2020.gada 12. augusts

Klāra, Vizma

Bondars: Galvu augšā, jēkabpilieši!

Bondars: Galvu augšā, jēkabpilieši!

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas audzēkņiem 24.martā lekciju par nākotnes profesijas izvēli un tās nozīmi ilgtermiņā lasīja Saeimas deputāts, Latvijas reģionu apvienības (LRA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Lekcija noritēja atraktīvi, abpusēja dialoga veidā. Pēc lekcijas Jēkabpils Agrobiznesa koledžā “Ceturtdiena” aicināja Mārtiņu Bondaru uz nelielu interviju.

- Cik zināms, vizītē Jēkabpilī esat pirmo reizi. Tātad mūsu pilsēta Jums ir sveša. Kādas bija līdz šim Jūsu pirmās asociācijas, dzirdot vārdu Jēkabpils?

- Pirmā asociācija, dzirdot vārdu Jēkabpils, ir ar degvielas uzpildes staciju “Statoil”, jo neviens brauciens caur Jēkabpili nedrīkst notikt bez apstāšanās Statoil. Taču tas, protams, droši vien nav tas, ar ko asociējas Jēkabpils. Nākamā asociācija – Daugava, pilsēta pie likteņupes Daugavas. Ar pilsētu, kas ir bijusi un droši vien ir joprojām pietiekami nozīmīgs ekonomikas centrs. Ar aktīviem cilvēkiem, uzņēmējiem, piemēram, Mārtiņu Svili, kas pats darbojas un nodarbina vismaz 40 cilvēkus, mēģina cīnīties, sparoties un cenšas nekur nemukt projām.

- Vai esat pazīstami ar mūsu pilsētas mēru Leonīdu Salceviču?

- Jēkabpils mēru Leonīdu Salceviču pazīstu kopš pagājušā gadsimta beigām. Esot Jēkabpilī, tikšos ar viņu, lai pārrunātu kā pilsētas vadībai izskatās notiekošie procesi valstī, kā kopumā izskatās situācija, kurā mēs esam Latvijā un ko Jēkabpils vadība redz, kas varbūt būtu jādara citādāk, runāsim par dzīvi Latvijā no Jēkabpils skatupunkta. Es allaž esot kādā no Latvijas vietām, tiekos ar vietējo pašvaldības vadītāju, lai pārrunātu aktualitātes.

- Latvijas reģionu apvienības saraksts šogad pašvaldību vēlēšanās startēs Jēkabpilī. Kādi ir jūsu mērķi?

- Tas, kādi plāni un mērķi ir Jēkabpilī, tas atkarīgs no mūsu cilvēkiem, kuri startē ar Latvijas reģionālās apvienības karogu šeit. Mēs esam politiskā organizācija, kura nenosaka no Rīgas, kā dzīvot Jēkabpilī. Mēs uzskatām, ka tie cilvēki, kas dzīvo Jēkabpilī paši zina, kā vajadzētu mainīt pilsētu, lai tā kļūtu labāka un pievilcīgāka vieta jēkabpiliešiem, kur dzīvot, strādāt un atpūsties. Tas nozīmē to, ka mēs arī viņu vietā nevaram stādīt plānus un mērķus. Mēs varam tikai atbalstīt kā politiskā organizācija. Viens no iemesliem, kāpēc esmu šeit, ir atbalstīt ar padomu, ar savām zināšanām, kā arī pārrunāt jautājumus, kas mūsu līdzgaitniekus interesē.

- Cik Latvijas pašvaldībās šajās vēlēšanās startēs LRA?

- Vairāk nekā 70.

- Kā vērtējat jauno nodokļu reformu?

- Neviens vēl nav jauno nodokļu reformu redzējis. Šai Finanšu ministrijai ir diezgan raksturīgi iznākt ar skaļiem paziņojumiem, un pēc tam tie paziņojumi paliek arvien klusāki, klusāki, klusāki... Piemēram, ja atceramies Valsts ieņēmuma epopeju, tika iznākts ar vienu kandidātu un slavināts un teikts, ka vispār labāks kandidāts nav atrasts un beigu beigās viss noplaka. Pēc tam nāca ar paziņojumu, ka tāds budžets Latvijā vēl nav bijis, ka tas ir solījumu pildīšanas budžets un kas tik vēl nē, un beigās skandāls vien sanāca ar visu to, kā budžeta pieņemšana izvērsās. Tāpat tagad ar nodokļu reformu – sākumā pieteikums milzīgs: Latvijas konkurētspējas palielinājums, Latvijas cilvēki dzīvos labāk utt. Tagad jau pēdējie paziņojumi skan klusāk: varbūt mēs to nodokļu sistēmu vienā gadā neieviesīsim, varbūt tas mums prasīs vairākus gadus utt. Visu laiku notiek tāda raustīšanās, un tas nav labi. No praktiskā izpildījuma Finanšu ministrijai šobrīd nav skaidrs par to, kādu ietekmi uz ekonomiku atstās īstermiņā, vidējā termiņā, ilgtermiņā nodokļu reforma. Vismaz viņi par to nespēja pastāstīt budžeta komisijai. Viņi nespēj to pastāstīt arī plašākai sabiedrībai. Nodomi un virzieni ir skaidri, bet kādā veidā tos ieviesīs dzīvē, nav skaidrs. Tāpēc ļoti grūti pateikt kaut ko konkrētu.

- Ja Jums būtu jāveic nodokļu reforma, kādi būtu Jūsu priekšlikumi?

