2024.gada 4. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 8.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 8.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00 -8.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādus jautājumus šodien risinās pašvaldību vadītāji Finanšu ministrijā? Kādas problēmas atklātas Līvānu pasta un slimnīcas “Gaiļezers” ēkām? Un Kādu īpašu monētu no šodienas varēs iegādāties?

 

 Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs šodien Rīgā piedalīsies sanāksmē ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Tikšanos rīko Latvijas lielo pilsētu asociācija. Tās laikā viens no svarīgākajiem jautājumiem – kā tiks nodrošināta valsts budžeta resursu piešķiršana 53 miljonu eiro apmērā integrēto teritoriju investīciju projektu īstenošanai.

 

Šodien pulksten trijos dienā Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā norisināsies tikšanās ar fotogrāfiju izstādes „Ceļa rādītāja” autori Sandru Prikuli. Pasākumā apmeklētājiem svinīgo uzrunu teiks Līvānu Sv. Miķeļa Ercenģeļa Romas katoļu baznīcas prāvests Juris Zarāns, savukārt pasākuma muzikālo noformējumu nodrošinās Līvānu Romas katoļu baznīcas kora dalībnieki un lauku kapela „Jūlijs”. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta līdz ceturtdienai.

 

Turpinām ziņas

 

 

Līvānu pasta nodaļas ēkai izskaloti pamati, un ēka ir slēgta, taču tuvāko dienu laikā to atvērs Līvānu inženiertehnoloģiju un inovāciju centrā. Tas būs pagaidu risinājums, kamēr pasta nodaļai Līvānos tiks atrastas piemērotas telpas.

 

Vakar bez brīdinājuma veicot pārbaudi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers", Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki konstatējuši vairākas problēmas. Tās atklātas bēniņos jeb jumta stāvā, kur, piemēram, kvalitātes trūkumiem caurulēs rasti pagaidu nevis ilgtermiņa risinājumi. Tāpat atsevišķu materiālu novietojums pēc drošības standartiem liktu attiecīgo vietu apmeklēt ar drošības ķiverēm. Būvinspektors norādījis, ka šī situācija ir tuvu tādai, lai noteiktu ēkas ekspluatācijas aizliegumu.

Un vēl

Latvijas Banka dāvinās sudraba kolekcijas monētu "Rainis un Aspazija" astoņiem ar dzejniekiem saistītiem muzejiem un mājām. Sudraba kolekcijas monētu saņems arī Raiņa muzejs "Jasmuiža" Preiļu novadā un Raiņa muzejs "Tadenava" Jēkabpils novada Dunavas pagastā. Monēta "Rainis un Aspazija" tirdzniecībā nonākšodien un tās cena 59 eiro. Monētu kā kopumu veido divas atsevišķas daļas, uz vienas attēlots Rainis un uz otras - Aspazija. Monētu apgriežot, redzamas dzejas rindas, ko viņi veltījuši viens otram. Monētas grafiskā dizaina autore ir Arta Ozola-Jaunarāja, bet plastiskā veidojuma autore - Ligita Franckeviča.

 

 

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00

Radio1 ziņās klausieties: Kā veicas vietējiem uzņēmējiem? Cik cilvēki lūguši sevi neielaist azartspēļu zālēs? Un Kāpēc kaķi ir ideāli piemēroti darbaholiķiem?

 

 

Piena ražotāju kooperatīvu izveidotais piena pārstrādes uzņēmumas "Latvijas Piens" tuvākajā laikā plāno kāpināt piena iepirkuma apmēru vismaz par 50% un šobrīd ir izsludinājis papildu piena iepirkumu, jo uzņēmuma jaudas ļauj strādāt ar lielāku vērienu, tāpat arī produkcijai tiek meklēti eksporta tirgi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra informē, ka šobrīd jauni līgumi tiek slēgti ar piena piegādātājiem reģionos un šonedēļ vienošanās noslēgta ar kooperatīvu no Jēkabpils apkārtnes. Uzņēmums “Latvijas piens” iepirkuma cenas sola saglābāt līdzšinējā līmenī, par spīti tirgus situācijai piena nozarē.

 

 

Līvānu novada atpūtas bāze SIA "Kristibella" pērn apgrozījusi 451 tūkstoti 660 eiro, kas ir pieaugums par 48% salīdzinājumā ar 2013.gadu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums 2014.gadā strādāja ar peļņu 26 tūkstoši 972 eiro, kas ir divkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 2013.gadu. Firmas.lv informācija liecina, ka atpūtas bāze pieder Kristīnei Stikānei un Rolandam Pīlēģim.

