2024.gada 25. maijs

Anšlavs, Junora

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 4.aprīlī

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 4.aprīlī

Radio1 Novada ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Madonas novada domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča ienākumi pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies par 9% un sasnieguši 60 tūkstoši 95 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija. Algā par darbu pašvaldībā Lungevičs saņēmis 43 tūkstoši 953 eiro, Lauku atbalsta dienests izmaksājis 2 tūkstoši 849 eiro, bet pensijā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņš saņēmis 13 tūkstoši eiro. Pasažieru tiesību aizsardzības uzņēmums "Travelrefund ApS" kompensācijā  Lungevičam izmaksājis 285 eiro. Politiķa valdījumā ir 2015.gadā ražota automašīna "Wolksvagen Passat", divi dzīvokļi un zeme Kalsnavas pagastā, zeme Aiviekstes pagastā, kā arī divas būves valdījumā Kalsnavas pagastā. Lungevičs uzkrājis 9 tūkstoši 563 eiro AS "Swedbank". Viņš deklarējis 8 tūkstoši 493 eiro parādsaistības, kā arī dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ir nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa vakar masu medijiem izplatītajā paziņojumā. Lasmanis šādu lēmumu pieņēmis, jo Jelgavas novada deputāti jau esot "vienojušies par jaunas koalīcijas izveidi un jauna mēra izvēli". Lasmanis par atkāpšanos paziņoja aptuveni stundu pirms Jelgavas novada domes sēdes, kurā bija paredzēts skatīt septiņu deputātu pieprasījumu atbrīvot viņu no amata. 

Jau ziņots, ka atsevišķi pašvaldības politiķi un amatpersonas pieprasīja vērtēt Lasmaņa rīcību, Budžeta komisijā līdztekus sēdes vadīšanai pievēršoties kādas sievietes kājām. Pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte aicināja pašvaldības deputātus vērtēt, viņasprāt, ētikas dabas pārkāpumu domes priekšsēdētāja rīcībā, izsūtot viņiem video no komisijas 13.marta sēdes. Izpilddirektore deputātiem paudusi, ka, viņasprāt, Lasmaņa rīcībā ir saskatāmi būtiski pārkāpumi. Viņa pie deputātiem vērusies pēc administrācijas darbinieku celtās trauksmes.

Aizkraukles novada pašvaldība saņēmusi informāciju no AS “Latvenergo”, ka šogad plānots turpināt Pļaviņu HES rezerves pārgāznes projektēšanu, aktualizējot un papildinot jau iepriekšējos gados izstrādāto dokumentāciju. Iecerēts, ka tuvākajos gados tiks uzsākti arī rezerves pārgāznes būvniecības darbi. Atbilstoši noslēgtajiem apbūves tiesību līgumiem pašvaldība no 2025. gada 1. janvāri nodos nepieciešamās zemes daļas apbūvei. Tas nozīmē, ka mazdārziņu, kas atrodas AS “Latvenergo” piederošajā nekustamajā īpašumā Nokalnos,  lietotājiem tiks pārtrauktas to lietošanas tiesības. Ja mazdārziņu lietotājiem ir vēlēšanās iekopt jaunu mazdārziņu, rasta iespēja ierādīt zemesgabalu citā vietā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šādas izmaiņas skars arī to mazdārziņu lietotājus, kuru dārziņi atrodas zemesgabalos Dārza un Enerģētiķu ielu malās. Pašvaldība aicinām tos aizkraukliešus, kuru mazdārziņi šobrīd atrodas šajās zemes vienībās un kuri vēlas iekopt citu dārziņu, rakstīt iesniegumu pašvaldībai par citas zemes platības ierādīšanu. 

Turpinām ziņas

AS "Latvijas valsts meži" iegādāsies trīs nekustamos īpašumus kopumā 867 tūkstoši 900 eiro vērtībā. Kompānija par 398 tūkstoši 563 eiro iegādāsies nekustamo īpašumu "Meža Ūbeles" Preiļu novada Rušonas pagastā, kura platība ir 76,5 hektāri, par 306 tūkstoši 869 eiro valsts meži pirks nekustamo īpašumu "Lielpurvu mežs" Siguldas novada Inčukalna pagastā, kura platība ir 27,05 hektāri, bet par 162 tūkstoši 493 eiro kompānija pirks 24,8 hektārus no nekustamā īpašuma "Priedāres" Aizkraukles novada Zalves pagastā.

Augšdaugavas novadā tiks veidotas jaunas pagastu apvienības un atvērti jauni klientu apkalpošanas centri. To paredz grozījumi Augšdaugavas novada pašvaldības nolikumā. Pirms noteikumu apstiprināšanas pašvaldība rīkoja tikšanās ar novada iedzīvotājiem, lai skaidrotu strukturālo izmaiņu nepieciešamību, uzklausītu viedokļus un pieņemtu labāko risinājumu. Divu nedēļu laikā notika tikšanās Subatē, Eglainē, Bebrenē, Dvietē, Šēderē un Ilūkstē kopā ar Pilskalnes pagastu, kā rezultātā tika veiktas izmaiņas sākotnējā vīzijā. Jaunas pagastu apvienības nepieciešamas, lai mazinātu administratīvo vienību skaitu, birokrātiju un meklētu risinājumus, kā nodrošināt katram novada iedzīvotājam pakalpojumu pieejamību, skaidro pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe. Šogad novadā sākuši darboties 12 jauni klientu apkalpošanas centri, bet līdz gada beigām paredzēts tādus izveidot visos novada pagastos, lai iedzīvotājiem būtu pieejami pašvaldības un valsts pakalpojumi.

Un vēl

Aprīlī notiks vairāki latgaliešu valodai veltīti pasākumi. Atzīmējot latgaliešu valodas latīņu drukas aizlieguma atcelšanu, kā arī sagaidot Latgales kongresa dienu, tiks organizēti vairāki pasākumi: "Esi i dori" Latgaliešu valodas forums Varakļānu Novada muzejā 19.aprīlī, novadmācības stundas attālināti katram skolas vecumposmam, kā arī diskusija "Latgaliešu valoda medijos" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešsaistē 26.aprīlī. Latgaliešu valodas forumā Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns stāstīs par aktuālajiem latgaliešu valodas jautājumiem no juridiskā aspekta, savukārt literatūrzinātnieki, rakstnieki, Valsts valodas centra lingvisti piedalīsies diskusijā par padarīto un vēl darāmo latgaliešu valodas kopšanā 120 gadus pēc latīņu drukas aizlieguma atcelšanas. Pasākums noritēs Varakļānos, un tajā paredzēta diskusija par latgaliešu valodas dzīvotspēju, analizējot tieši situāciju Varakļānos.

Atstājiet komentāru