Pakalpojuma nozīme čigāniem (romiem): Vai esmu gatavs maksāt par pakalpojumu?
- Andris Tertats --
- 24 junijs 2020 --
- 0Komentāri
Pasaule un Latvija mainās neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies, vai nē. Katrā pakalpojumu jomas nozarē savā tempā pilnveidojas piedāvājumu klāsts, varētu likties, ka pakalpojuma jēdziens romu (čigānu) gadījumā ir pretstatā jēdzieniem – piedāvāt palīdzību un atbalstīt. Šī raksta kontekstā tam ir cita nozīme.
Latvijā veidojas jauna izpratne par jēdzienu sabiedriskais pakalpojums – tādā rakursā, kas raksturo attiecības roma un pakalpojums. Pakalpojuma jēdziens nezaudē savu sākotnējo nozīmi, vienlaikus paplašinot jēdzienu roma kā pakalpojuma saņēmējs. Subjekta nozīme paplašinās: tas vairs nav līdzšinējais pabalsta pakalpojuma saņēmējs. Tā ir pilnatbildīga, patstāvīga, makstātspējīga persona ar regulāriem ienākumiem – pašapzinīgs roma (čigānu) pārstāvis, kurš motivēts personīgi meklēt psihologa vai psihoterapeita, sociālā darbinieka, fizioterapeita u.c. garīgas, mentālas un fiziskās veselības jomas dažādos pakalpojumus, jau kā pilntiesīgs pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesa dalībnieks.
Pārlapojot dažādo publiski pieejamo informāciju, varam pamanīt, ka, piemēram, 2015. gadā ir bijuši aktuāli tie paši romas skaroši jautājumi: izglītība, diskriminācija, nodarbinātība, dzīvošana zem iztikas minimuma, maznodrošinātā statuss. Un tomēr, pirmo reizi Latvijā izgaismojās vārdu salikums roma un pakalpojums, to sāka lietot pētījumā “ROMI Latvijā, 2015”. Sadarbības būtība starp romu – pakalpojuma saņēmēju un profesionāli – pakalpojuma sniedzēju (darījums starp roma un profesionāli) kļuvusi īpaši svarīga, pēdējos gados aktualizējoties akūtiem jautājumiem, neraksturīgiem čigānu kultūrvidē. Šīs problēmas ir jaunas un mūsdienām raksturīgas. Tās ir gadiem slēpušās aiz pašu romu kultūras plīvura un pēdējos gados “uzpeldējušas virs ūdens”. Pašu ielaistas. Bez jau esošajām ar HIV vai STS saistītām veselības problēmām, parādījies suicīds (zināmi 8 romas); pilnīga vecāku nolaidība, romu bērnu sociālās krīzes gadījumi, emigrācija un re-migrācija (vai šo pārvietošanos var vēl saukt par marginālo pazīmi ?); sociālās dzīves un psiholoģisko (emocionālo) jautājumu nerisināšana, arī tad, kad pakalpojumi ārzemēs tiek piedāvāti; romu jaunās paaudzes motivācijas vilnis (mācās un pabeidz skolu) un augstas ambīcijas kļūt par profesionāli un iegūt augstāko izglītību; ilglaicīgi un uzticami darbinieki vienā darba vietā u.c.
Ir nepieciešams stiprināt pakalpojuma jēdzienu un saturu romu (čigānu) kultūras izpratnē, lai kliedētu stereotipus, rosinātu pašiem uzņemties vadīt savu dzīvi, audzināt pašiem savus profesionālus pakalpojumu sniedzējus, tādējādi noņemot šo slogu no valsts institūcijām un NVO. Jākliedē priekšstats, ka roma (čigāns) pakalpojuma saņēmēja lomā skan kā lamuvārds, jo viņam nekad nav naudas tāpēc, ka nekad nestrādā; tāpēc, ka neiet skolā u.tml. Asimilācija daudzu gadu laikā ir paveikusi daudz, bet arī iedragājusi, ļaujot personībā ieplūst krieviskai vai latviskai mentalitātei. Tiesībsargs jau savulaik konstatēja, ka integrācija nav devusi efektu (2017). Pakalpojumu efektīvāk var sniegt kvalificēts roma citiem romu pārstāvjiem, protams, neierobežojot arī izvēles iespēju. Romu tautības konsultants ar lielāku izpratni spēs palīdzēt jaunām romu ģimenēm, invalīdiem, senioriem, sniegt savas kopienas pārstāvjiem garīgus vai izglītojošus pakalpojumus.
