2019.gada 22. augusts

Everts, Rudīte

2.februāris - Sveču diena, kad līksmo, lej sveces un prognozē laiku

2.februāris - Sveču diena, kad līksmo, lej sveces un prognozē laiku

Pēc latviešu tautas ticējumiem 2. februārī svinama Sveču diena. Šajā dienā līdzās sveču liešanas aizraujošajam procesam sev var atļaut (un ir pat vēlams!) gardi pieēst pilnu vēderu, iztērēt krietnāku naudas žūksni. Kā jau katrai mīļai svinamai dienai, arī šai ir daudz vārdu – ziemas Māra, Svecaine, Groninica, Grabenīca, Vēja un Govju diena.

Senatnē Sveču dienā arī zīlēja un pēc noteiktām zīmēm pareģoja laiku, turklāt sievietes no ikdienišķiem mājas darbiem šajā dienā bija atbrīvotas. Arī matus Svecainē neķemmēja – lai nav taukaini un nestāv gaisā kā sveces. Bet pats galvenais bija jautrība – Sveču dienas aktivitātēm ar līksmību un pozitīvismu bija jāpiepilda viss turpmākais gads.

Pēc profesora Pētera Šmita pētījumiem, par svinamu dienu Svecaine kļuva, savijoties ar kristīgajiem Marijas šķīstīšanas svētkiem. Senie latvieši ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visilgāk un arī visgaišāk, un jautrība sveču liešanas laikā bija teju obligāta – nāca smiekli vai nenāca: īgna lējēja darinātās sveces saskaņā ar ticējumiem dega tumšāk un nelāgi sprakšķēja. Tolaik, kad sveces lēja ne tikai no vaska, bet arī no cūku un aitu taukiem, sprakšķēšana bija arī bīstama.

Ticējums: Sveču dienā nav brīv galvu sukāt, kāpostus vārīt nedz adatas cilāt, tad mati stāvot kā sveces, kāposti neaugot un nabadzība kā adatas durot.

Sveču dienas vakaru var pavadīt, veidojot jaukas un labu domu piestrāvotas sveces dāvināšanai, dziedniecībai un rituālām nodarbēm (vēlmju piepildīšanai un tamlīdzīgi). Vēl labāk, ja dāvanas saņēmējs zina, tieši kāds vēlējums svecē ielikts – tad, sveci dedzinot, viņš var to pastiprināt pats ar savas domas spēku. Ja nejūti sevī talantu sveces liešanai, vari vienkārši iegādāties sveci un uzlādēt to. Nosacījums par līksmu prātu paliek spēkā!

Savi nosacījumi ir arī pareizai sveces aizdegšanai (jo neba nu tikai liesim – arī dedzināsim!). Pirms aizdedzini sveci, piesātini to ar savu enerģiju, paturot rokās un sūtot svecei labas domas vai kādu savu vēlēšanos. Svece iededzama ar dzīvo uguni – vislabāk ar sērkociņiem.

Svecaines ēdienkartē tradicionāli ir sātīgi ēdieni – cūkas gaļa, pupas, miežu putra, kāposti. Jestrākai noskaņai – arī brangi daudz alus. Šāds mielasts ēdājiem solīja ne vien jautru gadu, bet arī daiļu vaigu. Meitām, kas kāroja sārtu vaigu, bija jāapēd arī sauja dzērveņu.

Ticējums: Sveču dienā nemēdz strādāt un gulēt, sevišķi sievietes.

Rosoties ar svecēm un mielojoties, neaizmirsti pa laikam izbāzt degunu laukā, jo tā, iespējams, uzzināsi, kāds pavasaris un kāda vasara gaidāma.

Ticējums: Ja diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega, bet ja silta – gaidāms agrs pavasaris. Saulainam pļaujas un rudzu ziedu laikam pietiek ar pavisam drusciņ saules – tik, lai zirgu var apseglot.

Ticējums: Ja pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja salst, tad uz siltu pavasari cerība vāja.

Ticējums: Ja aizputināti ceļi, tad pavasarī upes pilnas ūdens, bet vasara – silta un slapja. Tas pats, ja laukā migla.

Ne mazāk svarīgi jau laikus rēķināties ar ražas apjomu. Te gan ticējumi nonāk pretrunā – labu ražas gadu sola gan skaidras debesis un piesarmojuši koki, gan (citviet) apmācies laiks un puteņi. Sniegpārslas Svecainē vedina arī uz domu, ka būs daudz medus.
Ticējums: Sveču dienā ja pil ūdens, ka vista var nodzerties, 
tad labs gads.

Atstājiet komentāru