2020.gada 10. augusts

Audris, Brencis, Inuta

VARAM Jēkabpilī reģionālajā vizītē pārrunā administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu

VARAM Jēkabpilī reģionālajā vizītē pārrunā administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu

  • 10 julijs 2020 --


1. jūlijā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā viesojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, lai pārrunātu aktualitātes saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Reģionālās vizītes laikā VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša tikās ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Krapu, vietnieci Kristīni Ozolu, Finanšu ministra padomnieku Leonīdu Salceviču, izpilddirektoru Guntaru Goguli, kā arī pašvaldību reformas rezultātā apvienotā Jēkabpils novada veidojošo pašvaldību – Jēkabpils, Krustpils, Salas, Viesītes, Aknīstes – domes priekšsēdētājiem, lai apspriestu turpmāk veicamos pasākumus jaunveidojamā novada darbības uzsākšanai pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stāšanās spēkā.

Klātienē tika pārrunāti jautājumi par jaunu dokumentu izstrādi jaunveidojamā novada darbības uzsākšanai, turpināšanai un nepārtrauktības nodrošināšanai, pašvaldībām pieejamo finansējumu investīcijām COVID-19 seku mazināšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī investīciju programmu autoceļu sakārtošanai reģionā.

Pēc ministrijas pārstāvju tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un preses konferences, Jēkabpils mērs Aivars Kraps, VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša apmeklēja Jēkabpils Radio1, kur plašāk informēja par pārrunātajiem jautājumiem un vizītes mērķi.

Amatpersonu vizīte ir atbilde uz pašvaldības vēstuli

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps sacīja, ka ministrijas amatpersonu vizīte ir kā atbilde uz vēstuli, ko Jēkabpils pašvaldība bija aizsūtījusi premjeram Krišjānim Kariņam, vēstuli ar lūgumu ļaut Jēkabpils domes un novadu vadības pārstāvim paust savu viedokli valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē, kur runās par reformas jautājumiem. Tad premjers atbildējis, ka par to informēs VARAM ministru Juri Pūci, un tāpēc tagad amatpersonas ieradušās informēt par tālāko reformas gaitu.

“Pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma stāšanās spēkā jaunajā Jēkabpils novadā kopējais iedzīvotāju skaits pārsniegs 41 tūkstoti un jau šobrīd varu teikt, ka prioritāte paliks nemainīga – teritorijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšana. Lai arī turpmāk varētu  nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, plānoju jau jaunnedēļ sastādīt darba plānu tālākajai rīcībai un savstarpējās sadarbības nodrošināšanai. Pēc šodienas konstruktīvās sarunas ar novadu vadītājiem, veiksim atbilstošas aktivitātes, lai varam nodrošināt apvienoto novadu Finanšu komisijas izveidi, operatīvu darbu un kopīgi lemt par teritorijai būtiskiem ne tikai attīstības, bet arī administratīviem jautājumiem. Jau šobrīd varu apstiprināt, ka lai labāk iepazītos ar novadu situāciju kopumā, iedzīvotāju vajadzībām un veicinātu savstarpējo komunikāciju starp pašvaldībām, tuvākajā laikā plānoju apmeklēt apkārtējo novadu domes sēdes un iepazīties ar dienas kārtības aktuālajiem jautājumiem,” sacīja Aivars Kraps.

Tiek veidota apvienotā Finanšu komiteja

Pirmais darbs jaunveidojamā novadā ietilpstošajām pašvaldībām ir izveidot apvienoto Finanšu komiteju. “Uz jebkuru jautājumu – aizņēmumu ilgtermiņa saistībām vai darījumu virs 50 tūkstošiem eiro – būs jāsanāk Finanšu komitejai, kurā būs domju priekšsēdētāji, tātad mēs seši nāksim uz šīm sēdēm,” skaidro Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. “Balsošana notiks pēc iedzīvotāju skaita, līdz ar to Jēkabpils pilsētai ir nedaudz vairāk nekā 50 procenti balsu šajā balsojumā.”

Pašvaldību vadītājiem jāizstrādā arī teritoriālā plānojuma dokumentācija, jāgatavojas vēlēšanām, kā arī jāizstrādā jaunās pašvaldības struktūra. Kāda būs struktūra – tas jālemj pašvaldībām, bet ministrija iesaka centralizēt administrācijas darbību.

“Iedzīvotājiem maksimāli tuvu jābūt nodrošinātai pakalpojumu saņemšanai. Pagastu pārvaldes vai cita struktūra, kas atrodas pagastā, – vai tas ir klientu apkalpošanas centrs, vai kāds cits pakalpojumu sniegšanas punkts, jānodrošina maksimāli tuvu. Runa ir par administrācijas vai pārvaldības darba centralizēšanu. Apvienojas vairākas pašvaldības, tas nozīmē, ka tām ir vairākas grāmatvedības, vairākas kapitālsabiedrības vienādu funkciju pildīšanai. Šie ir tie jautājumi, kur laika gaitā noteikti notiks lielāka vai mazāka centralizācija,”  skaidro VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.

