2020.gada 20. janvāris

Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests

Jēkabpils mērs ar Saeimas deputātiem runā par ATR un atbild, kā risinās jautājums ar asfalta seguma kvalitātes kontroli pilsētā

Pagājušās nedēļas nogalē Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu un Krustpils novadu piektdien apmeklēja “Vienotības” 13. Saeimas frakcijas deputāti - Ainars Latkovskis, Arvils Ašeradens, Atis Lejiņš, Rihards Kozlovskis un Anda Čakša, kas tikās ar Jēkabpils pensionāriem, Jēkabpils domes vadību, iepazinās ar multifunkcionālās halles un Jēkabpils 2.vidusskolas būvniecības gaitu, tikās ar Jēkabpils mēru Aivaru Krapu, kā arī ar Pļaviņu novada domes vadību, Krustpils un Pļaviņu novadu lauksaimniekiem. Piektdien Jēkabpils domē notika preses konference, kurā partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas pārstāvji informēja par savas vizītes mērķiem un atbildēja uz jautājumiem. Jēkabpils mērs Aivars Kraps, atklājot preses konferenci, sacīja, ka viena diena ir pārāk īss laika periods, lai iepazītos ar Jēkabpils objektiem, kuros patlaban notiek būvniecība un pārrunātu Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumus, šim nolūkam būtu vajadzīgas vismaz divas dienas. Jēkabpils mērs uzsvēra, ka jēkabpilieši lepojas ar savu skolu programmu un modernas un mūsdienīgas, ar labi aprīkotiem mācību kabinetiem, kādu viesi redzēja 2.vidusskolu, nākamā gada beigās pilsētā būs divas skolas. Jēkabpils mērs izteica cerību, ka skolu sakārtošana un mācību kabinetu modernizācija veicinās skolēnu sekmību.

Skaidrojot savas vizītes iemeslus, Saeimas deputāti sacīja, ka galvenais iemesls – topošā Administratīvi teritoriālā reforma un vēlme pēc iespējas vairāk uzklausīt pašvaldības vadītāju un iedzīvotāju viedokļus.

“Vizītes mērķis, pirmām kārtām, administratīvi teritoriālā reforma. Līdz 18.decembrim ir priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam un šis ir galvenais iemesls, kāpēc esam devušies ārpus Rīgas un šoreiz virzienā Pļaviņas Jēkabpils, Krustpils. Mums bija tikšanās no paša rīta Pļaviņu domē. Pēc tam Jēkabpilī kopā ar Jēkabpils domes vadību aplūkojām topošo sporta celtni un tikāmies ar Jēkabpils pensionāriem, un ne tikai tikāmies, bet arī dejojām. Mums arī nācās atbildēt uz grūtiem un sarežģītiem jautājumiem, tā ir ļoti aktīva cilvēku kopiena.  Taču galvenais jautājums – administratīvi teritoriālā reforma. Pašlaik publiski parādījusies vēlme veidot atsevišķu novadu - Sēlija.  Trešdien Saeimas frakcijā tikāmies ar to pašvaldību pārstāvjiem, kuri aizstāv Sēlijas novada izveidošanas ideju. Šodien tikāmies ar Pļaviņu, Jēkabpils un Krustpils pašvaldībām, lai dzirdētu šo pašvaldību viedokļus,” sacīja Ainars Latkovskis.

Tika uzdots jautājums, kur “Vienotība” novadu reformā redz Jēkabpili, vai kā lielu, spēcīgu novadu vai kā republikas nozīmes pilsētu? 

“Mūsu skatījumā Jēkabpils ir kā liels novads un spēcīgs attīstības centrs, kas spēj rekonstruēt un izveidot modernas vidusskolas. Mūsu partija uz šo administratīvi teritoriālo reformu neskatās kā uz atsevišķu reformu, skatāmies uz to saistībā ar izglītības un veselības reformām. Mums ir svarīgi, lai bērns, kurš piedzimis jebkādā ģimenē – finansiāli bagātāks vai trūcīgs, saņemtu visu nepieciešamo izglītībai, ja apmeklē vidusskolu ar moderni aprīkotiem ķīmijas, fizikas kabinetiem. Tāpēc ir svarīgas lielas pašvaldības. protams, mēs ieklausāmies arī viedoklī, ko pauž citas pašvaldības, arī tām ir zināmi pamatojumi. Jēkabpils vinnē kā novada attīstības centrs. Mums bija iespēja kopā ar mēra un Salceviča kungu apmeklēt 2.vidusskolu un pārliecināties, ka tur ir ne tikai garšīgas un pieejamas pusdienas, bet arī izremontēti kabineti un laimīgi bērni jaunā izremontētā skolā,” pauda Ainars Latkovskis.

