Jēkabpils Radio1 ziņas 2015.gada 9.martā (AUDIO)
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā veicās Jēkabpils basketbolistiem sestdien spēlē pret valmieriešiem? Kādos pasākumos var iesaistīties tikai šodien? Un Kādu programmu šodien sāk Eiropas centrālā banka?
"Jēkabpils" komanda sestdien "Aldaris" Latvijas Basketbola līgas regulārā čempionāta cīņā izbraukumā ar 87:81 pieveica "Valmieru". Zīmīgi, ka "Jēkabpils" komandai Valmierā izdevies uzvarēt pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē. Abas komandas šosezon tikušās četras reizes, tām uzvaras dalot uz pusēm. Valmierieši pēdējo sešu spēļu laikā tikuši pie trim panākumiem, tikmēr jēkabpilieši izcīnījuši jau piecus panākumus pēc kārtas.
Pedagogi vēlētos aktīvāku Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pozīciju tās biedru interešu aizstāvībā jaunā atalgojuma modeļa izstrādes gaitā, atzīst pedagogu arodbiedrības dalīborganizāciju pārstāvji. Jēkabpils starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inga Ermansone norāda, ka izglītības darbinieku arodbiedrība, pretēji pret to vērstajiem pārmetumiem par sabiedrības musināšanu, pilda savu tiešo pienākumu - paust biedru viedokli. Ermansone pauda, ka arodbiedrība nevar uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumus, piemēram, rodot pedagogu algām nepieciešamo papildu finansējumu, tādējādi radot priekšstatu par pilnvērtīgu arodbiedrības biedru interešu aizstāvību. Ermansone uzskata, ka arodbiedrības darbība pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies.
Kā ziņots,arodbiedrība saņēmusi 99 izglītības iestāžu pieteikumus sākt streiku. Atbalstu protesta akcijai paudusi arī izglītības darbinieku arodbiedrības Jēkabpils reģionālā nodaļa.
Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā līdz 2022.gadam "Latvenergo" ieguldīs 200 miljonus eiro. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim. Jau ziņots, lai gan pagaidām palu laiks netiek prognozēts tik intensīvs kā citus gadus, no piektdienas Daugavas HES sāk strādāt palu laika režīmā. "Latvenergo" koncerna ieņēmumi pērn bija vairāk nekā viens miljards eiro un peļņa 29,7 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Šodien noslēdzas projekta Preiļu apvedceļš publiskā apspriešana un šodien ir pēdēja diena, kad vēl var iesniegt savus priekšlikumus. Jau ziņots, ka Preiļu pilsētas apvedceļa izbūve kā prioritārais projekts izraudzīts tāpēc, ka tam vispirms būs pieejams finansējums un tā realizēšanai pastāv reālas iespējas pašvaldībā. Būvprojektu "Preiļu apvedceļš Dienvidu virzienā" realizācijas rezultātā paredzēts atslogot satiksmi vienā no pilsētas centrālajām ielām - Daugavpils ielā, kas patlaban ir arī viena no tranzītielām. Redzams ieguvums no būvprojekta realizācijas būtu arī Andreja Upīša ielas iedzīvotājiem, jo tās gaitā tiktu labiekārtoti stāvlaukumi, izbūvētas ietves, drošas gājēju pārejas, labiekārtota pieeja dzīvojamam fondam. Īstenojot projektu, A.Upīša ielā paredzēts sakārtot arī komunikācijas. Projekta aktivitātes paredz arī barjeras izbūvi trokšņu slāpēšanai un apzaļumojumu ierīkošanu. Blakus apvedceļam plānots izbūvēt gājēju/velosipēdistu celiņu, kurš visā tā garumā būs apgaismots.
Svinot Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi rīko "Plašā apvāršņa konkursu" jaunajiem lasītājiem. Konkursa galvenais temats ir Raiņa un Aspazijas darbi, idejas un dzīvesstāsti, kuri tiks aktualizēti mūsdienu bērnu lasīšanas pieredzē. Šodien ir pēdējā diena, kad var pieteikties konkursam. Konkursa galvenā balva būs iespēja piedalīties vienu nedēļu ilgā bezmaksas nometnē jaunajiem lasītājiem Raiņa un Aspazijas iemīļotajā pilsētā Jūrmalā.
