2024.gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 23.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2017.gada 23.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Katalonija nepieņems Spānijas lēmumu par autonomijas apturēšanu; Kultūrkapitāla fonds atbalstījis trīs Jēkabpils vēstures muzeja prjektus; un Šonedēļ Jēkabpilī notiks nevalstisko organizāciju forums.

Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs sestdien pēc kabineta ārkārtas sēdes paziņoja, ka Madrides centrālā valdība uzsākusi Katalonijas autonomijas apturēšanas procesu, lai bloķētu katalāņu neatkarības centienus. Rahojs uzsvēra, ka Madridei nav citas izvēles, jo separātiski noskaņotā Katalonijas reģionālā valdība rīkojusies "vienpusēji, pretēji likumam un centusies izraisīt konfrontāciju", par spīti Spānijas tiesas aizliegumam, sarīkojot neatkarības referendumu. Viņš pavēstīja, ka valdība lūgs Senātam pilnvaras atlaist Katalonijas reģionālo valdību un parlamentu, lai sešu mēnešu laikā sarīkotu pirmstermiņa vēlēšanas. Premjers norādīja, ka šāds bezprecedenta solis tiks sperts "kārtības atjaunošanai" Katalonijā, piebilstot, ka atlaisto reģionālās valdības locekļu pienākumus piedāvās uzņemties centrālās valdības ministriem.

Tikmēr Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons sestdienas vakarā paziņojis, ka nepieņems Spānijas lēmumu par reģiona autonomijas apturēšanu. Televīzijā pārraidītā uzrunā Pudždemons norādīja, ka Madrides centrālās valdības vēlme atlaist Katalonijas reģionālo valdību ir "tiešs uzbrukums demokrātijai". Spānijas valdības attieksme ir "nesavienojama ar demokrātisku attieksmi un neciena likuma varu", sacīja Pudždemons. Viņš uzsvēra, ka Spānijas valdības rīcība ir "ļaunākais uzbrukums institūcijām un katalāņu tautai kopš militārā diktatora Fransisko Franko dekrētiem, kas likvidēja Katalonijas valdību". Tomēr Pudždemons savā uzrunā tā arī skaidri nepateica, vai aicinās parlamentu balsot par vienpusēju neatkarības pasludināšanu.

Turpinām ziņas

Valsts Kultūrkapitāla fonda 2017. gada trešajā projektu konkursā tika iesniegti trīs Jēkabpils Vēstures muzeja speciālistu sagatavotie projekti. Visi trīs projekti ieguvuši fonda padomes atbalstu, projektu īstenošanai piešķirts 3 tukštoši 855 eiro liels finansējums. Kultūrkapitāla fonda atbalstu guvuši projekti: „Ēdamzāles griestu panelējuma restaurācija Krustpils pilī”, “Meistardarbnīca "Krustpils tipa villaines izšūšanas apmācība” 1. kārta” un “Izstāžu cikls “Radīts pie Daugavas””. Šogad Jēkabpils Vēstures muzeja speciālisti projektu konkursos ir iesnieguši 16 projektus, 12 no tiem ieguvuši finansiālu atbalstu 31 tūkstoša 500 eiro apmērā.

SIA "Rem Pro" iesniegusi piedāvājumu Jēkabpils pilsētas pašvaldības izsludinātajam atklātajam konkursam par tiesībām izstrādāt būvprojektu Tautas nama vēsturiskās ēkas atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai un nodrošināt autoruzraudzību. Kā aģentūra LETA noskaidroja Jēkabpils pilsētas pašvaldībā, Daugavpilī reģistrētā SIA "Rem Pro" ir vienīgais pretendents, kurš iesniedzis savu piedāvājumu Jēkabpils pilsētas pašvaldības izsludinātajam atklātajam konkursam: "Tautas nama vēsturiskās ēkas atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana" būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība.

Un vēl

Ceturtdien, 26.oktobrī plkst.12 Jēkabpils Tautas namā notiks ikgadējais tradicionālais pilsētas nevalstisko organizāciju forums, kuram šogad dots nosaukums "Aktīvs un nepieradināts". Foruma ievadā biedrības "Izglītības iniciatīvu centrs" direktore Daiga Zaķe iepazīstinās pasākuma dalībniekus ar pētījumu par pašvaldības funkciju deleģējuma iespējām nevalstiskajam sektoram Jēkabpilī un Vidusdaugavas reģionā. Foruma turpinājumā paredzēts darbs darba grupās, kurās tiks diskutēts par Eiropas brīvprātīgo darbu, NVO mājas izveides iespējām Jēkabpilī, NVO lomu interešu aizsardzībā no vietējā līdz Eiropas Komisijas līmenim un citiem svarīgiem jautājumiem. Foruma otrajā daļā biedrības "Jēkabpils NVO resursu centrs" valdes locekļi prezentēs piecus gada nozīmīgākos brīvprātīgā darba veicējus. Pieci stāsti par katru no viņiem foruma dalībniekiem ļaus izvēlēties, par kuriem diviem balsot izvirzīšanai valsts līmeņa konkursam "Gada brīvprātīgais 2017".