Preses pārstāvis rezumēja, ka “tātad, saskaņā ar jūsu izteikto viedokli, ka Jēkabpili redzat kā lielu novadu un attīstības centru vai tas nozīmē, ka tādā gadījumā nav nekādas cerības izveidot Sēlijas novadu, jo abi pretendē uz vairākām vienām un tām pašām pašvaldībām novada sastāvā”?

Ainars Latkovskis šādu pieņemumu noliedza, uzsverot, ka šobrīd, kamēr ATR ir procesā, vēl nevar apgalvot, ka būs vai nebūs viens vai otrs novads. Tiek uzklausīti un izteikti viedokļi, ne apgalvojumi.

Iesaistoties sarunā, Arvils Ašerādens sacīja, ka patlaban “saistībā ar ATR ļoti daudzi jautājumi tiek likti uz galda. Mēs tikāmies un uzklausījām Sēlijas novada ideju pārstāvošos pašvaldību vadītājus, tagad mūsu pienākums ir braukt, tikties ar cilvēkiem, uzklausīt un saprast ko un kā viņi domā, kā redz savu novadu nākotnē. Mūsu politiskais uzstādījums ir, ka mēs redzam spēcīgus novadus ar spēcīgiem attīstības centriem, jo bez šāda attīstības centra būs grūti. Mums šķiet, ka būtu pareizi nedalīt novadus mazos, bet gan tos koncentrēt. Bet, protams, jāuzklausa cilvēki un līdz 18.decembrim partijām ir jāiesniedz savi priekšlikumi un tad sāksies lielās politiskās cīņas, kas ir labāk un, kā ir labāk un, kā mēs redzam novadu veidošanos, tāpēc mums ir svarīgi tikties, uzklausīt un izveidot viedokli šajā jautājumā.” 

Otrs jautājums, kas tika pārrunāts preses konferencē ir partiju finansējums. Kā zināms ir pieņemts likums, kas paredz piešķirt nopietnu finansējumu politiskajām partijām, ja sasniegti likumā paredzētie rezultāti Saeimas, pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanās. Tika jautāts vai finansējumu visu sasaukumu piešķirs pēc vēlēšanu rezultātiem un netiks mainīti kritēriji, proti, vai tiks ņemti vērā partiju reitingi sasaukuma laikā, jo kā zināms ir politiskie spēki, kas vēlēšanās guva lielu atbalstu, bet šobrīd rīkotās aptaujas liecina, ja vēlēšanas notiktu tagad, partija gūtu labi ja pāris procentu vēlētāju atbalstu, bet neraugoties uz to, finansējums, visticamāk, netiks mainīts. 

Rihards Kozlovskis piekrita, ka statistika rāda, ka kāds politiskais spēks ātri izšauj savu pulveri un pēc tam vairs nav populārs, tomēr vērtējumu dod vēlētājs vēlēšanās, par reitingiem esot diskusiju jautājums, jo “paļaujoties uz vienu vai otru aģentūru var raisties šaubas vai vērtējums atbilst patiesībai, jo visprecīzākais vērtētājs ir vēlētājs vēlēšanās”.

Ainars Latkovskis piebilda, ka partiju finansēšanas likums bija viena no “Vienotības” iniciatīvām, kas nostiprināta ar likumu un kopējais finansējums sāksies vērtējot pēdējās Saeimas vēlēšanu rezultātus. Viņš norādīja, ka partiju finansējums būs atkarīgs arī no eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kopējais finansējums būs no šīm trim vēlēšanām. “Skaidrs, ka ir partijas kurām ir strauji krities reitings un ir partijas, kas eiroparlamenta vēlēšanās ieguva procentus tuvu nullei. Tas viss atsauksies kopējā partijas finansējumā. Idejas pamatā, lai veidotos lielākas nacionālas partijas, lai Latvijā nebūtu pārāk sadrumstalota situācija,” piebilda Ainars Latkovskis.

