2.sezonas 8.raidījumā meklēt laimi dodamies uz Indras pagastu

Indras pagastu, kas atrodas Krāslavas novadā – Latvijas austrumos pie Baltkrievijas robežas. Kopš vasaras saulgriežiem Indrā darbojas Laimes muzejs – vienīgais Latvijā, iespējams viens no nedaudzajiem arī pasaulē.

Latvijas pierobežas Indras pagastā dzīvo mazliet vairāk nekā viens tūkstotis iedzīvotāju, pēc nacionālā sastāvā – vairums baltkrievu, taču arī latviešu valoda vietā, kur sākas Latvija, ir dzirdama. Bet galvenais, ka Indrā ir centīgi un čakli ļaudis, jo, kā teic Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne: ,,Mēs taču dzīvojam šeit, Latvijā. Netic neviens, ka mēs varam kaut ko izdarīt. Sāp sirds, ka kāds skeptiski uz mums skatās’’. Arī Indru ir skārusi Latvijas problēma – maz bērnu. Taču pagaidām šeit ir pamatskola, ir arī Indras Mākslas un mūzikas skola.

,,Laime slēpjas cilvēkos. Ir ļoti atšķirīgi, kurā vietā kādi cilvēki. Te ir cilvēki, kuri grib būt laimīgi’’ – tā Ērika Gabrusāne. Tāpēc Indrā ir tapis Laimes muzejs. Kāpēc vēl? Ulmaņa laikos, nu jau pirms 80 gadiem, celtā luterāņu baznīca tā arī netika izmantota kā dievnams. Tā kā bija vēlme ēku saglabāt un lietderīgi izmantot, radās doma par kāda unikāla muzeja izveidi. Kāpēc gan ne Laimes muzejs kā dāvana Latvijai tās simtgadē?

Kopumā muzeja izveidē ir ieguldīti ap 80 tūkstošiem eiro. Par Laimes muzeja piedāvājumu un sajūtām stāsta tā vadītāja Ilona Kangizere, norādot, ka ,,laime - tas ir process. Vajag kaut ko izdarīt, lai būt laimīgs’’. Tāpēc te nav vietas Laimes lācim un pēkšņai veiksmei.

Laime dzīvot konkrētā vietā, strādāt sev tīkamu darbu, tikties ar labiem cilvēkiem – tā izpaužas dažādi. ,,Katram ir savs stāsts par laimi’’ – saka Indras Mākslas un mūzikas skolas direktore Ērika Zarovska. Viņa Indrā ieradās pirms 26 gadiem, toreiz domājot, ka paliks tikai vienu gadu. ,,Ko arī pamana mani draugi, kad atbrauc uz Indru: tā ir vieta, kura pievelk interesantus cilvēkus, pievelk personības. Dzīvot tādā diezgan nomaļā vietā nekatrs varētu’’. Ērikas Zarovskas laimes ceļš ir izveidojies Indrā, mainot viņu arī kā personību, kuram ir svarīgas pamatīgas dzīves vērtības.

Arī Indras tautas nama vadītājai Anželai Kuzminskai laime ir dzīvot un strādāt Indrā, iespējams, daudziem to nesaprast. ,,Mana laime, ka es esmu te piedzimusi, te dzīvoju. Man jau gandrīz 50 gadi. Visu dzīvi esmu te nodzīvojusi. Reti, kad devusies prom. Dažas reizes slimnīcā, daži braucieni un ekskursijas. Es nezinu, cik man vēl palicis, bet te ir tik skaisti, ka nevaru aizbraukt prom no šejienes. Es vēl neesmu izbaudījusi visu, kas te ir. Es gribu būt šeit un būt laimīga’’ – saka Anžela.

Indras pagasta ļaudis lepojas, jo sargā Latvijas robežu. Lepojas, jo Indas pagastam ir īpaši svinamā diena 1.februārī – vārda diena.

Tuvākā nākotnē Indrā būs izveidots vēl viens objekts - Aptiekas muzejs, jo aptiekai ir sava vēsture. Bet tas jau būs cits stāsts kādā no mūsu raidījumiem.