2024.gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 23.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 23.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00

Radio1 ziņās klauieties: Jēkabpilī norisināsies HIV testēšanas nedēļa; Latvijā piemin Zolitūdes traģēdjas upurus; un Ir iestājusies meteoroloģiskā ziema.

Jēkabpils Sociālā dienesta Zemā Sliekšņa centrs, sagaidot starptautisko AIDS dienu, rīko HIV testēšanas nedēļu no šodienas līdz 27.novembrim, kuru varēs apmeklēt katrs Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājs. Zemā sliekšņa centra darba laiks pirmdienās no pulksten vieniem līdz četriem pēcpusdienā, pārējās darba dienās no pulkstendeviņiem līdz vienpadsmitiem. HIV testu var pieteikt arī kolektīvajam izbraukumam. Savukārt sestdien, 28.novembrī notiks informatīvi izglītojoša akcija jauniešiem naktsklubā “Cita atpūta”. Jau ziņots, ka ik gadu 1. decembris tiek atzīmēts kā Starptautiskā AIDS diena.

Pie pārliecinošas uzvaras Latvijas sieviešu handbola virslīgas mačā piektdien tika Jēkabpils sporta skola, kas savā laukumā ar 30:18 pārspēja sacensību pastarīti LSPA. Uzvarētājām deviņus vārtus iemeta Anete Čeiča, kamēr LSPA labā ar tikpat vārtiem izcēlās Marija Zaščerinska. Sieviešu virslīgā šosezon startē sešas komandas, kas aizvadīs trīs apļu turnīru, sacenšoties katra ar katru trīsreiz un kopumā regulārajā čempionātā aizvadot 21 spēli.

 

 

Turpinām ziņas

 

Sestdien apritēja divi gadi kopš Zolitūdē notikušās traģēdijas, kad Priedaines ielā 20, sagrūstot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Saistībā ar traģēdiju pašlaik izskatīšanai tiesā ir nodota apjomīga krimināllieta, kurā iesaistīti 263 cietušie, deviņi apsūdzētie un trīs prokurori, kā arī vairāk nekā 140 liecinieki un vismaz desmit eksperti. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos, to skatīs trīs tiesneši un viens rezerves tiesnesis. Lietā pieteiktas kompensācijas 155 miljonu eiro apmērā. Pirmā tiesas sēde notiks Ķīpsalas hallē 8.decembrī.

Uz Zolitūdes traģēdijai veltīto pareizticīgo dievkalpojumu un pagaidu piemiņas vietas atklāšanu sagruvušā veikala "Maxima" vietā sestdien pulcējās vairāki simti cilvēku. Pasākumā piedalījās traģēdijā cietušie, bojā gājušo tuvinieki, glābēji, amatpersonas, tajā skaitā arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis un daudzi cilvēki, kas bija atnākuši pieminēt bojāgājušos. Jau ziņots, ka pagaidu piemiņas vietā izvietots pagaidu memoriāls - simbolisks gaismas stabs, kas tiecas uz debesīm, ar izgaismotiem skaitļiem 21.11.2013.

Baidoties no iespējamiem teroristu uzbrukumiem, Beļģijas galvaspilsētā Briselē jau vairākas dienas ir spēkā augstākais, ceturtais terorisma trauksmes līmenis, joprojām ir slēgta metro sistēma, ielas ir gandrīz tukšas, tajās patrulē policisti un karavīri. Liela daļa Briseles veikaliņu, kafejnīcu un bāru, kur parasti nedēļas nogalēs un īpaši sestdienu vakaros dzīve kūsāt kūsā, šajā nedēļas nogalē bija slēgtas. Papildus drošības pasākumi tiek īstenoti arī valsts lidostās un dzelzceļa stacijās. Ārlietu ministrija stingri iesaka Latvijas valstspiederīgajiem Briselē neapmeklēt masu pasākumus, tūristu iecienītus objektus, tirdzniecības centrus, kā arī atturēties no sabiedriskā transporta lietošanas. Tāpat ministrija aicina uzturēt uzlādētus mobilos tālruņus, lai vajadzības gadījumā ir iespējams sazināties.

