2019.gada 20. maijs

Salvis, Selva, Venta

Iedzīvotāji: Latvijas Neatkarības atjaunošanas 29.gadadienas svinības Jēkabpilī - izdevušās

Šogad 4.maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 29.gadadienā – Nacionālo bruņoto spēku diena notika Jēkabpilī.

4.maija Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi Jēkabpilī sākās plkst. 9.00 ar Dievkalpojumu Jēkabpils Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Savukārt plkst. 11.00 Rīgas ielā sākās Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Jaunsardzes vienību un tehnikas parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 700 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu. To komandēja Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Māris Simsons, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. Klātesošos uzrunāja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.

Parādē piedalījās arī vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas tehnikas vienību. 

Valsts prezidents aicina sargāt neatkarību

Valsts prezidents Raimonds Vējonis militārajā parādē Jēkabpilī par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienai uzsvēra, ka ir jāsargā grūti iegūtā Latvijas neatkarība.
Vējonis uzsvēra, ka šogad tiek atzīmēta Latvijas armijas simtgade, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs pagrieziena punkts ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules vēsturē.

"Pirmā pasaules kara beigas sniedza iespēju mūsu tautai piepildīt sapni par savu brīvu un neatkarīgu valsti. Iespēju, par kuras izmantošanu mēs samaksājām ar asinīm. Pirms simts gadiem cīņās par Latviju devās un uzvarēja karavīri, kuri nedomāja, ka ir varoņi. Mūsu jaunajai armijai trūka ekipējuma un munīcijas. Tomēr visus - dažādākā vecuma un izcelsmes, tautību un profesiju cilvēkus - visus vienoja mērķis par mieru un drošību savā brīvā valstī," pauda prezidents.

Viņš atzina, ka Neatkarības kara laikā kopā ar Latvijas armiju cīnījās igauņi, dāņi, poļi, franči un briti, turklāt Baltijas valstu neatkarības cīņas bija ilgas un zaudējumi smagi.

"Šodien parādē mēs redzam Latvijas armiju gadsimtu vēlāk, ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu. Mēs redzam virsniekus un kareivjus, kuru profesionalitāte ir atzīta visā pasaulē. Ir īstenojusies ideja par brīvu un demokrātisku valstu kopēju militāru savienību. Kopā ar mūsu karavīriem par valsts un visas Baltijas drošību šodien iestājas plaši sabiedroto spēki," sacīja Vējonis.

Valsts prezidents norādīja, ka varonībai ir dažādas izpausmes. "Varonība ir stāties fiziski pretī briesmām un riskēt ar savu dzīvību. Varonība ir garīgi uzvarēt cīņu ar sevi, iestājoties par taisnību, un izvēloties labo pār ļauno. Varonība bija arī nevardarbīgā pretošanās, kad tūkstošiem Latvijas cilvēku atmodas laikā iestājās par savām tiesībām dzīvot brīvā Latvijā," pauda Vējonis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pirms 25 gadiem Latvija panāca, ka šo zemi atstāj okupantu karaspēks, pirms 15 gadiem Latvija pievienojās NATO un pilntiesīgi atgriezās Eiropas valstu saimē.

"Mūsu pienākums ir sasniegto nosargāt un attīstīt, lai mūsu zemi brīvu un drošu atstātu nākamajām paaudzēm. Tādēļ šodien es saku paldies tiem, kas ir mūsu valsts aizsardzības pirmajās rindās. Tūkstošiem karavīru sauszemes, jūras un gaisa spēkos. Mūsu armijas rezervistiem un zemessargiem. Jaunsargiem, kas gatavi nākotnē tiem pievienoties. Paldies katram robežsargam, policistam un ugunsdzēsējam, kas bezbailīgi kalpo savai dzimtenei un sargā mūs ikdienā," uzsvēra Vējonis.

Valsts prezidents aicināja novērtēt, ka varam tagad svinēt brīvību pie baltiem galdautiem, kopā ar ģimeni un saviem tuvākajiem, draugiem un kaimiņiem. "Tā ir mūsu valsts, kuras dēļ varoņiem būt arī šodien," piebilda prezidents.

Artis Pabriks: Idejas ir stiprākas par nāvi

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (JKP) uzrunājot jēkabpiliešus un pilsētas viesus pirms militātārās parādes uzsvēra divas lietas, pirmkārt, ka ideja par brīvu valsti ir stiprāka par nāvi un, otrkārt, izvēles dzīvot demokrātiski, saskaņā ar likumu, nozīmīgumu.