Un vēl
Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka iepriekš izziņotā obligāciju iegādes programma tiks sākta šodien, 9.martā.Tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu gaitā banka katru mēnesi iegādāsies obligācijas 60 miljardu eiro apmērā, šī programma darbosies līdz 2016.gada septembra beigām. Programmas kopējais apjoms ir 1,1 triljons eiro.Jau ziņots, ka eiro vērtība piektdien nokritās līdz jaunam zemākajam līmenim vienpadsmitarpus gados saistībā ar Eiropas Centrālās bankas paziņojumu, ka šajā nedēļā tiks sākta kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu īstenošana.Eiro kurss attiecībā pret dolāru piektdien uz brīdi nokritās līdz 1,09 dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2003.gada septembra.
Radio1 ziņas pulkste 9.00-10.00
Radio1 ziņās klausieties: Kur vakar izcēlies Latvijā lielākais kūlas ugunsgrēks? Kad un kur atklās Likteņdārzam veltītās labdarības izsoles darbu izstādi? Un Kāds jauns siltuma rekords sasniegts brīvdienās?
Kūla svētdien degusi visā Latvijā, lielākais kūlas ugunsgrēks reģistrēts Līvānu novadā. Jersikas pagastā pērnā zāle degusi aptuveni sešu hektāru platībā, un sadegusi arī kāda dārza māja. Savukārt Iecavas novadā pērnās zāles ugunsgrēks pārsviedies arī uz mežu. Pēdējās diennakts laikā glābēji devās uz 49 kūlas ugunsgrēkiem. Pērnā zāle svilināta visos reģionos. Šogad Latvijā ugunsdzēsības dienests reģistrējis jau 101 kūlas ugunsgrēku. Pērnās zāles dedzināšana ir sodāma darbība, par to uzliek naudas sodu.
Saskaņā ar hidrologu prognozēm ūdens līmenis lielā daļā upju ir paaugstinājies, taču kāpums nav būtisks. Daugavā atsevišķos posmos ūdens līmenis ir paaugstinājies, taču tas nav noticis strauji un nerada applūšanas draudus. Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis pēdējo dienu laikā ir paaugstinājies līdz 3,17 metriem, tomēr kopš sestdienas tas turas aptuveni vienā līmenī. Daugavā pie Vaikuļāniem ūdens līmenis paaugstinājies līdz 1,4 metriem un aptuveni tikpat augsts tas ir pie Daugavpils. Savukārt Piedrujas novērojumu stacijā fiksēta ūdens līmeņa krišanās no 4,5 metriem līdz 4,17 metriem. Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis pārsvarā ir krities, vietām novērojamas tā svārstības.
Šogad līdz februāra beigām nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši septiņi nodarbinātie, vēl astoņi cilvēki atrasti miruši, iespējams, dabiskā nāvē, liecina informācija Valsts darba inspekcijas mājaslapā. Piemēram, kāda 52 gadus veca kokzāģētavas operatore, tīrot dēļu gala atgriezumu novadīšanas un drupināšanas iekārtu, tikusi ievilkta aiz apģērba iekārtā, kā rezultātā gājusi bojā. Tāpat darbavietā miris karstās apstrādes krāsns operators, sētniece, sanitārtehniķis, vilciena mašīnista palīgs un kāds ražošanas tehniķis. Vēl 29 cilvēki šogad ir guvuši smagas traumas darbā.
Turpinām ziņas
Trešdien, 11.martā, pulksten sešos vakarā jaunajās galerijas "Daugava" telpās Rīgā atklās Likteņdārzam veltītās labdarības izsoles darbu izstāde. Tajābūs aplūkojamas gleznas, grafikas, fotogrāfijas, keramikas un tēlniecības darbi, izcilu cilvēku rokraksti un aktieru kostīmi. Izstāde būs apskatāma līdz 20.martam, kad mūzikas namā "Daile" notiks darbu izsole. Pirms izsoles - labdarības pasākuma pirmajā daļā - būs iespēja noklausīties koncertu, kurā uzstāsies Latvijas Radio bigbends, pie klavierēm - Raimonds Pauls, soliste - Kristīne Prauliņa. Šogad Likteņdārzam veltīta labdarības izsole notiks piekto reizi, un tajā, atbalstot Likteņdārza tapšanu, būs iespēja iegādāties 70 mākslas priekšmetus.
Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka dzīve pēc pieciem gadiem būs kļuvusi vieglāka, liecina jaunākais "DNB Latvijas barometra" pētījums. Izvērtējot, ar kādiem izaicinājumiem Latvijai nāksies sastapties nākamo piecu gadu laikā, rīdzinieki un citu pilsētu iedzīvotāji daudz biežāk nekā lauku iedzīvotāji norādījuši darbaspēka trūkumu un lielāku sociālo nevienlīdzību sabiedrībā. Starp būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijai tiek minēta arī sliktā ekonomiskā situācija valstī. Respondenti arī norāda, ka vieni no nozīmīgākajiem izaicinājumiem Latvijai varētu būt lielais imigrantu skaits un nesaskaņas starp dažādu tautību pārstāvjiem.
Un vēl
Vakar Latvijā pārspēts 8.marta siltuma rekords. Pēc jaunākās informācijas, vissiltākais vakar bijis Kolkā, kur gaisa temperatūra sasniegusi plus 14,1 grādu, kā arī citviet Rīgas jūras līča piekrastē no Kolkas līdz Carnikavai un Zemgalē. Savukārt visvēsākais gaiss bijis atklātās jūras piekrastē - Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī, kur gaiss iesilis attiecīgi līdz plus 7,6, plus 8,9 un plus 6,9 grādiem, piekāpjoties līdzšinējiem 8.marta gaisa temperatūras rekordiem. Savukārt šodien gaiss vairs nebūs tik silts, turklāt ienā daudzvietiespējams lietus. Gaisa temperatūra dienā būs - no plus 4 līdz plus 9 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 11.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik naudas krievija atvēlējusi, lai organizētu prottestus pret 16.marta pasākumiem? Kāda ir latvijas jauniešu attieksme pret zemessardzi? Un vai Rīgas pašvaldības policija caur mobilo aplikāciju ievāc datus par galvaspilsētas iedzīvotājiem?
Latvijā 50-55% autoceļu nepieciešams nekavējošos remonts, šodien intervijā raidījumam "900 sekundes" teica Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.Viņš informēja, ka valsts pārraudzībā ir aptuveni 20 tūkstoši kilometru autoceļu - aptuveni 10 tūkstošiem km nepieciešams nekavējošs remonts. Viņš informēja, ka šogad kopumā plānots sakārtot 300 km valsts galveno autoceļu – Ainažu un Vidzemes šoseju un autoceļu Jēkabpils, Rēzekne un tālāk uz Ludzu.
Krievijas tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonds Latvijas nevalstiskajām organizācijām piešķīris 25 tūkstošus eiro 16.marta pasākumiem. Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets norāda, ka Krievijas Federācijas fonds piešķīris grantu 25 tūkstošu eiro apmērā, lai organizētu pretpasākumus 16.marta piemiņas pasākumiem. Grants piešķirts caur Beļģijā bāzētu nevalstisko organizāciju, starp kuras dibinātājiem ir Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un kustības "Latvija bez nacisma" koordinators Josifs Korens. Starp Krievijas finansētajām aktivitātēm Mežviets minēja konferenci „ar dažādu pseidozinātnieku piedalīšanos, kā arī, iespējams, pasākumi, ielu līmenī tieši 16.martā”. Drošības policija sola 16.martā strādāt pastiprinātā režīmā, un jau pašlaik intensīvi tam gatavojas. Kopumā Latvijā darbojas aptuveni simts organizācijas, kas Latvijā īsteno Krievijas tautiešu politikas intereses, ne visas gan ir vienlīdz aktīvas un saņem Finansējumu no Krievijas.
No šodienas Eiropas Centrālā banka sāk apjomīgu programmu Eiropas valstu ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. Kopumā Eiropas valstu publiskajā un privātajā sektorā ik mēnesi tiks iepludināti aptuveni 60 miljardi eiro. Kopš ekonomikas krīzes Eiropas ekonomika tā arī nav spējusi uzņemt stabilu attīstības tempu, un, lai gan kopumā Eiropas finanšu sistēmā ir pieejami visai apjomīgi līdzekļi, kopumā gan uzņēmēji, gan bankas visai piesardzīgi raugās uz jaunu projektu īstenošanu. Lai pārvarētu šo sastingumu, Eiropas Centrālā banka plāno eirozonas valstīs iepludināt papildus naudas līdzekļus. Kā norāda Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, tas tiks īstenots, bankai intensīvi uzpērkot parāda vērtspapīrus.
