2022.gada 5. decembris

Klaudijs, Sabīne, Sarma

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” poliklīnikā darbu sāk jauna acu ārste – Vita Lāčplēse

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” turpina piesaistīt jaunos speciālistus un no 31.oktobra slimnīcas ambulatorajā daļā (poliklīnikā) pacientus sāks pieņemt jauna oftalmoloģe jeb acu ārste Vita Lāčplēse.

Laikraksts “Ceturtdiena” jauno mediķi aicināja uz sarunu.

-    Kāpēc izvēlējāties studēt medicīnu?

VL.:
Ar medicīnu saistīta vide man apkārt bija jau no bērnības, jo tētis ir zobu tehniķis. Tomēr pats pirmais bērnības sapnis gan bija cits, jo biju pārāk daudz saskatījusies filmas par policistiem, kuru ietekmē vēlējos kļūt par policisti. Tomēr beigās atgriezos pie medicīnas, pamatstudijas beidzu Rīgas Stradiņa Universitātē, bet rezidentūru Latvijas Universitātē, jo vēlējos mācīties tieši tajā mācību bāzē, ar kuru sadarbojas Latvijas Universitāte. 

-    Kurā mirklī sapratāt, ka gribat kļūt par acu ārsti? 

VL.:
Lielā mērā tas notika tādēļ, ka pašai sākumskolā parādījās brilles, līdz ar to biju visai biežs viesis pie acu ārstiem un optometristiem. Šo speciālistu darbs no malas šķita ļoti interesants.

-    Vai vietu rezidentūrā atrast bija viegli?

VL.:
Diemžēl ar rezidentūras vietām vienmēr bijis sarežģīti, jo pamatstudiju beidzēju vienmēr bijis vairāk nekā budžeta vietu rezidentūrā. Līdz ar to laicīgi biju sagatavojusies, ka budžeta vietu varu neiegūt, tāpēc noslēdzu reģionālo līgumu, kas paredzēja studiju maksas segšanu un stipendiju apmaiņā pret darbu reģionā pēc studiju beigšanas.

-    Kādēļ pēc rezidentūras izvēlējāties nākt strādāt uz Jēkabpils slimnīcu un vai ar šo vietu saistāt savu profesionālo nākotni?

VL.:
Pati nāku no Jēkabpils, un uzskatu, ka jaunajam ārstam bieži vien ir vairāk iespēju attīstībai un patstāvīgam darbam tieši reģionā nevis Rīgā. Mācoties rezidentūrā universitātes slimnīcā, esmu ieguvusi ļoti vērtīgas zināšanas, jo tur bieži vien nokļūst pacienti ar retām un smagām saslimšanām. Tagad šīs zināšanās varēšu pielietot, arī palīdzot pacientiem šeit. Tāpēc, jā, savu profesionālo nākotni saistu ar Jēkabpili.

-    Kādi būs Jūsu darba pienākumi Jēkabpilī?

VL.:
Galvenokārt tās būs ambulatorās pieņemšanas, ārstējot un uzraugot dažādas hroniskas acu saslimšanas konservatīvi jeb bez ķirurģiskās iejaukšanās.

-    Vai Jums ir kāds mērķis, sapnis, ko vēlaties realizēt savā profesionālajā jomā?

VL.:
Mans mērķis būtu ieviest Jēkabpils slimnīcā šim reģionam jaunu ārstēšanas metodi- intravitreālās injekcijas.  Ar to palīdzību medikamentu ievada tieši acī, un tās tiek pielietotas dažādu smagu tīklenes saslimšanu gadījumā. Cik zinu, šobrīd pacientiem no tuvējās apkārtnes šo procedūru jādodas veikt uz Rīgu, un tas jādara ik četras nedēļas. Tāpēc vēlētos arī mūsu pacientiem uzlabot šīs ārstēšanas metodes pieejamību.

-    Vai ir bijusi iespēja iepazīties ar Jēkabpils slimnīcu, kā vērtējat slimnīcas nodrošinājumu ar oftolmoloģijā nepieciešamajām iekārtām?