 

Un vēl

 

 

Svētdien, 22.novembrī, Latvijā iestājusies meteoroloģiskā ziema - diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīdējusi zem nulles, liecina faktiskā laika dati un prognozes. Par meteoroloģisko ziemu sauc laika periodu, kurā diennakts vidējā gaisa temperatūra pastāvīgi ir zemāka par nulli. Pašreizējās prognozes liecina, ka šonedēļ diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā saglabāsies nedaudz zem nulles. Sals nebūs liels un arī sniega būs maz. Nedēļas otrajā pusē gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē noslīdēs līdz -10 grādiem.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāds laiks šorīt ir Latvijā? Kā vakar spēlē veicās Jēkabpils basketbola komandai? Un Kādu teroraktu brīvdienās piedzīvojusi Krima?

 

 

Šorīt apgrūtināta braukšana sniega un apledojuma dēļ bija galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Kopš nakts ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 57 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības. Meteoroloģisko radaru dati liecina, ka šorīt snieg Kurzemē, Vidzemē un arī nedaudz valsts dienvidaustrumos. Sinoptiķi prognozē, ka arī dienas laikā un naktī uz otrdienu vietām snigs un autoceļi kļūs slideni.

 

 

Šorīt Latvijā ir pārsvarā mākoņains laiks, vietām Kurzemē, kā arī Zemgales un Vidzemes rietumos snieg. Gaisa temperatūra 0..-5 grādi, Latgalē, Jēkabpils un Madonas pusē līdz -7 grādiem, bet Ventspilī +1 grāds. Naktī Līvānu, Madonas un Rēzeknes apkaimē sals sasniedza -8 grādus.

Eiropā brīvdienās daudzviet novērota pamatīga snigšana. Dānijas pilsētā Roskildē, kas atrodas uz rietumiem no galvaspilsētas Kopenhāgenas, sestdienas vakarā sāka spēcīgi snigt un līdz svētdienas rītam izveidojās 43 centimetrus bieza sniega sega. Savukārt Kopenhāgenas centrā svētdienas rītā bija vidēji tikai vienu centimetru plāna sniega kārtiņa.

Sniegputeni brīvdienās piedzīvojusi arī Somija. Šeit nemitīga sniegputeņa dēļ, kas sākās piektdien, desmitiem tūkstošu mājsaimniecību ir palikušas bez elektrības. Sevišķi smags stāvoklis šajā ziņā izveidojis Somijas centrālās daļas reģionos. Šeit brīvdienās reģistrētas apmēram 55 tūkstoši mājsaimniecību, kurām stihijas dēļ ir pārtraukta elektroapgāde.

Turpinām ziņas

Vakar „Aldaris” Latvijas Basketbola līgā basketbola klubs „Jēkabpils” mačā ar Jelgajēkabpiliešu vidū bija Sandis Silavs ar 20 gūtiem punktiem. LBL kopvērtējuma Jēkabpils komanda šobrīd noslīdējusi uz turnīra tabulas lejasgalu un ierindojas devītajā vietā. Nākamā BK „Jēkabpils” spēle notiks rīt Jēkabpils sporta namā, kad jēkabpilieši „Triobet” Baltijas Basketbola līgā savā laukumā uzņems „Barsy” komandu.

 

 

 

Līvānos 5.decembrī Latgales mākslas un amatniecības centrā varēs aplūkot kausētu stiklu ekspresizstādi, kā arī piedalīties keramikas un stikla darbnīcā un darbnīcā Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā. Šobrīd Līvānos, Latgales  mākslas un amatniecības centra telpās jau vairākus gadus darbojas stikla kausēšanas darbnīca. Šeit stikls netiek pūsts, bet stikla izstrādājumi tiek kausēti krāsnī vai liesmā, iekausējot stiklā dažādus stikla materiālus.  Pašlaik tiek uzsākta vēl viena jauna stikla apstrādes tehnika – "Tifany" tehnika, kas paver jaunas iespējas darbam ar stiklu.