Turpinām ziņas
Šī gada pirmajos mēnešos vērojama paaugstināta interese par iesaistīšanos Zemessardzē. Pirmajos divos mēnešos šajā organizācijā uzņemti 338 pilsoņi. Salīdzinājumam - pērn, kad arī bija pieaugoša interese par iestāšanos šajā organizācijā, visa gada laikā Zemessardzei pievienojās 812 pilsoņi. Šogad Zemessardzei papildus piešķirti 3,32 miljoni eiro, kas tiek izmantoti apmācību procesam, tehniskajam ekipējumam, kā arī lai radītu jaunas štata vietas vienībās, kas nodrošina apmācības. Zemessardze ir saņēmusi pilnā apmērā paredzētos prettanku ieročus, tādēļ apmācība par to, kā rīkoties ar tiem, esot šī gada prioritāte. Jau ziņots, ka pašlaik zemessargu ir nedaudz vairāk kā 8 tūkstoši, bet atbilstoši valsts aizsardzības plāniem līdz 2020.gadam zemessargu skaitu plānots palielināt no 12 līdz 13 tūkstošiem.
Teroristiskās organizācijas «Islāma valsts» kaujinieku rindās karo vairāki Latvijas valstspiederīgie, apliecina Drošības policija. Kura veic izmeklēšanu saistībā ar personu dalību «Islāma valsts» grupējumos, turklāt runa ir nevis par vienu, bet vairākiem cilvēkiem no Latvijas, kuri pievienojušies šai nelikumīgajai organizācijai. Iepriekš jau ziņots, ka teroristu organizācijas «Islāma valsts» rindās cīnās vimsaz viens Latvijas iedzīvotājs. Somijas mediji informēja par kādu savas valsts pilsoni, kurš pievienojies islāma kaujiniekiem. Puisis intervijā stāstījis – uz Sīriju viņš devies kopā ar draugu no Latvijas. Somijas iedzīvotājs ar puisi no Latvijas iepazinies internetā tiešsaistē spēlējot datorspēles. Vēlāk abi satikušies Helsinkos, mikroblogošanas vietnē «Twitter» sazinājušies ar «Islāma valsts» kaujiniekiem un divatā devušies uz Sīriju. Somu žurnālistei jaunietis pavēstījis, ka pagaidām darbojas kā sargs un kaujās nav iesaistījies.
Un vēl
Februāra vidū Rīgas Pašvaldības policija prezentēja viedtālruņu lietotni, kura rīdziniekiem ļauj augšupielādēt video un fotoattēlus no piefiksētajiem noziegumiem, taču jau neilgi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos tā tika nodēvēta par "stukaču rīku", jo, izmantojot šo aplikāciju, policija piekļūst visam, ko lietotājs apskata internetā, šodien vēsta laikraksts "Diena". Īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos izplatījās ziņa par potenciāli satraucošu lietošanas nosacījumu 25. punktu, kur minēts, ka pašvaldības policija saņem un saglabā informāciju no lietotāja izmantotā interneta pārlūka tajā skaitā IP adresi un sīkfailus. Vairāki potenciālie lietotāji pauda sašutumu un paziņoja, ka aplikāciju ir izdzēsuši. Savukārt Rīgas pašvaldības policija skaidro, ka radies pārpratums nosacījumu definēšanā un policija nekādus datus caur aplikāciju neievāc.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kuras ielas pēc jēkabpiliešu domām pilsētā jāremontē visātrāk? Kāds neparasts pasākums šovasar notiks pie Saukas ezera? Un Kāds laiks gaidāms tuvāko divu nedēļu laikā?
Jēkabpils Radio1 vērsās Rīgas ielas 104 mājas iemītnieks Juris Umbraško, kurš bija neizpratnē par to, ka ēkas iemītniekiem, salīdzinot ar pagājušo gadu strauji audzis apkures rēķins – divkāršojoties un pat trīskāršojoties. Tas noticis pēc jauna skaitītāja uzstādīšanas, viņš pieļāva, ka, iespējams, iekārta precīzi nenolasa rādījumus. Juris Umbraško sacīja, ka ir apņēmības pilns noskaidrot, kas noticis un kā šo jautājumu risināt gan sarunās ar vietejiem medijiem, gan pašvaldības speciālistiem. Šo problēmu aicinājām komentēt Jēkabpils domes izpilddirektoru Guntaru Goguli.
{play}images/sounds/dienas_zinas 09.03.mp3{/play}
Tā kā nomainot divus skaitītājus, apkures rēķini ēkai Rīgas ielā 104 joprojām ir augsti, tad, iespējams, vienīgais risinājums ir ēkām Rīgas ielā 104 un Zīlānu ielā 4 veidot apsaimniekošanas sabiedrību un rūpes par mājām uzņemties pašiem iedzīvotājiem, kas dos iespēju viņiem kontrolēt māju uzturēšanas un apsildīšanas procesu kopumā.
