2024.gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 19.februārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2018.gada 19.februārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties:KNAB piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam; "Vienotība" startam Saeimas vēlēšanās veidos jaunu politisko apvienību; un "Lūši" pēc ilgās uzvaru sērijas zaudē otrajā meistarlīgas spēlē pēc kārtas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam. Valdības vadītājs paziņojumā medijiem norāda, ka šobrīd ne viņam, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu. Kučinskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā sekojot līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus. Premjers arī apalvoja, ka šobrīd nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai. Lai analizētu radušos situāciju šodien tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde.

Latvijas mediji vēsta, ka KNAB piektdien, 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija. Savukārt naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Rimšēvičs tika aizvests no KNAB telpām, novēroja aģentūra LETA. Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem. Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija arī liecina, ka aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons. Jau vēstīts, ka pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.

Turpinām ziņas

Partija "KPV LV" sestdien kopsapulcē partijas vadībā ievēlēja trīs līdzpriekšsēdētājus - Artusu Kaimiņu, Lindu Liepiņu un Ati Zakatistovu. Līdz šim politiskajam spēkam bija viens priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Kaimiņš. Partija sestdien grozīja statūtus, lai noteiktu, ka partijai turpmāk priekšsēdētāja vietā būs trīs līdzpriekšsēdētāji. Grozījumi veikti, lai "KPV LV" strādātu efektīvāk, norādīja partijas pārstāvji. Liepiņa un Zakatistovs arī līdz šim bija partijas valdes locekļi. Sestdien valdē bez minētajiem trīs politiķiem atkārtoti tika ievēlēts Miks Vizbulis, tāpat valdē tika ievēlēts Ralfs Nemiro. Pirms Saeimas vēlēšanām "KPV LV" pārstāvji plāno apmeklēt visas 119 pašvaldības, lai par politiskā spēka darbību pastāstītu arī cilvēkiem, kas nelieto internetu, kopsapulcē norādīja Kaimiņš. Viņš skaidroja, ka līdz ar to partijas pārstāvjiem būs smags darba kalendārs.

Savukārt "Vienotība" mudina partijas ar līdzīgām vērtībām kopā startēt Saeimas vēlēšanās, veidojot jaunu politisko apvienību, sestdien partijas domes sēdē sacīja "Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Apvienība vēlēšanās startēs ar jaunu nosaukumu, bet par to, kāds tas būs, vēl ir jādiskutē ar partneriem, žurnālistiem skaidroja Ašeradens. Viņš uzsvēra, ka apvienības veidošana nenozīmēs partiju saplūšanu. Sadarbību ar "Vienotību" sestdien apliecināja vairākas reģionālās partijas - "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei". Šie politiskie spēki jau līdz šim sadarbojās ar "Vienotību". Šo partiju līderi piedalījās "Vienotības" domes sēdē un uzsvēra, ka plāno sadarboties ar šo politisko spēku. Vienošanās par kopīgu startu ar partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei" jau panākta. Sarunas par sadarbību notiks arī ar Vidzemes partiju, Latgales partiju, "Latvijas attīstībai", partiju "Kustība "Par!"", partiju "Progresīvie".

Un vēl

Šosezon vadošā Latvijas volejbola komanda Jēkabpils "Lūši" sestdien zaudēja otrajā "Credit24 Meistarlīgas" čempionāta mačā pēc kārtas, kas seko pēc desmit uzvaru sērijas. "Lūši" ar 0-3 viesos piekāpās Latvijas izlases galvenā trenera Avo Kēla trenētajai "Parnu" komandai, ko pārstāv arī Toms Švans. Jēkabpils spēlētājiem astoņus punktus guva Armands Āboliņš. Kā vēstīts, iepriekšējā mačā pirms divām nedēļām "Lūši" piecos setos piekāpās "Daugavpils Universitātei". Savukārt sestdien "Lūši" pārtrauca sēriju, kurā 12 meistarlīgas mačos pēc kārtas bija tikuši pie punktiem. Kopvērtējuma augšgalā 58 punkti 22 spēlēs ir "Saaremaa" komandai, kam ar 56 punktiem seko "Parnu", bet "Lūši" ar 44 punktiem atkāpusies uz piekto pozīciju.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils reģionālās slimnīcas 20 mediķi atklātā vēstulē pašvaldībai lūdz skaidrot gaidāmās pārmaiņas; Finanšu ministre uzskata, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras; un Kādu laiku šai nedēļai prognizē sinoptiķi?