Un vēl

Krievijas okupētajā Krimas pussalā naktī uz svētdienu pārtrūkusi elektroenerģijas padeve no Ukrainas, jo Hersonas apgabalā uzspridzināti divu maģistrālo elektrolīniju balsti, kas jau iepriekš bija bojāti. Ap pusnakti pilnīgā tumsā palika Sevastopole, Simferopole, Eipatorija, Jalta, Sudaka un Belogorska. Līdz ar izsludināto ārkārtas stāvokli Krimas pussalā šodien nenotiks mācības bērnudārzos un sākumskolā. Lai ekonomētu enerģiju, pa dienu tiks atslēgta arī apkure. Mediji ziņo, ka Krievijas anektētajā Krimas pussalā vakar veidojas milzīgas rindas pie benzīntankiem pēc degvielas, pie bankomātiem pēc naudas un veikalos pēc maizes un svecēm.

 

 

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāds bijis šis gads gurķu audzētājiem? Kā bēgļi izvēlēsies, kur dzīvot Latvijā? Un Vai tiks mainīta Latvijas laika josla?

 

 

Šis gads Latvijas gurķu audzētājiem cenu ziņā bijis labāks nekā iepriekšējais, atzīst dārzeņu audzētāja "Rītausma" valdes priekšsēdētāja Lāsma Bekina. Viņa norāda, ka saražotā daudzuma ziņā gads bijis sliktāks nekā pagājušais, bet cenu ziņā - labāks, jo cenas bija stabilākas, nebija izteikta krituma kā iepriekšējos gados. Jau ziņots, ka "Rītausma" ir dibināta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 639 tūkstoši eiro. Pērn "Rītausma" strādāja ar 2,3 miljonu eiro apgrozījumu.

 

Vakarn Krustpils novadā, autoceļa Rīga-Daugavpils 134.kilometrā, automašīna "Peugeot 206", kuru vadīja 1986.gadā dzimis vīrietis, sadūrās ar automašīnu "Ford Focus" un "Audi A4". Negadījumā cieta un ar dažādām traumām slimnīcā nogādāts "Peugeot" vadītājs.

 

Turpinām ziņas

 

 

Labklājības ministrija neplāno dot bēgļiem ieteikumus attiecībā uz to, kurās pašvaldībās labāk apmesties uz dzīvi, bēgļi paši varēs izvēlēties, kur dzīvot. Ekonomikas ministrija ir apņēmusies izveidot mājokļu datu bāzi un regulāri to atjaunot ar dažāda segmenta mājokļiem. Savukārt bēgļi mājokļus varēs izvēlēties atšķirībā no vietas, kur tiem būs izdevies atrast darbu.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kas politiski uzliktās diagnozes saviem bijušajiem disidentiem noņēma jau pirmajos neatkarības atjaunošanas gados, Latvija par saviem disidentiem bija vienkārši piemirsusi, ziņo raidījums Nekā personīga. Ģedertam Melngailim rīcībspēju atņēma aizmuguriski pirms 29 gadiem, kad viņš rietumus informēja par zvērībām, ko pastrādājis komunistiskais režīms. Valsts drošības komiteja toreiz netika galā ar spītīgo un nepakļāvīgo disidentu  un nosūtīja viņu piespiedu ārstēšanai uz  psihiatrisko slimnīcu Krievijā. Vēlāk viņam atņemta rīcībspēja un viņš atzīts par psihiski slimu. Tikai šogad ar tiesas lēmumu tas izbeidzies.

Un vēl

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 25.novembrī, vērtēs iniciatīvu par Latvijas laika zonas maiņu un pulksteņa laiku pārejas divas reizes gadā atcelšanu. Komisija saņēmusi iesniegumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, kas ir pārliecinājusies par 10 tūkstošu parakstu autentiskumu. Savukārt Ekonomikas ministrija norāda, ka iniciatīva mākslīgi mainīt Latvijas standarta laika joslu radītu ne tikai negatīvas konsekvences Latvijas valstij, bet Latvija vairs nebūtu vienā laika joslā ar Lietuvu, Igauniju un Somiju, un mūsu laika josla atbilstu Maskavas laika joslai. Tāpat arī tiek norādīts, pat ja Latvija mainītu laika joslu, būtu jāveic pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Vienlaikus ministrija uzskata, ka pastāvīga pāreja uz vasaras laiku radītu lielus sarežģījumus ne tikai transporta, telekomunikāciju un tūrisma nozares komersantiem, bet arī iedzīvotājiem un visai Latvijas tautsaimniecībai.

