2024.gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 17.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 17.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils dome lems par šī gada budžeta grozījumiem; Cik jēkabpiliešiem novembrī izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs? Un Jēkabpils galvenajā bibliotēkā skatāmas divas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādes.

 

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā šodien ir sēžu diena. Pulksten deviņos no rīta uz sēdi pulcēsies Attīstības un tautsaimniecības komiteja, ko vada deputāts Kaspars Skruzmans. Viens no gavenajiem jautājumiem, ko sēdē izskatīs ir par Jēkabpils pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ūdenssaimniecības pakalpojumu sadales un maksas aprēķināšanas kārtību un maksas par rēķinu apkalpošanu noteikšanu.

 

Pulksten pusdesmitos notiks Jēkabpils pilsētas pašvaldības Finanšu komitejas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā ir tikai viens jautājums par šī gada budžeta grozījumiem.

 

Jēkabpils domes sēdē deputāti lems par pašvaldības stipendijas piešķiršanu 2015./2016.mācību gadam, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu SIA „Pils rajona Namu pārvalde”, Jēkabpils pilsētas attīstības programmu 2012.–2018.gadam” un citiem jautājumiem.

 

Turpinām ziņas

Jēkabpilī novembrī vidējā maksa par vienu apkures kvadrātmetru ēkās, kurām siltumu nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” bija 94 eirocenti. Visdārgākā apkure novembrī bijusi ēkās Jēkabpilī, Viestura ielā 13b un Brīvības ielā 286a, kur viens apkures kvadrātmetrs maksājis 1,54 eiro. Savukārt krietni mazāk par vidējo rādītāju pilsētā par piegādāto siltumenerģiju maksās mājas Brīvības ielā 2h/g iemītnieki – 11 eirocentus par apkures kvadrātmetru. Tāpat arī mazāk par vidējo rādītāju māksās vēl vairāku citu maju iemītnieki, tajā skaitā arī Draudzības alejā 24 – 67 eirocentus par apkures kvadrātmetru, Jaunā ielā 22 un Bebru ielā 28 – 68 eirocentus. Detalizētāk ar informāciju, cik kurai mājai izmaksājis viens apkures kvadrātmetrs, var iepazīties portālā radio1.lv

 

Līvānu novada biedrība "Baltā māja" šodien aicina apmeklēt "Atbalsts biedrības "Baltā māja" darbībai līdzdalības demokrātijas stiprināšanai Latgales reģionā" projekta noslēguma pasākumu, kurā piedalīsies NVO eksperts un projekta kampaņu koordinators Latvijā Āris Ādlers un NVO eksperte, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" pētniece Evija Caune. Pasākuma gaitā paredzēta informatīvā kalendāra 2016. gadam prezentācija. Pasākuma izskaņā visus pasākuma dalībniekus sagaida īpašs muzikāls sveiciens.

Un vēl

Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā patlaban ir aplūkojamas divas Jēkabpils Mākslas skolas audzēkņu izstādes. Vienā no tām “Dzeja mākslā” gleznās atspoguļots latviešu dzejnieku vai paša mākslinieka dzejoļa redzējums mākslā. Apmeklētājiem ir iespēja izlasīt dzejoli, aplūkot gleznu un veidot savu skatījumu par dzeju mākslā. Savukārt otrā izstādē skatāmi Jēkabpils Mākslas skolas audzēkņu zīmējumi Aivara Kalnieša dzejolim “Kā sauc tā atskan”. Dzejolis veltīts Jēkabpils pilsētai un zīmējumos bērni atspoguļojuši dzejā aprakstītās vietas un cilvēkus. Izstādes veidotas sadarbībā ar Jēkabpils Mākslas skolu.

 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties:BK “Jēkabpils” piedzīvo zaudējumu mačā ar BK “Jūrmala”; baltijā arvien populārāki kļūst ieguldējumu nekustamajā īpašumā; Un Puse Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku svinēšanai tērēs ne vairāk par 100 eiro.

