2024.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Aivars Kraps: Kāda ir SIA “Jēkabpils siltums” vajadzība demontēt gaisa trases balstu kolonnas SIA “Ošukalns” teritorijā?

Pirmdien Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps (GKML) devās apskatīt, kā norit darbi Tvaika ielas rajona siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija. Ar darbu gaitu domes priekšsēdētāju iepazīstināja SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, objektā strādājošais uzņēmējs, SIA “Hektors” valdes priekšsēdētājs un Jēkabpils domes deputāts Broņislavs Ivanovskis (Saskaņa) un būvuzraugs Jevgēnijs Zabidarovs no SIA “DH Solutions”, kā arī pašvaldības pārstāvji un vietējo mediju žurnālisti.

Pirms objekta apskates Aleksandrs Karpenko īsumā iepazīstināja ar veicamajiem darbiem, norādot, ka posms Brīvības ielā pie Sporta nama ir pabeigts un jaunajai trasei pieslēgts tā dēvētais Lauktehnikas daudzdzīvokļu māju mikrorajons. Projekts noslēgsies nākamajā gadā, patlaban no kopējo darbu apjoma paveikta jau aptuveni trešdaļa. Aleksandrs Karpenko uzsvēra, ka šis ir pēdējais garākais siltumtrašu posms pilsētā, kas tiek rekonstruēts. Galvenais ieguvums – gaisa trase tiks ieguldīta zemē, kas samazinās siltumenerģijas zudumus vismaz par četriem procentiem.

Rekonstruējamais siltumtrases posms tika aplūkots visā garumā, apstājoties un klātienē apskatot kopumā četrās vietās – jau gandrīz pabeigtos darbus Brīvības ielā pie Sporta nama, Bebru ielas sākumā, trases posmu iepretim jaunajam Tiesu namam, par kuru pašvaldība saņēmusi pārmetumus, ka trasi būvē tikko labiekārtotā vietā tiesu nama būvniecības projektā un noslēguma posmā - Tvaika ielā.

Noslēguma posmā  Jēkabpils mērs Aivars Kraps sarunā ar SIA “Jēkabpils siltums” valdes priekšsēdētāju Aleksandru Karpenko skaidroja, kā notiks gaisa siltumtrases demontāža un jaunās trases izbūve.

Aleksandrs Karpenko skaidroja, ka pēc jauno siltumtrašu izbūves un pieslēgšanas pilsētas tīklam, tagadējās gaisa trases tiks demontētas un reizē ar siltumtīkliem piederošajām gaisa trasēm, demontēs arī uzņēmēja SIA “Ošukalns” trasi ar ko no koģenerācijas stacijas SIA “Jēkabpils siltums” tīklā tiek piegādāta siltumenerģija.

Aivars Kraps norādīja, ka pieslēgums SIA “Ošukalns” koģenerācijas stacijai ir ārpus uzņēmuma teritorijas un jautāja, kāpēc nepieciešams kaut ko demontēt privātīpašumā par siltumtīklu naudu.

Aleksandrs Karpenko skaidroja, ka tāda ir uzņēmēja prasība – demontēt siltumtīkliem piederošās balstu kolonnas tā teritorijā. Gaisa pārvadi pēc jaunās trases izbūves tiks demontēti automātiski.

Aivars Kraps bija neizpratnē:”Bet, kur ir SIA “Jēkabpils siltums” vajadzība to darīt? Saprotu, ka pieslēgums siltumtrasei, ko saņem siltumtīkli no SIA “Ošukalns” koģenerācijas stacijas, ir ārpus uzņēmēja teritorijas. Tā jau nav mūsu problēma – balsta kolonnas uzņēmēja teritorijā, ar to jātiek galā uzņēmējam. Vai mēs varam demontēt tikai gaisa trasi un kolnnas atstāt?”

Aleksandrs Karpenko atbildēja: “Varam. Taču, ja tam nepiekrīt SIA “Ošukalns” vadība, jārīkojas pēc projekta, kas paredz demontēt gan gaisa pārvadus, gan balstu kolonnas”.