 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Cik lielu kompensāciju Krievija pieprasa Latvijai par Kurzemes hercogisti? Jēkabpilī taps jauna iela; un Biedrība “Cerību sala” izvirzīta nominācijai “Bērnu ar invaliditāti” aizstāvis.

 

Reaģējot uz Baltijas valstu tieslietu ministru paziņojumu par nepieciešamību pieprasīt Krievijai kompensāciju par PSRS okupācijas nodarītajiem zaudējumiem, Krievijas Valsts domes deputāti ierosinājuši pieprasīt no Latvijas 30 miljardus ASV dolāru par Kurzemes hercogisti. Krievijas deputāti norāda, ka Igaunija un Livonija pēc Lielā Ziemeļu kara saskaņā ar Nīštates miera līgumu kļuvušas par Krievijas īpašumu. Par Livoniju Krievija Zviedrijai samaksājusi arī kompensāciju – 2 miljonus dālderu. 1795.gadā Kurzemes hercogs par 1,4 miljoniem dālderu Krievijai pārdevis arī Kurzemes hercogisti. Krievu likumdevēji aplēsuši, ka mūsdienu valūtā šīs summas attiecīgi veidotu 100 un 30 miljardus dolāru, ko arī, viņuprāt, vajadzētu piedzīt no Tallinas un Rīgas.

 

 

Gaidot bēgļu ierašanos Latvijā, vislielākās bažas rada sabiedrības attieksme pret viņiem. Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme atzīst, ka sabiedrības attieksme "bieži tā ir radikāla". Tāpat viņa pauda, ka Latvijā kopumā ir kritiska cilvēku attieksme pret visu atšķirīgo. Jaunzeme norāda, ka Latvijā nav viegli arī citiem atšķirīgajiem. Piemēram, reti kurš darba devējs grib ņemt darbā invalīdu vai personu ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat arī šiem cilvēkiem nav viegli atrast mājokli. Viņa norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tradicionālā attieksme ir - bāreņiem jābūt bērnu namu, personām ar garīga rakstura traucējumiem - pansionātā, bet bēgļiem - uzņemšanas centrā. Lai tik viss būtu tālāk no acīm, taču sabiedrībai nāksies mainīties, kļūt iecietīgākai un pieņemt realitāti.

Turpinām ziņas

Jēkabpilī, Varoņu ielā noslēgusies Otrā pasaules kara Brāļu kapu atjaunošana. Kapu kompleksa teritorijā labiekārtoti celiņi, uzstādītas jaunas plāksnes ar kritušo vārdiem un piemiņas akmenim uzlikts jauns uzraksts ar gadskaitļiem «1941/1945». Varoņu ielas Brāļu kapos apbedīti 240 kritušie, kuru vārdi ir zināmi, un ir 360 nezināmo karavīru kapi. Atajunošanas darbus veica uzņēmums «Baltprojekts & SZMA». Brāļu kapu atjaunošanu finansēja Krievijas vēstniecība.

Jēkabpils pilsētas kapi turpina paplašināties un ir uzsākta detaļplānojuma izstrāde pilsētas jaunajai kapu teritorijai. Paredzēts iebraucamajam ceļam starp jauno un veco kapu teritoriju dot ielas statusu un to nodēvēt par Lielo kapu ielu. Tā kā Jēkabpilī jau ir kapu ielai, tad jaunās nosaukumam pievienots vārds “Lielā”. Šāds lēmums izskatīts Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē. Lēmuma projekts vēl jāapstiprina Jēkabpils domē.

Un vēl

 

Jēkabpils bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „Cerību sala” izvirzīta nominācijas „Bērnu ar invaliditāti aizstāvis” saņemšanai Latvijas Republikas tiesībsarga organizētajā konkursā. „Cerību sala” tikusi līdz konkursa finālam, kurā uz balvām septiņās nominācijās pretendē kopumā 59 nevalstiskās organizācijas no visas Latvijas. Uzvarētāju vārdi tiks publiskoti un uzvarētāji apbalvoti 3.decembrī – Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā.

