2019.gada 24. aprīlis

Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

Kalniete: Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs

Kalniete: Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs

Likteņdārzs nekad nebūs pilnībā pabeigts, tas būs augošs un mainīgs, intervijā aģentūrai LETA uzsver "Kokneses fonda" padomes priekšsēdētāja, eiroparlamentāriete Sandra Kalniete.

Šajā amatā pēc 13 gadu darba viņa nomainīja Likteņdārza idejas autoru Vili Vītolu. Fonda padomē patlaban darbojas arī Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, Guntis Belēvičs, Andris Jaunsleinis, Kristīne Klišāne, Tomass Kotovičs, Māris Reinbergs, Jānis Stradiņš, Marta Vītola un Māra Zālīte.

Bezpeļņas sabiedriskā organizācija "Kokneses fonds" tika nodibināta 2005.gadā ar mērķi izveidot Likteņdārzu kā vietu, kur sastopas pagātne, tagadne un nākotne. Likteņdārzs tapa visu to iedzīvotāju piemiņai, ko Latvija zaudēja 20.gadsimtā, - to, kas krituši karos, represēti, bijuši spiesti doties trimdā vai citādi cietuši svešu varu dēļ. Par fonda dibinātājiem kļuva 14 privātpersonas - Marta un Vilis Vītoli, Sandra Kalniete, Māra Zālīte, Ainārs Bambals, Andris Freibergs, Jānis Kukainis, Imants Lancmanis, Rudīte Vīksne, Valdis Lokenbahs, Ilmārs Mežs, Valters Nollendorfs, Baiba Rubesa, Jānis Stradiņš - un Kokneses pašvaldība. Vilis un Marta Vītoli, dibinot fondu, ieguldīja tā pamatkapitālā 450 000 latu un to finansiāli atbalstīja arī turpmākajos gados.

Kokneses novada pašvaldība dārza izveidošanai "Kokneses fondam" iznomāja 22 hektārus zemes. Toreiz tā saucās Krievkalna sala, tagad - Kokneses sala. Tur atrodas Pirmā pasaules kara ierakumi un vecie Krievkalna kapi, ko mēs esam rūpīgi kopuši un saglabājuši.

Lai rastu idejas piemiņas vietas izveidei, tās mākslinieciskajai un filozofiskajai koncepcijai, 2006.gadā "Kokneses fonds" organizēja atklātu starptautisku ideju konkursu par piemiņas dārza izveidi. "Mēs negribējām akmens monumentu, bet gan piemiņas dārzu, kur dzīvos putni un spīd saule un kur katram akmenim ir simboliska nozīme," stāsta Kalniete. Bijusī Latvijas vēstniece UNESCO Kalniete izmantoju savus sakarus šajā organizācijā, lūdzot maksimāli plaši izplatīt informāciju par konkursu caur UNESCO nacionālajām komitejām. Starptautiskajā konkursā kopumā tika saņemti 207 ideju pieteikumi, 112 pieteikumi bija no Latvijas, 95 - no citām valstīm.

Pirmā godalga tika piešķirta Japānas ainavu arhitekta Šunmjo Masuno (Shunmyo Masuno) projektam "Meiso" - meditācija (Meisow). Likteņdārza projektu fonds plānoja īstenot ar ziedojumu palīdzību. No 2009. līdz 2017.gadam augustā tika rīkoti labdarības koncerti, kuru laikā tika vākti ziedojumi Likteņdārzam. "Kokneses fonda" ienākumi katru gadu, arī ekonomiskās krīzes laikā, pieauga.

Pēc idejas autora ieceres, dārzs tiek radīts kā koru svītas metafora, kas sastāv no prelūdijas un sešām daļām. Daļas tiek iedalītas trīs zonās. Katra zona saistīta ar savu laiku un telpu, un tās kopumā simbolizē bezgalību. Tagad Likteņdārzā ir labiekārtota autostāvvieta. Ir iestādīti piemiņas koki - katrs koks ir stādīts kāda cilvēka vai dzimtas piemiņai. Atbilstoši projektam ir izveidots amfiteātris, kuru ieskauj akmens krāvums. Top virtuālais Klusuma nams, kurā būs ierakstīti visu pieminamo Latvijas iedzīvotāju vārdi. Liktens gāti veido divpadsmit stāvvietas, katra no kurām stāsta par kādu nozīmīgu liktensgriezi tautas vēsturē. Katrā stāvvietā ar viedtālruni ir nolasāms stāsts par trijiem cilvēkiem, ko viņi ir darījuši un kas ar viņiem ir noticis.

Amfiteātri ieskauj tumši pelēko laukakmeņu valnis, kas veidots no akmeņiem, kas ir atvesti no dzimtas lauku mājām bojāgājušo tuvinieku piemiņai. Tur ir arī manas dzimtas un mana vīra dzimtas piemiņas akmeņi. Uz amfiteātri ved Likteņdārza Draugu aleja, kas izklāta ar granīta bruģakmeņiem, kuros ir iegravēti pieminamo cilvēku vārdi. Saraksts ir apskatāms internetā, kur arī var noskaidrot konkrētā piemiņas bruģakmens atrašanās vietu. Patlaban ir ielikti vairāk nekā 26 000 bruģakmeņu. Apmēram viena trešā daļa no Draugu alejas jau ir aizpildīta. Likteņdārzā ir uzcelta skatu terase, kas atrodas salas galējā punktā. 2012.gadā tā ir ieguvusi Latvijas Arhitektūras gada balvu. Skatu terasē bieži notiek arī laulību ceremonijas, jo ir cilvēki, kas vēlas uzsākt savu kopdzīvi tieši Likteņdārzā.

Top Saieta nams, kura projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs. Likteņdārzā līdz šim nebija telpu, kur varētu uzturēties rudenī un ziemā vai kad ir slikti klimatiskie apstākļi. Tajā būs apmēram 700 kvadrātmetrus liela konferenču telpa, ko vajadzības gadījumā var sadalīt divās daļās. Apmeklētājiem būs iespēja arī paēst. Ar katoļu, luterāņu un baptistu baznīcām ir panākta vienošanās, ka Saieta namā būs arī neliela lūgšanu kapela, kur apmeklētāji varēs aizlūgt par saviem tuviniekiem. Par tiem apmēram 630 000 eiro, ko piešķīra Saeima, ir ielikti Saieta nama pamati, uzcelti balsti un jumta pārsegums. 2018.gadā Vilis un Marta Vītoli ieguldīja vēl 200 000 eiro, lai mēs varētu iestiklot Saieta nama sienas un to iekonservēt. Tagad ir jādomā, kā "Kokneses fonds" ar ziedojumiem šo ēku soli pa solim attīstīs tālāk, līdz tā būs pilnībā gatava, norādīja Kalniete.

Likteņdārzā tiek rīkoti daudzi pasākumi ģimenēm ar bērniem. Sākotnēji bija plānots, ka galvenā uzmanība šajā vietā tiks veltīta latviešu tautas pagātnes piemiņai, bet drīz vien mēs sapratām, ka pieminēt pagātnes notikumus vajag, lai saprastu, no kurienes latviešu tauta ir ņēmusi izturību un spēku, lai mēs vairāk domātu par nākotni. To mēs cenšamies konsekventi ievērot.

Atstājiet komentāru