2024.gada 21. aprīlis

Anastasija

Jēkabpils slimnīca veiksmīgi samazina zaudējumus un plāno jaunu pakalpojumu ieviešanu

Jēkabpils slimnīca veiksmīgi samazina zaudējumus un plāno jaunu pakalpojumu ieviešanu

Šogad vairākkārt valsts līmenī gan no slimnīcu biedrības puses, gan no mediķu asociācijām izskanēja bažas par nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei un tika prognozēts, ka gada nogalē var veidoties situācija, kad kāda no medicīnas iestādēm līdzekļu trūkuma dēļ nespēs vairs sniegt pakalpojumus. Finansiāli saspringta situācija gada pirmajā pusē bija arī Jēkabpils slimnīcā, kas šobrīd ir stabilizējusies.





Laikraksts “Ceturtdiena” uz sarunu aicināja SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu un valdes locekli – Kasparu Čanderu, lai uzzinātu, kā iestādes vadībai izdevies stabilizēt situāciju, kā arī par citiem aktuāliem jautājumiem.

- Kāda ir Jēkabpils slimnīcas šī brīža finansiālā situācija?

KČ: Jēkabpils slimnīca 3. ceturksni noslēgusi ar zaudējumiem 533 tūkstoši. Zaudējumi ir ievērojami samazinājušies, ja pusgadā tie sasniedza 1,3 miljonus eiro, tad tagad tie ir – 533 000. Tam pamatā ir divi argumenti, pirmkārt, tas ir mūsu veiktais mājasdarbs gada sākumā, tie ir pasākumi, kurus kopā ar kolektīvu īstenojām – gan štatu pārskatīšana, gan atsevišķu programmu pārskatīšana, kā arī optimizācijas pasākumi. Otrkārt, valsts kompensēja ambulatorās pārstrādes. Kopumā apgrozījums deviņos mēnešos ir nepilni 15 miljoni eiro, kas ir par 9% mazāk kā iepriekšējā gadā. Naudas izteiksmē tie ir 1,3 miljoni eiro. Tā ir summa, ko slimnīca saņēmusi no Nacionālā veselības dienesta mazāk kā iepriekšējā gadā. Ir jāsaprot, ka dzīvojam skaitļos, kādus mums iedod Nacionālais veselības dienests. Finansējuma apmērs ir noteikts un sadalīts divos lielos blokos – stacionārais un ambulatorais finansējums. Abas šīs programmas šogad izpildām ar uzviju. Taču tas joprojām ir nepietiekami, lai kopumā slimnīca strādātu rentabli. 

- Cik garās rindās jāgaida pie Jēkabpils slimnīcas ārstiem un speciālistiem?

EK: Tīmekļvietnē www.rindapiearsta.lv var uzzināt, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un, kur tos var saņemt ātrāk. Patiesībā tikai daļēji var piekrist viedoklim, ka ir garas rindas, jo vismaz 60% no mūsu pakalpojumiem ir pieejami ar gaidīšanas laiku, kas robežās no 5 līdz 30 dienām. Protams, ir pakalpojumu sadaļa ar neapmmierinoši ilgu gaidīšanas laiku, bet jāņem vērā, ka šie pakalpojumi ir vairāk vai mazāk specifiski, tik cik mums šobrīd kvota ļauj, mēs šo pakalpojumu izpildām, bet, protams, pieprasījums ir lielāks. Tie ir pakalpojumi, kas saistīti ar diagnostiku, piemēram, ultrasonogrāfija specifiskos veidos. Diezgan ilga gaidīšanas rinda ir arī uz ehokardiogrāfiju. Tā īstenībā ir gada sākuma problēma, kas šobrīd jau ir atrisināta un rinda ievērojami samazināsies, jo no prombūtnes ir atgriezušies divi speciālisti, kuru darbs ir šo pakalpojumu sniegšana. Ir atsevišķi pakalpojumi, kuros joprojām saglabājas garas rindas, bet tās tādas ir pilnīgi visos stacionāros Latvijā, jo vēsturiski pieprasījums pēc tiem ir lielāks, kā iespējams nodrošināt. Mēs visu šo gadu esam darījuši vairāk, pārstrādājuši Nacionālā veselības dienesta kvotu, neesam mākslīgi bremzējuši iespēju saņemt pakalpojumus. Tas ir arī finansiāli rezultējies, esam vairāk nopelnījuši ambulatorajā sektorā un par visām pārstrādēm esam saņēmuši mums pienākošos finansējumu. 

