Ervīns Keišs: Paradokss, kas var maksāt pārāk augstu cenu jeb iespējamās sekas rezidentu iztrūkumam reģiona slimnīcās
- Sandra Mikanovska --
- 03 septembris 2026 --
- 0 Komentāri
SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs pagājušajā nedēļā sociālajā vietnē Facebook publicēja savas pārdomas ar virsrakstu “Paradokss, kas var maksāt pārāk augstu cenu” un aktualizēja būtisku problēmu reģionālo slimnīcu darbības nodrošināšanā.
“22.un 23.augustā Jēkabpilī plosījās vētra. Slimnīcā nebija iespējams nodrošināt stabilu interneta un sakaru pakalpojumu darbību. Vienlaikus radioloģisko izmeklējumu aprakstīšanu nodrošināja attālināti strādājošs radiologs. Šo situāciju izdevās pārvarēt, pateicoties slimnīcas darbinieku profesionalitātei un spējai rīkoties sarežģītos apstākļos. Tomēr tā ļoti skaidri atklāja sistēmisku risku, par kuru esam brīdinājuši jau iepriekš.
Attālināta radioloģijas pakalpojuma izmantošana nav slimnīcas ērtības izvēle. Tā ir tieša sekas kritiskajam radiologu trūkumam reģionā. Kamēr darbojas internets un sakari, šī sistēma funkcionē. Taču pietiek ar vētru, elektrotīklu vai sakaru infrastruktūras traucējumiem, lai kļūtu redzams, cik trausla tā patiesībā ir.
Un te sākas absurds.
Jēkabpils reģionālā slimnīca ir atradusi divus potenciālos rezidentus, kuri par savu vēlamo specializāciju ir norādījuši radioloģiju un ir gatavi profesionālo nākotni saistīt ar mūsu slimnīcu un reģionu.
Mums ir kandidāti.
Mums ir reāla nepieciešamība.
Mums ir gatavība viņus apmācīt un nodarbināt.
Taču mums nav pieejamu rezidentūras vietu.
Valstī pēc pamatuzņemšanas un papildu uzņemšanas joprojām ir 25 neaizpildītas valsts finansētas rezidentūras vietas. Tajā pašā laikā Jēkabpils reģionālajai slimnīcai piešķirta tikai viena maksas rezidentūras vieta, jo valstij trūkst finansējuma rezidentu atlīdzībai.
Tātad 25 valsts apmaksātas vietas paliek tukšas, bet reģionālā slimnīca nevar uzņemt jaunos ārstus, kurus pati ir atradusi un kuri ir gatavi strādāt specialitātē ar kritisku personāla trūkumu.
Tas vairs nav tikai birokrātisks paradokss. Tas ir pacientu drošības un reģionālās veselības aprūpes nepārtrauktības jautājums.
Slimnīca bez pieejama radioloģijas atbalsta nevar pilnvērtīgi pildīt slimnīcas funkciju. Radioloģija ir neatliekamās palīdzības, traumatoloģijas, neiroloģijas, ķirurģijas, onkoloģijas un daudzu citu ārstniecības virzienu diagnostiskais pamats. Bez savlaicīga un profesionāla radioloģisko izmeklējumu izvērtējuma ārstam var nebūt ticamas informācijas, lai noteiktu diagnozi un pieņemtu lēmumu par ārstēšanu.
Vai tiešām mums vispirms ir jāpiedzīvo nelaime, lai saprastu, ka rezidentūras vietu sadale nav tikai tabula un budžeta ailītes?
Esmu patiesi sašutis par sistēmu, kura atstāj tukšas valsts finansētas vietas, bet vienlaikus neļauj reģionālajai slimnīcai piesaistīt divus topošos radiologus, kuri ir gatavi šeit strādāt.
Šoreiz sistēma izturēja. Taču nedrīkstam gaidīt nākamo vētru, sakaru pārrāvumu vai ārkārtas situāciju, lai sāktu rīkoties. Nākamreiz šāds paradokss var maksāt pārāk dārgi,” savā viedoklī brīdina Ervīns Keišs.
Radio1.lv sazinājās ar Ervīnu Keišu un lūdza plašāk komentēt izveidojušos situāciju.
- Vai līdzīga situācija ir arī citās reģionālajās slimnīcās, vai tikai Jēkabpils slimnīcai ierobežo rezidentu skaitu?
EK.: Rezidentūras vietu trūkums skar visu veselības aprūpes nozari, tomēr tā ietekme uz slimnīcām nav vienāda. Jēkabpils reģionālās slimnīcas gadījumā problēma ir īpaši izteikta, jo slimnīcai jānodrošina diennakts neatliekamā palīdzība un plašs stacionāro pakalpojumu klāsts, bet vairākās kritiski nepieciešamās specialitātēs nav iespējams piesaistīt pietiekamu skaitu rezidentu.