Familiritāte var būt vienlaikus gan nepieklājības izpausme, gan efektīvs tūlītējs komunikācijas veids, kas pieļaujams tikai romam ar romu. Ikviens roma(čigāns) a’priori to zina, ka nepastāv formāla, birokrātiska, speciāla norma čigānu oficiālās savstarpējās sarunās – tās pamatā ir pieklājība, cieņa, autoritāte, godbijība, kam visam ir labestības un cilvēciskuma aura, pie tam ar viscaur klātesošu humoru. Pakalpojuma piedāvātajam ieteicams ņemt to vērā. Ārzmēs dzīvojošiem Latvijas čigāniem maksas pakalpojums ļauj skaidrāk apzināties savas iespējas, izvēlēties labu pakalpojumu un profesionāli un patstāvīgi kontrolēt savu finansiālo stāvokli, kas, savukārt, ne vienmēr iespējams citai romu daļai – romiem pašā Latvijā. Tas ir ciešā atkarībā no bērnu skaita, piešķirtā LR pilsoņa statusa vai NVO labas gribas darbiem u.tml. Pakalpojuma ideja gan attīsta, gan izglīto, gan rosina uz patstāvību Latvijas roma (čigānus), arī socializē (padara par līdzvērtīgu valsts pilsoni). Mehānismam piedāvājums (pakalpojuma sniedzējs) + saņēmējs (pakalpojuma pieprasītājs) + maksa = pakalpojums nepieciešams piešķirt dzīvību un funkcionalitāti. Vēsturiskā skatījumā romu (čigānu) kultūrvidē “štelles” nu jau transformējušās mūsdienīgās izpausmēs. Atsaucoties uz 2015. gada pētījumu “ROMI Latvijā”, nākas secināt, ka romi ir uzskatāmi par nabadzības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu. Secinājums ļauj iztēloties romu ģimenes un indivīdus ar daudzām emocionālām, psiholoģiskām, sociālām un sociāli ekonomiskām grūtībām visos līmeņos, dažādās grūtību pakāpēs. Jācer, ka šī aktualitāte mazināsies tuvāko gadu laikā.
Vēl šajā apskatā īpaši gribētos akcentēt romu (čigānu) ikdienas sadzīves sociālos pakalpojumus, kas ietver pasākumu kopumu – psihosociālu rehabilitāciju (sociālās rehabilitācijas virziens, kurš attiecas uz personu un tās ģimeni un kura mērķis ir nodrošināt atbalstu psihosociālo problēmu risināšanā). Šajā darbā apmācīts roma profesionālis (sociālais vai aprūpes darbinieks) piedāvā pakalpojumu kompleksu individuāli un/vai grupā (sistēmiski ģimenē, kad mātei, tēvam, bērnam atsevišķi, vecvecākiem individuāli nepieciešams aktualizēt viņu gadījumam sociālus risinājumus). Te ietilpst arī monitoringa pasākumi pēc izrakstīšanās no slimnīcas (romi bieži bēg vai attiecas nenopietni pēc izrakstīšanās no stacionāra) Pie šiem pakalpojumiem pieder sava veida aizsardzība (romiem ir savs nerakstīts cieņas un prestiža likums) vardarbībā cietušam bērnam. Pēc atrbīvošanās no ieslodzījuma (nav retums, ka atgriežas) vairāk nepieciešams rūpēties par cilvēku pakāpenisku reintegrēšanos sabiedrībā no pašu čigānu puses. Anglijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu piedāvājumu klāstā romiem (čigāniem) ir iespējams saņemt tādu pakalpojuma veidu kā cilvēciskas pārrunas lai kliedētu vientulību vai šaurākā nozīmē – apmācību, konkrētas problēmas gadījumā – konsultatīvu/izpētes palīdzību u.tml. šādā izpratnē: gan, kā klients — fiziskā persona, kura saņem psiholoģisko palīdzību vai psihologa konsultācijas, vai kuras psiholoģisko izpēti (novērtēšanu) veic psihologs, vai par kuru psihologs sagatavo savu atzinumu; gan kā pasūtītājs — fiziska vai juridiska persona, kura saņem psihologa profesionālās darbības pakalpojumus.
