2024.gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

Jēkabpils Radio1 ziņas 2013.gada 12.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2013.gada 12.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00 – 8.00

 

Radio1 ziņās klausieties: Kādus cilvēkus šodien godinās Jēkabpilī? Vai Eiropa arī turpmāk atbalstīs bezdarbniekus? Un Ko žurnāls Times izvirzījis gada cilvēka titulam?

 

Jēkabpilī šodien godinās ģimenes, kas laulībā nodzīvojušas pusgadsimtu. Pulksten divos dienā Tautas namā paredzēta Zelta kāzu pāru svinīgā pieņemšana pie Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča. Uz tikšanos uzaicināti 12 pāri.

 

Šodien turpināsies akcija „Iedegsim gaismu Krustpils novadā!” un svētku egles iedegsies pie Atašienes, Mežāres un Vīpes pagasta pārvaldes, bet rīt pie Krustpils novada domes ēkas. Piektdien pēc egles iedegšana pie pašvaldības ēkas konferenču zalē būs zvanu ansambļa koncerts.

 

Otrajai Ķemeru sanatorijas izsolei, kas paredzēta šodien, vakar vēl nebija pieteicies neviens pretendents. Izsoles organizatori informē, ka interese esot izrādīta, bet, vai kāds pretendents pieteiksies līdz šīsdienas izsoles laikam pulksten vieniem dienā, nav zināms.

 

Turpinām ziņas

 

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas astoņiem doktora grāda ieguvējiem būs atkārtoti jāaizstāv savi diplomdarbi. Jau ziņots, ka tikai šonedēļ valdība augstskolai deleģēja doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības pedagoģijā, bet iepriekš astoņām personām diplomi izsniegti nelikumīgi. Patlaban vēl nav zināms konkrēts laiks darbu atkārtotai aizstāvēšanai.

 

Eiropas Savienība naudas piešķiršanu bezdarbnieku atbalstam turpinās vēl arī nākamos septiņus gadus. To paredz Eiropas Parlamenta plenārsesijā vakar atbalstītie noteikumi. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka no visiem darbu zaudējušajiem, kas saņēmuši Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda atbalstu, 48% ir izdevies atkal iekļauties darba tirgū.

 

Un vēl

 

ASV žurnāls «Time» vakar par gada cilvēku pasludinājis Romas pāvestu Francisku. Šis tituls viņam piešķirts par to, ka viņš pāvesta būtību no pils pārcēlis uz ielām, licis pasaulē lielākajai baznīcai stāties pretī dziļākajām vajadzībām, un nostādījis spriedumus līdzsvarā žēlsirdībai. Times raksta, ka reti ir gadījumi, kad kāds jauns spēlētājs uz pasaules skatuves tik ātri ieguvis tik daudz uzmanības no jauniem un veciem, no ticīgiem un ciniķiem, kā tas izdevies pāvestam Franciskam.

 

Radio1 ziņas pulksten 9.00 – 10.00

 

Radio1 ziņās klausieties: Kāds bezdarba līmenis ir Jēkabpilī? Vai Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piesķirs brīvdienas statusu? Un Kādu seno latviešu tradicionālu nodarbi māca jaunjelgavietis?

 

Turpinoties atkusnim, uzlabojušies braukšanas apstākļi pa galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, kas šorīt visā Latvijā ir apmierinoši. Uz vietējiem ceļiem lielākajā daļā Latvijas teritorijas braukšanu joprojām daudzviet apgrūtina sniegs un apledojums. Ceļu uzturētāji brīdina, ka arī tuvākajās dienās turpināsies atkusnis un vietējās nozīmes ceļi apledos.

 

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis, sasniedzot 9,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Novembris ir šogad otrais mēnesis, kad bezdarba līmenis valstī palielinājies. Iepriekš tas tika novērots janvārī. Visstraujāk tas pieaudzis Kurzemē un Vidzemē. Tomēr lielākais bezdarbnieku skaits nemainīgi saglabājies Latgales reģionā.