Arvils Ašeradens norādīja: “Mēs esam ceļa sākumā, pirmo reizi pieņemts šāds likums. Igaunijā, kur šāds finansējums darbojas ilgāk, redzam, ka ir partijas trīs vai četras reizes lielākas nekā Latvijā, piešķirtā nauda dos iespēju veidot lielākus politiskos spēkus. Tā nav nauda ne parlamentāriešiem, ne partiju priekšsēdētājiem, tā ir nauda birojam, sabiedrības izglītošanai, sabiedrības iesaistīšanai, diskusijām. Tas dod iespēju attīstīt reģionālās nodaļas, izglītot vēlētājus. Esam ceļa sākumā, mums ir jāmācās, jāskatās, šobrīd esam ņēmuši tos modeļus kādi ir citās valstīs. Vieni rēķina deputātu skaitu, citi balsu skaitu. Kā jau tika minēts, vēl viena korekcija finansējumam ir pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanas, iespējams, ir jāņem vērā vēl kādi citi kritrēriji, to laiks rādīs. Jāļauj likumam iestrādāties un tad varēs vērtēt.”

Preses konferences noslēgumā Ainars Latkovskis, kas ir arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, uzdeva jautājumu presei.

Ainars Latkovskis: Mēs tikoties Pļaviņu pašvaldībā un arī citās pašvaldībās ar to vadītājiem un runājot par reformu, tiek runāts par līdzīgu modeli jeb burkānu finansējuma veidā, kuru deva pašvaldībām, tām apvienojoties, pirmās reformas laikā. Pašvaldību pārstāvji uzsver, ka gribētu šādu finansējumu, ko izlietot ceļu sakārtošanai. Atceros, ka pa visu Latviju izskanēja ziņa par asfalta kvalitāti un biezumu Jēkabpils ielās un mikrorajonā. Kas pa šo laiku ir noticis? Vai ir gūtas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, ir rasts risinājums?

Ainars Latkovskis tika informēts, ka sākumā, esot pie varas iepriekšējai domes vadībai, žurnālistam Lato Lapsam netika atļauts veikt urbumus pilsētas ielās, kur darbus veica viens no vietējiem uzņēmumiem, bet mainoties domes vadībai, pašvaldība vairs nepārsūdzēja lietu nākamajā instancē un palika spēkā tiesas lēmums, kas ļauj žurnālistam veikt kontrolurbumus piecās pilsētas ielās asfalta kvalitātes pārbaudei, taču pagaidām nav informācijas, ka viņš to būtu darījis. Arī saistībā ar asfaltsegumu vienā no pilsētas mikrorajoniem, kur neatļauti asfalta urbumus veica raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, tas vairāk nav interesējies par šo mikrorajonu. Savukārt runājot par būvdarbiem, kas pilsētas ielās notiek patlaban, Jēkabpils mērs ir solījis, ka visos objektos tiks veikti kontrolurbumi kvalitātes pārbaudei, bet pagaidām tas vēl nav darīts.

Sarunā iesaistījās Jēkabpils mērs Aivars Kraps, papildinot preses sniegto atbildi ar faktiem, kas ir viņa rīcībā. Aivars Kraps: “Atbildot uz šo jautājumu vēlos to sadalīt trīs daļās. Lato Lapsas kungs kurš  prasīja urbt konkrēti piecas ielas, kur strādājis viens konkrēts uzņēmējs. Viņam netika ļauts. Viņš iesūdzēja tiesā. Pašvaldība tiesu divās instancēs zaudēja. Mainoties varai Jēkabpilī uz trešo instanci pašvaldība lietu nepārsūdzēja, jo mans pirmais rīkojums manā otrajā darba dienā bija lietu nepārsūdzēt un Lato Lapsam ir brīva vaļa veikt kontroli minētajās piecās ielās. Taču žurnālists ir pazudis, neizrāda interesi. 

Kā jau minēts urbumus vienā no mikrorajoniem veica “Aizliegtais paņēmiens”. Vai tas bija pareizi vai nepareizi, bet bija. Apmēram pirms mēneša man zvanīja no raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” un jautāja, kāda būs mana reakcija, ja viņi brauks un veiks urbumus, es atbildēju, ka mums nav ko slēpt, lai brauc un veic urbumus, arī no viņiem pagaidām nav nekādas reakcijas.