VL.:
Vēl neesmu paspējusi kārtīgi ar visu iepazīties, taču, piemēram, zinu, ka poliklīnikā ir ļoti nozīmīga iekārta - optiskās koherences tomogrāfs, ar kura palīdzību var diagnosticēt un uzraudzīt dažādas tīklenes un redzes nerva patoloģijas. Tāpat zinu, ka operāciju zālē pieejams mikroskops, kas ir piemērots intravitreālo injekciju veikšanai.

-    Vai piekrītat apgalvojumam, ka acis bieži pastāsta, kas cilvēkam kaiš vēl pirms izmeklējumiem? 

VL.:
Noteikti piekrītu, jo bieži vien, ieskatoties acī, varam ieraudzīt, ar kādām sistēmiskām saslimšanām cilvēks slimo. Ir pat gadījumi, kad acu ārsts ir pirmais, kurš, piemēram, diagnosticē cukura diabētu. Acs ir unikāla ar to, ka oftalmologi acs dibenā var tieši saskatīt asinsvadus un to gaitu, kā arī optisko nervu, jo tie nav paslēpti zem ādas kā citur. Visbiežāk asinsvadi mums pastāsta tieši par pacienta cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, aterosklerozi jeb par tādām patoloģijām, kas tieši ietekmē sirds un visa ķermeņa veselību.

-    Ko varat secināt no līdzšinējās pieredzes, kas ir oftalmologa klienti?

VL.:
Pārsvarā pie oftalmologa vēršas vecāki pacienti, kuriem pakāpeniski pasliktinās redze. Jaunie pacienti ne tik bieži atceras par profilaktiskām apskatēm, kamēr vien kaut kas nesāk traucēt. No akūtiem pacientiem visai bieži viesi pie acu ārsta ir vīrieši, kas neuzmanīgi veikuši dažādus darbus celtniecībā, piemēram, strādājuši ar fleksi bez aizsargbrillēm. Smagas traumas gūst, piemēram, pļaujot zāli ar trimmeri bez atbilstoša aprīkojuma.

-    Kas mūsdienās visvairāk nodara pāri redzei un ar ko cilvēki visbiežāk grēko?

VL.:
Visizplatītākā sērga, manuprāt, ir datoru un telefonu ekrāni. Tie mums ir gan darbā, gan aizejot mājās. Ilgstoši lietojot ekrānus, acs ir saspringusi, mēs neapzināti retāk mirkšķinām, tāpēc acis izžūst. Tā rezultātā rodas diskomforts. Tāpēc būtu iespēju robežās jācenšas ievērot atpūtas brīžus, paskatoties kaut kur tālumā un atpūšoties. 
No acu slimībām visizplatītākā ir katarakta, kas agrāk vai vēlāk rodas katram. Tās rezultātā apduļķojas acī esošā dabīgā lēca. To rada dažādu faktoru kopums, piemēram, medikamentu lietošana, iedzimtība, UV starojums, taču galvenais iemesls ir vecums. Mūsdienās katarakta ir viegli novēršama ar operācijas palīdzību, kuras dēļ nav pat jāpaliek slimnīcā. Svarīgi uzsvērt, ka nav jāgaida, līdz pacients vairs galīgi neko neredz, kā tas bija pirms pāris desmitiem gadu. Šobrīd gan ķirurgam, gan pašam pacientam operācija un atlabšanas process norit vieglāk, ja operācija veikta laicīgi. 

Otra ļoti izplatīta un nozīmīga acu saslimšana ir glaukoma, kuras rezultātā tiek bojātas redzes nerva šķiedras. Glaukoma ir nejauka ar to, ka pacients ilgstoši to nejūt, jo tā sākumā skar perifēro redzes lauku, pamazām to sašaurinot uz centru līdz pat pilnīgam aklumam. Svarīgi, ka bojā gājušo nervu nekādi nav iespējams atjaunot, slimību iespējams tikai piebremzēt ar medikamentozu, lāzera vai ķirurģisku ārstēšanu. Arī glaukomu izraisa dažādu faktoru kopums, taču viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzimtība. Līdz ar to, ja pacienta radiniekiem ir glaukoma, svarīgi reizi gadā apmeklēt acu ārstu, īpaši pēc 40 gadu vecuma. 