 

Jēkabpilī bezdarba līmenis ir 10,1 procents no ekonomiski aktīvo cilvēku skaita un tas ir otrs augstākais rādītājs Latvijas lielo pilsētu vidū. Vēl lielāks bezdarbs ir tikai Rēzeknē. Pēdējā mēneša laikā Jēkabpilī bezdarbs pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra laboratorijā apstiprināts šīs sezonas pirmais gripas gadījums, kas liecina, ka Latvijā sākusies šī vīrusu cirkulācija. Patlaban Eiropas valstīs gripas sezona vēl nav sākusies, bet atsevišķi saslimšanas gadījumi laboratoriski apstiprināti vismaz 12 šī reģiona valstīs. Speciālisti prognozē, ka plašāka gripas izplatība Latvijā gaidāma nākamā gada janvāra otrajā pusē.

 

Turpinām ziņas

 

Vispārējo, kā arī skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai jāpiešķir svētku dienas statuss, tā vakar lēma pasākuma padome. Tika atbalstīts arī svētku saglabāšanas un attīstības plāns līdz 2018.gadam un Dziesmu dienas rīkošana Briselē 2015.gada jūnijā, noslēdzot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.

 

Galvaspilsētas iedzīvotājiem ilgs laiks jāpavada milzīgās rindās, lai saņemtu "Rīdzinieka kartes", kas dos iespēju lētāk izmantot sabiedrisko transportu. Lai arī klientu apkalpošanas centru darba laiks ir pagarināts, un tie strādā bez brīvdienām, garās rindas tas nemazina. Jau ziņots, ka Rīgas dome nolēma paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenu no 50 uz 84 santīmiem jeb 1,20 eiro, vienlaikus nosakot, ka Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdz 75 gadu vecumam, kas saņēmuši "Rīdzinieka karti", varēs braukt ar 50% atlaidi un maksāt 42 santīmus jeb 0,60 eiro.

 

Un vēl

 

Jaunjelgavas novada domes ēkas pagrabiņā ierīkota ziepnīca, kur Sēlijas amatnieks jaunjelgaviešiem rāda un māca senas ziepju liešanas tehnikas. Idejas autors Andris Romanovskis teic, ka ziepju vārīšana ir bijusi tradicionāla nodarbe latviešu lauku sētā. Viņš tās vārot pēc sentēvu receptēm, vēlas parādīt, ka tradicionālajam ir vieta arī mūsdienu modernajā dzīvesveidā, kā arī dot iespēju cilvēkiem izmēģināt, kādas ir pašu gatavotas ziepes.

 

Ziņas pulksten 11.00 – 12.00

 

Radio1 ziņās klausieties: Kāda jauna vienošanās panākta banku glābšanas jautājumā? Vai iedzīvotāji zina, kādus bezmaksas medicīniskos pakalpojumus garantē valsts? Un par ko šodien raksta portāls Radio1.lv?

 

Valsts prezidents Andris Bērziņš ar savu rīcību nenominējot premjera amatam aizsardzības ministru Arti Pabriku gražojas, tādējādi sapinoties savos skaidrojumos un izteiktajās pretenzijās pret kandidātiem. Intervijā Latvijas Radio politologs Jānis Ikstens prezidenta rīcību dēvē par bezatbildīgu, jo nav sabiedrībai spējis izskaidrot, kāpēc premjera amatam nav nominējis starptautiski augsti vērtētu NATO dalībvalsts Aizsardzības ministru.

 

Eiropas Savienībā vēlā trešdienas vakarā panākta vienošanās par jauniem banku glābšanas noteikumiem. To mērķis ir nepieļaut, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota grūtībās nonākušu finanšu institūciju glābšanai. Nodokļu maksātāji vairs nebūs priekšējās līnijās, lai maksātu par banku kļūdām. Visas bloka dalībvalstis šobrīd ir pieņēmušas principu, ka situācijā, kad bankas nonāk finanšu grūtībās, naudu to glābšanai jānodrošina nevis nodokļu maksātājiem, bet gan investoriem un kreditoriem.

 

Turpinām ziņas

 

Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu - šādi skan Satversmes 111. pants, kam tiesībsargs šogad sācis pievērst pastiprinātu uzmanību. Izpētot normatīvo aktu regulējumu, viņš ir secinājis, ka iedzīvotājiem no tā ir grūti saprast, ko viņiem garantē valsts. No noteikumiem var skaidri zināt, ka bez pacientu iemaksas tiek nodrošināti ātrās palīdzības brigādes pakalpojumi līdz slimnīcas durvīm un tas, kas netiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt nav skaidrs, kuros gadījumos pacientam jāmaksā līdzmaksājums un kā valsts garantē šos pakalpojumus, ja cilvēks līdzmaksājumu nespēj segt.

