2024.gada 8. maijs

Staņislava, Staņislavs, Stefānija

Jēkabpils Radio1 Novada ziņas 2017.gada 11.decembrī

Jēkabpils Radio1 Novada ziņas 2017.gada 11.decembrī

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Aizkraukles novada pašvaldībā šodien notiks atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Aizkraukles KUK" valdes locekļa pretendentu intervijas. Kopumā konkursā uz amatu saņemti astoņi pieteikumi, bet pārrunas tiks veiktas ar pieciem kandidātiem. Pretendentus intervēs apstiprināta komisija, kuras sastāvā ir novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs, domes deputāti Armands Kasparāns un Guntis Jankovskis, kā arī novada pašvaldības izpilddirektors Kaspars Sniedzītis. Pēc darba interviju sniegšanas notiks amata kandidātu izvērtēšana un tiks lemts par atbilstošāko kandidātu, kuru pēc tam apstiprinās domes sēdē.

Jau vēstīts, ka Aizkraukles novada pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos atkritumu apsaimniekošanas kapitālsabiedrības SIA "Aizkraukles KUK" valdes locekļa amatam. Konkurss izsludināts, jo saskaņā ar pilnvarojuma līgumu uzņēmuma valdes locekļa Ivara Sekača pilnvarojums beidzies. "Firmas.lv" informācija liecina, ka Sekacis "Aizkraukles KUK" vada kopš 1997.gada, kad bija tā direktors, bet vēlāk viņa amats mainīts uz rīkotājdirektora un valdes locekļa amatu. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 525 tūkstoši 953 eiro, gūta 2 tūkstoši 524 eiro peļņa.

Pagājušās nedēļas nogalē pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkumu gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Turklāt lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes. Lauksaimnieki norāda, ka šobrīd darbinieku trūkums pārtikas ražošanā ir sasniedzis kritisko līmeni un, ja tuvākajā laikā Latvijā netiks atviegloti nosacījumi viesstrādnieku ievešanai, tad vienkārši nebūs kas strādā. Tāpat arī lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, kas esot tālu no realitātes. Ministrija kā risinājumu piedāvā algas paaugstinājumu un darbinieku apmācības, neapzinoties to, ka laukos vairs nav kam pacelt algas un nav ko apmācīt, jo uzņēmums nevar maksāt lielākas algas, ja darbinieks grib tikai atnākt uz darbu, bet produktīvi strādāt nespēj. Lai paaugstinātu algas, jāpaaugstina produktivitāte, kas Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā. Paralēli Latvijā ir izveidojusies vesela iedzīvotāju grupa, kuri pārtiek no dažādiem pabalstiem. Pabalstu spilvens ir tik ērts, ka cilvēkiem nav iemesls meklēt darbu un strādāt.

Turpinām ziņas

Pašvaldības grants ceļu Krustpils novada Vīpes pagastā par 185 tūkstoši 704 eiro pārbūvēs SIA "Mikor". Krustpils novada pašvaldības izsludinātajam iepirkumam par tiesībām Veikt pašvaldības grants ceļa pārbūvi Krustpils novada Vīpes pagastā savus piedāvājumus bija iesūtījuši kopumā pieci pretendenti. Firmas.lv infrmācija liecina, ka 2016.gadu SIA "Mikor" noslēdza ar 4 miljoni 659 tūkstoši 465 eiro apgrozījumu un 62 tūkstoši 543 eiro peļņu.

Tranzīta Meža ielas uzturēšana 2018.gadā izmaksās 6 tūkstoši 933 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina Viesītes novada pašvaldības noslēgtais iepirkums. Ielas uzturēšanu nākamgad nodrošinās AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Jēkabpils ceļu rajons, ar kuru noslēgts līgums par 5 tūkstoši 730 eiro bez PVN. Meža iela ir 1,6 kilometrus gara un ir valsts reģionālā ceļa Jēkabpils - Lietuvas robeža daļa. Pusi līdzekļu tranzīta ielas uzturēšanai sedz pašvaldība, pusi - Satiksmes ministrija.

Un vēl

Ādažu Evanģēliski luteriskā draudze plāno celt no jauna baznīcu naktī uz svētdienu Carnikavas novada Siguļos nodegušā dievnama vietā. Draudzes priekšniece Inese Laubenbaha norāda, ka Ādažu Evanģēliski luteriskajai draudzei baznīcu nebija izdevies apdrošināt, jo apdrošinātāji tam neesot piekrituši. Tomēr baznīcu plānots atjaunot. Arī Ādažu Evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons apstiprināja, ka baznīcu varētu izdoties atjaunot. Viņš stāsta, ka dievnams bija celts no koka un pēc tā aizdegšanās palikuši tikai baznīcas pamati un krāsmatas. Pēc mācītāja teiktā, ugunsnelaimes cēloņi būtu jāizmeklē atbildīgajiem dienestiem. Pagaidām draudzei ir tikai aizdomas, bet nav apstiprinājuma, ka ugunsgrēks varētu būt cēlies ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ. Carnikavas dievnams bija rekonstrukcijā un 2018.gadā to bija plānots atvērt dievkalpojumiem. Šis gads draudzē tika veltīts ziedojumu vākšanai dievnama atjaunošanai. Kā liecina informācija Baznīcēku atjaunošanas fonda mājaslapā, 1729.gadā Siguļu kalnā celtā Carnikavas luterāņu baznīca bija vienīgā koka baznīcas ēka, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē.

Atstājiet komentāru