Novadus uztrauc autoceļu infrastruktūra

Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, par ko uztraucas katrs novads, ir autoceļu infrastruktūra. Ministrijas pārstāvji uzsver, ka pašvaldībām būs pieejams ne tikai finansējums investīcijām Covid-19 seku mazināšanai un uzņēmējdarbības veicināšanai, bet arī līdzekļi tieši autoceļu sakārtošanai.

“VARAM strādā kopā ar Satiksmes ministriju, lai izstrādātu speciālo programmu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitai, kur paredzēts 300 miljonus nākamajos trīs gados investēt reģionālajos un vietējās nozīmes, kā arī valsts nozīmes ceļu sakārtošanai, kas nepieciešami pašvaldībai nokļūšanai uz jaunajiem administratīvajiem centriem,” sacīja Madars Lasmanis.

Uz jautājumu, ar ko tieši pašvaldībām jāsāk darbs pie apvienošanās procesa, VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis skaidro, ka pirmais darbs ir jau minētās finanšu komitejas izveide, lai nodrošinātu nepārtrauktību pašvaldību darbībā. Tāpat paralēli tam jāstrādā pie kopīgas pašvaldību jaunās struktūras izstrādes, apvienota teritorijas plānojuma izstrādes un gatavošanās pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021. gadā, un vēlēšanu komisijas izveidošanas.

Centralizācija nav pakalpojumu koncentrēšana centrā

Madars Lasmanis un valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša skaidro, ka centralizācija noteikti nav jāsaprot kā visu pakalpojumu koncentrēšana centrā. Noteikti jānodrošina klientu apkalpošanas centri vai pagastu pārvaldes, kur pakalpojumiem jābūt pieejamiem maksimāli tuvu iedzīvotājiem. Centralizēts būtu administrācijas un pārvaldības darbs, jo šobrīd katrai pašvaldībai ir sava grāmatvedība, savi komunālie uzņēmumi u. c., ko laika gaitā var apvienot. Bet iedzīvotājiem nevajadzētu rasties sajūtai, ka kaut kas ir mainījies, jo sociālie, izglītības un citi pakalpojumi palikšot nemainīgi uz vietas un pietiekamā daudzumā un kvalitātē, kā tas ir nepieciešams. Savu lomu spēlēs arī iedzīvotāju skaits. Taču, piemēram, ja ir kultūras nams, ko cilvēki apmeklē, tad tam arī jādarbojas un jānodrošina pietiekams kultūras pakalpojumu grozs.

Teritorijas plānojumu izstrāde jāpārtrauc

Daudzās pašvaldības patlaban top vai tik tikko ir izstrādāti jauni teritorijas plānojumi. Madars Lasmanis atgādināja, ka VARAM bija rosinājusi grozījumus Teritorijas plānojuma likumā, ka izstrādes stadijā esošie teritoriālie plānojumi ir jāpārtrauc. Savukārt jauns apvienotās teritorijas plānojums pašvaldībām būs jāizstrādā līdz 2025. gadam.

Informējot par pašvaldībām palielināto aizņēmumu limitu, kas palielināts saistībā ar pieejamo finansējumu investīcijām Covid-19 seku mazināšanai jeb ekonomikas sildīšanai un iespējām iegūt investīcijas, M. Lasmanis sacīja, ka process nav apstājies un katru mēnesi tiek piešķirts finansējums pašvaldību aizņēmumiem ārkārtas situācijas seku ietekmes likvidēšanai. Pašvaldības, kam ir atbilstošas gatavības projekti, tajā skaitā arī Jēkabpils pilsēta, piesakās un saņem aizdevumus savas infrastruktūras sakārtošanai, lai tā veicinātu ekonomikas sildīšanu, un tas būs pieejams visu šo gadu.

Šonedēļ, 9. jūlijā Jēkabpils domē notika  pirmā novadu, kas ietilps jaunajā Jēkabpils novadā, apvienotā Finanšu komisijas sēde. Tās darba kārtībā bija tikai viens jautājums – Komisijas nolikuma apstiprināšana.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu jauno Jēkabpils novadu veido 25 teritoriālās vienības ar administratīvo centru – Jēkabpils valsts pilsētu, apvienojot līdzšinējo Jēkabpili un Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadus. Iedzīvotāju skaita ziņā Jēkabpils novads būs 11. lielākā pašvaldība – 41,2 tūkstoši iedzīvotāju ar kopējo budžetu 68 miljoni eiro. Jēkabpils novads ierindosies astotajā vietā visu pašvaldību kopvērtējumā, bet novadu griezumā, neskaitot valsts pilsētas – trešajā vietā.