Par to, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas, liecina arī aptauja. Piemēram, vairāk nekā 44 % aptaujāto iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi uzskata, ka arī neatliekamā medicīniskā palīdzība stacionārā viņiem būs bez maksas.

 

Šodien Daugavpils Universitātē, īstenojot Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu, notiks informatīva tikšanās par "Svešzemju sugu apdraudējums videi". Vienlaikus ar transporta pārvadājumu pieaugumu un aizvien biežākiem iedzīvotāju ceļojumiem uz ārzemēm Latvijā aizvien vairāk ienāk svešas, līdz šim nebijušas augu un dzīvnieku sugas. Visiem zināmais Sosnovska latvānis un Kolorado vabole vairs nav vienīgās svešās sugas. Šī problēma ir aktuāla visā Eiropā un tai tiek meklēts risinājums.

 

Un vēl

 

Portālā Radio1.lv šodien lasiet: kā iededza pirmo egli Krustpils novadā; kas ir labāki autobraucēji - vīrieši vai sievietes; un kāds ir bezdarba līmenis Latvijā?

 

Ziņas pulksten 13.00 – 14.00 – 15.00

 

Radio1 ziņās klausieties: Kā jēkabpilieši vērtē pie stūres sēdošos vīriešus un sievietes? Kādas izmaiņas gaidāmas vēlēšanu likumā? Un Kad uz Latvijas ceļiem atgriezīsies fotoradari?

 

Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija liecina, ka galvenie ātruma pārkāpēji ceļu satiksmē ir vīrieši vecumā no 26 līdz 28 gadiem, kuru pieredze auto vadīšanā ir mazāka nekā desmit gadi. Turklāt avārijās uz Latvijas ceļiem vīrieši ir iesaistīti gandrīz 3,5 reizes biežāk nekā sievietes. Radio1 sarunās ar jēkabpiliešiem skaidroja, kas, viņuprāt, ir prasmīgāki autovadītāji v īrieši vai sievietes? Viedokļus izteica Kaspars, Zoja, Andris, Eleonāra un Arvīds.

 

VIEDOKĻI

 

Šā gada vasaras un rudens mēnešos noticis vairāk traģēdiju nekā pērn, novembrī bojā gājušo skaits sasniedza "melno rekordu" - 27. Kā skaidro CSDD, traģēdiju iemesli ir dažādi: ātruma pārsniegšana, agresīvs braukšanas stils un bīstami apdzīšanas manevri, savukārt gājēji tumšajā laikā aizmirst lietot atstarotājus un pārvietojas gar brauktuves nepareizo pusi. Pēdējā laikā ceļu satiksmē esot parādījusies vēl kāda negatīva tendence - autovadītāju visatļautība un nihilisms pret noteikto kārtību. Īpaši tas raksturīgs jauniem vīriešiem, kuru ātrais un agresīvais braukšanas stils pakļauj riskam kā sevi, tā arī citus satiksmes dalībniekus.

 

Turpinām ziņas

 

Lai turpmāk Saeimas vēlēšanās vēlētāji varētu nobalsot iepriekš, savu balsi nododot glabāšanā, un atvieglotu balsošanas kārtību karavīriem, kuri dienestu pilda starptautiskajās misijās, Saeima šodien galīgajā lasījumā skata grozījumus vēlēšanu likumā. Vēlētājs, kurš nobalsojis iepriekš, bet pēc tam savu izvēli nolēmis mainīt, tajā pašā iecirknī vēlēšanu dienā drīkstēs pārbalsot, anulējot iepriekš glabāšanā nodoto balsi, paredz Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi. Savukārt karavīri balsot varēs starptautiskās operācijas vietā.

 

Lai kompensētu radušos zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, valdība nolēmusi papildus piešķirt no valsts budžeta 3,37 miljonus latu, bet pārvadātājiem pienākošos peļņu par 2013.gadā sniegtajiem pakalpojumiem izmaksāt no nākamā gada budžeta. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju informācija par pakalpojumu sniegšanā radītajiem zaudējumiem šī gada deviņos mēnešos liecina, ka kopējie zaudējumi šogad veidos vairāk nekā 59 miljonu latu.