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties:BK Jēkabpils izcīna pirmo uzvaru; No šodienas līdz piektdienai Krustpils pilī norisināsies radošās darbnīcas sākumskolas vecuma bērniem; un Nedēļas nogalē pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Viena no iepriekšējo gadu vadošajām valsts komandām "Jēkabpils", kas gan tagad piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas, "OlyBet" Latvijas Basketbola līgas spēlē vakar izbraukumā ar 76:50 pārspēja "Latvijas Universitāti", tiekot pie pirmās uzvaras sezonā. "Jēkabpils" komandas rindās 24 punktus šajā mačā iemeta Renārs Magone, kamēr 14 punktus pievienoja Edgars Štelmhers. Jau ar mača pirmajām minūtēm "Jēkabpils" ņēma iniciatīvu savās rokās un pārliecinoši audzēja pārsvaru, kas, noslēdzoties pirmajam puslaikam, bija jau 41:18. Otrajā puslaikā LU vienībai izdevās cīņas gaitu izlīdzināt un pietuvoties pat līdz 45:48, tomēr pēc tam jēkabpilieši atguva iniciatīvu un noslēgumā izcīnīja drošu panākumu. Šosezon LBL vienības acīmredzami noslāņojušās pirmajā četriniekā un vājāko komandu pieciniekā, svētdienas pretiniecēm esot lejasgalā. Nākamreiz BK “Jēkabpils” cīņā dosies sestdien, 28. oktobrī, kad savā laukumā uzņems “Betsafe/Liepāja” vienību.

17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē vakar vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc policijas sniegtās informācijas, tas noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots. Uzbrucējs, kurš ir vietējais iedzīvotājs, neilgi pēc astoņiem vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus ciemata galvenajā laukumā, bet pēc tam aizbēdzis svešā automašīnā, kas iekļuvusi avārijā. Tad uzbrucējs izkāpis no automobiļa un ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus degvielas uzpildes stacijas veikalā. Pēc tam policija uz viņu atklājusi uguni, ievainojusi un aizturējusi. Policijai nav zināms precīzs ievainoto skaits. Tā arī uzskata, ka uzbrucējs darbojies viens pats un ka viņam, visticamāk nav bijuši terorististiski motīvi, lai gan nav skaidrs, kas viņu pamudinājis uzbrukt cilvēkiem.

Turpinām ziņas

Šodien Centrālā vēlēšanu komisija vērtēs Latgales apgabaltiesas konstatēto pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu 12.Saeimā. CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka Latgales apgabaltiesas spriedumā atzīts par pierādītu, ka 12.Saeimas vēlēšanās ar naudu un dzeramo spirtu ir uzpirkti četri vēlētāji, lai viņi nobalsotu par "Saskaņas" sociāldemokrātiskās partijas kandidātu sarakstu Latgales vēlēšanu apgabalā un izdarītu atzīmi "+" pretim šī saraksta kandidātam Andrejam Elksniņam. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam CVK piecu dienu laikā pēc notiesājoša sprieduma saņemšanas krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, ir jālemj pārdalīt vai nepārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

Šis ir jau piektais tiesas spriedums krimināllietās par vēlētāju balsu uzpirkšanu Latgales vēlēšanu apgabalā 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies spēkā, tomēr līdz šim tiesā pierādīto uzpirkto vēlētāju balsu skaits nav sasniedzis matemātisko robežu, kas mainītu mandātu sadalījumu starp Latgales vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

No šodienas līdz piektdienai Krustpils pilī norisināsies radošās darbnīcas sākumskolas vecuma bērniem. Ik gadu Jēkabpils Vēstures muzejā 1. – 4. klašu skolēniem ir iespēja piedalīties radošajās darbnīcās “Brīvdienas muzejā”. Vasarā skolēni darbojas muzeja Brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta’, pavasarī un rudenī bērni tiek gaidīti Krustpils pilī. Radošajās darbnīcās no 23. līdz 27. oktobrim skolēni Krustpils pilī iepazīsies ar senlatviešu tradīcijām, gatavos dažādus rokdarbus, dosies rotaļās, kā arī ieskandinās Latvijas Valsts svētkus. Nodarbību laiks no plkst. 10.00 līdz 13.00. Radošo darbnīcu apmeklētājiem jāņem līdzi pusdienmaizītes.

