam, būt īpaši piesardzīgiem, ieturēt lielāku distanci līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim, neveikt straujus manevrus, kā arī izvēlēties braukšanas apstākļiem un autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu ātrumu.

Un vēl

Pirmdienas vakarā Latviju no dienvidaustrumiem sasniegs plaša nokrišņu zona, gaidāma ilgstoša snigšana, tādēļ par otrdien gaidāmajiem laika apstākļiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis oranžo brīdinājumu. Latgalē snigšana sāksies pirmdienas vakarā, bet citviet valstī nakts gaitā un nelieliem pārtraukumiem turpināsies līdz trešdienai. Visvairāk snigs Latvijas centrālajā daļā - Sēlijā, Zemgalē, Vidzemes dienvidu un rietumu daļā. Prognozes liecina, ka līdz trešdienai šajos reģonos uzsnigs 15-25 centimetri svaiga sniega. Bieza sniega kārta krāsies uz koku zariem, tos liecot un laužot. Iespējami pārrāvumi elektrolīnijās. Būs sartežģīti braukšanas apstākļi - ceļi būs piesniguši, slideni, snigšanas laikā būs slikta redzamība.

Atstājiet komentāru