2019.gada 20. jūnijs

Maira, Rasa, Rasma

Jēkabpils novada mērs uzsver infrastruktūras sakārtošanas nozīmi, īstenojot pašvaldību reformu

Jēkabpils novada mērs uzsver infrastruktūras sakārtošanas nozīmi, īstenojot pašvaldību reformu

Īstenojot pašvaldību reformu, jāsakārto infrastruktūra, jo tikai tā var sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, uzskata Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Aivars Vanags ("Savam novadam").

Novada vadītājs klāstīja, ka jaunā reforma ir atgriešanās pie rajoniem, un viedokļi par to ir pretrunīgi.

"Viena reforma veikta pirms desmit gadiem, un tagad sanāk, ka pēc 12 gadiem mums būs atkal jauns pašvaldību sadalījums. Bet kurš var pateikt, ka tā tiešām būs pareizākā un labākā?" jautāja domes priekšsēdētājs.

Viņaprāt, ne tikai pašvaldībām, bet arī valstij būtu jāuzņemas ceļu sakārtošana, uzsverot, ka tikai sakārtota infrastruktūra var piesaistīt jaunus uzņēmumus un veicināt attīstību. Turklāt svarīgāko ceļu asfaltēšana solīta arī pirms pēdējās reformas, zināja teikt Vanags.

"Ja ceļi netiek sakārtoti, es neredzu jēgu reformai. Līdz Dunavai pavasaros, rudeņos un pēc lietus nevaru tikt, un uzņēmēji arī netiks. Un, ja nav ceļu, uzņēmējs ir brīvs izvēlēties, kur viņam iet," kritisks bija Vanags.

Viņam nav skaidrs, kāpēc jaunajā kartē iezīmēti novadi ar tik krasi atšķirīgu iedzīvotāju skaitu. Bažas ir arī par lauku teritoriju iedzīvotāju pārstāvniecību jaunajās domē, tāpēc Vanags cer, ka iedzīvotāju un pašvaldību viedokļi tiks uzklausīti tikšanos laikā ar vides reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP). Novada vadītājs gan neesot pārliecināts, ka ministrs trīs mēnešu laikā spēs tikties ar visu pašvaldību pārstāvjiem.

"Sanāk, ka viņš to vien darīs. Ja katrai pašvaldībai varēs veltīt vienu stundu, no tā nav nekādas jēgas. Un, kad Saeimas deputāti atbrauc pie mums, mēs runājam, viens otru saprotam. Viņi aizbrauc uz Rīgu, un domas pēkšņi mainās," novada viedokļa uzklausīšanu komentēja domes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Atstājiet komentāru