2024.gada 1. maijs

Ziedonis

Atzīmējot “Jēkabpils Vēstneša” simtgadi, atklāj pastaigu maršrutu “Kā pa Jēkabpils Vēstneša slejām” (FOTO)

2023.gada 12.oktobrī aizritēja 100 gadi kopš laikraksta “Jēkabpils Vēstnesis” pirmā numura iznākšanas. Atzīmējot šo notikumu, Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka, izstrādājusi pastaigu maršrutu “Kā pa Jēkabpils Vēstneša slejām” un uz tā atklāšanu 16.aprīlī, organizēja bijušo laikraksta darbinieku tikšanos.

Pulcēšanās vieta jeb ekspedīcijas sākums – Brīvības iela 145 (tireiz Lielā iela 75), kur pirms simts gadiem tika izdots pirmais laikraksta “Jēkabpils Vēstnesis” numurs. Bija paredzēts laikrakstu izdot nedēļu iepriekš, bet tā atbildīgais redaktors - agronoms Jānis Lejiņš – aizkavējās ārzemju ceļojumā, tādējādi laikraksts tipogrāfijas telpas atstāja 1923.gada 12.oktobrī. “Jēkabpils Vēstnesis” bija pirmais laikraksts Latvijā, kurš drukāts jaunajā ortogrāfijā, proti, ar latīņu burtiem. Šajā ēkā izdeva tikai vienu, bet ļoti nozīmīgu – pirmo laikraksta numuru. Diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājies neviens šī laikraksta eksemplārs.

Tiekoties pastaigu maršruta pirmajā pieturas punktā, bijušie laikraksta darbinieki, kas dažādu komandu sastāvā dažādos laikos ir bijuši daļa no šī izdevuma, neslēpa atkalredzēšanās prieku. Notika kopīga fotografēšanās. Nākamais pieturas punkts bija uz Daugavas aizsargdambja, kur pastaigas vadītāja, bibliogrāfe Mārīte Caune izstāstīja par objektiem Rīgas un Pļaviņu ielās. Maršruta atklāšanas dienā “Jēkabpils Vēstneša” bijušie darbinieki izstaigāja tikai daļu maršruta. Pastaiga noslēdzās Vecpilsētas laukumā, kur ēkā Pasta ielā 21, kur laikraksta redakcija darbojās trīs dažādus periodus. Pēc tam pasākums turpinājās Jēkabpils pilsētas bibliotēkas bijušās Bērnu literatūras nodaļas telpās Pasta ielā 39. Šeit pie kafijas tases turpinājās sarunas, raisījās atmiņu stāsti, notika fotografēšanās. Pasākuma noslēgumā katrs dalībnieks piemiņai saņēma fotogrāfiju no pastaigu maršruta atklāšanas pasākuma.

Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas izveidotais pastaigu maršruts “Kā pa Jēkabpils Vēstneša slejām” ir izzinošs ceļojums patstāvīgai laikraksta redakciju, kantoru un ekspedīciju vietu iepazīšanai. Pastaigu maršruts ir izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku cikla "Latviešu grāmatai 500" ietvaros.

Laikraksts “Jēkabpils Vēstnesis” savu darbību sācis pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. 1940-tajos gados īsu brīdi iznācis padomju okupācijas laikā, vēlāk - vācu okupācijas gados. Tad sekojis 47 gadu pārtraukums. Atsācis iznākt 1991.gada 2.februārī un pastāvējis līdz 2019.gada 7.jūnijam. Iesācies kā Jēkabpils pilsētas laikraksts. Laika gaitā mainījis nosaukumu, noformējumu, apjomu, periodiskumu… Savu darbību beidzis kā Jēkabpils pilsētas un Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas novadu neatkarīgais laikraksts.

