2024.gada 23. maijs

Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

Vairākām medījamo dzīvnieku sugām noteikts cits medību periods

Vairākām medījamo dzīvnieku sugām noteikts cits medību periods

Ministru kabinets (MK) otrdien, 12. martā, apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumus Medību noteikumos, vairākām medījamo putnu sugām nosakot citu medību termiņu un atsevišķus nosacījumus, kā arī īstenojot pāreju uz medniecības informācijas elektronisku apriti.

Noteikumi paredz izmaiņas medībus termiņos un nosacījumos mežirbju (Bonasia bonasia), sloku (Scolopax rusticola), garkakļu (Anas acuta), platknābju (Anas clypeata), baltvēderu (Anas penelope) un meža zosu (Anser anser) medīšanā. Ūdensputnu medību sezonas sākums, kas līdzšinēji bija otrā augusta sestdiena, ir aizstāts ar konkrētu datumu, un turpmāk ūdensputnu medību sezona sāksies 20. augustā. Vienlaikus ieviests nosacījums, ka publiskajos ūdeņos vienā medību dienā vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnu. Šie grozījumi sekmēs ūdensputnu populāciju aizsardzību.

Lai savlaikus novērstu domstarpības sējas zoss pasugu apsaimniekošanā, kuru populācijas stāvokļi tiek vērtēti atšķirīgi, noteikumos tundras sējas zoss latīniskais nosaukums (Anser fabalis rossicus) precizēts līdz pasugas līmenim.

Medību noteikumi papildināti, nosakot, ka vilka (Canis lupus), bebra (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seska (Mustela putorius), baltā zaķa (Lepus timidus) un zeltainā šakāļa (Canis aureus) medīšana ārpus noteiktajiem medību termiņiem pieļaujama tikai tādās situācijās, ja nav citu iespēju un netiek kaitēts attiecīgās sugas populācijas saglabāšanai. Medības ārpus noteiktā medību termiņa ir izņēmuma gadījumi, par kuriem VMD izdod atsevišķu administratīvo aktu.

Ar grozījumiem noteikumos ir noteikts, ka turpmāk dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās būs atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi.

Praksē ir konstatēts, ka ārvalstu mednieki, trūkstot informācijai vai vienkārši to nezinot, veic pārkāpumus, turklāt daudzās situācijās ir problemātiski šīs personas saukt pie atbildības. Tāpēc atbildība par pārkāpumu turpmāk gulsies uz personu, kura uzņem un pavada ārvalsts medniekus.

VMD turpina pāreju uz informācijas elektronisku apriti, tādēļ turpmāk iesniegumu iesniegšana un izdoto administratīvo aktu paziņošana Meža valsts reģistrā (MVR) notiks tiešsaistē, izmantojot Meža valsts reģistra funkcionalitātei atbilstošu mobilo lietotni. To paredz arī Valsts meža dienesta likums.

Noteikumos svītrotas normas par fizisko marķieru lietošanu. Tiesa, izņēmuma situācijās, kad objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespēju nodrošināt informācijas iesniegšanu digitālu datu veidā MVR, ir pieļaujams paša mednieka pagatavots marķieris ar noteikta satura informāciju.

Grozījumi noteikumos paredz arī situācijas, kad medniekam pašam nav iespēju ievadīt digitālus datus MVR piemēram, nav viedtālruņa vai tas bojāts vai pazudis. Tad mednieks drīkst uzticēt nepieciešamās informācijas ievadīšanu citai personai.

Turpmāk par medījamajiem dzīvniekiem MVR sistēma pieprasīs ievietot arī nomedītā dzīvnieka fotogrāfiju ar laika un vietas datiem. Tādējādi tiks nodrošināta katra nomedītā dzīvnieka izcelsme un izsekojamība, tajā skaitā arī nelimitēti medījamajām dzīvnieku sugām.

Noteikumi ”Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”” stāsies spēkā 1. aprīlī un tiks publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Atstājiet komentāru