Pakalpojums ir ierasta rutīna, ja roma tam savlaicīgi gatavojas (koncentrējas uz risinājumu un ir gatavs sadarboties ar roma speciālistu), ieplāno darba kalendāru un nosaka prioritātes, - piemēram, doties uz aptieku vai apmeklēt konsultantu un saņemt pakalpojumu. Roma psiholoģiskā uztvere mēdz būt nejauša, spontāna, stihiska. Pakalpojuma organizācija var palīdzēt izkopt un koordinēt prasmes savlaicīgi plānot dzīvi. Pakalpojums arī nozīmē saņemt profesionālu palīdzību – maksas vai bezmaksas.
Autora pieredze rāda, ka čigānu psiholoģiskās un sociālās nozīmes komunikācijas prasme un pieredze nav noformējusies, ka nav efektīvi saņemt tos pakalpojumus, kurus piedāvā valsts vai NVO, profesionāļu privātprakses. Vāja pakalpojumu izmantošana, kuru varētu traktēt kā nepilnīgu izpratni par pakalpojumu, atklājas dažādos Latvijas pētījumos: 2003 (centrālā ideja: čigānu situācijas raksturojums), 2008 (centrālā ideja: saskarsmes līmeņi un formas), 2011(centrālā ideja: roma izglītības situācija), 2015 (centrālā ideja: cik efektīvi izmanto valsts piedāvātos pakalpojumus). Kopš 2016.gada Kultūras ministrija ar Eiropas Komisijas atbalstu attīsta Latvijas romu platformu, kas ir koordinācijas mehānisms, dažādu pušu sadarbība, komunikācija, pieredzes apmaiņa un informētība. Romu platforma organizē dažādu profesionāļu un romu mediatoru (koordinatoru) praktisko palīdzību. Roma (čigāni) kādu iemeslu spiesti nav maksimāli uzlabojuši savu dzīves līmeni, arī tad, ja Latvijas valsts pakalpojumi piedāvāti bez maksas vai atvieglināti. Jāveicina pašu romu (čigānu) profesionāļu pakalpojumu esamība; jārosina pašiem romiem (čigāniem) piedāvāt un aktualizēt citiem tautas brāļiem pakalpojumus: juridiskos, sociālos, izglītības, psiholoģiskos, medicīniskos u.tml.
Autors pieņem, ka paša procesa dalībnieka apzināšanās pakalpojuma iekšējo mijatiecību ķēdē Problēma – Speciālists – Pasūtījums – maksas/bezmaksas – Sadarbība – Problēmas izpratne/Risinājums – Kvalitatīvāka dzīve (izmainīta attieksme un dzīves pašorganizēšana), vairākos gadījumos simboliskā mērā izpaudīsies kā rūpēšanās pašiem par sevi un ticība sev kā savas dzīves saimniekam. Kas maksā tas pasūta mūziku ?!
Pakalpojuma uzsvars romus gan mudinās, gan vairāk netieši informēs un izglītos, gan mobilzēs domāt vairāk pašiem par sevi, liekot pašiem saprast: vai esmu par to gatavs maksāt?
Kādam no malas šķiet, ka autors dramatizē čigānu kultūrvidi, tomēr jāliek čigāniem maksāt un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus: Ko sēsi to pļausi ! (sakāmvārds).
Pakalpojumu būtības atspoguļojums dažādos petījumos *
2003 Etnisko Studiju Centrs , Čigānu stāvoklis Latvijā
2008 Tiesībsargs, Čigānu saskarsme ar policiju
2011 Izglitības un Iniciatīvais Centrs, Roma tiesības uz izglītību, Jēkabpils,
2015 Sabiedrības Integrācijas Centrs un pētījuma aģentūra Latvijas Fakti, Romi Latvijā
Roma(čigāns ) Andris Tertats,
Saistīta informācija: VISIEM Romiem (čigāniem) Latvijā un ārzemēs