 

 

Turpinām ziņas

 

 

Vakar divos satiksmes negadījumos bija nepieciešama glābēju palīdzība. Preiļu novadā uz ceļa Preiļi - Līvāni divu vieglo automašīnu sadursmē cieta divas sievietes, kurām glābēji palīdzēja izkļūt no bojātajiem auto. Abām sniegta mediķu palīdzība. Savukārt Ķeguma novadā kravas automašīnai iebraucot grāvī, gājis bojā tās vadītājs. Negadījums notika uz ceļa Jaunjelgava - Ķegums. Glābēji izcēluši 50 gadus veco vīrieti no automašīnas un nodevuši mediķiem, kuri konstatējuši vīrieša nāvi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vakar kopumā saņēmis 49 izsaukumus, no tiem 25 bijuši glābšanas darbi.

 

Patlaban Izložu un azartspēļu inspekcijas lietvedībā reģistrēti 429 iesniegumi, kuros konkrētas personas lūdz azartspēļu organizētājiem tās neielaist spēļu zālēs un kazino. Iesniegumi saņemti arī no vairākiem jēkabpiliešiem. Izložu un azartspēļu inspekcijas priekšniece Signe Birne stāsta, ka ir gadījumi, kad cilvēki ar iesniegumiem pie inspekcijas vēršas atkārtoti, jo ne visas azartspēļu organizētāju atbildīgās personas pilda savus pienākumus godprātīgi. Tāpat arī esot cilvēki, kas lūdz atsaukt savu iesniegumu, jo ir pārdomājuši vai arī viņiem šķiet, ka atkarības problēmas ir beigušās. Ar šīm personām inspekcija veic pārrunas.

 

Un vēl

 

Britu zinātnieki noskaidrojuši, ka kaķiem, atšķirībā no suņiem, nav vajadzīgs saimnieks, lai tie justos pasargāti. Linkolnas Universitātes pētnieki atklāja, ka kaķiem saimnieka klātbūtne nedod drošības sajūtu. Ja kaķis ir nobijies, tas nenāks pie saimnieka, bet gan uzlēks uz skapja vai paslēpsies zem gultas. Šis pētījums parāda, ka kaķiem cilvēki nav vajadzīgi, lai justos droši. Tapēc nav pamata kaķu saimnieku bažām, ka četrkājainais mīlulis, palicis viens mājās, bēdāsies vai gaidīs saimnieku atgriežamies. Līdz ar to kaķi ir ideāli piemēroti cilvēkiem, kuri daudz laika pavada darbā.

 

 

Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00

Radio1 ziņās klausieties: vai latvijai nāksies uzņemt vairāk bēgļu nekā sākotnēji plānots? Kāda neparasta izstāde skatāma Tīreļpurvā? Un Kas visvairāk apmeklē Latvijā veidotās interneta mājaslapas?

 

Atkārtoti kritizējot Eiropas Komisijas politiku patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā, premjere Laimdota Straujuma atzina, ka Latvija nevarēs izvairīties no lielāka bēgļu skaita uzņemšanas. „Tas ir visai reāli,” viņa sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Latvijai, atbilstoši Eieropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera jaunākajam un vēl nepublicētajam plānam, būs jāuzņem vairāk bēgļu. Straujuma piebilda, ka runa varētu būt par simtiem nevis tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus Straujuma neslēpa, ka uz Briseli teikt jāvārdu lielākai bēgļu uzņemšanai viņa dosies vien tad, ja būs koalīcijas atbalsts.

 

Eiropas Parlaments šodien balsos par likumprojektu, kurš aizliedz klonētu lauksaimniecības dzīvnieku un no tiem izgatavotu produktu ievešanu Eiropas Savienībā. Deputāti šo lēmumu pamato ar klonu augsto mirstību, kā arī bažām par dzīvnieku labturību un ētiskajiem apsvērumiem. Negatīvu nostāju par šādu veida dzīvnieku pavairošanu ir pauduši arī Eiropas valstu iedzīvotāji. Patērētāju aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki nevēlas iegādāties pārtiku, kas ražota no klonētiem dzīvniekiem vai to pēctečiem. Tāpēc turpmāk tiks aizliegts  dzīvnieku un no tiem gatavotu produktu imports, ja pavaddokumentos nebūs skaidri norādīts, ka tie nav kloni vai klonu pēcteči.

 

Turpinām ziņas

 

 

Šogad aprit 100 gadu kopš latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanas. Pieminot šos notikumus, 9.septembrī Tīreļpurvā atklās brīvdabas izstādi un vēsturisko cīņu vietu izzinošo taku septiņu kilometru garumā, kas izveidota Ziemassvētku kauju vietās. Takas maršruts piedāvās iepazīt vēstures liecības, kas līdz šim plašākai sabiedrībai nebija pieejamas. Tīreļpurvā izveidotās takas un arī brīvdabas izstādes mērķis ir atgādināt par strēlnieku cīņu lielo nozīmi mūsu vēsturē, vienlaicīgi neaizmirstot arī par ārkārtīgi postošajiem zaudējumiem, ko mūsu tautai atnesa Pirmais pasaules karš.