- Kādi jauni speciālisti šogad slimnīcā sākuši darbu vai tuvākajā laikā sāks?

EK: Slimnīcā ir atgriezušies vairāki speciālisti, kas bija ilgstošā prombūtnē – dr. Zadināne, kas cita starpā ir sekmējis subakūtās rehabilitācijas nodaļas izveidi. Ir atgriezusies dr. Vīksna-Bernāne, kas ir kardiologs un dos pozitīvu pienesumu diagnostiskajos pakalpojumos. Šobrīd mēģinām piesaistīt oftalmologu, kas varētu veikt zināmas ķirurģiskas manipulācijas dienas stacionārā. Tas būs absolūti jauns, nebijis pakalpojums pie mums slimnīcā – blefaroplastika jeb plakstiņu korekcija, piemēram, ja noslīdējuši acu  plakstiņi. Prognozējoši – šis pakalpojums varētu būt no nākamā gada. Tāpat arī subakūtajai nodaļai papildus tiks piesaistīts fizioterapeits un ergoterapeits. Šobrīd mūsu problēma, ka statistiski slimnīcā ir daudz ārstniecības personāla, jo vēsturiski ir izveidojies, ka daudzi speciālisti slimnīcā strādā mazu slodzi, atbrauc uz vienu, divām vai trim diennakts dežūrām mēnesī. Statistiski speciālistu skaits liels, bet faktiski pietrūkst speciālistu slodžu. Domāju, ka tuvākās nākotnes darbs būs strādāt ar esošajiem speciālistiem, pārskatot viņu slodzes un darba apjomu, vienlaikus veidojot arī saliedētāku un lojālāku kolektīvu Tāpat arī joprojām aktuāls ir jautājums, speciālistu piesaiste traumatoloģijā un ortopēdijā, arī neiroloģijā insulta vienībai darba apjoms tikai pieaug un ir nepieciešams vēl viens neirologs, kā arī nepieciešami ir ārsti ginekologi, dzemdību speciālisti. Tas ļautu sekmīgāk tikt galā ar rindām, mazinātu kolēģu pārslodzi.  Attiecībā uz vidējo un jaunāko personālu, mēs jau šī gada sākumā esam veikuši amata vietu korekciju un šobrīd būtiskas izmaiņas nav plānotas.

- Vai joprojām notiek vai ir gaidāma, taupības nolūkos, kadru samazināšana?

KČ: Kadru samazināšana – šis noteikti nav virziens, kurā vēlamies doties. Mērķis ir panākt efektīvu kadru noslodzi visā slimnīcā. Redzam, ka ir nodaļas, kur kadru noslodze ir 90 un vairāk procenti un ir nodaļas, kur kadru noslodze ir mazāka. Mums svarīgi šo procesu sabalansēt, lai noslodze ir atbilstoša personāla skaitam.  Mums ir nepieciešamas visas nodaļas ar sabalansētu personāla skaitu pert noslodzi. 

EK: Papildinot gribu teikt, ka šobrīd lokāla mēroga darba grupai esam deliģējuši izstrādāt kārtību, kā izvērtē darbinieku noslodzi iestādē. Ņemot vērā rezultātu, mēs nonāksim pie cerētās efektivitātes. Mūsu mērķis – sakārtot esošo sistēmu.

- Vai šogad, kā tika valstī solīts, ir bijusi iespēja mediķiem ir paaugstināt algas? Vai visiem? Ja nē, kāpēc?

Šogad atalgojums mediķiem ir paaugstināts atbilstoši MK noteikumos noteiktajam. Tā pat arī celtas minimālās algas.

- Kāda ir slimnīcas valdes sadarbība ar kolektīvu?