Un vēl

Nedēļas beigās, 29.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29.oktobrī, plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistē; Latvijas ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts; un Šī gada deviņos mēnešos atklātas 880 nereģistrēti nodarbinātas personas.

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. Valdība uzdevusi stratēģisko partneri aviokompānijai atrast līdz 3.novembrim. Taujāts, vai valsts joprojām vēlas saglabāt "airBaltic" kontrolpaketi, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs atzīmēja, ka gluži tāds uzstādījums nav bijis - galvenais ir saglabāt līdzdalību stratēģiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Taujāts, vai pilnīgu privatizāciju paredz kāds no piedāvājumiem, kuri patlaban tiek analizēti, Satiksmes ministrijas vadītājs norādīja, ka tā ir iespēja. Kā ziņots, "airBaltic" biznesa plānā "Horizon 2021" ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru.

Latvijas Reģionu apvienība par iespējamo sadarbību 13.Saeimas vēlēšanās sākusi runāt ar reģionālo partiju "Kuldīgas novadam", "Talsu novada attīstībai" un "Ogres novadam" pārstāvjiem, aģentūrai LETA pastāstīja apvienības pārstāvju sapulces priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Ence. Minētie politiskie spēki pagaidām vēl nav snieguši atbildes par iespējamām sadarbības iespējām. Tāpat Latvijas reģionālajai apvienībai plānotas sarunas ar Jēkabpils reģionālo partiju. Kā zināms Latvijas reģionu apvienība un Jēkabpils reģionālā partija Jēkabpils domē darbojas pretējās pusēs – reģionu apvienība, ko pārstāv Mārtiņš Svilis ir koalīcijā, savukārt Jēkabpils reģionālās partijas deputāti ar Leonīdu Salceviču priekšgalā, koālicijā netika uzņemti.

Sarunā ar Radio1 Mārtiņš Svilis sacīja, ka par spīti tam, ka Jēkabpils domē abi politiskie spēki nesadarbojas, viņam nav iebildumu, ja tie sadarbotos startam 13.Saeimas vēlēšanās. Savukārt Leonīds Salcevičs sacīja, ka Jēkabpils reģionālajai partijai ir noslēgts sadarbības līgums ar Vienotību un viņa dabā nav mētāties no viena politiskā spēka pie cita. Pagaidām Latvijas reģionu apvienība vēl nav uzrunājusi Jēkabpils reģionālo partiju, ja piedāvājums sadarboties tiks izteikts, partijas valde to izvērtēšot. Jau ziņots, ka 13.Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada oktobrī.

Turpinām ziņas

Šodien Jēkabpils rajona tiesa slēgtā sēdē turpina skatīt krimināllietu par gadiem ilgušu seksuālu vardarbību pret bērnu. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina informēja, ka saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai patēvs izmantoja 16 gadu vecumu nesasniegušas personas bezpalīdzības stāvokli, lietojot vardarbību un draudus, kā arī ilgstoši realizēja seksuālu vardarbību pret bērnu. Apsūdzētais noziedzīgās darbības veica laikā no 2007.gada līdz 2008.gadam un no 2010.gada jūnija līdz 2015.gada jūlijam.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro.

Un vēl

Šī gada deviņos mēnešos atklātas 880 nereģistrēti nodarbinātas personas, liecina Valsts darba inspekcijas darba rezultāti.Lielākā daļa jeb 61% personu tika nodarbinātas bez darba līguma un reģistrēšanas Valsts ieņēmumu dienestā, 29% tika nodarbināti ar darba līgumu, bet bez reģistrēšanas VID, savukārt 10% personu tika nodarbinātas bez darba līguma, bet ar reģistrēšanu VID. Pērn tika atklātas tūkstots 402 šādas personas, bet vēl pirms gada apmēram tikpat, proti, tūkstots 404 personas. Pēc darba inspekcijas datiem, vislielākais nereģistrēti nodarbināto personu skaits ir būvniecības, apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī lauksaimniecības nozarēs.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Zinātnes ministrs uzskata, ka pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei; Zinātnieki ceļ trauksmi par zemo finansējumu zinātnei; un Ieteicamās veselības pārbaudes regulāri veic trešdaļa jeb 34% valsts iedzīvotāju.