Radio1 sāņēma SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” 20 mediķu parakstītu atklāto vēstuli, kurā tie aicina pašvaldību tikties ar mediķu kolektīvu un skaidrot gaidāmās pārmaiņas slimnīcā – gan veidojot jauno valdi, gan runājot par slimnīcas attīstības vīziju. Vēstule tapusi, pēc vietējos plašsaziņas līdzekļos izskanējušās infomācijas, kāpēc tiek mainīta slimnīcas valde. Atklāto vēstuli parakstījuši 20 mediķi. Uz mediķu atklāto vēstuli, Jēkabpils domes vārdā atbildi sniedza priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa. Viņa norāda, ka ārstu parakstītajā vēstulē ir uzdoti daudzi nozīmīgi jautājumi un aktualizētas vairākas problēmas, ar ko būs jātiek galā gan pilsētas vadībai, gan konkursa kārtībā izvēlētajai jaunajai slimnīcas valdei. Līga Kļaviņa savā atbildē sola, ka mediķiem uz visiem jautājumiem atbildēs tiekoties ar slimnīcas kolektīvu trešdien 21.februārī. Ar mediķu vēstules pilnu tekstu un Līgas Kļaviņas komentāru var iepazīties portālā Radio1.lv.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu jānoliek amata pilnvaras. To svētdien preses konferencē teica Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņasprāt, vismaz laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietu izmeklē, Rimšēvičam vajadzētu nolikt amata pilnvaras. Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prombūtnes laikā viņa darba pienākumus pildīs viņa vietniece Zoja Razmusa. Finanšu ministre arī uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums par "ABLV Bank" saistību ar naudas atmazgāšanas shēmām un korupciju pamatīgi satricinājuši Latvijas finanšu sektora reputāciju. Viņa atzina, ka Latvijai patlaban iestājusies reputācijas krīze starptautiskajā finanšu sektorā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi AS "ABLV Bank" uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Saskaņā ar minēto lēmumu bankai ir jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst.00.00. Eiropas centrālā banka norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

Turpinām ziņas

Krimināllietu, kurā kāda persona apsūdzēta par sevišķi cietsirdīgu slepkavību mantkārīgā nolūkā, Jēkabpils rajona tiesa turpinās skatīt piektdien, 23.februārī. Pagājušājā nedēļā minētajā lietā tika uzklausīts eksperts un liecinieki. Iztiesāšanu plānots turpināt ar liecinieku pratināšanu. Jau ziņots, ka apsūdzētais, pie kura dzīvoja noslepkavotā persona, vēlējies izvairīties no turpmākiem materiāliem sadzīves izdevumiem, tādēļ nolēmis veikt noziedzīgo nodarījumu. Dzīvības atņemšanas procesā, nolūkā sagādāt cietušajam fiziskas ciešanas, apsūdzētais rīkojies ar sevišķu cietsirdību, uzskata izmeklētāji. Apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšanu uz laiku no 10 līdz 20 gadiem.

Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, pērn sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Visaugstākā ražība bija 2015.gadā – 44,9 centneri no hektāra. Pērn ar graudaugiem Latvijā bija apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10%, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4% mazāk nekā 2016.gadā.