 

 

 

Ziedojumu akcijā jauna aprīkojuma iegādei zemessargiem centīsies savākt 130 tūkstoši eiro. Paredzams, ka par LATO un ziedot.lv rīkotajā akcijā iegūto naudu varēs iegūt nakts redzamības brilles, diapazona tēmekļus, diapazona novērošanas ierīces, lauku ķirurģijas komplektus, kā arī kompasus.

 

 

Un vēl

 

Latvijā 11 procenti no visiem interneta skatījumiem tiek veikti no ārzemēm, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius dati. Piektā daļa no šīs ārzemju skatījumu plūsmas nāk no Lielbritānijas. Gada laikā par 3 procentiem audzis Latvijas interneta lapās veikto skatījumu skaits no Zviedrijas, aktivitātes ziņā apsteidzot Krieviju. Latvijas internetu salīdzinoši aktīvi pārlūko arī no Vācijas, kas ierindojas ceturtajā vietā ar 7 procentiem skatījumu. Piecinieku noslēdz ASV ar nepilniem 6 procentiem.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00

Radio1 ziņās klausieties: Kādiem mājdzīvniekiem un kāpēc vakar bijusi nepieciešama glābēju palīdzība? Kāpēc profesionālo skolu audzēkņi vairs nesaņems Eiropas stipendijas? Un Cik gara šogad bijusi vasara?

Vakar Salas novadā ceļu satiksmes negadījumā cieta divi cilvēki. Autpmašīna RENAULT KANGO , ko vadīja 32 gadus veca sieviete, nobrauca no ceļa un ietriecās elektrības stabā. Avārijā traumas guva automašīnas vadītāja un 28 gadus vecs pasažieris. Satiksmes negadījums notika autoceļa Aizkraukle – Jēkabpils 36.kilometrā. Cietušie nogādāti slimnīcā.

 

Pagājušajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzība bija nepieciešama teļam, kurš bija iekritis akā. Limbažos dzīvnieks bija pamanījies iekrist četrus metrus dziļā akā un tikai ar glābēju palīdzību izdevās to izvilkt sveiku un veselu. Savukārt Liepājā  glābēju palīdzība bija nepieciešama kaķim, kurš bija uzkāpis 12 metrus augstā kokā un paša spēkiem nebija spējīgs tikt lejā.

Turpinām ziņas

Jaunā mācību gada sākumā sliktas ziņas saņēma vairāku profesionālo vidusskolu audzēkņi. Viņi uzzināja, ka turpmāk vairs nesaņems Eiropas stipendijas. Skolēniem teikts, ka stipendiju pārtraukšana saistīta ar ministrijas neizdarību, bet ministrijā apgalvo, ka skolās sniegta maldinoša un diskreditējoša informācija. Skolās bērniem teikts, ka stipendijas vairs nebūs, jo Izglītības un zinātnes ministrija nav laikus uzrakstījusi projektu, kas nodrošina šo stipendiju pieejamību Latvijas bērniem. Savukārt ministrijas atbildīgie speciālisti skaidro, ka Eiropas Savienības projekts, kas piešķīra šīs stipendijas ir noslēdzies 31.augustā un jaunajā plānošanas periodā šāds projekts, kas piešķir stipendijas profesionālo skolu audzēkņiem nav paredzēts. Vienīgie, kas šajā plānošanas periodā mācību laikā saņems Eiropas Savienības fondu finansējumu stipendijas veidā, ir jaunieši, kas iesaistījušies Jauniešu garantijas aktivitātēs.

Padomju laikā būvēto daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi daudzviet Latvijā nav labiekārtoti un ilgus gadus bijuši aizmirsti. Šomēnes ar akciju „Pagalmu kultūrslānis” sabiedriskie mediji aicina iedzīvotājus sūtīt fotogrāfijas, kurās redzams viņu nama iekšpagalms. Tā iecerēts mudināt pašvaldības un apsaimniekotājus rīkoties un labiekārtot pagalmus. Iedzīvotāji aicināti fotogrāfijas no saviem pagalmiem sūtīt Latvijas sabiedriskajiem medijiem – radio un televīzijai, lai kopīgi apzinātu, kādā stāvoklī ir Latvijas daudzdzīvokļu namu iekšpagalmi. No fotogrāfijām iecerēts veidot izstādi un skaidrot, kas un kā var palīdzēt problēmu risināt. Fotogrāfijas tiek gaidītas līdz oktobra beigām.