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, šādi izglītības krievu valodā iecerētās reformas šorīt Latvijas televīzijā skaidroja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Protestētājus pret plānotajām reformām Šadurskis nodēvēja par politiskajiem spēkiem, kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešus ar vājām latviešu valodas zināšanām, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā. Pēc politiķa domām, nekādu neskaidrību par gaidāmajām reformām vairs neesot. Pilnīgi visiem pedagogiem jau pašlaik ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, bet, ja tā nav, tad atbildīga esot attiecīgā pašvaldība. Pedagogiem esot bijušas visas iespējas vairāk nekā 15 gadu garumā apgūt valsts valodu. Arī mācību programmas jau esot gatavas – tās tikai jāpaņem no latviešu plūsmas.
Kā ziņots, šodien, pie Izglītības un zinātnes ministrijas notiek protesta akcija, kurā tā dēvētie krievu skolu aizstāvji iestāsies pret ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā. Paredzams, ka protesta akcijā piedalīsies ap 100 cilvēku.

Jo vairāk izzināsim, kā darbojās padomju okupācijas laiku baisākā iestāde – Valsts drošības komiteja jeb čeka, jo vieglāk būs pazīt Krievijas propagandu un spēt tai pretoties. Tas ir viens no argumentiem, kas izskan, spriežot par ļoti jūtīgo tematu – čekas arhīvu publiskošanu. Nozīmīgu soli atklātības virzienā pagājušonedēļ spērusi Lietuva. Padomju specdienesta aģentu ziņojumus tagad varēs izlasīt internetā. Redzot Lietuvā atrasto risinājumu, čekas pētnieki Latvijā atzīst – mēs esam ļoti tālu no tā, lai ļautu sabiedrībai nepastarpināti ieraudzīt padomju specdienesta konkrētos darbus un to veicējus. Šobrīd, kā zināms, mūsu valstī piekļuve visiem čekas dokumentiem joprojām ir liegta ne tikai iedzīvotājiem, bet dažreiz pat zinātniekiem, kuri pēta genocīda noziegumus.

Turpinām ziņas

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi, viņaprāt, akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem. Šajā gadījumā īpašs stāsts par Kompetences centriem, kas radīti ar mērķi paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību. Taču Ministru Kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos nav definēts konkrēts kontroles mehānisms, kas uzraudzītu pašu Kompetences centru darbību. Līdz ar to centri visai brīvi un praktiski bez ierobežojumiem var noteikt uzņēmumu maksājumus par vadības pakalpojumiem un finanses izmantot savtīgos nolūkos. Jau ziņots, ka saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, kompetences centri līdz 2021.gadam saņems finansējumu 63,2 miljonu eiro apmērā.

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule. Vņa pauž, ka šādas sekas rodas, ja «šī pasaules glābšana» iet roku rokā ar atbalsta nestabilitāti. Esot redzams, ka lielo izaicinājumu dēļ šajā sektorā bieži nomainās vadošie cilvēki. Lūgta komentēt nākamgad gaidāmās izmaiņas kārtībā, kādā uzņēmumi var ziedot nevalstiskajam sektoram, Akule teic, ka nodokļu atlaides nav galvenais, kas veicina ziedošanas kustību. Vienlaikus ar gaidāmajām izmaiņas valsts nedodot signālu, ka ziedošana nevalstiskajam sektoram ir laba lieta. Tajā pašā laikā latvijā ir tradīcija ziedot, Akule atzīmē, ka pērn gan uzņēmumi, gan privātpersonas Latvijā ziedojušas ap 57 miljoniem eiro. Runājot par valsts finansējumu nevalstiskajam sektoram, Akule atzīmē, ka būtisks risks ir tas, ka šis finansējums ir mazs un netiek palielināts.

Un vēl

Ieteicamās veselības pārbaudes regulāri veic trešdaļa jeb 34% valsts iedzīvotāju, liecina aptieku veiktais pētījums. Aptaujā noskaidrot, ka sieviešu vidū kopumā 43% regulāri veic visas ārsta ieteiktās veselības pārbaudes, bet vīriešu vidū – 24%. Vērtējot aptaujāto atbildes pēc respondentu vecuma, secināts, ka profilaktiskās veselības pārbaudes regulāri veic iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadu vecumā. Šo iedzīvotāju vidū pie ārsta uz diagnostiku regulāri dodas 41% aptaujāto. Tikmēr pret veselības pārbaudēm visvieglprātīgāk attiecas jaunieši 18 līdz 24 gadu vecumā, kuru vidū veselības stāvokli regulāri vēta vien 23%. Mediķi norāda, ka ikvienam uz vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi vajadzētu pie ģimenes ārsta ierasties vismaz reizi gadā, lai speciālists var sekot līdzi svaram, garumam, nosūtīt uz asins ainas analīzēm, uzklausīt pacienta sūdzības.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Britu uzņēmēji aicina valdību steidzami panākt „Brexit” vienošanos ar Eiropas Savienību; Pērn bibliotēkas no saviem krājumiem norakstījušas teju četrus miljonus vienību; un Nedēļas vidū gaidāmi nokrišņi un kļūs siltāks.