Un vēl

Šīs nedēļas vidū gaisa temperatūra valsts austrumos naktīs pazemināsies līdz -15..-20 grādiem, un nedēļas otrajā pusē kļūs vēl par dažiem grādiem aukstāks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC). Atmosfēras spiediens nedēļas gaitā pakāpeniski paaugstināsies, līdz ar to mākoņu un nokrišņu daudzums samazināsies. Ar lēnu ziemeļu vēju ieplūdīs aukstāks gaiss, arī dienas vidū valsts lielākajā daļā nebūs siltāks par -3..-8 grādiem. Darba nedēļas otrajā pusē neliela pazemināta spiediena apgabala ietekmē mākoņu daudzums palielināsies un atsevišķos novados iespējama intensīvāka snigšana, gaisa temperatūra gaidāma vēl par dažiem grādiem zemāka nekā nedēļas pirmajā pusē. Pēc šī brīža prognozēm spriežot, aukstā gaisa ieplūšana Eiropas ziemeļaustrumos turpināsies arī nākamās nedēļas izskaņā, turklāt samazināsies mākoņu daudzums, līdz ar to pastāv iespēja, ka, debesīm skaidrojoties, sals vietām Latvijā sasniegs pat -24 grādus.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:ASV speciālisti tuvāko divu nedēļu laikā plāno ierasties Latvijā, lai skaidrotu "ABLV Bank" pārkāpumus; Pagājušajā diennaktī latvijā ugunsgrēkā bojā gājuši četri cilvēki; un Krievijā izrakumos atrastas bez vēsts prombūtnē esoša karavīra no Jēkabpils mirstīgās atliekas.

ASV speciālisti tuvāko divu nedēļu laikā plāno ierasties Latvijā, lai skaidrotu "ABLV Bank" pārkāpumus. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens raidījumam 900 sekundes norādīja, ka šobrīd situācija Latvijas finanšu sektorā nav laba un tam ir vairāki aspekti. Pirmā problēma, ir tā, ka ASV kolēģi ieradīsies nākamo divu nedēļu laikā un tad arī skaidros precīzi, kas ir šie pārkāpumi un kas būtu darāms tālāk. Otra daļa - "ABLV Bank" atrodas Eiropas Centrālās bankas pārraudzībā un šobrīd nav īsti skaidrs modelis, kā varētu šo krīzi vadīt, jo Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nav atgriezies savā darbavietā. Ir jādomā, kurš strādās ar Eiropas centrālo banku. Ministrs arī minēja, ka šobrīd valdībai nav nodoma bankā ieguldīt publiskos līdzekļus. Viņš uzsvēra, ka šodien plānotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja preses konference ir ļoti svarīga, jo Latvijas ir nonākusi visu pasaules starmešu gaismā. Tāpat ekonomikas ministrs piekrita iepriekš finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teiktajam, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča palikšana amatā vai vismaz viņa neatkāpšanās uz laiku ir būtisks reputācijas kaitējums Latvijas valstij.

Arī politologs Juris Rozevalds intervijā Rīta panorāmai norādīja, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana ir milzīgs trieciens valsts tēlam pašu iedzīvotāju acīs. Viņš uzsvēra, ka Latvijas bankas prezidents valstī ir viena no atslēgas figūrām. Tāpēc, ja apstiprināsies ziņas, ka viņš ir iesaistīts korupcijā, tad tā būs ļoti skaidra norāde uz valsts nozagšanu. Vaicāts, vai Rimšēvičam vismaz uz izmeklēšanas laiku būtu jāatkāpjas, Rozenvalds atbildēja: “Tas ir goda jautājums jebkurā situācijā (..) Pašreizējā situācijā Rimšēviča kungam ir jāatkāpjas jebkurā gadījumā”. Politologs atgādināja, ka jautājumi ap “ABLV Bank” aktuāli ir kļuvuši tikai pēc ASV norādēm, kas arī nedara godu. Tomēr, viņaprāt, šie notikumi ir ļoti bīstami Latvijas valsts tēlam un iedzīvotāju ticībai savai valstij. Cilvēki nebrauc prom tikai ekonomisku apstākļu dēļ. Viņi brauc arī tāpēc, ka netic Latvijai, atgādināja Rozenvalds.

Turpinām ziņas

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka svētdien, 19.februārī, plkst.23.40 saņēma izsaukumu uz kādu Pierīgas novadu, kur ugunsgrēks bija izcēlies dzīvojamā mājā. Ugunsdzēsējiem glābējiem steidzoties uz izsaukumu, jau no tāluma bija redzams, ka ēka deg ar atklātu liesmu. Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka deg divstāvu koka ēka 210 kvadrātmetru platībā. Mājā tika atrasti četri ugunsgrēkā bojā gājuši cilvēki un suns. Saistībā ar notikušo policijā sākts kriminālprocess un tiek skaidroti lietas apstākļi.