Pastaigu maršruta “Kā pa Jēkabpils Vēstneša slejām” karte un apraksts



1.    Rīgas iela 210A

Laikraksta redakcija šajā adresē darbojās no 2008.gada 15.jūlija līdz 2014.gada 11.aprīlim. Šajā laikā izdoti 574 laikraksta numuri. No 2012.gada 21.augusta darbojās laikraksta mājaslapa – www.jvestnesis.lv. No 2009.gada 9.jūnija – jauns apzīmējums “Jēkabpils pilsētas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas novadu neatkarīgs laikraksts”. No 2013.gada 20.septembra cenas noteiktas eirocentos. No 2014.gada laikrakstu izdod SIA “JVēstis”.

2.    Rīgas iela 171

20.gs. 30-tajos gados divstāvu ķieģeļu mūra būve piederēja Ozolam. Redakcija šajā namā atradās no 2018.gada 9. februāra līdz laikraksta pastāvēšanas beigām – 2019.gada 14. jūnijam. Laikraksta galvenā redaktore šajā laikā bija Daina Amata. Laikraksta numuru cena pieauga gandrīz divkārt - no 50 centiem uz 90 centiem. Pēdējais numurs iznāca 7.jūnijā. Pavisam šajā ēkā publicēšanai sagatavoti 109 laikraksta numuri.

3.    Pļaviņu iela 53

Ēka Pļaviņu ielā 53 nodega 2006.gada 30.aprīlī. Laikā, kad šeit (tolaik – Krasta iela 29) atradās “Jēkabpils Vēstneša” ekspedīcija un kantoris - no 1923.gada 19.oktobra līdz 1926.gada 16.aprīlim, - iznāca 125 laikraksta numuri. Atbildīgais redaktors šajā laikā bija Jānis Lejiņš. 20.gadsimta 20.-30.gados šajā namā atradās arī lepnākā viesnīca Jēkabpilī – “Bellevue” (fr. val. – jauks skats) jeb tautā saukta vienkārši par Belviju.

4.    Brīvības iela 145

Laikraksta ekspedīcija no šī nama (toreiz Lielā iela 75) izplatīja tikai vienu, bet ļoti nozīmīgu – pašu pirmo laikraksta numuru. Bija paredzēts laikrakstu izdot nedēļu iepriekš, bet tā atbildīgais redaktors - agronoms Jānis Lejiņš – aizkavējās ārzemju ceļojumā, tādējādi laikraksts tipogrā jas telpas atstāja 1923.gada 12.oktobrī. “Jēkabpils Vēstnesis” bija pirmais laikraksts Latvijā, kurš drukāts jaunajā ortogrā jā (ar latīņu burtiem).

5.    Brīvības iela 175

Ēka (toreiz Lielā iela 99) piederēja Jēkabam Ozoliņam. Laikraksta redakcija ēkā strādāja no 1926.gada 13.augusta līdz 31.decembrim. Pieņemšanas laiks bija no 10.00 līdz 18.00. Iznāca 21 numurs. Atbildīgais redaktors šajā laikā bija Osvalds Dankers. No 1932.gada 15.decembra Lielās ielas 99 sētas mājā sāka darboties Jelgavas apgabaltiesas Jēkabpils apriņķa tiesu izpildītāja Jāņa Veinberga kanceleja.

6.    Brīvības iela 202

Tas bija pareizticīgo draudzes nams pie vecā (Trešdienas) tirgus laukuma. Laikraksta redakcija atradās nama (toreiz Lielā iela 128) sētā, darba laiks bija: 15.00-16.00. No 1927.gada 6.janvāra līdz 9.septembrim tika izdoti 36 laikraksta numuri. Atbildīgais redaktors šajā laikā bija Jānis Bebris. No 1930.gada 29.marta šajā ēkā darbojās Jēkabpils pilsētas valde.

7.    Brīvības iela 212

Ēka piedzīvojusi gan numerācijas, gan ielas nosaukuma maiņu. Iesākumā - Lielā iela 132, tad - Lielā iela 212, visbeidzot- Brīvības iela 212. Redakcija šeit atradās no 1926.gada 23.aprīļa līdz 1944.gada 20.jūlijam. Šajā laikā Latvijā mainījās varas, okupācijas, naudas (santīmi, kapeikas, feniņi, reihsmarkas)… Kopumā ēkā pavadīti 20 gadi (tas ir ilgākais laiks, ko “Jēkabpils Vēstneša” redakcija pavadījusi kādā ēkā) un izdoti 844 laikraksta numuri.

