2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpilī šajā pavasarī kūlas ugunsgrēkos izdeguši jau vairāk nekā 76 hektāri

Jēkabpilī šajā pavasarī kūlas ugunsgrēkos izdeguši jau vairāk nekā 76 hektāri

Jēkabpils jau vairākus gadus pēc kārtas ieņem trešo vietu Latvijas lielo pilsētu vidū, kur pavasarī visvairāk tiek dedzināta sausā zāle. Turklāt šogad pirmais kūlas ugunsgrēks Zemgalē  21.februārī tika reģistrēts Jēkabpilī, Bebru ielā.

Diemžēl  kūlas dedzinātājus nebaida nedz likumā paredzētais naudas sods, kas jāmaksā pieķertam sausās zāles dedzinātājam, nedz apelēšana pie sirdzapziņas, ka reizē ar zāli sadeg arī dzīvā radība un tiek piesārņota apkārtējā vide. Rezultātu nav devis arī gana apjomīgais pašvaldības policijas preventīvais darbs, jo statistika nemainās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa vecākā inspektore  Viktorija Gribuste laikrakstu Radio1.lv informēja, ka Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji glābēji šogad līdz 9.aprīlim dzēsuši jau 83 kūlas ugunsgrēkus – gan Jēkabpilī, gan apkārtējos novados. Viņa norāda, ka tie ir ugunsgrēki, kur degusi tikai kūla, bet vēl ir vairāki ugunsgrēki, kur kūlas rezultātā degušas arī ēkas. 

Saskaņā ar VUGD statistiku šogad līdz 9.aprīlim lielākās platības, ko dzēsuši Jēkabpils daļas ugunsdzēsēji ir:

- 50 hektāru platībā – Jēkabpilī “Vītolniekos”;
- 15 hektāri – Jēkabpils novada Dunavas pagastā;
- 10 hektŗi kūla un 3 hektāri meža zemsedze – Krustpils novada Mežāres pagastā;
- 8 hektāri – Jēkabpilī Aizkraukles ielā;
- 7 hektāri – Jēkabpilī Veseļu ielā;
- 6 hektāru platībā – Jēkabpilī Daugavsalā;
- 4 hektāru platībā – Krustpils novada Kūku pagastā;
- 3,5 hektāri – Krustpils novada Krustpils pagastā;
- 3 hektāru platībā – Jēkabpilī Slimnīcas ielā, Krustpils novada Vīpes pagastā;
- 2 hektāri – Krustpils novada Mežāres pagastā;
- 1,5 hektāri – Jēkabpils novada Kalna pagastā; Salas novada Salas pagastā;
- 1 hektārs – Jēkabpilī Madonas ielā;
- 1 hektārs Jēkabpilī, Ķieģeļu ielā.

Saskaņā ar šo statistiku tikai lielākajos kūlas ugunsgrēkos vien šajā pavasarī Jēkabpilī izdeguši 76 hektāri, nerēķinot platības, ko skāruši nelielāki kūlas ugunsgrēki. Piemēram, pagājušajā piektdienā Daugavsalā dega kūla 6000 m2 un dārza mājiņa 9m2 platībā. 

Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka pašvaldības speciālisti aprīļa sākumā apsekojuši pašvaldībai piederošās riska teritorijas pilsētā, kur varētu izcelties kūlas ugunsgrēks un secinājuši, ka līdz šim vēl nevienā no tām kūlas ugunsgrēks nav izcēlies.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka šogad ir veiktas vairākas pārrunas ar nesakopto teritoriju īpašniekiem, sastādīti pieci administratīvo pārkāpumu protokoli, septiņos gadījumos veiktas profilaktiskās pārrunas ar nesakopto teritoriju īpašniekiem, dodot tiem laiku un iespēju sakārtot savus īpašumus tā, lai tajos nebūtu iespējama kūlas dedzināšana. Vēl sešas administratīvās lietas par sausās zāles nenopļaušanu patlaban ir procesā, tiek izskatītas. 

Indulis Surkulis atzina, ka kūlas ugunsgrēki izceļas ne tikai privātās teritorijās, bet arī valstij un pašvaldībai piederošajās teritorijās. Piemēram, Ķieģeļu ielas mikrorajonā zeme tiek iznomāta mazdārziņiem, bet to apsaimniekotāji ne vienmēr rudenī pienācīgi sakopj savā pārziņā esošos zemesgabalus un pavasarī šeit nereti izceļas arī kūlas ugunsgrēki. Tāpat arī ir teritorijas pilsētas nomalēs, kur saskaņā ar pašvaldības saimniecisko dienestu pļaušanas grafiku, zāle tiek nopļauta vasarā vienu reizi un ataugušais atāls pavasarī veido kūlu, kas arī ir riska teritorijas.

Pašvaldības policija atgādina, ka par zemes apsaimniekošanas pasākumu nepildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 51.panta 2.daļu, ir paredzēta administratīva atbildība - naudas sods fiziskajām personām no 140 eiro līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2090 eiro.
Gadījumos, kad pamanīts kūlas ugunsgrēks, nepieciešams par to pēc iespējas ātrāk ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112.

Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 179.panta 4.daļā noteikta atbildība par kūlas dedzināšanu, uzliekot naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro.

Saprotot to, ka kūla ir radusies tāpēc, ka rudens periodā nekustamais īpašums laicīgi nav nopļauts, Pašvaldības policija pievērš pastiprinātu uzmanību zāles nenopļaušanai īpašumos, kuri atrodas pilsētā. Pašvaldības policija un arī VUGD aicina iedzīvotājus sakopt sev piederošās teritorijas bez sausās zāles dedzināšanas un gadījumos, ja ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112!

Atstājiet komentāru