“Šodiena ir pierādījums tam, ka idejas ir stiprākas par nāvi. 1903.gadā Miķels Valters pirmo reizi pieminēja ideju par to, ka latviešiem, latvijas iedzīvotājiem nepieciešama brīva un demokrātiska Latvijas valsts. Tika 15 gadus vēlāk 1918.gadā šī valsts tika proklamēta, pateicoties Latvijas brīvības cīnītājiem, karavīriem, armijai, studentiem, skolniekiem, kas ar basām kājām ar ieročiem rokās, citreiz bez ierošiem rokās gāja aizstāvcēt savu valsti. Šī iedeja tika realizēta dzīvē. Viņi nedzīvoja ļoti ilgi, jo blakus bija kails spēks, kas spēja uz laiku to iznīcināt, bet ne cilvēku prātos. Ideja dzīvoja padomju okupācijas laikos. 4 maijs ir pierādījums tam, ka tad, kad ideja ir dzimusi, tad neviens viņu vairs nespēj apturēt. Ja mēs salīdzinām mūsu laicīgo politisko dzīvi, ar baznīcas dzīvi, kā šodien bīskaps dievkalpojumā teica 4.maijs ir Latvijas valsts un Latvijas nācijas augšāmcelšanās diena. Mēs parādījām un pierādījām, ka šī ideja dzīvo un neviens nekad nespēj vairs to nogalēt, ja mēs tai ticam,” sacīja Artis Pabriks. 

Otrkārt, Aizsardzības ministrs uzsvēra domu, kas nāk Eiropas kultūrā, Eiropas kontinenta civilizācijā jau ilgi, ar ko senie grieķi atšķīra sevi no tālākām tautām, ar to, ka jau tajā laikā Eiropas kultūras pamatlicēji dzīvoja nevis saskaņā un nevis pakļaujoties kailai varai un spēkam, bet pakļaujoties un saskaņā ar likumu. 

“Latvija kā Eiropejiska, rietumnieciska civilizācija un valsts ir likuma valsts. Latvija ir tiesiska valsts. Latvija nav tāda valsts kurā reiz mūsu senči piedzīvoja, ka pēc tevis var atnākt naktī, bez jebkāda pamatojuma, ielikt vagonos, aizsūtīt uz Sibīriju, nošaut, iznīcināt tikai tāpēc, ka tu kādam nepatīc. Civilizētā sabiedrībā, tiesiskā valstī, valstī, kas dzīvo saskaņā ar likumiem, kas varbūt nevienmēr ir perfekti, bet tie ir likumi, tā ir grāmata pēc kuras mēs dzīvojam, kuras likumus ievērojam. 4.maijs ir atgādinājums ne tikai tam, ka brīvības ideja, gan nacionālās brīvības ideja, gan individuālās un personiskās brīvības ideja dzīvo. Tas ir atgādinājums tam, ka mūsu valsts ir celta uz stingriem pamatiem un tie ir likumiskie pamati. Tā ir individuālā un nacionālā brīvība, tā ir demokrātija un tā ir likuma vara,” uzsvēra Artis Pabriks. 

Viņš norādīja, ka karvīri, zemessargi un jaunsargi, kas 4.maijā soļoja parādē Jēkabpilī, ir gatavi atdot dzīvību par Latvijas brīvību, par Latvijas demokrātiju un neatkarību. 

“Es ticu, ka nekad nepienāks laiks, kad viņiem vajadzēs riskēt ar savām dzīvībām, jo dzīvība ir svarīgāka par nāvi. Mēs zinām, ka mēs varam paļauties uz mūsu karavīriem, uz saviem līdzpilsoņiem, jo mēs zinām no rūgtās pagātnes, cik dārga ir brīvības un tiesiskuma cena. Pat tad, kad mums ikdienā liekas, ka ne viss ir kārtībā, ka varbūt kaimiņa dārzā un valstī zāle ir zaļāka. Leposimies ar to, cik daudz mēs esam izdarījuši un panākuši,” aicināja Artis Pabriks. 

Viņš aicināja arī paskatīties uz daudzajām tuvām un tālām vietām pasaulē, kur daudzi nav varējuši un varbūt vēl ilgi nedzīvos tiesiskā, brīvā un demokrātiskā valstī, kur  pieceļoties no rīta paši var lemt par savu likteni un ja nepatīk var arī pasūdzēties par savu likteni. Artis Pabriks aicināja ticēt latvijai, ticēt mūsu bruņotajiem spēkiem un noticēt arī sev, ka mēs varam šo valsti uzcelt labāku, plaukstošu, kā piemēru daudziem citiem. 

