2024.gada 22. aprīlis

Armanda, Armands

Mēnesi pirms termiņa, Jēkabpils novadā nav skolu reorganizācijas plāna (FOTO)

Latvijas skolās pirmdien, 29. janvārī, norisinājās atbalsta akcija mazajām skolām – “Skolām būt!”. Tajā vienojās arī Jēkabpils novada lauku un mazpilsētu skolas – Viesītes, Aknīstes, Zasas un Salas vidusskolas, Dignājas,  Ābeļu, Sūnu un Krustpils pamatskolas.  Skolotāji, skolēni, mācību iestāžu darbinieki skolu pagalmos, stāvot plecu pie pleca ar valsts karogiem un plakātiem rokās, vienojās, kopīgi dziedot valsts himnu, kā cieņas un patriotisma apliecinājumu savai skolai un mūsu zemei, ar cerību, ka tiks sadzirdēti un skola netiks slēgta. Sanākušie aicināja valdību veidot pārdomātāku skolu tīkla reformu. 

Atbalsta akcija noritēja arī Dignājas pamatskolā, kas ir viena no mācību iestādēm, kura skolu tīkla reformas rezultātā varētu tikt slēgta.

“Protams, ir vēlme lai skola saglabātos. Šobrīd Dignājas pamatskolas liktenis nav zināms. Vai skolu apvienos ar Zasas vidusskolu vai Rubeņu pamatskolu, vai būs vēl cits variants. Skola ir izglītības un kultūras centrs laukos. Te notiek arī kultūras pasākumi pagasta iedzīvotājiem. Jautājums par skolas slēgšanu emocionāli ir ļoti sāpīgs. Šogad 1.jūnijā Dignājas pamatskola atzīmēs 160.gadu jubileju. Vai būs turpinājums, nav zināms. Skola ir arī darba vietas laukos. Nebūs skolas, arī tās zudīs,” saka Dignājas pamatskolas direktore Aelita Bērziņa.

Direktore piebilst, ka skola diemžēl neizpilda Izglītības un Zinātnes ministrijas noteiktos kritērijus skolēnu skaita ziņā, lai varētu pastāvēt. Skolā no 1. līdz 9.klasei mācās 44 bērni, strādā 13 pedagogi un 6 tehniskie darbinieki. Aelita Bērziņa atzīmē, ka bērnu skaits Dignājā pēdējos desmit gados ir nemainīgs un arī nākamajos gados prognozējas līdzīgs. Katru gadu esot ģimenes, kas no citām vietām, piemēram, Ilūkstes, Pļaviņām pārceļas dzīvot uz Dignāju, ir ģimenes, kas dodas prom. Liels skolēnu skaita pieplūdums šeit nav gaidāms. Līdz ar to arī skolas liktenis nav zināms.

Pēc akcijas #laukuskolāmbūt sociālajā vietnē Facebook gandrīz visu skolu profilos tika publicēti foto un video par akcijas norisi. To vidū arī zasieši. Atbalstot Zasas vidusskolas Vecāku padomes aicinājumu, arī Zasas vidusskolas skolēni, skolas darbinieki, vecāki un zasieši, kas šo skolu sauc par savējo, pulcējās skolas pagalmā un nodziedāja Latvijas himnu, cerot, ka tiks sadzirdēti!

Emocionālais skolu protests ir saistīts ar publiskoto Izglītības un zinātnes ministrijas plānu mainīt pedagogu algu finansēšanas modeli, kas paredz, ka skolu optimizācija varētu notikt straujāk. Proti, valsts vairs nefinansēs konkrētu skolēnu skaitu pašvaldībā, bet piešķirs naudu katrai skolai, atbilstoši programmas izmaksām.

Skolēnu skaita kritērijs kopumā nekur nezudīs, kas nozīmē, ka ir jaunas prasības par to, cik skolēniem kādās klašu grupās ir jābūt. Taču izmaiņas ir tajā, ka pašvaldībai vairs nebūs iespēju valsts naudu pārdalīt par labu mazajām skolām. Tas nozīmē, ka pašvaldības varētu būt spiestas straujāk kārtot skolu tīklu, citādi pedagogu algas būs jāfinansē pašiem.

