Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālisti apgūst Zviedrijas un Norvēģijas labo praksi

Jēkabpils pilsētas pašvaldība izmantoja iespēju piedalīties Nordic - Baltic mobilitātes programmas Ziemeļvalstu ministriju padomes projektu konkursā ,,Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma valsts pārvaldei”. Projekta mērķis ir palielināt un stiprināt pašvaldību sadarbību Ziemeļvalstu reģionā.

Projekta ietvaros septembra sākumā Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps un četri Jēkabpils pilsētas pašvaldības speciālisti, kā arī SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka mācību un pieredzes apmaiņas vizītes ietvaros viesojās Trolhatanas pilsētā Zviedrijā un Ārendālē Norvēģijā, lai veicinātu zināšanu apmaiņu dažādos administratīvās pārvaldības līmeņos, iepazītos ar ārvalstu pašvaldību labās prakses piemēriem pilsētas saimniecības organizēšanā, atkritumu apsaimniekošanas sfērā, pilsētu mārketinga un tūrisma tēla veicināšanā, kā arī pilsētvides plānošanā un ES finansējuma apguvē. 

Pašvaldības, kurās viesojāmies, nesen ir pārvarējušas dziļas ekonomiskas krīzes – Trolhatanā tika likvidēta SAAB autobūves rūpnīcā, savukārt Ārendāles ostas teritorijā esošie rūpnieciskie uzņēmumi pārcēla savas ražotnes uz citām valstīm. Abas pilsētas, rūpīgi plānojot un atbildīgi investējot, ir spējušas atrisināt bezdarba problēmu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos un iedzīvotāju skaita pieaugumu. Šie risinājumi ietver ražošanas pārstrukturizēšanu, biznesa inkubatoru izveidi, investīcijas izglītības iestāžu darbībā, sekmējot atbalstāmo specialitāšu piedāvājumu, kā arī ciešu sadarbību ar esošajiem uzņēmējiem, tiem nepieciešamā atbalsta sniegšanā.

“Pašvaldību darba pamatprincipi Latvijā krasi neatšķiras nedz Zviedrijā, nedz Norvēģijā. Pašvaldības strādā, lai pilsētas iedzīvotājiem nodrošinātu visus nepieciešamos pakalpojumus un uzturētu kārtībā pilsētas infrastruktūru. Šādi mācību braucieni ļauj salīdzināt, vai tas, kā mēs strādājam ir pietiekami efektīvi, un ja nē – ko varam uzlabot. Nenoliedzami Zviedrija un Norvēģija attīstībā ir krietni mums priekšā, tomēr jāsaka, ka ir sfēras, kurās varam ar sevi palepoties – īpaši elektronisko pakalpojumu un kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā, kā arī Eiropas Savienības finansējuma apguvē, kas proporcionāli pilsētas budžetam ir ievērojami lielāks, nekā apmeklētajās pašvaldībās”, tā A.Kraps.

Pārsteidza temps ar kādu ik gadu pilsētās pieaug iedzīvotāju skaits, tajā pašā laikā spējot pilsētās saglabāt zemu bezdarba līmeni un nodrošinot iedzīvotājiem dzīves vietas. Katrai no šīm pilsētām ir atšķirīga taktika – Trolhatana tiek aktīvi reklamēta tikai 35 minūšu brauciena attālumā esošajā Gēteborgā, piedāvājot pilsētu kā alternatīvu, kur mācīties, dzīvot, strādāt, savukārt Ārendālei ir tik pievilcīga atrašanās vieta, ka šis process notiek dabiski. Pašvaldībām gan tas ir izaicinājums – arvien augošajam cilvēku skaitam ir nepieciešamas mājvietas, pieaug pieprasījums pēc brīvam darba vietām, pilsētās palielinās transportlīdzekļu skaits u.c.

Padziļināti tika iepazīta arī atkritumu apsaimniekošanas specifiku abās valstīs. Šajā sfērā Latvijas pašvaldībām un iedzīvotājiem vēl ir daudz jāmācās un jāmainās.

Skandināvijā jau vairāk kā 20 gadus no agras bērnības izglīto iedzīvotājus par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un par kaitējumu, ko videi nodara piesārņojums. Tur šķirošana ir pilnīgi dabiska rīcība.

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Jānis Hauka uzsver, ka Ārendāle un Trolhatana ir ļoti labi piemēri sekmīgai atkritumu apsaimniekošanai. No katras atkritumu tonnas tiek iegūts maksimāls labums – tiek saražota enerģija, vai atkritumi tiek pārdoti otrreizējai izmantošanai. Tas ļauj pašvaldībai efektīvi izmantot pieejamos resursus. Ir vairākas idejas, kuru ieviešanu ir vērts apspriest arī Jēkabpilī. Viena no tām ir caurbraucama dalīto atkritumu vākšanas punkta izveide ar iespēju privātmāju iedzīvotājiem, nelieliem uzņēmumiem atvest sašķirotos atkritumus, kā arī liela gabarīta sadzīves atkritumus, rast iespēju maksimāli izmantot atkritumus kā enerģijas avotu dabas gāzes, elektroenerģijas vai siltuma iegūšanai, kā arī aktīvāk un saistošāk, ar spēļu palīdzību, mācīt bērniem par atkritumu šķirošanas nepieciešamību.”

Apmeklēto pašvaldību budžets pārsniedz 300 miljonus euro gadā. Budžeta veidošanās principi apmeklētajās pašvaldībās atšķiras no Latvijas, jo tur lielākā daļa nodokļu ienāk pašvaldības budžetā, ļaujot nodrošināt krietni plašāku pašvaldības funkciju izpildi. Lielākā daļa budžeta, tāpat, kā Latvijas pašvaldībās, tiek novirzīta izglītības un sociālajai sfērai. Apmeklēto pašvaldību vadītāji apzinās, ka tuvāko gadu desmitu laikā arvien pieaugs vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars, tāpēc jau pašlaik tiek domāts, kā palielināt veco ļaužu pansionātu skaitu un nodrošināt aprūpētājus tiem senioriem, kas dzīvo mājās.

Apmeklētās pašvaldības lielus resursus iegulda arī izglītības infrastruktūras uzturēšanā. Trolhatana Zviedrijā lepojas, ka 2009. gadā vairāku pilsētu konkurencē izcīnīja iespēju būvēt jaunu augstskolu. Tas ļāvis pilsētai piesaistīt jaunus un aktīvus jauniešus, kas bieži vien pašvaldībā apmetas uz dzīvi, kā arī uz vietas ļauj apmācīt speciālistus – inženierus, medicīnas māsas, skolotājus u.c., kas nepieciešami vietējos ražošanas uzņēmumos un iestādēs. 

Kopumā mācību brauciens sniedza iespēju iegūt visaptverošu ieskatu par pašvaldību darba specifiku Zviedrijā un Norvēģijā, ekonomiskajām un sociālajām norisēm, problēmām, pielietotajiem risinājumiem un veiksmes stāstiem, kā arī ļāva to salīdzināt ar norisēm Jēkabpils pilsētas pašvaldībā, izvērtējot vairāku procesu efektivitāti, lietderību un to uzlabojumu nepieciešamību.

Informāciju sagatavoja:
Laura Afanasjeva