Bibliotēka šodien: Aktualitātes (Nr.7)

Līdz 14. augustam Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva ātrijā skatāma plakātu izstāde “Minsteres Latviešu ģimnāzija. 1946 -1998”. Tas ir atskats 80 gadu ilgā vēsturē kopš Minsteres Latviešu ģimnāzijas dibināšanas un tās aizsākumiem bēgļu nometnē pēc Otrā pasaules kara. Minsteres Latviešu ģimnāzija – unikāla skola, kura okupācijas laikā nodrošināja pilnvērtīgu vidusskolas izglītību latviešu valodā, vienlaikus sniedzot arī Vācijas ģimnāzijas beigšanas apliecību. Ģimnāzija kļuva par nozīmīgu izglītības un kultūras centru ārpus Latvijas. Izstāde ir arī stāsts par laiku, kad notika Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana pēc Padomju Savienības sabrukuma 20. gadsimta 90. gados, kas nesa pārmaiņas arī Minsteres Latviešu ģimnāzijai. Skolēni no Latvijas kļuva par vairākumu; viņi apguva Rietumu stila izglītību latviešu valodā, vienlaikus mācoties vācu valodu un paverot sev iespējas turpināt studijas Vācijā. Izstādes fotogrāfijās redzamas ģimnāzijas un skolēnu aktivitātēs, tradīcijas gadu gaitā: izlaidumi, dalība Latviešu dziesmu un deju svētkos, politiskās demonstrācijas, salidojumi un skolēnu sasniegumi pēc skolas beigšanas un mūsdienu Latvijā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka 13. un 14. novembrī rīkos pasākumu “Studentu nakts bibliotēkā”, kurā klātienē pulcēs augstākajā izglītībā studējošos no visas Latvijas. Pasākums plānots kā viena vakara un nakts formāta notikums ar mērķi stiprināt Latvijas Naciobālās bibliotēkas sadarbību ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm un studējošajiem, kā arī veicināt izpratni par bibliotēku lomu un nozīmi akadēmiskajā izaugsmē, studiju procesā, mācībās un pētniecībā, mudināt studentus kvalitatīvi pavadīt laiku, mācoties bibliotēkā. Pieteikšanos pasākumam izziņos rudens semestra sākumā. Ieeja ar derīgu Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītāja karti.

Šogad - Ogres Centrālās bibliotēkas bibliobusa jubilejas gads un novembrī norisināsies svinības. Taču līdz tam piedāvā ieskatīties bibliobusa vēstures lappusēs. Ideja par to Latvijā radās 1995. gadā, kad Kultūras ministrs Jānis Dripe Norvēģijas vizītes laikā saņēma priekšlikumu no ziemeļu valsts tautas bibliotēku apvienības direktora Asbjorna Langelana uzdāvināt bibliobusu kādai no mūsu valsts bibliotēkām. Tika izsludināts projektu konkurss un par labāko atzīts Ogres Centrālās bibliotēkas direktores Ligitas Zadvinskas izstrādātais projekts, un 1996. gada 11. aprīlī vienpadsmit metrus garais bibliobuss ar 600 grāmatām angļu valodā ieripoja Ogrē. Kopš 1996. gada 12. novembra, kad bibliobuss devās savā pirmajā braucienā pie lasītājiem, līdz pat 2009. gadam, tā bija vienīgā mobilā bibliotēka Latvijā.

Ikšķiles pilsētas bibliotēkā skatāma izstāde - “OTA IEKRĀSO NOVADA ROBEŽAS", kas vieno cilvēkus, vietas un stāstus. Kas notiek, kad drosme satiek radošumu? Rodas māksla, kas ne tikai iekrāso audeklus, bet arī atklāj Ikšķiles novadu no jauna. Izstāde būs skatāma līdz 31.jūlijam. Projekta mērķis bija iepazīt un iekrāsot Ogres novada robežas ne tikai ģeogrāfiski, bet arī emocionāli. Četros plenēros dalībnieki devās uz Ikšķili, Meņģeli, Birzgali un Ķeipeni, atklājot šo vietu dabas skaistumu, kultūras bagātību un cilvēku viesmīlību. Tā bija iespēja ieraudzīt novadu citām acīm un caur mākslu veidot ciešāku saikni ar vietām un kopienām. Izstādē redzamie darbi ir apliecinājums, ka projekta ideja ir piepildījusies – katrs darbs ir unikāls stāsts par piedzīvoto, par drosmi pārkāpt savas robežas un ļaut dabas krāsām iekrāsot audeklu. 

Turpinām ar citām aktualitātēm

Aizkraukles novada centrālā bibliotēka atgādina, ka vēl ir laiks piedalīties konkursā "Es lasu šovasar"!  Līdz  9. augustam izdevniecība “Baltais Valis” aicina bērnus vecumā no 6 līdz 12 gadiem, kā arī viņu vecākus un citus ģimenes locekļus piedalīties bērnu žurnālu un grāmatu lasīšanas konkursā – akcijā “Es lasu šovasar – 2026”. Piedalīšanās ir iespēja vasaras brīvlaiku pavadīt kopā ar lielisku lasāmvielu, uzzināt ko jaunu, trenēt lasītprasmi un iegūt vērtīgas, zinātkāri veicinošas balvas. Konkursa dalībniekiem jāizlasa žurnāli un grāmatas, atbilstoši katra vecuma grupas noteikumiem. Par tiem plašāk lasītgribētājus informēs bibliotēkas darbinieki. Konkursa rezultātus izziņos žurnāla “Baltais Valis” šī gada 6. numurā un interneta vietnē  baltaisvalis.lv 1. septembrī. Konkursa uzvarētājus apbalvos klātienes pasākumā Rīgā.  