Un vēl

Meteoroloģiskā vasara - periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par +15 grādiem, - šogad Latvijā sākās un beidzās vēlāk nekā parasti, un vasaras ilgums bija 67 dienas jeb trīs dienas mazāk par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Meteoroloģiskā vasara šogad sākās vien 29.jūnijā - desmit dienu vēlāk nekā ierasts, - savukārt tā noslēdzās 3.septembrī jeb nedēļu vēlāk par ilggadējo vidējo datumu. Periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pārsniedz +15 grādu, Latvijā mēdz būt ļoti dažāds. Piemēram, 1976. un 1978.gadā meteoroloģiskā vasara turpinājās tikai 16-18 dienu, bet dažos gados tā ilgusi vairāk nekā simts dienu, 2002.gadā - pat 107 dienas.

 

Radio1 ziņas pulksten 17.00 – 18.00

Radio1 ziņās klausieties: Kāpēc KNAB sācis kratīšanu neatliekamās palīdzības dienestā? Kādu palīdzību saņems dārzeņu audzētāji? Un Kāpēc septembra beigās tiek prognozēts pasaules gals?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic kratīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Savukārt KNAB šo faktu ne apstiprina, ne noliedz. Veselības ministrs Guntis Belēvičs žurnālistiem pavēstīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, kāpēc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā tiek veikta kratīšana. Viņš vien zina, ka Veselības ministrijā bija ieradušies KNAB pārstāvji, aicinot sev līdzi piecus ministrijas darbiniekus. Ministrs atgādināja par Valsts kontroles savulaik veikto revīziju dienestā, kurā atklājusies labvēlīga attieksme pret uzņēmējiem un nepamatota valsts līdzekļu tērēšana.

Opozīcijas partija "Saskaņa" iesniegusi Saeimā ierosinājumu lemt par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Ne mazāk par desmit Saeimas deputātiem var rosināt parlamentu lemt par neuzticības izteikšanu ministram. Ierosinājumu lemt par Rasnača demisiju parakstījuši desmit "Saskaņas" parlamentārieši un saeimai būs jāizskata šis jautājums. Opozīcija norāda, ka Rasnačs nespēj nodrošināt kontroli pār nozari un viņš ir jāatlaiž, kā piemēru minot, mītu par kārtību Latvijas tieslietu sistēmā , ko ir kliedējuši pēdējā laika notikumi bērnu tiesību aizsardzības jomā. Situācija, ka pedofils, kas mazu meitenīti seksuāli izmanto piecus gadus kā sodu saņem norīkojumu sabiedriskajos darbos vai arī pedofilu identitātes slēpšanu un no vardarbības cietušā bērna personas datu atklāšanu un citas nesakārtotas lietas liecina, ka ministrs nespēj nodrošināt kontroli pār nozari.

Turpinām ziņas

Dārzeņu un augļu audzētāji Eiropas Savienības kompensācijas par zaudējumiem Krievijas embargo dēļ šogad saņems par 4 tūkstoši 750 tonnām produkcijas. Tas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pērn. Finansiālā palīdzība tiek paredzēta augļu un dārzeņu izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai, ražas novākšanai priekšlaikus vai tās nenovākšanai. No paredzētā apjoma 500 tonnas iedalītas āboliem un bumbieriem, tūkstots 250 tonnas - tomātiem, burkāniem un gurķiem, kā arī papildu 3 tūkstoši tonnas dažādiem augļiem un dārzeņiem - galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, gurķiem un ogām.

Tuvākajā laikā plānots sākt īpašu atbalsta programmu jaunajām māmiņām "mamma mammai" jeb "mammamma". Tās laikā dzīves gudras, pieredzējušas sievietes palīdzēs jaunajām māmiņām pirmā mazuļa audzināšanā. Atbalstu varēs saņemt arī vientuļie tēvi. Līdzīgi projekti, kad pieredzējušās māmiņas palīdz jaunajām ģimenēm, darbojas arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, Austrijā un Šveicē. Jaunās māmiņas, kurām nepieciešama palīdzība var interesēties "Ziedot.lv" birojā, vai rakstot uz epastu ziedot@ziedot.lv un zvanot 67289339.

un vēl

Tie, kuri šī mēneša beigās gatavojas doties ceļojumā vai ieplānojuši citus grandiozus notikumus, var droši visu atcelt – tāpat tos nebūs iespējams realizēt. Nosaukts jauns pasaules gala datums, un tas notiks pavisam drīz – laika posmā no 22. līdz 28. septembrim. Kā vēsta izdevums The Metro, apkopojot dažādos populārzinātniskajos blogos publicēto informāciju, pilnīga pasaules bojāeja notiks septembra otrajā pusē, kad būs novērojama unikāla dabas parādība - pilns Mēness aptumsums. Tiesa, zinātnieki steiguši atspēkot šīs runas, apgalvojot, ka uztraukumam neesot pamata. Turklāt prognozes par pasaules gadu tiek izteiktas regulāri, bet līdz šim neviena no tām nav piepildījusies.

Atstājiet komentāru