Savukārt pagājušās nedēļas nogalē platības ziņā lielākais ugunsgrēks notika Aglonas novada Grāveru pagastā, kur 120 kvadrātmetru platībā dega vienstāvu dzīvojamā māja un divi šķūņi, kas atradās zem viena jumta. Ugunsgreks izcēlās piektdien ap pusvienpadsmitiem un tika likvidēts ap pusčetriem pēcpusdienā. Ugunsgrēka izcelšānās iemesli tiek noskaidroti.

Kopumā pagājušajās brīvdienās, no 17.februāra rīta līdz 19.februāra rītam, valsts ugunszšības un glābšanas dienests saņēmis 68 izsaukumus: 30 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 13 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Un vēl

Jēkabpiliete, kritušo karavīru meklēšanas vienības dalībniece Latvijā Sarmīte Ozoliņa informē, ka Smoļenskas apgabalā atrastas sarkanarmieša jēkabpilieša Vladimira Ļūļāka Jāņa dēla, dzimuša 1913.gadā, mirstīgās atliekas. Mirstīgās atliekas, veicot izrakumus, atradusi karavīru meklēšanas vienības RJADOVOIJ. Minētā vienība lūdz palīdzību tuvinieku meklēšanā. Zināms, ka sieva ir Olga Ļūļāka Jāņa m., dzimusi 1910.gadā un meitas Ļubovja un Zoja. 1941.gadā ģimene vēl dzīvojusi Saratovas apgabalā, bet no 1951.-1961,gadam – Rīgā -māte un meitas. Vladimirs Ļūļāks skaitījās bezvēsts pazudis no 1941.gada augusta.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Jēkabpils domes opozīcija pieprasa pašvaldības vicemēra tautsaimniecības jautājumos demisiju; Rimševiču tur aizdomās par vismaz 100 tūkstoši kukuļa pieprasīānu; un "Lūšu" volejbolisti pēc uzvaras Limbažos atgriežas uz uzvaru takas

Jēkabpils pilsētas domes opozīcijas deputāti piektdien 16.februārī iesnieguši domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim iesniegumu ar lūgumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko atbrīvošanu no ieņemamā amata un ievēlētu jaunu vietnieku. Iesnieguma iniciators Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs informē, ka šādi "nosacītās opozīcijas", kā viņi paši sevi dēvē, deputāti rīkojušies, jo uzskata, ka Rutko aizvadītajos astoņos mēnešos, šajā sarežģītajā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistes un projektu realizācijas laikā domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos amatā nav pildījis savus tiešos pienākumus un nav darījis neko saistībā ar tautsaimniecības attīstību pilsētā. Bez Salceviča pieprasījumu ir parakstījuši arī deputāti Edgars Lamba un Māris Dimants (Jēkabpils reģionālā partija) Aivars Kraps (Gods kalpot mūsu Latvijai) un Nikolajs Anuškevičs (Latgales partija).

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils mēru Raivi Ragaini un jautāja, kad varētu tikt sasaukta ārkārtas sēde šajā jautājumā. Viņš apiecināja, ka iesniegums ir saņemts un ārkārtas sēde tiks sasaukta šonedēļ, diena, kurā tā notiks vēl tikšot precizēta. Viņš arī pieb ilda, ka opozīcija ir tiesīga izteikt jebkuru ierosinājumu un tas ir jāizskata. Savu attieksmi šajā jautājumā pozīcijas deputāti paudīšot ar balsojumu. Ragainis arī sacīja, ka iesniegumā, kas saņemts no opozīcijas un kurā pārmesta Andrim Rutko bezdarbība nav minēti nedz pierādījumi, nedz argumenti, tikai apgalvojums bez pamatojuma. Raivis Ragainis norādīja, ka vicemērs strādājot un pildot savus uzdevumus gluži tāpat kā šajā amatā ir strādājis viņa priekšgājējs un darbi tiekot padarīti.

Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Rutko un lūdza komentēt iesniegumā izteiktos pārmetumus. Andris Rutko solīja sagatavot un tuvākajā laikā sniegt argumentētu atbildi.

Turpinām ziņas

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā šodien preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona. Lietā figurējot kukulis vismaz 100 000 eiro apmērā. Lieta neesot saistīta ar Latvijā darbojošām kredītiestādēm, arī ne ar ASV Finanšu ministrijas paustajām aizdomām par "ABLV Bank" darbībām. Kriminālprocess esot sākts šā gada 15.februārī.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, nosakot drošības līdzekli, kā minimums tiks piemērots aizliegums ieņemt amatu, šodien pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina premjers Māris Kučinskis. Viņš sacīja, ka valdība šodien uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informāciju par Rimšēviča aizturēšanu, bet detalizētu informāciju mediju pārstāvjiem pirmdien sniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Kučinskis apliecināja, ka KNAB sāktā kriminālprocesā, kas saistīts ar Rimšēviča aizturēšanu, nav saistības ar "ABLV Bank" vai kādu citu finanšu institūciju. Tajā pašā laikā premjers piebilda, ka KNAB ir sācis "nesaudzīgu cīņu pret mahinācijām finanšu sektorā".

Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja. Rimšēvičam bija noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta Valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecinājis viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņš žurnālistiem prognozēja, ka, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Rimšēviču šovakar atbrīvos no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā - pēc tam, kad izmeklētājs viņu iepazīstinās ar pieņemtajiem lēmumiem. Aģentūrai LETA Rimšēviča aizstāvis sacīja, ka drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.

Un vēl

Šosezon vadošā Latvijas volejbola komanda Jēkabpils"Lūši" svētdien uzvarēja "Credit24 Meistarlīgas" čempionāta mačā Limbažos, atgriežoties uz panākumu takas. "Lūši" viesos ar 3-0 (25:23, 25:20, 25:23) apspēlēja "Limbaži"/MSĢ spēlētājus. Kā vēstīts, iepriekšējā mačā pirms divām nedēļām "Lūši" piecos setos piekāpās "Daugavpils Universitātei", tobrīd pārtraucot desmit uzvaru sēriju turnīrā. Savukārt sestdien "Lūši" piekāpās Latvijas izlases galvenā trenera Avo Kēla trenētajai "Parnu" komandai, ko pārstāv arī Toms Švans, un pārtrauca sēriju, kurā 12 meistarlīgas mačos pēc kārtas bija tikuši pie punktiem. Svētdien Jēkabpils vienībā pa 12 punktiem guva Armands Āboliņš un Rihards Puķītis, kamēr ar 11 punktiem izcēlās Zigurds Adamovics.

Radio1 Dienas ziņu apskats pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu kukuļu izspiešanu no "Norvik bankas" lielākā akcionāra; Šodien tika sasaukta ārkārtas Jēkabpils domes sēde; un Šomēnes gaidāmas izmaiņas SIA JK Namu pārvalde sagatavotajos rēķinos.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc "Norvik bankas" iesnieguma par to, ka augsta amatpersona finanšu sektorā no bankas lielākā akcionāra izspiedusi kukuļus, šodien žurnālistiem paziņoja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Kriminālprocess ir Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lietvedībā. Plašāku informāciju Grišins nesniedza. Jau ziņots, ka "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvo, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija neizdarītu spiedienu pret banku. Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar "Winergy" vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā "Norvik banka" vērsusies pret Latviju.

Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kā šodien preses konferencē paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro. Privātpersona tiek turēta aizdomās par nozieguma atbalstīšanu. Krimināllikums par kukuļa pieprasīšanu paredz brīvības atņemšanu no trim līdz 11 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, kā arī, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu. KNAB amatpersonai neprasīs piemērot apcietinājumu, bet noteiks drošības naudu un aizliegumu pildīt amata pienākumus.