Un vēl

 

Ceļu satiksmes drošības direkcija nākamgad pavasarī varētu izsludināt iepirkumu pirmo 20 stacionāro fotoradaru iegādei. To atrašanās vietas laikus tiks publicētas, lai ar tām varētu iepazīties sabiedrība. Patlaban apzinātas apmēram 200 tādas vietas. CSDD un Valsts policijas pārstāvji atzīst, ka nepieciešams ieviest arī pārvietojamos radarus.

 

Ziņas pulksten 16.00 un 19.00

 

Jēkabpils novada ziņas

 

Jēkabpils novada domē no nākamā gada 1.janvāra darbu sāks jauns sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis. Viņš ir Jēkabpils novada Leimaņu pagasta iedzīvotājs un jau iepriekš pierādījis savi iesaistoties Olimpiskās dienas radošajā konkursā un gūstot godalgotas vietas divus gadus pēc kārtas, popularizējot novadu. Kaspars Sēlis ir mācījies Igaunijas mēdiju skolā un brīvi pārvalda angļu valodu. Tāpat arī viņš ir neformāls vietējo jauniešu līderis. Līdzšinējā sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Jātniece no amata atteikusies, jo turpmāk vēlas pilnībā sevi veltīt Jēkabpils novada Nevalstisko organizāciju sektoram un projektu piesaistei un realizēšanai.

 

Šonedēļ savu jubileju atzīmēja Sēlijas patriots akadēmiķis Jānis Stradiņš, un tieši šī diena turpmāk tiks atzīmēta arī kā Augšzemes lauku nevalstisko organizāciju apvienības dzimšanas diena. Apvienības dibināšanas sanāksme notika Jēkabpils novada NVO forumā biedrības “Ūdenszīmes” mājvietā Kaldabruņas skolā. Foruma pirmajā daļā visas biedrības iepazīstināja ar 2013. gadā paveikto, kā arī iezīmēja tuvākās nākotnes plānus.

 

Otrā daļa tika veltīta jaunās apvienības dibināšanai. Klātesošos iepazīstināja ar apvienības Statūtiem un mērķiem, pret kuru formulējumu dalībniekiem iebildumi neradās, jo dokuments bija izstrādāts jau savlaicīgi un saskaņots ar dalīborganizācijām. Tāpat tika ievēlēta apvienības valde, ko paši nodēvējām par ‘lielisko piecinieku”, un tajā darbosies: Elita Keiša, Daina Alužāne, Dzidra Nartiša, Andis Timofejevs un Ieva Jātniece.

 

Turpinām ziņas

 

Projektā “Sabiedriskās līdzdalības resursi lauku teritoriju attīstībā” biedrība „Ūdenszīmes” organizē sirsnīgu pasākumu ciklu - Ziemassvētku sezona. Svētki sākās ar eglīti, kas jau ir uzstādīta un izrotāta Kaldabruņas kalnā. Egles rotāšanā bija aicināti piedalīties vietējie iedziīvotāji.

 

Šonedēļ darbojas Ziemassvētku izstāde – tirdziņš, kas rada svētku sajūtu sirdī un daudz jaunu ideju mājas izrotāšanai ikvienam gan pircējiem, gan tiem, kas tikai atnākuši palūkoties uz precēm. Biedrības Ūdenszīmes rūķi gādā par patīkamu atmosfēru un siltas tējas krūzi visiem nosalušajiem.

 

Nākamnedēļ, 18. decembrī pulksten divos dienā Ziemassvētku tirdziņš notiks pie veikala „RUBEŅI”. Savukārt 21. decembrī pusdienlaikā paredzēta Ziemassvētku eglīte lieliem un maziem Kaldabruņas iedzīvotājiemem. Būs gan salatētis, gan svētku uzvedums, gan atrakcijas un kopīgs svētku galds.

 

Ziemassvētku sezonas laikā Kaldabruņas skolas durvis būs atvērtas katru dienu, izņemot svētdienas un pirmdienas – iedzīvotāji aicināti nākt izgatavot apsveikumus, dekorācijas, mācīties dzejoļus un spēles! Projekta organizētāji atgādina, ka svētkus radām mēs paši, un – ja tas tiek darīts no sirds, tad arī viss izdodas.

