Radžu ūdenskrātuvē atgriežas gājputni (VIDEO)

Jēkabpils pilsētas ūdenstilpē - Radžu ūdenskrātuvē atgriežas gājputni. Radio1.lv lasītājs Māris nofilmējis karaliskos putnus – gulbjus - plunčājamies ūdenskrātuves krasta ūdeņos. Viņš zināja teikt, ka Radžu ūdenskrātuvi vēl sedz ledus sega un vaļumi ir tikai pāris metrus gar malu.

SIA “Jēkabpils sporta centrs” inspektors Aivars Druvinieks sarunā ar Radio1.lv stāsta, ka Radžu ūdenskrātuvē pēdējo nedēļu laikā pamazām atgriežas gājputni. Jau atlidojuši divi pirmie gulbju pāri, kopumā sezonā Radžu ūdenskrātuvē uzturoties četri gulbju pāri, kas ūdenstilpes teritoriju sadala savā starpā. Šajās dienās manīti arī zīriņi riņķojam ap ūdenskrātuvi, taču uz salām tie nav nosēdušies, jo ūdenskrātuve vēl aizsalusi. Tāpat ir arī manītas pīles un lielās kaijas. Aivars Druvinieks novērojis, ka Radžu ūdenskrātuvē patklaban mīt jau ap 20 gājputnu. Viņš prognozēja, ka apmēram divu nedēļu laikā izkusīs ledus sega un tad ūdenskrātuve skanēs no putnu balsīm.

Aivars Druvenieks sacīja, ka putni pārsvarā izvēlas apdzīvot Radžu ūdenskrātuves salas un tikai nedaudzi vasarā uzturas galvenās un citu peldvietu tuvumā, diedelējot no cilvēkiem cienastu. Viņš atzina, ka putnu, jo īpaši gulbju, piebarošana ir problēma ar ko inspektoram vasarā nākas cīnīties. Diemžēl daudzi nesaprot, ka nedrīkst piebarot savvaļas putnus.

Pētījumi par to, kā maize ietekmē gulbju organismu, Latvijā veikti netiek. Taču katru gadu, apgredzenojot putnus, ornitologi novēro: to gulbju, kas pārtiek no maizes, dzīves ilgums ir mazāks, nekā savvaļas putniem. Savvaļas putnu vidējais dzīves ilgums ir 10-12 gadi, taču pieradināta gulbja – aptuveni 8 gadi.

Latvijā ir sastopamas trīs gulbju sugas: paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis, un mazais gulbis. Paugurknābja gulbis Latvijā ir sastopams visu gadu. Tas ligzdo dažādās ūdenstilpēs, gan lielās, gan mazās, bet lielākās koncentrācijas novērotas lielajos piejūras ezeros.

Latvijā kopš 1988. gada reti tiek novērots tā dēvētais "poļu gulbis", kas patiesībā ir paugurknābja gulbis ar atšķirīgām ģenētiskām iezīmēm: jau pirmajā dzīves gadā tam ir balts apspalvojums, un atšķirībā no citu sugas brāļu melnajām kājām tam ir rozā kājas.

Latvijā ligzdo arī ziemeļu gulbis, apmēram 150 pāru. Tie ligzdo galvenokārt dīķos un dažādos seklos uzpludinājumos, vairāk Latvijas rietumu daļā. Migrācijas laikā vairāki desmiti tūkstoši šo gulbju migrē pāri Latvijai. Mazais gulbis Latvijā neligzdo, bet ik gadu vairāki desmiti tūkstoši migrācijas laikā šķērso baltijas jūras austrumu krasta valstis.

Aculiecinieka video

{videobox}mIwBoaWR73A{/videobox}