Aivars Kraps vēlējās zināt, kas projekta laikā notiek ar SIA “Ošukalns” gaisa siltumtrasi, kas SIA “Jēkabpils siltums” piegādā siltumu no koģenerācijas stacijas. Aleksandrs Karpenko skaidroja, ka to reizē ar siltumtīklu trasi ieraks zemē. Aivars Kraps turpināja, jautājot, ja pēc kāda laika līgums ar uzņēmumu tiks pārtraukts vai ir izdevīgi siltumtīkliem par saviem līdzekļiem veikt uzņēmēja siltumtrases rekonstrukciju un vēl balsta kolonnu demontāžu? Aleksandrs Karpenko sacīja, ka līgums par siltumenerģijas piegādi no SIA “Ošukalns” koģenerācijas stacijas ir noslēgts līdz 2030.gadam. Aivars Kraps uzdeva retorisku jautājumu vai līdz tam laikam atmaksāsies siltumtīklu ieguldītie līdzekļi, rekonstruējot arī uzņēmēja trasi un demontējot balsta kolonnas uzņēmēja teritorijā? Aleksandrs Karpenko norādīja, ka projektu finansētāji ir akceptējuši un visi šie darbi ir paredzēti projektā.

Pēc siltumtrases projekta apskates Aivars Kraps sacīja, ka pagaidām nevar komentēt vai rosinās kaut ko mainīt projektā, attiecībā uz līdzekļu ieguldīšanu, rekonstruējot uzņēmēja siltumtrasi un demontējot balsta kolonnas SIA “Ošukalns” teritorijā. Viņš norādīja, ka ir pieprasījis SIA “Jēkabpils siltums” projekta izmaksu tāmi, vērtēs kādi bijuši saskaņojumi, iepazīsies ar situāciju un tad izteiks savu vērtējumu.

Kopumā par darbu gaitu Tvaika ielas rajona siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijā Jēkabpils mērs izteicās atzinīgi, norādot, ka būvdarbi notiek saskaņā ar projektu. Viņš arī piebilda, ka šis ir pašvaldības kapitālsabiedrības ne Jēkabpils pilsētas pašvaldības projekts un ir pirmais šāds projekts, kura būvdarbu gaitu viņš vērtē klātienē. Kraps piebilda, ka turpmāk apmeklēs arī citu kapitālsabiedrību lielākos būvdarbu projektus.

Jau ziņots, ka SIA “Jēkabpils siltums” šovasar uzsāka Tvaika ielas rajona siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas rekonstrukciju Jēkabpilī. Tas tiek darīts, lai paaugstinātu siltumenerģijas apgādes sistēmu efektivitāti. Pagājušajā gadā  SIA “Jēkabpils siltums” parakstīja līgumu  ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA ) par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Tvaika ielas rajonā.  Projektā paredzēts veikt Tvaika ielas rajona siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas rekonstrukciju, kas paredz aizstāt esošās virszemes trases un pazemes siltumtrases dzelzsbetonu kanālos ar bezkanāla izpildījumā izbūvētām pazemes trasēm ar 2. sērijas rūpnieciski izolētām siltumtīklu caurulēm.

Projekta rezultātā Jēkabpils iegūs gandrīz pusotru kilometru rekonstruēto siltumtrašu, no kurām nepilni 800 m tiks izbūvētas pa esošo vietu un gandrīz 700 m pa jaunu vietu, iznesot siltumtīklus no privātiem zemesgabaliem un aizvietojot vecos posmus. Kopējais siltumtīklu garums Jēkabpils pilsētā ir 25,2 km. Pēdējo astoņu gadu laikā, veicot rekonstrukcijas darbus siltumtrasēs, lielākā daļa siltumtrašu ir nomainīta pret rūpnieciski izolētām caurulēm, kas ļāvis samazināt siltumenerģijas zudumus no 30%- 2011.gadā  līdz 16%-2016.gadā.

Projekta „ Tvaika ielas rajona siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija” kopējie izdevumi: 1 801 851,60 EUR, no tiem kopējie attiecināmie izdevumi:1 489 133,55EUR. Atbalsta summa jeb Kohēzijas fonda finansējums: 40% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 595 653,42 EUR. Privātais attiecināmais finansējums: 60% no attiecināmajiem izdevumiem, nepārsniedzot 893 480,13 EUR. Projekta kopējie neattiecināmie izdevumi jeb privātais neattiecināmais finansējums 312 718,05 EUR.

Komentāri (0-2/2)

  • hahaha
    22.10.2019 13:41
    ja balstus atstās, tad būs kur apstāties un kāju pacelt, līdzīgi kā spēļu zālē
  • po
    22.10.2019 06:54
    Ja elektriķi saraktu kabeļus, bet atstātu stabus ko tad puisēns teiktu!

Atstājiet komentāru