 

Vakar BK “Jēkabpils” "Triobet" Baltijas Basketbola līgā izbraukuma mačā ar BK “Jūrmala” zaudēja ar rezultātu 65:88, tā pārtraucot neilgo panākumu sēriju. Zīmīgi, ka tieši mačā ar BK “Jūrmala” 11.novembrī sākās jēkabpiliešu panākumu sērija, kas šajā spēlē tika pārtraukta. Jēkabpiliešu rindās rezultatīvākais bija Tailers Larsons, viņa kontā 18 punkti, septiņas izcīnītas bumbas zem groziem. Šī Jēkabpils un Jūrmalas komandām bija otrā savstarpējā tikšanās reize šosezon, bet nākamajās desmit dienās gaidāmas vēl divas - 23. un 26.decembrī vienības tiksies savstarpējas spēlēs "Aldaris" Latvijas Basketbola līgā.

 

Jēkabpilī turpinās pašvaldības izsludinātais konkurss par Ziemassvētku tematikai atbilstošu noformējumu pilsētā. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iesaistīties svētku noformējuma veidošanā ēkām un to teritorijām. Ziemassvētku normējumus vērtēs divās kategorijās – fiziskās un juridiskās personas. Skaistāko noformējumu autori saņems balvas: 1.vietai 100 eiro ; 2.vietai 75   eiro ; 3.vietai 50 eiro ; kā arī divas veicināšanas balvas 50 eiro apmērā. Konkurss turpināsies līdz 30.decembrim.

Turpinām ziņas

 

Zemo depozītu likmju un svārstīgā finanšu tirgus dēļ investori, kuri vēlas izdevīgi izvietot naudu Baltijā, aizvien biežāk pievēršas nekustamo īpašumu tirgum. Vispieprasītākās ir jaunas vai labi uzturētas biroju telpas un tirdzniecības platības, kas spēj ilgtermiņā garantēt pietiekami stabilu naudas plūsmu. Latvijā 80%, bet Lietuvā – 59% komercīpašumu tirgus veido darījumi ar mazumtirdzniecībai paredzētām telpām. Jaunākā statistika arī liecina, ka darījumu apjoms un intensitāte mājokļu tirgū ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā, šogad pieaugot teju par piekto daļu.

Veselības ministrija Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai nākamgad piešķirs lielāku finansējumu. Tas nepieciešams, lai varētu ārstniecības iestādēm par veikto veselības aprūpi samaksāt pēc vienādiem kritērijiem, ņemot vērā pacientu veselības stāvokļa sarežģītību. Veselības ministrs Guntis Belēvičs norādījis, ka nav pieņemami, ja mazajiem pacientiem jāgaida rindā 3-4 mēneši, lai saņemtu vajadzīgā speciālista konsultāciju. Lai pārrunātu jautājumus par bērnu veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu, rindu mazināšanu uz valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem un tam plānoto finansējumu, šodien veselības ministrs Belēvičs tiksies ar Bērnu slimnīcas valdes locekļiem.

Un vēl

Teju puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku svinēšanai paredzējuši atvēlēt no 30 līdz 100 eiro, noskaidrots "Swedbank" veiktā aptaujā. Līdz 200 eiro plāno tērēt gandrīz piektdaļa iedzīvotāju. Savukārt tikai 6% plānojuši Ziemassvētkos izdot vairāk nekā 200 eiro. Zīmīgi, ka katrs piektais iedzīvotājs Ziemassvētku tēriņus neplāno un nezina, cik daudz līdzekļu šogad atvēlēs svētku svinēšanai. Visvairāk cilvēki plāno tērēt Ziemassvētku dāvanu iegādei un svētku galdam. No visiem Ziemassvētkiem paredzētajiem tēriņiem sievietes dāvanu iegādei plāno atvēlēt lielākas naudas summas nekā vīrieši, turpretī vīrieši vairāk plāno tērēt svētku galdam.

 

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Nākamajai valdībai būs jāstrādā tikai un vienīgi ar nepopulārajiem lēmumiem; Variešu pagastā novērota ziemeļblāzma; Un Pēcpusdienā gaidāms sniegs, kas pāries lietū, apledos ceļi.

 

Šis ir pēdējais brīdis, lai stabilizētu situāciju un attīstītu valstī, tāpēc nākamajai valdībai būs jāstrādā tikai un vienīgi ar nepopulārajiem lēmumiem, tā šorīt intervijā raidījumam “Rīta panorāmai” sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš atgādināja, ka, dodot partijām uzdevumu līdz gada beigām atrast premjera amata kandidātu, politiķiem arī prasīts skaidrs modelis, kā varētu izskatīties koalīcija – vai pretendenti varēs savākt nepieciešamo balsu daudzumu, lai izveidotu nākamo valdību, un kādi  būs tās darbi.

 

Eiropas Savienības amatpersonas apstiprinājušas jaunus noteikumus par lidmašīnu izsekošanu reisa laikā.  To mērķis ir novērst iespējamo aviolaineru pazušanu. Eiropas Komisija informē, ka noteikumi attieksies uz pasažieru lidmašīnām, kuras var uzņemt vairāk par 19 cilvēkiem. Jaunbūvētie lidaparāti tiks aprīkoti ar tehniskiem līdzekļiem, kas ļaus noskaidrot lidojuma beigu punktu pēc iespējamās avārijas un gadījumos, kad pārtrūkuši sakari. Jau ziņojām, ka novembrī  Apvienoto Nāciju Organizācijas sarīkotā konferencē tika pieņemts lēmums visiem pasažieru lidmašīnu reisiem sekot ar satelītu palīdzību.

 

Turpinām ziņas

 

Šīs nedēļas sākumā Krustpils novada Variešu pagastā bija vērojama dabas parādība kāvi jeb ziemeļblāzma. Variešu pagasta iedzīvotājs Egīls Garkalns Radio1 redakcijai ir atsūtījis fotogrāfijas, kurās redzama ziemeļblāzma. Egīls raksta, ka šo skaisto dabas parādību iemūžinājis 14. decembra vakarā Krustpils novada Variešu pagastā. Egīla atsūtītās fotogrāfijas var aplūkot portālā Radio1.lv.

 Aptaujā noskaidrots, ka 58% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dzīvē Ziemassvētkos saņēmuši nepiemērotu dāvanu un visbiežāk dāvanas autori bijuši kolēģi. Runājot par interesantākajām nepiemērotajām dāvanām, aptaujas dalībnieki minējuši "Opel" sēdekļu pārvalkus, kas dāvināti "Honda" īpašniekam, vannas bumbu, kaut dāvanas saņēmējam ir duša, lietotu zibatmiņu, daudz ziepju, kārtējo svečturi un citas lietas. Taujāti, ko iesākt ar šādām neveiksmīgām dāvanām, 63% norādīja, ka šāda dāvana tiek nolikta plauktā un aizmirsta, bet 17% to mēģinātu atdāvināt citiem.

Un vēl

Šodien Latvijā ir gaidāmi nelieli nokrišņi - sākotnēji tas būs sniegs un slapjš sniegs, kas vēlāk pāries lietū. Dienas laikā pūtīs dienvidu puses vējš, maksimālā gaisa temperatūra būs vien mīnus 1, plus 4 grādu robežās. Šādos laika apstākļos veidosies apledojums, brīdina meteorologi. Arī šorīt uz autoceļiem bija apledojums, kura likvidēšanā un autoceļu kaisīšanā bija iesaistītas 85 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.

 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu neizpilda atklātības kritērijus; Turpmāk stingrāk vērtēs biedrību un nodibinājumu finašu darījumus; Un Ārzemnieki Latvijā uzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja ārpus Rīgas tiks iegādāti divi nekustamie īpašumi 250 tūkstoši eiro vērtībā.