8.    Brīvības iela 214

Māja (toreiz Lielā iela 134) piederējusi Ozoliņa kungam, sētā bijusi veļas mazgātava. Otrajā stāvā dzīvojis M.Koblencs, kurš izdevis dzīvokļus. Laikraksta redakcija šajā namā darbojusies no 1927.gada 16.septembra līdz 1928.gada 30.martam. Iznāca 29 numuri. Atbildīgā redaktora pienākumus šajā laikā pildīja Jānis Bebris. Ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies.

9.    Brīvības iela 220

1991.gada 2.februārī – pēc 47 gadu pārtraukuma Jēkabpilij atkal bija savs “Jēkabpils Vēstnesis”! Atjaunotā laikraksta redakcija darbu sāka ēkā Brīvības ielā 220 un darbojās tur līdz 1998.gada 22.jūnijam. Pie tā “šūpuļa” stāvēja trīs bijušie “Brīvas Daugavas” žurnālisti – A.Afanasjeva, G.Jermaks, Dz.Vasjukevičs. Laikraksts sevi pozicionēja kā neatkarīgs laikraksts. Šajā adresē iznākuši 742 laikraksta numuri.

10.     Jēkaba iela 4

Mājā (tolaik Nikolaja iela 4) dzīvoja tirgotājs Pēteris Rācenis. Gandrīz gadu (no 1923.gada 16.novembra līdz 1924.gada 12.septembrim) šajā ēkā atradās arī laikraksta redakcija, kura strādāja no 15.00-20.00. Paralēli tam redakcija atradās arī Pasta ielā 17 (apriņķa valdes namā), kur strādāja: 9.00-15.00. Kopumā iznāca 42 laikraksta numuri. Līdz mūsdienām ēka nav saglabājusies.

11.    Pasta iela 21

Šajā ēkā laikraksta redakcija darbojusies trīs periodus: no laikraksta pirmā numura – 1923.gada 12.oktobrī – līdz 1926.gada 6.augustam, no 1998.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 11.jūlijam un no 2014.gada 15.aprīļa līdz 2018.gada 6.februārim. Kopumā šajā ēkā pavadīti 17 gadi, izdoti 1078 laikraksta numuri - tas ir lielākais laikraksta numuru skaits, kas izdots kādā no laikraksta mītnes vietām. Šeit piedzīvotas viskrasākās nosaukuma maiņas: Jēkabpils Vēstnesis > Jēkabpils Ziņas > Jaunais Vēstnesis.

12.    Brīvības iela 42-46

Ēka (toreiz Lielā iela 20) nav saglabājusies. Redakcija šādā adresē izdevusi tikai vienu laikraksta “Jēkabpils Vēstnesis” numuru - Nr.14 - 1928.gada 5.aprīlī. Un tas, pretstatā ierastajai piektdienai, iznācis ceturtdien. Nākamais (Nr.15) avīzes numurs iznācis tikai pēc divām nedēļām – 20.aprīlī. Acīmredzot tam par iemeslu bijusi avīzes atbildīgā redaktora Jāņa Bebra nāve 18.aprīlī pēc ilgas un smagas slimības.

13.    Gravāni (Salas pagasts)

Gravāni – apdzīvota vieta Salas pagastā. Te savas sievas mājās (toreiz - Ābeļu pagasta) Gravānos dzīvojis laikraksta redakcijas loceklis un vēlākais atbildīgais redaktors Alberts Drukerts. Kad dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists Kārlis Skalbe Jēkabpilī gatavojās tautskolotāja eksāmeniem, viņš dzīvoja pie Drukerta Gravānos. No 1924.gada 19.septembra līdz 1924.gada 10.oktobrim Gravānos kā redakcijas vietā iznāca 4 laikraksta numuri.

Foto: Spodra Purviņa

Atstājiet komentāru