Piecas lielākās Lielbritānijas biznesa lobija grupas ir parakstījušas kopīgu vēstuli Brexit ministram Deividam Deivisam ar aicinājumu steidzami panākt vienošanos ar Eiropas Savienību. Raidorganizācija BBC ziņo, ka vēstule vēl ir melnrakstā, bet tuvākajās dienās tiks izsūtīta. Uzņēmēji ir uztraukušies par neskaidrību un lēno procesu, kas neļauj plānot un saprast nākotni. Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības ir paredzēta 2019. gada pavasarī, taču sarunas ar Briseli par to, kas vēl izdarāms līdz tam, notiek ilgāk, nekā bija paredzēts, un diskusijas par to, kāda būs abu pušu nākotnes sadarbība, arvien nav sākušās.

Valsts kultūrkapitāla fonds līdz 24.novembrim izsludinājis pieteikšanos četru mērķprogrammu konkursos un mūža stipendijai. Pieteikšanās atklāta mērķprogrammu konkursos "Latvijai - 100", "Valstiski nozīmīgi pasākumi", "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos", "Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts", kā arī atklāta pieteikšanās kultūrkapitāla fonda mūža stipendijai. Iesniegt pieteikumus mērķprogrammu konkursiem un mūža stipendijas konkursam iespējams līdz 24.novembrim plkst.12. Ar konkursu nolikumiem var iepazīties interneta vietnē "www.vkkf.lv".

Turpinām ziņas

Pērn bibliotēkas no saviem krājumiem norakstījušas teju četrus miljonus vienību. Šķīrās gan no grāmatām, žurnāliem un avīzēm, gan notīm, spēlēm un audiovizuālajiem materiāliem. Norakstīšanas iemesli ir dažādi, bet kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Parasti visvairāk noraksta nolietotos eksemplārus un tikai dažus novecojušus izdevumus, kurus neviens nav meklējis vismaz desmit gadus. Biežāk no krājuma izslēdz nozaru literatūru, dažādus Padomju laiku izdevumus, kongresu materiālus, arī Ļeņina un Marksa, Engelsa darbus. Žurnāli, savukārt, pieejami trīs gadus. Pēc tam gan arī tie kopā ar par nederīgu atzītajām grāmatām nonāk makulatūrā. Šobrīd Latvijas bibliotēkās atrodami vairāk kā 73 miljoni dažādu izdevumu.

15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju atļauju izmantot viņu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir mazāk nekā aizliegumu to darīt. Tomēr pēdējos divos gados iezīmējas jaunas tendences - aizliegumu skaits, salīdzinot ar atļauju skaitu, ir samazinājies uz pusi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Pērn atļaujas izmantot orgānus pēc nāves devuši 176 iedzīvotāji, savukārt šogad līdz septembrim ieskaitot - 145. Tātad vidēji mēnesī doto atļauju skaits pašlaik pieaudzis no 14,7 pagājušgad līdz 16,1 šogad. Aizliegumu skaits bija divas reizes mazāks. Kopumā kopš 2002.gada bijuši 1028 aizliegumi un 971 atļauja.

Un vēl

Trešdien un ceturtdien Latviju no rietumiem šķērsos nokrišņu zona un ieplūdīs siltāks gaiss, prognozē sinoptiķi. Otrdiena būs līdzīga pirmdienai - mākoņi daļēji segs debesis un valsts lielākajā daļā spīdēs saule, vietām iespējams neliels sniegs. Gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par +2..+7 grādiem, naktī uz otrdienu un trešdienu valsts austrumu daļā gaidāms sals līdz -4..-8 grādiem. Trešdien, aizejot anticiklonam un tuvojoties ciklonam, pastiprināsies dienvidaustrumu vējš - brāzmās tas sasniegs 12-17 metru sekundē, vietām piekrastē iespējams vēl nedaudz lielāks vējš. Kurzemē gaidāms lietus un slapjš sniegs, nokrišņu zona pamazām šķērsos visu Latviju, valsts austrumos var veidoties īslaicīga sniega sega. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei vēlā trešdienas vakarā Kurzemē, ceturtdien arī pārējā valstī gaiss iesils līdz +7..+12 grādiem. Arī nedēļas nogalē brīžiem gaidāmi nokrišņi, diennakts tumšajā laikā uz ceļiem var veidoties apledojums.

Atstājiet komentāru