Jēkabpils pilsētas bibliotēka piedāvā fotocikla “Objektīvā vēsture. Daugava” vienas fotogrāfijas izstādi logā Pasta ielā 39 -  “Atpūtnieki pie tilta”. Tā būs apskatāma līdz 31.jūlijam.  Fotocikls “Objektīvā vēsture. Daugava” veltīts Latvijas likteņupei. Jēkabpils pilsētas bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabājas Jēkabpils iedzīvotāju fotogrāfijas un atmiņu stāsti par Daugavu. Upe pieder visai tautai, arī jēkabpiliešiem un krustpiliešiem, tā mūs ir barojusi, mazgājusi, auklējusi un pavadījusi ceļā. Arī biedējusi ar plūdiem. Bet vienmēr tā ir bijusi Mūsu Daugava. Fotogrāfijā redzami atpūtnieki pie Daugavas tilta. 1970. gadi. Pētera Dzeņa arhīva foto.

Jēkabpils pilsētas bibliotēkā Pasta ielā 39 līdz 31.jūlijam skatāma arī izstāde no novadpētniecības krājuma “Jēkabpils Mežaparkam - 40”  - ciklā  “No novada pūralādes”. Jūlija izstāde veltīta vienai no iecienītām jēkabpiliešu atpūtas vietām – Jēkabpils Mežaparkam. Izstādē no bibliotēkas krājuma materiāliem veido apskatāmi novadpētniecības materiāli, periodisko izdevumu raksti un fotoattēli. Vairāk informācijas apmeklējot izstādi vai  bibliotēkas tīmekļa vietni jpb.lv. 

Aglonas bibliotēkā līdz 10.augustam skatāma izstāde „Stāsti starp grāmatu vākiem”. Savukārt piektdien, 24.jūlijā pulksten trijos dienā būs tikšanās ar izstādes autori Gintu Ozoliņu. Sarunā būs iespēja uzzināt, kā top darbi vecajās grāmatās, kas iedvesmo radošo procesu un kā vārdi, atmiņas un klusums pārtop vizuālos stāstos. Būs iespēja iepazīt darbu tapšanas aizkulises, uzdot jautājumus un kopīgi piedzīvot izstādi sarunā ar tās autori. Autore par izstādi saka, citēju: "Šie darbi ir veidoti vecās grāmatās. Grāmatās, kas jau ir dzīvojušas savu dzīvi – lasītas, aizmirstas, noliktas plauktos. Mani interesē tas, kas paliek starp rindām: noklusētās domas un nepabeigtas vēstules. Es strādāju ar fragmentiem un vārdiem, klusumu un troksni sevī, ļaujot vārdiem kļūt par krāsu.Darbi veidojas lēni, tiek aizmirsti un tad pie tiem atgriežos atkal pēc dienas, nedēļas vai citreiz pēc gada. Tajos savienojas pateicība un apmaldīšanās, atmiņa un klusums...”citāta beigas.

Un vēl par jaunākajām grāmatām

Klajā nācis  rakstnieces Ingas Grencbergas jaunākais romāns “Selīna, kā Tev klājas?”. Pēc autores debijas romāna “Sestā sieva” un otrā romāna “Marija - dežavū” panākumiem un rezonanses sabiedrībā arī šis darbs sola emocionāli atkailinātu, spēcīgu un uzrunājošu stāstu. Šīs grāmatas veido nosacītu triloģiju, kuru nevieno sižets, bet rakstnieces uzsāktais dialogs par sievietes būtību.

Inga Grencberga Latvijas literatūrā ir pieteikusi sevi kā autori, kura nebaidās runāt par sarežģītām, reizēm pat neērtām tēmām – sievietes iekšējo pasauli, attiecību līkločiem, sevis meklējumiem un drosmi būt patiesai.

Jaunā romāna “Selīna, kā Tev klājas?” centrā ir patiess stāsts – dziļi personisks, psiholoģiski niansēts un sižetiski aizraujošs. Autore ar viņai raksturīgo emocionāli intensīvo intonāciju ved lasītāju cauri traģiskiem notikumiem galvenās varones Selīnas dzīvē. Tas ir stāsts par sievietes spēku, ievainojamību, pagātnes ēnām un ceļu uz emocionālu brīvību.

Selīnai ir viss. Mīlošs vīrs, meitiņa un aizraujošs hobijs – deja. Tomēr kādu dienu šī pasaule sabrūk. Selīnas stāsts nav par nāvi, tas ir par to, kā turpināt dejot, kad mūzika ir apklususi.

Ir vērts apstāties, ieraudzīt, sajust. Ir vērts izstāstīt un uzklausīt šīs Sievietes stāstu.