Ukraina mūsu sirdīs

Par ko sapņo cilvēks savā dzīvē? Droši vien par to, lai viņam vienmēr blakus būtu labi cilvēki, atsaucīgi draugi, ļaudis, kuri prot pateikt labu vārdu, atbalstīt grūtā brīdī, dot kādu padomu vai kopā vienkārši paklusēt.
Atskatoties uz Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītojošās biedrības „Javir" piecu gadu darbības laiku, mēs varam jau runāt par izdarīto, veicamo un analizēt arī savas kļūdas.

Valentīna Zaņicka,
Jēkabpils kultūrizglītojošas biedrības „Javir" priekšsēdētāja vietniece

2004. gada rudenī sapulcējās domubiedri, kuri izjuta nepieciešamību veidot šādu biedrību Jēkabpils pilsētā. Šiem cilvēkiem bija milzīga vēlme runāt un dzirdēt savu dzimto ukraiņu valodu, dziedāt dziesmas, ar prieku uzvilkt ukraiņu tautas tērpu, iedzīvināt tautas tradīcijas, atsaukt atmiņā bērnībā svinētos ģimenes svētkus, izjust kopību ar dzimto zemi, dzīvojot tālu no tās. Pieredzes šādām darbībām nebija, bija tikai milzīga vēlme darboties. Lielu palīdzību ar padomu sniedza Rīgas ukraiņu biedrības „Dņipro" vadītājs Ivans Nalivaiko un Jēkabpils krievu biedrības „Rodņik" toreizējā vadītāja Lidija Anosova. Tā sākās mūsu biedrības vēsture.