Ja runājam par pašreizējiem būvdarbiem pilsētas ielās. es jau publiski esmu teicis,  ka visi objekti, kas tiks nodoti, kamēr es esmu priekšsēdētājs, tiks pārbaudīti. Pēdējais objekts Pasta iela, kas ir nodošanas procesā, vēl nav pārbaudīts, jo uzņēmējs objektu vēl nav nodevis, kolīdz attiecīgais akts būs pašvaldībā, tā mēs nedēļas laikā organizēsim kontrolurbumus. Tas notiks publiski ar žurnālistu piedalīšanos. Ja iepriekšminētajos objektos žurnālisti neveiks kontrolurbumus, tad sabiedrības spiediens ir pietiekami liels, lai to neatstātu tā kā ir tagad, tad pašvaldība skatīsies vai veikt pārbaudes.”

Ainars Latkovskis piebilda, ka tad ielas būs vienos caurumos, ja veiks tik daudz urbumu. 

Aivars Kraps norādīja, ka tā nebūs, jo urbumi tiks veikti kvalitatīvi un aizpildīti. “Nav jau būtiski kontrolēt tos asfalta biezuma centimetrus, būtiski, kāda ir asfalta kvalitāte, izturība un daudzas pārējās lietas, Pasta ielu, ko pārbaudīsim, to darīsim četros dažādos veidos. Iedzīvotājiem pēc izskanējušajiem skandāliem jābūt pārliecībai, ka tā nauda, ko iegulda pašvaldība, ir ieguldīta atbilstoši projektam,” uzsvēra Aivars Kraps. 

Sarunai pievienojās Jēkabpils domes deputāts Leonīds Salcevičs, piebilstot, ka Jēkabpils domes pozīcija uzturēs prasību un spiedīs mēru rīkoties, jo tas, kas notika iepriekš, kā viņš sacīja: “Nav prātam aptverams. Iepriekšējais mērs, kā Motrosovs, kas metās uz ložmetēja ambrazūru, tā aizstāvēja uzņēmumu, kura darba kvalitāti pārbaudīja “Aizliegtais paņēmiens”, ka, organizēja objekta diennakts apsardzi, lai kāds neiebrauc mikrorajonā un neveic urbumus. Mēs toreiz teicām, lai noņemtu šaubas, vajag laist žurnālistus un ļaut izurbt, bet tā brīža pozīcija to nepieļāva. Loģiski, tas ļauj secināt, ka kaut kas tur nav kā vajag. Varēja taču ļaut izurbt un pierādīt, ka viss kārtībā, ka žurnālisti melo, bet nē. Turklāt uzņēmējs par saviem līdzekļiem izsauca no Latvijas valsts ceļiem rentgena jeb skenēšanas aparātu, lai veiktu pārbaudi. Pirmajā dienā skenēšana parādīja, kur atbilst, kur neatbilst kvalitātei, bet šo rādījumu neņēma vērā. Otrā dienā, skenēšanas iekārta nobrauca pa pareizajām mikrorajona vietām un  visi rezultāti bija labi. Šo aktu parādīja visiem.”

Arī Aivars Kraps uzsvēra: “Mēs jau iepriekš aicinājām, varbūt negaidam žurnālistus izurbjam paši, parādam, ka tur viss kārtībā un aizmirstam šo lietu. Atsaucību šim priekšlikumam, esot opozīcijā neieguvām, tagad esot pozīcijā, neliekam šķēršļus un bija doma, ja žurnālisti veic pārbaudi, tad pašvaldības šim procesam netērēs savus līdzekļus un tos novirzījām, lai veiktu pārbaudes, kad būs nodoti jaunie objekti, jo šīs komersants pilsētā strādā trīs lielos objektos. Ir jau noslēgts līgums ar uzņēmēju, kas veiks pārbaudes”. 

Preses konferences noslēgumā Jēkabpils mērs Saeimas  deputātiem pasniedza nelielas prezentācijas veltes, piemiņai par vizīti Jēkabpilī. 

Foto: Radio1 un Vienotība

Atstājiet komentāru