Covid-19: Saistībā ar Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem, Jēkabpils mērs svētdien sasauc atbildīgo dienestu sanāksmi un preses konferenci
- 14 marts 2020 --
- 0Komentāri
Saistībā ar koronavīrusu Covid-19 Latvijā sestdien noteikti jauni, daudz stingrāki ierobežojumi. Reaģējot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumu, Jēkabpils mērs Aivars Kraps svētdien no rīta sasauc atbildīgo dienestu un iestāžu vadītāju sanāksmi, lai lemtu par rīcību saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem. Pēc tam notiks preses konference, kurā mērs informēs par jauniem pasākumiem saistībā ar Covid-19 ierobežošanu Jēkabpilī.
Latvijā nolemts pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt arī valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi, nodrošinot svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam.
Nolemts pārtraukt visa veida izglītības procesu klātienes formā īstenošanu ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi). Tāpat atcelt un aizliegt neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus - tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās.
Kā liecināja valdības sēdes dokumenti, ar 16. martu bija plānots pārtraukt arī jebkāda veida izglītojošo darbību pirmsskolas izglītības iestādēs, tomēr šādi mēri netiks pieņemti, jo daudziem mediķiem un operatīvo dienestu darbiniekiem ir bērni un šiem darbiniekiem patlaban ir jābūt darbā.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, turpmāk ir jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikts, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar "Covid-19" saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Sestdien tika nolemts ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Noteikt, ka kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz pulksten 23.
Ar 17. martu Latvija atcels starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ar 16. martu ostu, robežšķērsošanas vietām. Atcelti tiks arī starptautiskos pasažieru pārvadājumi ar autobusiem un ar 17. martu dzelzceļa transportu caur autoceļu un dzelzceļa robežšķērsošanas vietām. Tāpat aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, turpmāk ir jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikts, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar "Covid-19" saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.
Sestdien tika nolemts ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Noteikt, ka kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ir ne ilgāks kā līdz pulksten 23.
Ar 17. martu Latvija atcels starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostu un ar 16. martu ostu, robežšķērsošanas vietām. Atcelti tiks arī starptautiskos pasažieru pārvadājumi ar autobusiem un ar 17. martu dzelzceļa transportu caur autoceļu un dzelzceļa robežšķērsošanas vietām. Tāpat aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Tie Latvijas valstspiederīgie, kuri patlaban ir ārvalstīs, varēs atgriezties. Tāpat izbraukt no valsts varēs arī ārzemnieki.
Iekšlietu ministram un ārlietu ministram atļaut izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos.
Valsts policijai sadarbībā ar pašvaldību policiju uzdos nodrošināt publisko pasākumu un norises vietu uzraudzību.
Vienlaikus sēdē nolemts atļaut Latvijas valsts piederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija atgriezties Latvijā caur lidostu, ostu, autoceļu un dzelzceļa robežšķērsošanas vietām.
Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs turpmāk arī vairs neizsniegs īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā. Ārlietu ministrijai uzdos nodrošināt informācijas apriti par noteiktajiem ārkārtas pasākumiem Latvijā, kā arī nodrošināt Latvijas valstspiederīgo evakuāciju.
Valdības lēmums paredz uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām.
Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem uzdots ieviest pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās, bet uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, pirmās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām. Kariņš norādīja, ka valsts kasē ir pieejams miljards eiro, kas tiks izmantots, lai atbalstītu uzņēmējus.
Savukārt Ministru kabineta sēdes var tik organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību.
Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirgotājiem uzdots ieviest pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās.
Tāpat turpmāk var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam, t.sk., paredzot iespēju noteikt notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanas procedūru, ko veic ieslodzījuma vietas un Valsts probācijas dienests, kā arī noteikt tās izpildes termiņu pagarinājumu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt kārtību un nosacījumus, kādā nozīmētās tiesas sēdes atliek vai neizskata vai citādi ierobežo tiesvedības procesus, kas ir saistīti ar mutvārdu tiesas procesu norisi visās Latvijas Republikas tiesās. Savukārt Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Zvērinātu notāru padome varēs noteikt ierobežojumus vai lemt par apmeklētāju pieņemšanas klātienē pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās.
Valdība sestdien vēl neizlēma par Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu, par to lems nākamnedēļ.
Valdības lēmums nozīmē, ka būs jārīko arī Saeimas sēde. Likumā teikts, ka par grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam. Saeimas Prezidijs valdības lēmumu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.
Gadījumos, kad netiek ievēroti šajā rīkojumā noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība.
Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā apstiprināti kopumā 26 "Covid-19" saslimšanas gadījumi, pēdējā diennaktī skaitam pieaugot par deviņiem cilvēkiem.
Visā Latvijā saistībā ar "Covid-19" izplatīšanos izsludināta ārkārtas situācija, kas būs spēkā līdz Lieldienām.
Tāpat paplašināts "Covid-19" skarto valstu saraksts, uz kurām ir attiecināti īpaši piesardzības pasākumi.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par "Covid-19". Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.
Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. "Covid-19" ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. "Covid-19" infekcijas avots (rezervuārs).
Materiāls tapis, izmantojot DELFI un lsm.lv publicēto informāciju