 

ASV Federālo rezervju sistēma vakar paziņojusi par bāzes procentu likmes paaugstināšanu par ceturtdaļprocentpunktu. Likme paaugstināta no pašreizējā 0%-0,25% līmeņa līdz 0,25-0,50%. Tā ir pirmā reize kopš 2006.gada, kad ASV paaugstinājusi bāzes procentu likmi, sperot svarīgu soli, kam būs rezonanse visā globālajā finanšu sistēmā, jo tas vienlaikus paaugstina arī aizņēmumu izmaksas visiem, sākot no ārvalstu valdībām un uzņēmumiem, un beidzot ar mājokļu un automašīnu pircējiem.

Lai gan lielākajai daļai jeb 85% no Latvijas 500 lielākajiem uzņēmumiem ir izstrādātas interneta vietnes, vidēji visi lielākie uzņēmumi izpilda tikai 36% no atklātības kritērijiem un pat uzņēmumi ar 500 un vairāk darbiniekiem publiskojuši informāciju tikai attiecībā uz 50% kritēriju, secināts pētījumā. Uz kopējā fona pozitīvi izceļas banku nozare, kuras uzņēmumi ir izpildījuši vidēji 73% no kritērijiem, un atbilstoši sektoram izvirzītajām prasībām visu banku interneta vietnēs ir pieejami finanšu pārskati. Tāpat diezgan atklāta ir telekomunikāciju nozare, slimnīcas un apdrošināšana. Savukārt noslēgtākās ir dažādas vairumtirdzniecības nozares, tajā skaitā arī naftas, piena un pārtikas produktu, kā arī farmācijas vairumtirgotāji. Piemēram, neviens no lielākajiem farmaceitisko produktu vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem nav publiskojis informāciju par saviem īpašniekiem.

 

Turpinām ziņas

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas nosaka personas kodu bez dzimšanas datiem ieviešanu no 2017.gada 1.jūlija. No šī datuma persona varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Persona, kurai līdz 2017.gada 30.jūnijam būs piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, varēs vienu reizi brīvprātīgi lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas. Piešķirtais kods būs nemainīgs.

 Turpmāk stingrāk tiks vērtēti biedrību finanšu darījumi. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam uzlikt papildu pienākumus attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma finanšu darījumiem. Viena no galvenajām problēmām ir lielais finansējums no Krievijas, kas tiek novirzīts biedrību darbībai Latvijā, un šis finansējums strauji pieaug. Mērķi, kuriem šis finansējums tiek tērēts, ir kultūras pasākumi, informatīvās kampaņas, dezinformācijas kampaņas un provokatīvas darbības, lai pārbaudītu sabiedrības reakciju. Latvijā pieejamais finansējums biedrībām nevar konkurēt ar to, kas tiek piešķirts no Krievijas. Tāpēc likumu ir paredzēts papildināt attiecībā uz biedrību un nodibinājumu publisko darbību, norādot, kādi biedrības un nodibinājuma publiskās darbības mērķi nav pieļaujami.

 Un vēl

 Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju varēs saņemt, ja ārpus Rīgas un Pierīgas tiks iegādāti divi nekustamie īpašumi 250 tūkstoši eiro vērtībā. Šis priekšlikums paredz, ka vienam no nekustamajiem īpašumiem jābūt vismaz 125 tūkstoši eiro vērtībā, turklāt noteikto nominālo summu - 250 tūkstoši eiro - ir jāsamaksā vienai personai, kas arī iegūst šo uzturēšanās atļauju. Grozījumi Imigrācijas likumā Saeimai vēl būs jāskata trešajā, galīgajā, lasījumā.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Par nenomaksātiem gāzes rēķiniem pieprasa Liepājas metalurga maksātnespēju; Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece rīt reģionālajā vizītē apmeklēs Krustpili; Un Ko liecina zinātnieku pētījumi par šausmu filmām?