Jau ziņots, ka Rimševica lieta nav saistīta ar tādām Latvijas kredītiestādēm, kas aizvien darbojas - ne ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, ne arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Vaicāts, vai lieta ir saistīta ar "Trasta komercbanku", KNAB priekšnieks norādīja, ka nevar to ne apstiprināt, ne noliegt. Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Turpinām ziņas

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece sociālos jautājumos Līga Kļaviņa šodien, 19. februārī izdevusi rīkojumu Nr.11 “Par ārkārtas domes sēdes sasaukšanu” 2018.gada 19.februārī plkst.17.00. Jēkabpils pilsētas domes ārkārtas sēdes darba kārtībā tiks skatīti šādi jautājumi: Par Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko atbrīvošanu no amata. Un Par Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos vēlēšanām.

Jau ziņots, ka Jēkabpils pilsētas domes opozīcijas deputāti piektdien 16.februārī iesnieguši domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim iesniegumu ar lūgumu sasaukt domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par domes priekšsēdētāja vietnieka tautsaimniecības jautājumos Andra Rutko atbrīvošanu no ieņemamā amata un ievēlētu jaunu vietnieku.

Radio1 sāņēma SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” 20 mediķu parakstītu atklāto vēstuli, kurā tie aicina pašvaldību tikties ar mediķu kolektīvu un skaidrot gaidāmās pārmaiņas slimnīcā – gan veidojot jauno valdi, gan runājot par slimnīcas attīstības vīziju. Vēstule tapusi, pēc vietējos plašsaziņas līdzekļos izskanējušās infomācijas, kāpēc tiek mainīta slimnīcas valde. Atklāto vēstuli parakstījuši 20 mediķi. Uz mediķu atklāto vēstuli, Jēkabpils domes vārdā atbildi sniedza priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Līga Kļaviņa. Viņa norāda, ka ārstu parakstītajā vēstulē ir uzdoti daudzi nozīmīgi jautājumi un aktualizētas vairākas problēmas, ar ko būs jātiek galā gan pilsētas vadībai, gan konkursa kārtībā izvēlētajai jaunajai slimnīcas valdei. Līga Kļaviņa savā atbildē sola, ka mediķiem uz visiem jautājumiem atbildēs tiekoties ar slimnīcas kolektīvu trešdien 21.februārī. Ar mediķu vēstules pilnu tekstu un Līgas Kļaviņas komentāru var iepazīties portālā Radio1.lv.

Jēkabpiliete, kritušo karavīru meklēšanas vienības dalībniece Latvijā Sarmīte Ozoliņa informē, ka Smoļenskas apgabalā atrastas sarkanarmieša jēkabpilieša Vladimira Ļūļāka Jāņa dēla, dzimuša 1913.gadā, mirstīgās atliekas. Mirstīgās atliekas, veicot izrakumus, atradusi karavīru meklēšanas vienības RJADOVOIJ. Minētā vienība lūdz palīdzību tuvinieku meklēšanā. Zināms, ka sieva ir Olga Ļūļāka Jāņa m., dzimusi 1910.gadā un meitas Ļubovja un Zoja. 1941.gadā ģimene vēl dzīvojusi Saratovas apgabalā, bet no 1951.-1961,gadam – Rīgā -māte un meitas. Vladimirs Ļūļāks skaitījās bezvēsts pazudis no 1941.gada augusta. Tiek meklēti Vladimira Ļūļāka tuvinieki Jēkabpilī vai cilvēki, kas var sniegt jebkādas ziņas par kritušo karavīru. Tie, kuriem ir informācija par Vladimiru Ļūļāku, aicināti zvanīt Sarmītei Ozoliņai pa tālruni 26492663.

Un vēl

SIA JK Namu pārvalde informē, ka šomēnes gaidāmas izmaiņas sagatavotajos rēķinos par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Skolniece informē, ka janvārī ir iekļautas izmaiņas dzīvokļu platības uzskaitē, atsevišķi nenodalot lodžiju vai balkonu platību. Izmaiņas summā tas nerada. Namu pārvalde aicina neuztraukties, jo turpmāk, pilnveidojot jauno datorprogrammu, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju ērtības un ieradumus, kopējā un lodžijas vai balkona platība tiks izdalīta.

Atstājiet komentāru