Turpinām ziņas
Uz Latvijas autoceļiem šogad avārijas bedrīšu lāpīšanai tērēs vairāk nekā 10 miljonus eiro. Šobrīd masveida bedrīšu lāpīšanas darbus vēl nevar uzsākt - tam nav piemēroti laika apstākļi. Latvijas valsts ceļi gaida brīdi, kad vidējā gaisa temperatūra būs aptuveni 10 grādi. Tad varēs uzsākt bedrīšu masveida remontdarbus, kas būs jāpabeidz noteiktos termiņos - līdz jūnija sākumam uz visiem valsts ceļiem. Šogad netiek plānota pilnībā jaunu ceļu izbūve. Kopumā šogad plānots salabot un rekonstruēt tūkstoti km ceļa - 300 km galveno valsts autoceļu, 400 km reģionālos ceļus un 300 km vietējās nozīmēs ceļus.
Saukas dabas parkā Viesītes novada Lonē 10. un 11.jūlijā pirmo reizi notiks mūzikas festivāls «Zobens un lemess». Pasākuma organizatoru pārstāvis Valdis Bērzvads norāda, ka festivāls apvienos autentisko un postfolkloru, smago mūziku un seno cīņu rekonstrukciju klubus. Saukas ezera krastā būs seno amatnieku un karotāju apmetnes, kā arī uzstāsies četru valstu vadošās folkmetāla apvienības un daudzi citi. Iecerēts, ka kopumā festivālā uzstāsies vairāk nekā 20 muzikālie kolektīvi.
Augļkoki līdz šim Latvijā ir pārziemojuši labi, taču izšķirošs būs pavasaris, kad atsāksies veģetācija, norāda nozares speciālisti. Viņi uzsver, ka viss atkarīgs notā, kas būs turpmāk, jo siltās ziemas dēļ augļkoki jau ir gatavi ziedēt. Augļkokiem izšķirošs būs marts, kad varētu uznākt pavasara salnas. Ja no tām dārzi necietīs, tad arī necietīs raža kopumā.
Un vēl
Gan šonedēļ, gan nākamnedēļ Latvijā gaidāms neliels nokrišņu daudzums, gaisa temperatūra pārsvarā būs zem +10 grādiem, prognozē "Global Forecast System". Laikapstākļus galvenokārt noteiks anticiklons, bet ne tā centrālā daļa, un debesis bieži būs mākoņainas. Dažbrīd gaidāms neliels lietus un migla, iespējams arī īslaicīgs sniegs. Vējš tuvākajās dienās pūtīs gan no dienvidiem, gan ziemeļiem, bet turpmāk dominēs lēns līdz mērens austrumu vējš. Dažās naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra noslīdēs zem nulles. Dienas vidū gaisa temperatūra visbiežāk būs +3..+9 grādi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00 un 18.00
Radio1 ziņās klausieties: Kas iesniedzis apelācijas protestu lietā par cilvēka nosišanu Jēkabpils pilsētas svētku laikā? Kur būs iespējams uzzināt plašāk par Zemgales tautas tērpu? Un Cik gadījumu, kad mēģināts izkrāpt naudu no senioriem Latgalē konstatēts pagājušajā nedēļā?
Lietā par cilvēka nosišanu Jēkabpils pilsētas svētkos prokurors iesniedzis apelācijas protestu, lieta nosūtīta Zemgales apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā. Vīrietim, kurš apsūdzēts par cilvēka nosišanu Jēkabpils pilsētas svētkos, Jēkabpils rajona tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem. Prokurors apsūdzētajam vīrietim bija pieprasījis piespriest reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz diviem gadiem. Jau ziņots, ka prokuratūra uzskata, ka apsūdzētais Jēkabpils pilsētas svētku laikā, greizsirdības jūtu vadīts, sāka konfliktu ar cietušo. Konflikta laikā apsūdzētais ar dūri spēcīgi iesita cietušajam pa seju, tāpēc cietušais nokrita uz zemes un atsitās ar galvu pret bruģi. No gūtajiem miesas bojājumiem iestājās cietušā nāve.
Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka noliedz, ka viņas Beļģijā līdzdibinātā nevalstiskā organizācija 16.marta pasākumiem būtu saņēmusi finansējumu no Krievijas. Jau ziņots, ka Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets norādīja, ka Krievijā izveidotais tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fonds piešķīris 16.marta pasākumiem Latvijā 25 tūkstoši eiro. Ždanoka sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka viņa Beļģijā līdzdibinājusi nevalstisku organizāciju, taču kategoriski noliedza Mežvieta sacīto, ka tā ir saņēmusi finansējumu no Krievijas. Savukārt uz jautājumu, vai organizācija 16.martā plāno īstenot kādus pasākumus, Ždanoka atteicās atbildēt.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits zaudējis veselības ministra Gunta Belēviča uzticību, un šodien paredzētajā ārkārtas dalībnieku sanāksmē tiks izskatīts jautājums par Šmita atbrīvošanu no amata. Atbrīvot viņu no amata plānots tāpēc, ka ir dažādas neskaidrības ar slimnīcas finanšu plūsmu, kā arī problēmas ar jaunā korpusa būvniecību. Pats Šmits gan uzskata, ka finanšu situācija slimnīcā ir laba, un norādīja, ka viņam laikam ir jāsakārto profesionālās attiecības ar kapitāldaļu turētāju.
Turpinām ziņas
Lielās talkas Pagalmu konkursā uzvarējuši pagalmi no Daugavpils, Jelgavas un Vecpiebalgas. Pagalmu konkursa vadītāja Anete Lesīte pavēstīja, ka Pagalmu konkursā reģionos šogad uzvarējuši trīs pagalmi - Daugavpilī, kur vienā pieteikumā apvienojušies trīs māju - Cēsu ielas 14, 16 un 16a – iedzīvotāji, Jelgavā, Kr.Barona ielā 5, Vecpiebalgas pagastā "Centrs", kur apvienojušies četru māju "Priedulāji", "Elektroni", "Piebaldzēni" un Alauksta iela 1 iedzīvotāji. Savukārt Rīgas pagalms Dārza ielā 36A izvēlēts no iepriekšējo gadu pieteikumiem. Pagalmu labiekārtošanas projektu izstrāde tiks uzsākta tuvāko nedēļu laikā, rīkojot tikšanos ar iedzīvotājiem un apsekojot pagalmus klātienē. Lielās talkas dienā 25.aprīlī iedzīvotāji varēs uzsākt pirmos sakopšanas darbus.
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī ceturtdien, 12.martā norisināsies lekcija par tautas tērpu attīstību Zemgalē "Liecības par apģērba attīstību Zemgalē 19.gadsimtā". Pēc pašvaldībā vēstītā, sabiedrības daļā dominējošais priekšstats par ģērbšanās kultūru Zemgalē 19.gadsimtā ir maldīgs, jo lielā mērā balstās uz 20.gadsimta 1.puses publikācijām. Tajās zemnieku goda drānu rekonstrukcijas, tajā skaitā tautastērpi veidoti pēc teritoriālā principa, apejot apģērba attīstības pēctecību konkrētā laikā. Rezultātā mūsdienās zināmais Zemgales tautastērps vērtējams kā eklektisks dažādu laiku apģērba gabalu sakopojums. Lekcijā tiks precizēti apģērba attīstības procesi Zemgalē 19.gadsimtā.
Un vēl
Marta pirmajā nedēļā Latgalē fiksēti pieci gadījumi Dagdā, Līvānos, Rēzeknē un Krāslavā, kad mēģināts izkrāpt naudu no senioriem, viņiem mēģinot iestāstīt kādu bēdu stāstu par nelaimē nonākušiem radiniekiem ceļu satiksmes negadījumos vai kādā konfliktsituācijā. Pateicoties gados veco cilvēku piesardzībai, krāpšanas mēģinājumi nav realizējušies. Par laimi cilvēki ir kļuvuši vairāk zinoši un pagājušajā nedēļā veiktie mēģinājumi Latgales reģionā bijuši nesekmīgi. Policija atgādina, ka cilvēki savus tuviniekus var pasargāt, viņiem pastāstot, kā rīkoties šādos gadījumos, piemēram, pavaicāt zvanītājam par it kā nelaimē nonākušo cilvēku vai sazināties ar savu radinieku. Visbiežāk krāpnieks nemaz nezina cilvēka vārdu un garākās sarunās nelabprāt iesaistīsies, ja potenciālais upuris sāks uzdot pārāk daudz jautājumus.