-    Mēdz sacīt, ka saulainā laikā vienmēr jāliek saulesbrilles, vai tā ir vai arī tas ir tikai mīts? 

VL.:
Latvijas saule varbūt ne vienmēr ir tik spēcīga, tomēr vasarā, vai aizbraucot ceļojumā uz siltākām zemēm, vai gluži otrādi, slēpojot kalnos, saulesbrilles ir ļoti svarīgas. Tās pasargā radzeni, lēcu un tīkleni no UV staru kaitīgās ietekmes.  

Šobrīd arvien lielāku popularitāti gūst datorbrilles ar zilajiem filtriem, taču es pret tām pagaidām esmu skeptiska. Pētījumi par tām līdz šim pierādījuši to labo ietekmi uz miega kvalitāti, jo zilā gaisma ietekmē miega ciklus, īpaši skatoties ekrānos tieši pirms miega. Taču nav pierādīta šo briļļu labvēlīgā ietekme uz redzi. 

-    Vai ir kāds mīts vai pieņēmums, ko visbiežāk attiecina uz acu ārstu?

VL.:
Gribētos uzsvērt, ka cilvēki bieži vien maldīgi uzskata, ka pie acu ārsta jāiet izrakstīt brilles. Tomēr mūsdienās acu ārsti vairāk atbild tieši par acu slimībām, savukārt optometristi, kas galvenokārt strādā optikas salonos, ir tie, kas var izrakstīt vislabākās brilles.

-    Pastāstiet mazliet par sevi?

VL.:
Mana vismīļākā nodarbe ir braukšana ar auto, īpaši vienai pašai, jo tad varu pabūt ar savām domām un izdziedāties. Enerģiju iegūstu, pastaigājoties dabā, mijiedarbojoties ar dzīvniekiem. Pašai ir kaķenīte, kas izglābta no ielas. Brīvajā laikā labprāt lasu grāmatas, taču pēdējos gados tam īpaši daudz laika neatlika, reizē studējot un strādājot vairākās darba vietās. Ceru, ka tagad tas izdosies biežāk.

-    Varbūt ir kāda vieta Jēkabpils novadā, kas Jums īpaši tuva vai visvairāk patīk?

VL.:
Vasarā jau kopš bērnības man ļoti patīk braukt uz Jēkabpilij tuvumā esošo Laukezeru. Mežs ap to ir īpaši kluss un skaists, bet ūdens maģiski dzidrs. Salīdzinoši nesens atklājums man ir pa ceļam uz Laukezeru atrodamā Rogāļu grava, kas ir skaista visos gadalaikos, bet īpaši rudenī. Uzskatu to par mūsu vietējo mazo Siguldu.

-    Ko Jūs ieteiktu jauniešiem, kuri plāno savu nākotni saistīt ar oftalmoloģiju?

VL.:
Ir jāsaprot, ka mācības ārsta profesijā ir ilgas un smagas, tāpēc jābūt pārliecībai, ka tas ir tieši tas, kas sirdij vistuvākais. Tomēr beigās gandarījums par iespēju palīdzēt cilvēkam smagā brīdī ir ļoti liels. Tāpēc, ja tas tiešām ir jaunieša aicinājums, nav jābaidās no grūtībām! Oftalmoloģija ir ļoti interesanta ar to, ka tai ir dažādi virzieni - gan vienkāršas ambulatorās pieņemšanas, gan ķirurģija, gan lāzerterapija, līdz ar to katrs var izvēlēties to, kas visvairāk patīk.

-    Paldies par sarunu!

Sandra Mikanovska,
Radio1/Ceturtdiena


Uzziņai: Lai veiktu pierakstu pie speciālistiem vai uz izmeklējumiem Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (tajā skaitā poliklīnikā), zvaniet 62203333 vai rakstiet uz pieraksts@jrslimnica.lv! 

Atstājiet komentāru