EK: Konstruktīva. Ar arodbiedrību mums ir konstruktīva un uz rezultātu vērsta sadarbība. Te jāņem vērā laiks, kurā mēs uzsākām darbu slimnīcā, laikā, kurš raksturīgs ar zināmu finanšu nepietiekamību. Jau pagājušā gada trešajā ceturksnī īsi pirms manas stāšanās amatā slimnīcas zaudējumi kļuva būtiski, kas cita starpā saistīts ar COVID 19 finansējuma izsīkumu, tas lika izdarīt secinājumus, ka izveidotā sistēma bija spējīga darboties tikai pateicoties papildus subsīdijām, savukārt beidzoties virsfinansējumam ar pamatfunkcijām esošā finansējuma ietvaros slimnīca nevarēja veiksmīgi turpināt darbu. Tāpēc pamatā mūsu darbības virziens ir efektivitātes meklēšana un finansiālās rentabilitātes nodrošināšana. Tas, protams, atstāj ietekmi uz visiem darbiniekiem, tajā skaitā uz atlīdzības apjomu, ko tie saņem. Diemžēl situācija ir tāda, ka faktiski visu šo laiku, kopš darba uzsākšanas esam strādājuši pie tā, lai samazinātu izmaksas. Līdz ar to skaidrs, ka kolektīvā ir zināma trauksme un neprognozējamība attiecībā uz turpmāko kapitālsabiedrības darbības stratēģiju. Mēs apzināmies, kādā laikā un, kādā situācijā strādājam. Gada sākumā, kad finansiālā situācija bija viskritiskākā no kolektīva darbiniekiem nāca ierosinājumi, ko darīt situācijas uzlabošanā un vairāki no tiem bija vērā ņemami, kurus izvērtējot esam mēģinājuši arī ieviest. 

- Iedzīvotāji jautā, kāpēc atsevišķi pakalpojumi Jēkabpils slimnīcā ir dārgāki, kā, pilsētas medicīnas centros, piemēram, medicīniskās komisijas?

EK: Patiesībā šobrīd slimnīcā maksas pakalpojumu cenas ir ievērojami zemākas nekā medicīnas centros.  Kas attiecas uz komisijām, tad tas ir vēsturisks lēmums, kas nāk līdzi, mēs šīs cenas neesam noteikuši. Tas darbiņš, ko vēl šogad plānojam paveikt – esam apņēmušies pārskatīt pilnīgi visu maksas pakalpojumu cenrādi, lai no nākamā gada pakalpojumu cenas varam noteikt atbilstoši tirgus situācijai. Skatīsimies kāda ir cenu politika reģiona medicīnisko pakalpojumu tirgū. Noteikti šīs cenas, ko veidosim, būs salīdzināmas, līdzīgas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, jo maksas segments ir tas, kurā mums ar līdzīgiem pakalpojumu sniedzējiem ir visasākā konkurence. 

- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu 14 ārstniecības iestādēm, arī Jēkabpils slimnīcai, pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanai. Vai atsauksieties uzaicinājumam?

KČ: Jā, esam saņēmuši informāciju, ka šis finansējums būs pieejams arī Jēkabpils slimnīcai, konkrēti – 2,8 miljoni eiro. No tā 800 000 eiro paredzēts finansējums ambulatorajai daļai un 2 miljoni eiro – stacionāram. Ideju ir daudz. Ir padomā arī būvniecība, taču pamatā finansējums nepieciešams medicīniskajam aprīkojumam. Patlaban apkopojam vajadzības, tuvākajos mēnešos projekta pieteikums tiks sagatavots un nākamgad iesniegts. 

- Kādi investīciju projekti tiek realizēti jau patlaban, kādi ir tuvākajos plānos?