Veselības ministrijas 2026./2027. studiju gada sadalījumā kopumā paredzētas 300 valsts finansētas rezidentūras vietas, no kurām 237 vietas paredzētas slimnīcām. Vismaz 41% slimnīcām paredzēto vietu jānodrošina ārpus Rīgas. Tomēr šis procentuālais nosacījums pats par sevi negarantē samērīgu vietu sadalījumu starp konkrētām reģionālajām slimnīcām. VM 2026. gada 1. aprīļa rīkojums.
Īpaši problemātisks ir princips, ka internistu, neirologu un vairāku citu specialitāšu vietas tiek noteiktas visam plānošanas reģionam, vienlaikus nosakot ierobežojumu – ne vairāk kā viens pretendents vienā ārstniecības iestādē.
Piemēram, internista specialitātē visai Zemgalei paredzētas tikai divas vietas, par kurām konkurē Jēkabpils, Aizkraukles, Dobeles un Bauskas slimnīcas. Arī neiroloģijā Zemgalei paredzētas divas vietas, uz kurām pretendē Jēkabpils, Jelgavas, Bauskas un Aizkraukles slimnīcas. Tādējādi Jēkabpils slimnīcas vajadzības tiek vērtētas nevis pēc tās faktiskā pakalpojumu apjoma un speciālistu deficīta, bet konkurencē ar vairākām citām slimnīcām.
Mūsu ieskatā nepieciešams publiskot pilnu salīdzinājumu: cik vietu katra slimnīca pieprasīja, cik vietu tai tika paredzēts un cik rezidentu tā faktiski uzņems. Bez šādiem datiem nav iespējams pārliecināties, ka sadalījums ir objektīvs un samērīgs.
- Kā šādu situāciju pamato Veselības ministrija?
EK.: Veselības ministrija rezidentūras vietu sadalījumu pamato ar kopējo valsts budžeta finansējuma apjomu, valsts mēroga cilvēkresursu prognozēm, slimnīcu iesniegtajiem pieprasījumiem, topošo pensionāru skaitu, demogrāfiju un prioritāro specialitāšu vajadzībām.
Normatīvie akti paredz, ka, nosakot vietu skaitu, jāņem vērā arī ārstniecības iestāžu gatavība iesaistīties rezidentu apmācībā un pēc rezidentūras viņus nodarbināt. Jēkabpils slimnīca šiem kritērijiem atbilst – tai ir nepieciešamā infrastruktūra, apmācīttiesīgi speciālisti un gatavība slēgt ilgtermiņa darba attiecības ar jaunajiem ārstiem. MK noteikumi Nr. 685.
Tāpēc vispārīga atsaukšanās uz ierobežotu finansējumu nav pietiekams pamatojums. Veselības ministrijai būtu konkrēti jāizskaidro, kādēļ slimnīcai, kura spēj apmācīt un nodarbināt rezidentus un kurai ir dokumentēts speciālistu trūkums, netiek nodrošinātas vietas tieši nepieciešamajās specialitātēs.
- Kā rezidenti var apgūt profesiju, ja nav rezidentūras vietu?
EK.: Bez uzņemšanas akreditētā rezidentūras studiju programmā ārsta pamatspecialitāti iegūt nevar. Darbs slimnīcā vai privātā klīnikā pats par sevi rezidentūru neaizstāj.
Pastāv vairākas teorētiskas alternatīvas:
• juridiskas vai fiziskas personas finansēta rezidentūra;
• rezidentūra citā Latvijas ārstniecības iestādē;
• studijas ārvalstīs ar vēlāku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā;
• atsevišķās specialitātēs – rezidentūras daļas apguve akreditētā privātā ārstniecības iestādē.
Tomēr arī maksas rezidentūras vietu skaits tiek administratīvi ierobežots. Tas nozīmē, ka pat tad, ja slimnīca vai pašvaldība ir gatava segt apmācības un rezidenta atlīdzības izmaksas, rezidentūras vieta automātiski nav pieejama.
Ārvalstis nav uzskatāmas par ilgtspējīgu valsts cilvēkresursu politikas risinājumu. Ja jaunais ārsts rezidentūru sāk citā valstī, ievērojami palielinās iespēja, ka viņš tur arī paliks. Latvija tādā gadījumā zaudē speciālistu, kura pamatstudijas lielā mērā finansējusi pati valsts.
- Cik rezidentu nepieciešams Jēkabpils slimnīcai?
EK.: Jēkabpils slimnīcai prioritāri nepieciešami rezidenti specialitātēs, kurās personāla trūkums jau apdraud pakalpojumu nepārtrauktību vai radīs būtisku risku tuvāko gadu laikā:
• internists;
• neirologs;
• neonatologs;
• pediatrs;
• ginekologs un dzemdību speciālists;
• radiologs;
• geriatrs;
• paliatīvās aprūpes speciālists;
• arodveselības un arodslimību ārsts.
Tātad minimālā aktuālā nepieciešamība ir vismaz deviņi jaunie rezidenti. Tas nav maksimālais vēlamais skaits, bet gan pamatots minimums slimnīcas pakalpojumu pēctecībai.
Šobrīd nevar droši apgalvot, cik jaunās vietas slimnīca faktiski iegūs, jo vairākās specialitātēs vietas ir noteiktas kopīgi visam plānošanas reģionam un gala rezultāts būs atkarīgs no vienotā uzņemšanas konkursa un iespējamas neaizpildīto vietu pārdales. Tieši šī nenoteiktība ir viena no būtiskākajām problēmām – slimnīca nevar savlaicīgi plānot personāla pēctecību.
- Vai rezidentūras vietu nevar nodrošināt vai apmaksāt Jēkabpils slimnīca vai slimnīca sadarbībā ar novada pašvaldību?
EK.: Jā, normatīvais regulējums pieļauj, ka rezidenta apmācības izdevumus pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona. Tas nozīmē, ka Jēkabpils slimnīca viena pati vai sadarbībā ar Jēkabpils novada pašvaldību principā varētu finansēt gan rezidentūras studiju izmaksas, gan rezidenta atlīdzību. MK noteikumu Nr. 685 9. punkts
Tomēr jāņem vērā, ka viena rezidenta finansēšana nav tikai studiju maksas segšana. Rezidents vienlaikus ir arī ārstniecības iestādes darbinieks, kuram jānodrošina normatīvajiem aktiem atbilstoša darba samaksa, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, piemaksas par darbu reģionā un dežūrām, kā arī jāsedz teorētiskās un praktiskās apmācības, apmācīttiesīgo ārstu un rezidentūras organizēšanas izmaksas.
Spēkā esošā finansēšanas kārtība paredz, ka kopējais viena rezidenta apmācībai piešķiramais finansējums ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var sasniegt:
• pirmajā un otrajā rezidentūras gadā – līdz 43 471,68 eiro gadā;
• sākot ar trešo rezidentūras gadu – līdz 47 438,16 eiro gadā.
Šajās summās ietilpst ne tikai rezidenta bruto darba samaksa, bet arī darba devēja obligātās iemaksas un ar rezidentūras īstenošanu saistītie izdevumi. Rezidenta atlīdzības daļai vien normatīvais regulējums paredz līdz 30 510,74 eiro gadā pirmajā un otrajā rezidentūras gadā un līdz 33 561,69 eiro gadā, sākot ar trešo rezidentūras gadu. Papildus rezidentam, kurš strādā atbilstošā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas, jānodrošina vismaz 30% piemaksa par darbu reģionā. Faktiskās izmaksas var būt vēl lielākas atkarībā no dežūru skaita un citiem darba samaksas nosacījumiem.
Tātad viena rezidenta pilna finansēšana slimnīcai vai pašvaldībai var izmaksāt aptuveni 43 000–47 000 eiro gadā. Četru gadu rezidentūras laikā kopējās izmaksas var sasniegt aptuveni 180 000 eiro par vienu rezidentu. Ja slimnīca un pašvaldība finansētu deviņus prioritāri nepieciešamos rezidentus, kopējās ikgadējās saistības varētu sasniegt aptuveni 390 000–425 000 eiro, neskaitot iespējamo algu, piemaksu un citu izmaksu pieaugumu turpmākajos gados. Līdz ar to jāņem vērā arī slimnīcas un pašvaldības ierobežotās budžeta iespējas.
Mēs uzskatām: ja ārstniecības iestāde spēj nodrošināt kvalitatīvu apmācību, tai ir akūta vajadzība pēc konkrētā speciālista un slimnīca vai pašvaldība ir gatava uzņemties pilnas finansiālās saistības, valstij nevajadzētu šādu vietu administratīvi liegt. Pretējā gadījumā tiek radīta absurda situācija – reģionam ir nepieciešams ārsts, jaunais ārsts ir gatavs apgūt specialitāti, slimnīca ir gatava viņu apmācīt un nodarbināt, pašvaldība ir gatava līdzdarboties finansēšanā, bet procesu aptur administratīvs vietu ierobežojums.
Tas nav tikai Jēkabpils slimnīcas personāla jautājums. Tas ir jautājums par valsts spēju nodrošināt savlaicīgu un drošu veselības aprūpi iedzīvotājiem ārpus Rīgas.
- Paldies par sarunu!