Jēkabpils mērs uzsver brīvības nozīmīgumu

Jēkabpils mērs Aivars Kraps (GKML), uzrunājot prominentās personas, jēkabpiliešus un pilsētas viesus Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā, visus sveica latvijas otrajā dzimšanas dienā.

“Esam pagodināti un lepni, ka bruņoto spēku militārā parāde notiek Jēkabpilī. Šodien mums ir brīvība. Brīvība domāt un runāt. Brīvība uzdrīkstēties un darīt. Brīvība izvēlēties. Čakli strādāt un palīdzēt citiem, kas nonākuši grūtībās. Ļoti svarīgi, ka brīvībai blakus ir drošība. Ne velti mēs esam izvēlējušies ceļu, kas saistīts ar Eiropas Savienību, ar NATO, mūsu sabiedrotajiem un drošības sargiem. Šogad 4.maija bruņoto spēku militātārā parāde notiek Jēkabpoilī, pilsētā, kurā dzīvo strādīgi ļaudis, pilsētā, kurā ir daudznacionāla un bagāta vēsture,”  sacīja Aivars Kraps.

Viņš norādīja, ka nākamgad Jēkabpils svinēs savu 350.dzimšanas dienu. Savukārt šī gada 4.maija simtgades parāde tiks ierakstīta gan Jēkabpils, gan mūsu valsts vēstures lappusēs. 

“Viss, kas mums nepieciešams ir rīts. Kamēr vien būs saullēkts, mēs spēsim stāties pretī likstām, priecāsimies, tieksimies pēc panākumiem. Saules mūžu Latvijai!” vēlēja Aivars Kraps.

Jāpiebilst, ka pirms mēra uzrunas daļa klātesošo mēģināja svilpt un ūjināt, tā parādot savu attieksmi un uzvedības kultūras līmeni, cenšoties traucēt viņa uzstāšanos. Taču šis mēģinājums cieta neveiksmi un neietekmēja Aivaru Krapu, viņa uzrunas beigās vairs neatskanēja neviens svilpiens vai ūjināšana, bet gan skaļi aplausi.

Jēkabpils mērs pēc uzrunas Nacionālo bruņoto spēku parādes stafeti nodeva Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam (Saskaņa). Nākamgad šāds pasākums, kā šogad 4.maijā Jēkabpilī, norisināsies Daugavpilī.

Priecājas par bruņoto spēku un ģimenes vērtību stiprumu

Jēkabpilī Neatkarības atjaunošanas dienā valdīja ļoti dzīva rosība, it visos pasākumos bija daudz apmeklētāju. Cilvēki ar lielu interesi vēroja bruņoto spēku tehniku un paraugdemonstrējumus, uz pasākumu dodoties ar ģimenēm. 

Radio1.lv vienā no pasākuma norises vietām sastapa Krustpils novada zemnieku, uzņēmēju, nacionālo vērtību sargātāju Gundaru Kalvi. Viņš uz pasākumu bija ieradies kopā ar savu ģimeni. Gundaru Kalvi lūdzām dalīties svētku sajūtās.

“Šodien ir ļoti liela svētku diena. Paldies arī mammai dabai, kas deva mums šodien arī saulīti. No rīta sniga sniegs un šķita, ka laikapstākļi mazliet sabojās šo svētku dienu, bet pati daba šodien ir mūsu pusē. Ļoti liels prieks par mūsu armiju, robežsardzi, policiju un ugunsdzēsējiem, ļoti daudziem cilvēkiem, kas šeit ieradušies gan no Jēkabpils, gan apkārtējiem novadiem. Tiešām ir svētku sajūta, ka varam sēsties pie balti klātiem galdiem un svinēt, bet to noteikti varēs darīt vēlāk vakarā. Šobrīd jāapskatās visa tehnika, ko piedāvā bruņotie spēki un citi pasākumi. Visiem, visiem jēkabpiliešiem un apkārtējo novadu iedzīvotājiem lieli sveicini šajā īpašajā un nozīmīgajā dien,” vēlēja Gundars Kalve.

Krustpils saliņā svētku dienā apskatei bija izvietoti trīs helikopteri, kurus apmeklētāji drīkstēja aptaustīt un pat iekāpt tajops iekšā, izjūtot šīs tehnikas parametrus un iespējas. Pie viena no helikopteriem sastapām Jēkabpils domes deputāti Līgu Kļaviņu (LZS), kas armijas gaisa spēku tehniku aplūkot bija ieradusies kopā ar ģimeni. Līgai Kļaviņai jautājām ar kādām izjūtām viņai siastās šī svētku diena.

“Mēs visi kopā esam un tā ir pati lielākā vērtība. Kā svētku parādes uzrunās daudzi runātāji pieminēja, ka tā ir neatkarības atjaunošanas gadadiena, ka tā ir mūsu brīvības, mūsu iekšējās brīvības, nācijas brīvības gadadiena. Man ir patiess prieks šajā dienā būt šeit kopā ar savējiem, savu ģimeni. Ar cilvēkiem, kas ir šeit atbraukuši, tuviem un tāliem visiem un redzēt, ka mums ir patiesi lieliska Nacionālo bruņoto spēku armija, kas mūs patiesi aizsargās un galvenais, lai mēs paši būtu cienīgi, ko sargāt. Novēlu visiem, lai ir brīnišķīga šī neatkarības atjaunošanas gadadiena. Lai ir sajūta, ka mēs patiešām esam vērtīgi un katrs ikviens unikāli, jo latviešu tiešām ir palicis ļoti maz, es ceru, ka mums, Latvijai, patiešām būs lieliska nākotne,” sacīja Līga Kļaviņa.

Iedzīvotāji atzīst, ka svētki Jēkabpilī izdevušies

Radio1.lv 4.maija – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, piedaloties visos svētku pasākumos, sarunājās arī ar tā apmeklētāji. Visi uzrunātie cilvēki atzina, ka svētki ir izdevušies, ka valda pacilāta sajūta, ka ir prieks par savu pilsētu un valsti. Lūk, dažas no izteiktajām atziņām.

Anna: “Parāde ļoti patika, ļoti skaista, bagātīga, organizēta. Patika mūsu valsts prezidenta un Aizsardzības ministra un  pilsētas mēra uzrunas. Cilvēki ļoti disciplinēti, apzinīgi. Visi izjūt un saprot, ka mums ir svētki. Šodien ikviens gan mazi bērni, gan pieaugušie jūtas pagodināti, pacilātā noskaņojumā, it visur jūtas, ka mums šodien ir svētki.”

Liene: “Tikko ar dēlu bijām iekāpuši lielajā helikopterā. Iespaidīgi. Tas ir vienīgais vārds, ko šobrīd varu pateikt. Droši vien būtu interesanti ar to lidot. Pārsteidz tas, cik daudz helikopteris patērē degvielas vienā stundā – 800 litrus. Tā svars – 13 tonnas. Domāju par to, ka šo helikopteri izmanto dažādās cilvēku glābšanas misijās. Tas patiesi ir iespaidīgi.”

Imants: “Svētki ir izdevušies. Šodien ir tik daudz, ko redzēt, baudīt. Iespaidīga parāde. Par visu ir padomāts. Ar interesi aplūkoju bruņoto spēku tehniku Krustpils saliņā, patika suņu un arī zirgu paraugdemonstrējumi, aviācijas šovs. Izdevusies diena.”

Aija: “Šodien ir daudz, ko redzēt un baudīt arī bērniem, jo īpaši puikām, kas var gan aptaustīt, gan ierāpties un pasēdēt kādā no armijas tehnikas vienībām. Mazliet sarūgtināja, ka nebija solīto atrakciju bērniem Kena parkā, bet situāciju glāba Lunaparks. Tur bija daudz ģimeņu ar bērniem. Šodien ir īsta svētku sajūta.”

Velta: “Šajā dienā es jūtos īpaši. Kopš neatkarības atjaunošanas katru gadu svinu šo dienu. Man bija prieks redzēt Jēkabpilī valsts prezidentu, lielu drošības sajūtu radīja armijas parāde, kas liecina, ka mums ir, kas mūs sargā. Pasākums bija labi organizēts varēja pagūt aplūkot visu, ko mums piedāvā. Tāpat arī bija iespēja ieturēties āra vai citās Rīgas ielas kafejnīcās. Cilvēki šodien jutas priecīgi un īpaši pacilāti. Vēlu visiem priecīgu Neatkarības dienu.”

Pēc bruņoto spēku parādes un paraugdemonstrējumiem, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionā norisinājās futbola mačs starp jēkabpiliešiem un NATO karavīriem. Jēkabpilieši svinēja uzvaru ar 5:2. Apsveicam! 

Svētku diena Jēkabpilī noslēdzās ar grupas Līvi koncertu Vecpilsētas laukumā, kur pirms koncerta jēkabpiliešus un pilsētas viesus uzrunāja Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola.

Neatkarības deklarācijas pasludināšanai - 29.gadadiena

Latvijā un citviet pasaulē ar dažādiem pasākumiem šodien tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 29.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Attēlos: Fotomirkļi no 4.maija pasākumiem Jēkabpilī
Foto: Sandra Mikanovska un Jēkabpils/Facebook.com