 

Un vēl

 

Šodien notiek pasākums - trešā Zemgales reģiona amatnieku un mājražotāju kontaktbirža. Tas norisinās Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā. Pasākumā piedalās arī amatnieki, rokdarbnieki un mājražotāji no Jēkabpils novada. Uz to arī aicināti izejmateriālu tirgotāji un piegādātāji, zinātnieki, kuri vēlas sadarboties ar amatniekiem, kā arī pašvaldību darbinieki. Pasākums paredzēts, lai amatnieki saņemtu informāciju, veidotu sadarbību, atbalstītu viens otru, rastu jaunas idejas un iespējas!

 

Ziņas pulksten 17.00 -18.00

 

Radio1 ziņās klausieties: Kā mazie uzņēmumi bez maksas var novērtēt savu biznesu? Kad Latviju apmeklēs pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils? Un Kā policisti glāba zemledus makškerniekus?

 

Šodien paredzētā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents. Otrās izsoles sākumcena bija noteikta vairāk nekā 2,9 miljoni lati.

 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts izstrādājuši mazo uzņēmumu pašnovērtēšanas bezmaksas rīku "Atbildīga biznesa novērtējums". Tas pieejams vietnē "www.ilgtspeja.lv", un iecerēts gan kā atbalsta instruments izpratnes paaugstināšanai par stratēģisku biznesa praksi, gan informācijas iegūšanai par nepieciešamajiem uzlabojumiem uzņēmuma sniegumā.

 

Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" smagām sekām pakļauj visu lauksaimniecības nozari, nekādā veidā nevirzoties uz mērķi efektīvi un ilgtspējīgi izmantot vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem - lauksaimniecībā izmantojamo zemi - un neveicinot lauksaimniecisko ražošanu, uzskata eksperti. Tiek norādīts, ka jebkādi ierobežojumi izjauks dabisko tirgus piedāvājumu un pieprasījumu, kā rezultātā kritīsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena.

 

No septembra sākuma līdz 11.decembrim Latvijā sals prasījis jau 28 cilvēku dzīvības. Visvairāk nosalušo atrasti Rīgas rajonā - 18, vēl četri Vidzemē, četri Latgalē un divi Zemgalē. 15 nosalušie atrasti uz ielas, pieci mežā un pārējie - citās vietās. Septiņiem mirušajiem asinīs konstatēta alkohola klātbūtne. Mediķi norāda, ka atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk, nekā spēj to atjaunot. Turklāt alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku.

 

Turpinām ziņas

 

Latvijas iedzīvotāji preses izdevumus lasa arvien mazāk, liecina pētījumu aģentūras TNS pētījums. Izņemot ceturkšņa žurnālu grupu, kurā patēriņš ir palielinājies, visās pārējās šogad vērojams neliels kritums, salīdzinot ar 2012.gadu. Pētījums atklāj, šogad Latvijas iedzīvotāji visvairāk patērē preses izdevumus, kuri iznāk reizi nedēļā. Vismaz vienu šādu preses izdevumu nedēļā ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 58% Latvijas iedzīvotāju.

 

Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils nākamgad apmeklēs Latviju. Patriarhs Kirils mūsu valstī vēl nav viesojies. Šī gada vasarā Kirils apmeklēja Igauniju, kur tikās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu un Igaunijas luterāņu baznīcas arhibīskapu Andresu Poderu, kā arī iesvētīja jaunu pareizticīgo baznīcu.

 

Un vēl

 

Rīgas Pašvaldības policija vakar pierunājusi astoņus makšķerniekus nokāpt no Gaiļezera ledus. Uzzinot, ka Gaiļezerā novēroti zemledus maksķernieki, kas apdraudot savu dzīvību uzkāpuši uz plānā un nedrošā ledus, policisti nekavējoties ieradās notikuma vietā un no krasta veica pārrunas ar personām, izskaidrojot, cik bīstami atrasties uz plānā ledus. Ņemot vērā, ka pie krasta ledus bija pārāk plāns, lai uz tā uzietu, visiem astoņiem cilvēkiem palūgts doties uz ezera otru pusi, kur bija biezāka ledus kārta. Loma kārotāji nepretojoties pēc policijas lūguma nokāpa no ledus.

Atstājiet komentāru