Plānam jābūt gatavam līdz martam

Balstoties uz jauno skolu finansēšanas modeli, pašvaldībām ar steigu jāpieņem lēmumi par skolu reorganizācijas plānu, jo par izmaiņām jāpaziņo līdz martam – sešus mēnešus pirms nākamā mācību gada sākuma. Lēmumu pieņemšanu sarežģī, ka budžets, kurā jāiekļauj gan skolēnu pārvadājumu izmaksas, gan citi ar skolu reformu saistīti izdevumi, jāpieņem februārī. 

Jēkabpils novada domei pagaidām nav plāna, kā notiks soklu reorganizācija novadā, kuras skolas paliks, kuras apvienos, kuras slēgs. Par šie jautājumiem patlaban norit diskusijas ar skolu kolektīviem un vecākiem. Zināms, ka šis ir pēdējais mācību gads Mežāres skolai, nav izlemts, ko darīt ar Atašienes un Vīpes skolu, kur ir bērnudārzi. Visas trīs iepriekš minētās patlaban ir iekļautas Sūnu pamatskolas struktūrā. Tieši par Sūnu pamatskolu no ministrijas puses šobrīd iebildumu  nav, bet finansējums paredzēts tikai Sūnu pamatskolai, ne filiālēm. Vairāk vai mazāk zaļajā zonā ir visas novada pamatskolas, tātad tās var turpināt darbu, izņemot Rubeņu un Dignājas pamatskolu, kur skolēnu skaits neatbilst kritērijiem. Taču sarunās ar ministriju  izskanējis, ka ministrija varētu pieļaut, ka šīs skolas turpina darbu, līdz tiks asfaltēts ceļš Rubeņi–Zasa un Dignāja–Zasa, bet pēc tam pašvaldība apņemas skolas reorganizēt. Taču  konkrēta vienošanās šajā jautājumā ar ministriju nav panākta.

Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajā variantā, diemžēl, likvidējamas visas lauku vidusskolas, kas pārtaptu par pamatskolām. Iespēju, kad viena vidusskola kļūtu par otras filiāli, neatbalsta, jo jaunajā finansēšanas modelī neatkarīgi no tā, vai skolai ir filiāles, ministrija apmaksās tikai vienu pedagoga likmi vienai pilnai klasei, kaut bērni atrastos divās skolās. Rezultātā visas nepilnās klases un filiāles, ko pašvaldība būs izveidojusi, summā tiks tulkotas kā viena klase, un nepilnu klašu uzturēšana vairākās skolās būs jāapmaksā no pašvaldības budžeta.

Optimālo klašu kritēriji gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā ir vienādi: maza klase – 16 skolēni un mazāk; vidēja klase – 17–24 skolēni; liela klase – 25 skolēni un vairāk. Pamatskolu programmās, kur skolēnu skaits klasē nesasniegs 16 bērnus, valsts pedagogu algas apmaksās tikai daļēji, otru pusi summas liekot maksāt pašvaldībai. Savukārt vidusskolu programmas šādos gadījumos būs pilnībā jāfinansē no pašvaldības līdzekļiem.

Deputāti diskutē par skolu reorganizāciju

Janvāra domes sēdē deputāti diskutēja par skolu reorganizācijas jautājumu. Novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) norādīja, ka šajā jautājumā vispirms jāpanāk vienošanās starp deputātiem. Tad par izlemto jāinformē skolas, jo esot skaidrs, ja skolas nepieņems domes piedāvāto reorganizācijas variantu, protestam pievienosies arī skolēnu vecāki un pašvaldībai esot jābūt gatavai visus pārliecināt par savu piedāvāto variantu. Raivis Ragainis atzīmēja, ka patlaban novadā Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijiem atbilst tikai viena skola – Jēkabpils valsts ģimnāzija, visās pārējās vairāk vai mazāk esot problēmas. Ja pašvaldība skolu tīklā neko nemaina, tad minimālās izmaksas no budžeta ar kurām šogad jārēķinās ir 1,5 miljoni eiro.

Diskusijā opozīcijas deputāti atzīmēja, ka ir nepietiekami informēti par jautājumiem saistībā ar skolu reformu novadā. Elīna Serkova (LA) lūdza sniegt deputātiem plašāku informāciju par novada skolām – tur esošo skolēnu un darbinieku skaitu, izmaksām skolas uzturēšanai no pašvaldības budžeta. Tika solīts, ka šādu informāciju sagatavos un sniegs deputātiem.

Leonīds Salcevičs (JRP) norādīja, ka datums, kad jābūt gatavam novada skolu reformas plānam, ir 1.marts nevis 31.maijs, kā cer pašvaldībā. Pat, ja termiņš būšot 31.maijs, tik un tā situācijai ar skolām esot jābūt skaidrai tuvāko nedēļu laikā, lai līdzekļus var paredzēt budžetā. Tāpēc nevajagot sevi mierināt, ka skolu reformai vēl ir laiks. Viņš arī jautāja, kā tas nācies, ka Jēkabpils novads ir palicis otrais valstī, kuram no sava budžeta būs jāuztur skolu tīkls. “Vai tās nav sekas tam, ka daži mūsu politiķi ir vēlētājiem teikuši, kamēr mēs te esam, neviena skola netiks reorganizēta vai likvidēta? Rezultāts ir tāds kāds ir, pie skolu tīkla optimizācijas vajadzēja strādāt ātrāk,” norāda Leonīds Salcevičs. 

Alfons Žuks (AI) iebilda, ka pie skolu reorganizācijas plāna tiek strādāts un patlaban notiekot intensīvas tikšanās ar skolu kolektīviem, pēc tam kopā ar Izglītības pārvaldi tikšot izstrādāts skolu reformas plāns, ko virzīs apstiprināšanai deputātiem. 

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars (NA) atzīmēja, ka “dati pārsteidz, jo pirmajā vietā no novada skolām, kur mums visvairāk jāpiemaksā, atstājot visu, kā ir patlaban,  ir Jēkabpils 2.vidusskolu un tie ir 300 000 eiro, jo skola neizpilda vidusskolas grupā bērnu skaita apjomu. Problēmas ir arī lauku skolās, piemēram, lai saglabātu Biržu pamatskolu tādu, kā ir patlaban, šogad no budžeta nepieciešami 29 000 eiro, Aknīstes vidusskolu – 162 000 eiro, Krustpils pamatskolu – 216 tūkstoši eiro, Salas vidusskolu – 168 000 eiro. Pēc aprēķiniem, kas tika minēts, lai saglabātu skolu tīklu novadā tādu kāds ir patlaban, ka nepieciešami gadā 1,5 miljoni eiro,  šai summai ir augšupejoša tendence, vēl pēc gada tie būs jau 1,7 miljoni un vēl pēc gada 1,8 miljoni eiro, ja mēs neko nemainām.”

Raivis Ragainis norādīja, ka nepopulārais lēmums par skolu tīkla reorganizāciju būs jāpieņem visiem deputātiem. 

Atkārtoti tiekas ar ministrijas pārstāvjiem

Šonedēļ Jēkabpils pašvaldību apmeklēja izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kas ne pirmo reizi skolu reformas jautājumā tikās ar pašvaldības vadību, deputātiem, Izglītības pārvaldes vadību un vairāku skolu pedagogiem.

Alfons Žuks “Ceturtdienai” sacīja, ka tikšanās reizē būtisku jaunumu no Izglītības un zinātnes ministrijas nebijis, akcentēts jau iepriekš zināmais. Norādīts, ka 1.marts ir termiņš, kad pašvaldībai jābūt gatavam skolu tīkla reformas plānam. Ministrijas darbinieki atbildējuši uz deputātu un skolu pārstāvju jautājumiem. Alfons Žuks atzīmē, ka ministrijas skatījums ir atšķirīgs no novada skatījuma, ja, pašvaldība situāciju cenšas risināt novada līmenī, tad ministrijas skatījums esot reģiona līmenī, piemēram, ja tiekot iebilsts, ka Atašiene ir tālu no Jēkabpils, lai katru dienu mērotu ceļu uz vidusskolu, ministrijas pārstāvji sacījuši, ka tuvāk ir Varakļānu vidusskola un varot doties uz to, kur ceļš esot labs, asfaltēts. Tāpat arī neesot jābrauc no Rubeņiem uz Zasu pa sliktu ceļu, bet varot doties uz skolām Bebrenē vai Ilūkstē, kas ir tuvu Rubenei un arī ceļš labāks. Tāpat arī, ja Viesītē paliek vidusskola, tad neretieši varot doties uz to, nevis uz 50 kilometru attālo Aizkraukli. Labā ziņa esot tā, ka iespējams tiks veidota Sēlijas vidusskola ar centru Viesītē un filiālēm Aknīstē un Neretā. Par šo jautājumu sarunas ar ministrijas, Jēkabpils un Aizkraukles novadu pārstāvjiem paredzētas tuvākajā laikā. Alfons Žuks sacīja, ja abu novadu pašvaldības spēs vienoties par Sēlijas vidusskolas izveidi, ministrijas pārstāvji solījuši šo ieceri atbalstīt, finansējot arī skolas filiāles.

Alfons Žuks piebilda, ka pēdējā laikā un tieši šonedēļ katru dienu notiek pašvaldības pārstāvju tikšanās ar novada skolu kolektīviem, notiek sarunas, kāds turpmāk varētu izskatīties skolu tīkls novadā. Tiekot izrunāti dažādi iespējamie varianti. Viņš piebilda, ja izdosies skolu tīkla reformas plānu izveidot, tas varētu tikt apstiprināts februāra domes sēdē, taču, ja vienošanos neizdosies panākt, pašvaldība nesteigšoties un risinājumu turpināšot meklēt līdz maijam.

Ja neko nemainām, maksājam no budžeta

Uz tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem jautājumā par Jēkabpils novada skolu tīkla sakārtošanu bija ieradušies arī opozīcijas deputāti. Aivars Kraps (LPV) sarunā ar “Ceturtdiena” sacīja, ka tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem uzzinājis, ka Jēkabpils novads ir vissliktākajā situācijā valstī ar skolu tīklu. 

“Ministrijas pārstāvji skaidri lika noprast, ja atstājam kādu skolu pretēji ministrijas redzējumam un kritērijiem, to uzturam par pašvaldības līdzekļiem. Lēmums par skolu tīkla reorganizāciju novadā jāpieņem līdz 1.martam. Tikšanās laikā no pašvaldības atbildīgajiem darbiniekiem izskanēja pārmetums, ka tas ir pārāk mazs laiks tik nopietnam lēmumam. Ministrija atgādināja, ka šie kritēriji bija zināmi ne tikai pērn rudenī, pat vēl iepriekš pagājušā gada pavasarī. Tikmēr mēs novadā neko nedarījām un dzīvojām ar domu, ka varbūt kaut kas mainīsies un nekas nebūs jāmaina. Diemžēl tā nebūs, ja par skolu tīklu un reorganizāciju netika domāts laikus, tagad tas būs jāizdara ļoti ātrā laikā. Izglītības un Zinātnes ministrijas pārstāvji aicināja skatīties plašāk, skatīties uz priekšu vismaz trīs gadu griezumā. Ja 2.vidusskolu atstājam kā vidusskolu, pašvaldībai ministrijai jāiesniedz pamatojums, proti, ka skolas jaunākajās klasēs mācās pietiekams skaits bērnu un tuvāko gadu laikā vidusskolas kritēriji šeit tiks izpildīti bez grūtībām. Ja pašvaldība vēlas kādu izņēmumu uz noteiktu laiku, to vajag pamatot. Piemēram, ja neslēdz Rubeņu un Dignājas pamatskolas, kamēr netiek noasfaltēti ceļi līdz Zasas vidusskolai, kas atvieglos skolēnu pārvadājumus. Tad esot jāiesniedz no attiecīgās ministrijas apliecinājums, ka tiešām dažu tuvāko gadu laikā šie ceļi tiks asfaltēti, jo pagaidu variants nevarot būt beztermiņa. Ministijas pārstāvji aicināja domāt stratēģiski, vismaz desmit gadu griezumā. Ja statistika liecina, ka pērn novadā dzimuši 480 mazuļi, tad plus mīnus var prognozēt pirmklasnieku skaitu pēc septiņiem gadiem. Ja šī gada budžetā provizoriski ir ap 5,5 miljoni eiro iztrūkums, tad maz ticams, ka pašvaldība var par saviem līdzekļiem uzturēt skolas, nesakārtojot skolu tīklu,” saka Aivars Kraps.

Par vajadzību kārtot skolu tīklu runāts gadiem, valdība norāda, ka arī šoreiz pārmaiņu mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, padarīt to vienlīdz labu dažādos reģionos, stiprinot skolas, kurās ir vairāk bērnu. Tas arī ļaušot palielināt pedagogu algas. Valdībā Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto pedagogu algu finansēšanas modeļa maiņu iecerēts skatīt apmēram pēc mēneša. Tāpēc lēmums par skolu reorganizāciju pašvaldībām jāpieņem līdz 1. martam, lai nepaliktu ārpus ministrijas finansējuma.

Foto: No skolu publikācijām sociālajā vietnē Facebook par akcijas "Skolām būt!" norisi

Komentāri (0-8/8)

  • Ve
    02.02.2024 07:13
    Protams ka nav!!! Kaaapeec jaabuuut?! Ja NEVIENAM tas nebija plaaanaaa?!
  • Hi hi
    01.02.2024 17:58
    Maigon's:
    Būs prāvs saraksts ar jaunām sociālo centru ēkām...
    pardos par sviestmaizi vietejiem oligarhiem
  • Maigon's
    01.02.2024 17:54
    Būs prāvs saraksts ar jaunām sociālo centru ēkām...
  • Vai ne?
    01.02.2024 17:24
    Plāns gan jau ir. Pēdējā sekundē izmetīs un nostādīs fakta priekšā.
  • Turās uz nabagiem
    01.02.2024 13:18
    Nav zinošu speciālistu,tāpēc ir švaki. Profesionāls speciālists nestrādās domē par zemu algu. Domē strādā izmisuši cilvēki par mazu algu,jo novads ir tā nolaists un neērts uzņēmējiem,ka nav citur kur strādāt. No Rīgas nebrauks profesionāļi uz pilsētu,kur nav ne skaistas kafejnīcas,ir bedrainas ielas,vecas dzīvokļu mājas,pelēks un izmiris,it īpaši par to mazo algu. Ja visiem būtu vietnieku alga,tad varētu arī zinošus speciālistus piesaistīt. Šeit pat iesniegumu aizmirst un pēc pusgada atbild
  • Misters Fikss
    01.02.2024 12:28
    Galvenais, ka sev alga6a saplānoja, kam 80 rubļi pa virsu, kam 400. Un tas arī ir viss.
  • Protams
    01.02.2024 11:41
    Kāds tos plānotājus ir redzējis? Kādā intervijā bija manīti.
    Secinājums: Nav ,kas plāno…….!!!!!!!
  • Ķap ļap
    01.02.2024 11:35
    , Plāna nav tāpēc, ka pašvaldībā nav darbinieku, kuri patiešām atbilst ieņemamajam amatiem. Es brīnos, uz kā šis novads turās?

Atstājiet komentāru