Valdības rīcība bankas "Citadele" pārdošanā noveda pie zemākās cenas jeb pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību, teikts parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā. Komisija norāda, ka valdības rīcība neliecināja, ka tai ir skaidrs priekšstats par bankas "Citadele" iespējamo pārdošanas cenu, jo valdība pilnībā uzticējās investora piedāvājumam. Arī Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas "Citadele" iespējamo pārdošanas cenu vai noteikusi cenu diapazonu, kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar 75% bankas "Citadele" akciju pirkšanas piedāvājumiem. Bankas "Citadele" pārdošanas darījuma sagatavošana un īstenošana ir noritējusi ļoti ilgā laikā, kas radīja nelietderīgas izmaksas. Tāpat komisija norāda, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt "Parex bankas" restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus. Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt 500 līdz 700 miljoni eiro.

Tiesā iesniegts metālapstrādes uzņēmuma "Liepājas metalurgs" maksātnespējas pieteikums.Ar pieteikumu Liepājas tiesā vērsusies kompānija "Elme messer metalurgs". Prasība tiesā iesniegta tādēļ, ka "Liepājas metalurgs" nav norēķinājies par piegādāto gāzi. Maksātnespējas lieta ierosināta 16. decembrī. Par administrator plānots iecelt Andri Trokšu. Liepājas tiesa maksātnespējas pieteikumu plāno izskatīt 29.decembrī  un par tiesnesi nozīmēta Maija Jansone.

Turpinām ziņas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece rīt reģionālajā vizītē apmeklēs Krustpili, lai iepazītos ar novada attīstību un plāniem. Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās ar Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes priesteri Viktoru Nagli un Krustpils novada deputātiem un administrācijas darbiniekiem. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja viesosies Variešu pagastā, kur apmeklēs Variešu sākumskolu, lai tiktos ar tās personālu un skolēniem.

Atsaucoties Bebru pagasta iedzīvotāju lūgumam, no 21.decembra Aizkraukles pasažieru pārvadātāja "Aizkraukles ATU" apkalpoto divu maršrutu reisi tiks pielāgoti vilciena Zilupe–Rīga izpildes laikiem. Izmaiņas skars maršrutu Aizkraukle–Bebri un Kokneses vidusskola–Kokneses dzelzceļa stacija–Bebri.

Lai pasažieri pagūtu uz minēto vilcienu, maršruta Aizkraukle–Bebri autobuss no Aizkraukles autoostas turpmāk izbrauks 20 minūtes agrāk – plkst.5.40, bet maršruta Kokneses vidusskola–Kokneses dzelzceļa stacija–Bebri autobuss no Vecbebriem uz Koknesi izbrauks 25 minūtes agrāk – plkst.6.10. Autobusi minētajos maršrutos kursē no pirmdienas līdz piektdienai.

un vēl

No patiesi baisām šausmu filmām asinis patiešām “sastingst dzīslās”, un tas var reāli kaitēt veselībai, brīdina zinātnieki no Leidenes Universitātes Nīderlandē. Viņi izpētījuši, ka šausmu filmu skatīšanās laikā olbaltumvielas īmenis asinīs palielinās. Zinātnieki pieļauj, ka konstatētās izmaiņas ir saistītas ar cilvēka aizsargmehānismu. Cilvēks baidās, un asins recēšanas līmenis palielinās, jo tādā veidā organisms gatavojas briesmām. Pētījums veikts, pamatojoties uz eksperimentu, kurā piedalījās 24 jaunieši. Asins paraugi eksperimenta dalībniekiem ņemti pirms un pēc katra šausmu filmu seansa.Zinātnieki norāda, ka tas ir pirmais mēģinājums noskaidrot, ko patiesībā nozīmē izteicieni par asins stingšanu dzīslās.

Atstājiet komentāru