 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00

Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī pedagogu streikā piedalīsies 397 izglītības iestāžu darbinieki; Par aizlieguma atrasties uz ledus pārkāpšanu varēs sodīt ar 70 eiro naudas sodu; un Krustpils novada Kūkās šodien atklāts bankomāts.

 

 

 

Stājies spēkā Rēzeknes tiesas spriedums, ar kuru Viktors un Aleksandrs Balabolini notiesāti par balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās "Vienotības" deputāta amata kandidāta Dzintara Zaķa labā. Par minēto likumpārkāpumu 10.novembrī Rēzeknes tiesa piesprieda Viktoram Balabolinam 180 stundas, savukārt Aleksandram Balabolinam - 160 stundas piespiedu darba. Saskaņā ar spriedumu Viktors Balabolins Viļānu novada Sokolku pagastā pamudināja savu brāli Aleksandru nobalsot par 15 eiro, kā arī sameklēt citus vēlētājus, kas tā rīkotos. Rezultātā Aleksandrs vēl diviem vēlētājiem par šādu balsojumu samaksāja pa 10 eiro. Šis ir jau otrais spriedums, kas saistīts ar vēlētāju balsu pirkšanu Zaķa labā.

Jēkabpils pilsētas pašvaldībā ir saņemta Jēkabpils starpnovadu arodbiedrības organizācijas priekšsēdētājas Ingas Ermansones vēstule, kurā norādīts, ka Jēkabpils starpnovadu arodbiedrības organizācija ir nolēmusi atbalstīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pieteikto pedagogu streiku 27. novembrī un pievienoties tā norisei. Jēkabpils izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldības vadības sanāksmē tika nolemts, ka visas izglītības iestādes streika dienā strādā, taču tajās nenotiek mācību stundas. Bērniem un skolēniem, kuri būs atnākuši uz izglītības iestādi piektdien, 27.novembrī, tiks nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi. Streika laikā, darbinieki, kas tajā piedalīsies, nesaņems darba samaksu. Jēkabpilī dalību streikam pietiekuši 397 pedagogi. Plašāka informācija portālā radio1.lv.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

 

Par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskās vai jūras piekrastes ūdenstilpnes ledus pārkāpšanu varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas  sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus rīt skatīs valdība. Savukārt likums "Par pašvaldībām" tiks papildināts ar jaunu pantu, paredzot, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes ledus, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība. Savukārt grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiks administratīvo atbildību par aizlieguma atrasties uz ūdenstilpes ledus pārkāpšanu. Līdz ar to turpmāk ikvienu, kas atradīsies uz ledus vietā, kur noteikts aizliegums varēs sodīt.

Vairākums jauno uzņēmēju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sava biznesa uzsākšanai izmantojušu pašu uzkrāto kapitālu – bez banku un valsts palīdzības un nepiesaistot Eiropas Savienības fondus. SEB bankas pētījumā noskaidrots, ja ar pašu līdzekļiem nepietiek, jaunie uzņēmēji, aicina palīgā ģimeni vai draugus. Tikai daži, uzsākot jaunu biznesu, mēģina iegūt banku vai valsts finansējumu, vai arī piesaistīt ES fondu līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas valstīs – 76% Lietuvas un 75% Igaunijas jauno uzņēmēju atzīmējuši, ka uzsākuši savu biznesu, izmantojot savus uzkrājumus.

 

Un vēl

 

Šodien pēcpusdienā Krustpils novada Kūkās atklāja Swedbankas bankomātu. Pasākumā piedalījās Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs, bankas pārstāvji un iedzīvotāji. Bankomāts atrodas Krustpils pagasta Kūkās pārtikas veikala telpās. Tas uzstādīts bankas reģionu attīstības programmā, kuras īstenošanas gaitā kopumā laukos līdz gada beigām būs izvietoti 15 bankomāti.

Atstājiet komentāru