KČ: Patlaban aktīvi ir trīs investīciju projekti. Pirmais, visiem acīmredzamais – poliklīnikas ēkas energoefektivitāte. Novembrī plānots šo projektu noslēgt. Otrs ir projekts, ko bija uzsākusi iepriekšējā valde, lielais sešu miljonu projekts, kuram palikusi tikai tāda “astīte”, neapgūts finansējums nelielā apmērā. Patlaban ir noslēdzies iepirkums, tiks nopirktas trīs iekārtas un projekts būs veiksmīgi noslēdzies. Trešais lielais aktīvais projekts ir Atveseļošanās fonda projekts, kur pieejamais finansējums ir 2,1 miljons eiro, esam apguvuši jau nepilnus 500 000 eiro no šī finansējuma. Ir izsludināta virkne iepirkumu, ko plānojam atvērt un izvērtēt līdz gada beigām. Projekta aktīvā realizācija – iekārtu iegāde un būvniecība būs nākamgad. Būvniecībai paredzētas trīs aktivitātēs – slimnīcas katlumājā vecā skursteņa demontāža un jaunu izbūve, kā arī jumta remonrs, plānots savienot stacionāra ēku ar terapijas ēku, tiks būvēts virszemes savienojums. Tas nodrošinās drošu un efektīvu pacientu pārvietošanu. Tāpat arī terapijas ēkā plānots atjaunot operāciju zāli, kas savulaik tur jau bijusi.

- Jēkabpils slimnīcu nesen vizītē apmeklēja veselības ministrs, bet šajās dienās valsts prezidents, ko rādījāt slimnīcā augstajām amatpersonām?

EK: Tā bija iepazīšanās vizīte. Veselības ministrs jau no paša starta ir gatavs darbam, saprot, kur nozarē ir atslēgas problēmas, kas risināmas ar steigu. Ne vienmēr tas ir finansējums, ir virkne citu problēmu, kas risināmas. Pārrunājām personāla trūkumu, tieši jauno ārstu piesaisti. Kā zināms viens ir personāla trūkums, otrs faktors – personāla novecošanās. 

KČ: Tas, ko viesi pamana, ka slimnīca ir atjaunota, ka šeit ir modernas un mūsdienīgas telpas, ka darba vide mediķiem Jēkabpilī ir pievilcīga – gan aprīkojuma, gan telpu ziņā. 

- Kā vērtējat veselības ministra ideju valstij pārņemt daļu reģionālo slimnīcu?

EK: Attiecībā uz Daugavpili, publiski izskanējusī informācija liecina, ka situācija ir ārkārtēja, finansējuma trūkums kritisks un  iespējams ir jāpārņem valsts īpašumā. Taču attiecībā uz citām reģionu slimnīcām šī ideja ir diskusijas vērta, jo ir jāsaprot, kāds ir praktiskais  ieguvums reģionālajai slimnīcai, ja to pārņem valsts. Ir skaidrs, ka arguments – papildus finansējums, neiztur krituiku, šim pienesumam ir jābūt aptverošākam, t.i., ir jārada iespēja atrisināt personāla trūkumu, tas savukārt līdzi nestu gan finanisālu efektivitāti, gan būtisku pakalpojuma pieejamības un kvalitātes pieaugumu. Kad ieguvums tiek definēts, tad par to var lemt. Bet tas nav mūsu kompetences jautājums, mēs varam tikai izteikt savu viedokli.

- Nākamnedēļ no 11. līdz 18. novembrim sāksies patriotiskā nedēļa, kad svinam Lāčplēša dienu un Valsts svētkus, pieminam brīvības cīnītājus, ko šajā, mums tik nozīmīgajā laikā, novēlat slimnīcas kolektīvam, pacientiem, laikraksta lasītājiem?  

KČ un EK: Novembris Latvijai ir īpašs patriotisku sajūtu mēnesis, kurā aicinām atcerēties par neatlaidību, nesalaužamo garu, vienotību un saliedētību, kas bija nepieciešama, lai izcīnītu Latviju tādu, kāda tā ir tagad – brīvu, spēcīgu un neatkarīgu. Novēlam ikvienam izjust sevī lepnumu un spēku, cik daudz mēs esam sasnieguši, cik patiesībā lepni varam būt par sevi un savu Latviju.
 
Paldies katram par labajiem vārdiem un darbiem, kas stiprina mūs, mūsu ģimenes, mūsu valsti! Vēlam būt veseliem un stipriem.

- Paldies par sarunu! 

Atstājiet komentāru