Atsevišķas reģionālās slimnīcas sūdzas par neziņu saistībā ar šā gada līgumiem; NVD sola tos šonedēļ sākt izsūtīt

Atsevišķi reģionālo slimnīcu vadītāji pagaidām dzīvojot neziņā par tām atvēlēto šā gada finansējumu, jo vēl nav saņēmuši līgumus no Nacionālā veselības dienesta (NVD), vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

NVD gan uzsver, ka līgumi ar slimnīcām tiekot sagatavoti un tiks pakāpeniski nosūtīti, sākot no šīs nedēļas.

Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs norāda, ka valsts budžets 2017.gadam tika pieņemts jau novembrī, bet slimnīca aizvien nezinot, kas to sagaida šogad. "Tā ir pavirša attieksme pret darbu un ministrijas nerēķināšanās ar saviem sadarbības partneriem," pauž Širovs.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība esot uzrakstījusi vēstuli NVD ar lūgumu piešķirt papildu finansējumu, jo tai pietrūkst naudas algu izmaksai, kas paredzēta 10.janvāri. Kā skaidro slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris, ārstniecības iestāde pagaidām nestrādā ar zaudējumiem, bet tā no saviem līdzekļiem sedz daļu no izdevumiem, kuri būtu jāmaksā no valsts budžeta naudas, piemēram, diagnostikai stacionārā, tāpēc slimnīcai nav uzkrājumu.

Kā vēsta "Latvijas Avīze", zināms, ka dažām slimnīcām finansiālā situācija pasliktināsies un varētu būt pat jāsamazina darba apjoms. Piemēram, Kuldīgas slimnīca, pildot Veselības ministrijas norādījumus, iekļaujoties tai atvēlētajā finansējumā un pamatoti atsakot stacionēšanu 17% pacientu, kas nonākuši uzņemšanas nodaļā, esot sev radījusi 30 000 eiro lielu zaudējumu.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis uzskata, ka jaunā stacionāru finansēšanas sistēma, ko ievieš un kas divus gadus tika aprobēta, ir labvēlīga universitātes slimnīcām un reģionālajām ārstniecības iestādēm, kur nonāk ļoti daudz akūtu pacientu, bet nevis lokālajām slimnīcām. "Tāpēc ari Kuldīgas slimnīca ir nonākusi mīnusos," viņš pārliecināts.

Vaicāts, kā tiks segti zaudējumi, Eglītis norādījis, ka tas nebūs iespējams. NVD plānojot slimnīcas finansējumu palielināt vien par 24 eiro jeb diviem eiro mēnesī. Lai varētu palielināt minimālo algu no 370 līdz 380 eiro, ārstniecības iestādei papildus esot nepieciešami 10 000 eiro, bet, lai varētu ievērot jaunās ārstniecības iestādēm izvirzītās kvalitātes prasības, nepieciešams algot vēl vienu operāciju māsu, kam vajagot 18 000 eiro.

Kuldīgai tikpat kā nekas netikšot arī no Eiropas Reģionālā attīstības fonda piešķirtajām investīcijām. Eglīti neapmierina, ka plāns lielu daļu finansējuma novirzīt uz Ziemeļkurzemes slimnīcu ar centru Ventspilī. Viņš uzsver, ka reģionālajai politikai pēc būtības jābalstās uz investīciju piesaisti ārpus pilsētām, jo pilsētām ir jābūt pašpietiekamām. "Pelnošām pilsētām ir jādotē lauku reģioni, kas ir noplicināti. Ja to nedarīs, tad sāks pietrūkt to ļaužu, kas spēs uzturēt to infrastruktūru, kas Ventspilī ir sabūvēta biezā slānī," pauž Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Savukārt Tukuma slimnīcas vadītāja Dzintra Rabkeviča ir noskaņota nedaudz optimistiskāk, uzsverot, ka slimnīca ir gatava strādāt. "Veselības ministre Anda Čakša viesojās pie mums, redzēja, kā mēs strādājam, ka Tukumā ārstējas arī diezgan daudz pacientu no Talsu novada un ka mums ir visi nepieciešamie speciālisti, lai turpinātu darbu bez īpaši radikālām izmaiņām," norāda slimnīcas vadītāja, vien piebilstot, ka darbinieki ļoti gaidot algas paaugstinājumu, bet esot skaidrs, ka to nebūšot iespējams nodrošināt, jo tarifos tas nebūšot paredzēts. Pieaugšot vien minimālā alga.

Jau vēstīts, ka pērn decembrī pēc tikšanās ar Latvijas Slimnīcu biedrības vadību veselības ministre Anda Čakša  pastāstīja, ka 2017.gadā slimnīcām varētu pieaugt finansējums par stacionārajiem pakalpojumiem.

Čakša toreiz stāstīja, ka pārsvarā finansējuma apjoms slimnīcām par sniegtajiem stacionārajiem pakalpojumiem pieaugs. Ministre gan konkrētāk līgumus nekomentēja, norādot, ka pagaidām ir izveidots tikai līgumu "drafts". Viņa gan piebilda, ka ne visām slimnīcām pieaugums būs ļoti liels, proti, dažām tie varētu būt arī tikai daži eiro. Savukārt līgumu apjoms par ambulatorajiem pakalpojumiem varētu būt zināms janvārī, tolaik norādīja ministre.

Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs toreiz apstiprināja, ka no ministrijas saņemts solījums, ka finansējums nākamgad par stacionārajiem pakalpojumiem dramatiski nemainīsies un dažās slimnīcās tas pat pieaugs. Kalējs gan atzīmēja, ka, lai gan kopējais finansējuma apjoms palielināsies, problēma ar darba samaksu speciālistiem paliek aktuāla, un esot zināmi gadījumi, kad speciālisti plāno atteikties sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, lai strādātu privāti.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA