2019.gada 22. aprīlis

Armanda, Armands

VK veiks revīziju par iespējamiem nelietderīgiem infrastruktūras objektiem 15 pašvaldībās, arī Jēkabpilī

VK veiks revīziju par iespējamiem nelietderīgiem infrastruktūras objektiem 15 pašvaldībās, arī Jēkabpilī

Pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem, Valsts kontrole veiks revīziju par iespējamiem nelietderīgiem infrastruktūras objektiem 15 pašvaldībās, informēja Valsts kontrolē.

Janvārī Valsts kontrole aicināja iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās.
Revīzijas objekti ir stadioni, peldbaseini, skolas un citi objekti. Revīzijā iekļautas Bauskas, Carnikavas, Dundagas, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jelgavas, Krustpils, Kuldīgas, Ludzas, Rugāju, Salacgrīvas, Siguldas, Stopiņu, Valkas novada pašvaldība un Jēkabpils pilsētas pašvaldība.

Gatavojoties revīzijai un izvērtējot dokumentus par infrastruktūras objektu plānošanu un būvniecību laikā no 2014. līdz 2019. gadam, Valsts kontrole konstatējusi vairākus riskus, kas saistīti ar projektu prioritātes noteikšanu un mērķtiecīgu pašvaldībām aktuālāko problēmu risināšanu, iespējams, nerēķinoties ar patieso situāciju pašvaldībā, kuru ietekmē gan iedzīvotāju prioritātes un vajadzības, gan objektīvas prognozes par iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Valsts kontroles revīzijā pārbaudāmie jautājumi būs saistīti arī ar infrastruktūras attīstības prioritāšu definēšanu un saskaņotību ar dažādu līmeņu attīstības plānošanas dokumentiem. Tiks analizētas arī pašvaldību veiktās izpētes un aprēķini, lai apzinātu būvējamā infrastruktūras objekta iespējamo finanšu plūsmu, kā arī kontrolētu un mazinātu projekta īstenošanas gaitā un objekta ekspluatācijā iespējamos riskus.

"Plānojot revīziju, uzmanību piesaistīja fakts, ka pašvaldībām, lai saņemtu atļauju aizņemties Valsts kasē, papildus finanšu informācijai ir jāiesniedz tikai īss projekta apraksts, kurā netiek prasīts pamatot izvēlētā projekta nepieciešamību un lietderību," norādīja Valsts kontrolē.

Bažas Valsts kontrolei radījis arī fakts, ka šādi objekti rada pašvaldībām saistības ilgtermiņā, ne tikai atmaksājot aizņēmumus, bet arī nodrošinot to uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc nodošanas ekspluatācijā. Lēmumu par tiesībām pašvaldībai saņemt aizņēmumu pieņem Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome.

Neraugoties uz to, ka šogad valstī pašvaldību aizņēmumu kopējais limits ir paaugstināts par 118 miljoniem eiro, ļoti iespējams, ka tas tiks izsmelts ātrāk nekā citus gadus, jo pašvaldību aktivitāte ir ļoti liela, liecina Valsts kontroles novērojumi.

Vienlaikus revīzijā Valsts kontrole lūkosies arī pēc labās prakses piemēriem, kad pašvaldības ir veikušas rūpīgu un vispusīgu izvērtējumu par to īstenoto projektu nepieciešamību un ekonomisko ilgtspēju. Kopīgi ar šādām pašvaldībām tiks sagatavoti ieteikumi infrastruktūras objektu plānošanas, finansēšanas un īstenošanas pilnveidošanai.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Atstājiet komentāru