- Nodokļu politika radikāli jāmaina, jo, ņemot vērā Latvijas nodokļu sistēmu, tā globāli nav konkurētspējīga jeb paliek aizvien mazāk konkurētspējīga. Kaut vai tāda vienkārša lieta: kāpēc tik daudz automašīnu, kuras vada Latvijas pilsoņi, ir ar Igaunijas vai Lietuvas numuriem? Tas ir nodoklis, kas Latvijā nav konkurētspējīgs. Mums ir daudz cilvēku, kas savus uzņēmumus reģistrē citās valstīs. Ne jau tāpēc, ka Latvjā ir labi nodokļi, bet gan tāpēc, ka Latvijas nodokļu politika nav konkurētspējīga. Tāpēc noteikti tā ir jāvienkāršo un jāmaina. Pirmkārt, nodokļiem jābūt prognozējamiem, šis faktors nodokļu politikā ir izpalicis visus šos gadus. 2014.gada septembrī, mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām, pie varas esošās partijas solīja nodokļus nemainīt. Katru budžetu pēc 2014.gada pie varas esošās partijas ir mainījušas nodokļus. Katru budžetu! Tas pilnībā izslēdz prognozējamības faktoru. Otrkārt, nodokļiem ir jābūt taisnīgiem. Taisnīgums mūsu nodokļu politikā nav vērojams. Un visbeidzot - nodokļiem jābūt konkurētspējīgiem. Latvijā tie nav konkurētspējīgi. Nodokļu reforma ir nepieciešama, bet, ja tā noklusīs vai tiks izkropļota, tas būs sliktākais, kas var notikt.

- Jūs, vērtējot valdības vadītāja Māra Kučinska paveikto, sacījāt, ka viņš ar darbiem nav ticis galā un jūs “premjeru atstātu uz otro gadu”?

- Valdības vadītājs zināmā mērā ir izveidojis pats savu ceļa karti, ar ko viņš sevi piesaka. Vēlēšanās Māris Kučinskis nestartēja kā premjera kandidāts. Viņš arī nekādā veidā neteica, ko darīs Latvijas labā. Tāpēc vienīgais punkts, no kura varam skatīties uz Māri Kučinski, ir tas punkts, kad viņš stājās amatā. Vinš teica: Es panākšu, lai ministri strādā kā vienota komanda. Ministri nestrādā kā vienota komanda. Valdība joprojām ir kā dažādu interešu kopa. Katra ministrija ir sava feodālā iekārta. Māris Kučinskis vēl solīja, ka ekonomika augs pieci procenti gadā. Skatos kā gribu, ekonomika pieci procenti gadā neaug. Nu labi viņš teica, es to solīju vēlāk, bet arī ekonomikas izrāviens šobrīd nav. Neredzu arī, ka Māris Kučinskis būtu kaut ko darījis no valdības pozīcijām, lai tas izrāviens notiktu. Ir neskaidrības nodokļu politikā, ir bijušas ļoti neveiklas situācijas attiecībā par Valsts Ieņēmumu dienestu. Ir mēnešiem ilgs stāsts par Korupcijas Novēršanas un apkarošanas biroju utt. Visi tie ir jautājumi, kurus Māris Kučinskis varēja pilnīgi citādāk risināt ar pilnīgi citādākiem rezultātiem. Tā kā solījumi nav pildīti, es kā skolā premjeru atstātu uz otru gadu.

- Visbeidzot: kā redzat visas Latvijas vienāda ātruma attīstību?

- Viss atkarīgs no cilvēkiem. Ekonomika ir vienkārša lieta. Ir cilvēki, ir kapitāls un ir tehnoloģijas. Ja nav cilvēki, nebūs kapitāla, ja nebūs kapitāla, nebūs tehnoloģijas. Ja skatāmies uz Latviju kopumā, ieskaitot Rīgu, cilvēki šobrīd pamet Latviju. Vēl joprojām. Latvijas attīstība ir saistīta ar cilvēku attīstību. Vai cilvēkiem Latvijā ir tādas zināšanas, prasmes, iemaņas, lai viņi varētu savus pakalpojumus pārdot globālajā tirgū, lai viņi gribētu to darīt no Latvijas, tie ir pamatjautājumi. Te mēs runājām par Kučinska kunga sniegumu. Kučinska kungam ir jātbild uz jautājumu: kāpēc cilvēkam būt Latvijā? Veidot savu biznesu, darboties un strādāt - tas viņam ir jāspēj kā valdības vadītājam pateikt. Valdībai, pašvaldībai ir jārada apstākļi, lai cilvēki te gribētu strādāt. Vēlēšanām ir nozīme. Svarīgi, kādus cilvēkus ievēl. Vai viņi velk to deķi uz savu pusi vai nevelk. Ja paskatāmies piemēram uz Jekabpils novadnieku Lemberga kungu. Viņš to deķi tā velk uz Ventspili, tā it kā Latvijā būtu tikai Ventspils. Es saprotu, ka ventspilnieki vēlē par Lembergu un par ZZS Saeimas vēlēšanās, bet kāpēc citur Latvijā vēlē par ZZS, ja nauda tāpat aizplūst uz Ventspili? To es nesaprotu. Vēlēšanām ir nozīme. Ja cilvēki grib citādāku situāciju, jāizvēlas citi deputāti, jo ar tiem, kas ir, citādāku dzīvi nevar panākt.

- Ko novēlat jēkabpiliešiem?

- Galvu augšā jēkabpilieši! Lai jums veicās! Vēlu visu to labāko, protams, ir problēmas, kuras jārisina, bet, ja mēs paši gribēsim, tad mēs varēsim tās atrisināt Latvijā un Jēkabpilī. Nekas nav nepārvarams, ir tikai jāgrib un tad viss izdosies. Galvenais - no tiem, ko ievēlat – jāprasa rezultāts!

- Paldies par sarunu!

 

Atstājiet komentāru